Pakalpojumi

Pasākumu apkalpošana noslēgusi nomas līgumu uz 12 gadiem par Kolonādes apkalpošanu

LETA, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Kolonādes kafejnīcas nomas tiesības ieguvusī SIA Pasākumu apkalpošana ir izpildījusi visus Rīgas domes izvirzītos nosacījumus un parakstījusi pieņemšanas un nodošanas aktu, kā arī nomas līgumu uz 12 gadiem, teica SIA Pasākumu apkalpošana mārketinga vadītāja Kristīne Dombrovska.

Kā norādīja Rīgas domes Nekustamā īpašuma iznomāšanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Ozoliņš, septiņu darba dienu laikā SIA Pasākumu apkalpošana bija jāiesniedz nodrošinājums, depozīta maksājums un bankas garantija par 10 000 eiro, ka piecu mēnešu laikā tiks atvērts restorāns.

«Visas formalitātes ir sakārtotas, tagad mierīgi varam sākt remontdarbus, lai piecu mēnešu laikā būtu gatavi apmeklētājiem,» stāstīja K. Dombrovska.

K. Dombrovska atklāja, ka drīz tiks izsludināts konkurss, kurš no uzņēmumiem rīkos remontdarbus jaunajā restorānā Kolonāde. Mūsu stāsti, un informēja arī par to, ka interjera dizainu veidos Pasākumu apkalpošanas īpašnieks Oskars Skara kopā ar interjera dizaina kompāniju SIA Leopard Creative.

Kā ziņots, 14. februāra pašvaldības izsolē ar nosolīto 10 959 eiro nomas maksu mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa par Kolonādes nomas tiesībām uzvarēja SIA Pasākumu apkalpošana, kuras sastāvā ir arī restorāns Bibliotēka Nr.1 restorāns.

Izsolē tika izvirzīti stingri atlases kritēriji, kas paredz, ka šajā ēkā restorāna interjeram un ēdienkartei būs jāatspoguļo Latvijas īpatnības, tradīcijas un kultūra. Restorānam būs jānodrošina Latvijas ēdienkarte, izmantojot vietējo zemnieku Latvijā audzētus produktus.

SIA Pasākumu apkalpošana, kuras paspārnē darbojas restorāns Bibliotēka Nr. restorāns un bārs-restorāns Coyote Fly, 100% pieder Skaram. Kā liecina Firmas.lv informācija, Pasākumu apkalpošana 2012. gadā dubultoja apgrozījumu - no 1,1 miljona eiro (770 060 latiem) 2011. gadā līdz 2,08 miljoniem eiro (1,46 miljoniem latu) 2012. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Konferenču telpu nodrošināšana joprojām uz viesnīcu pleciem

Linda Zalāne, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu uz semināru un konferenču telpu nodrošināšanas skatuves

Viesnīcām ir nozīmīga loma konferenču biznesā Rīgā. Tās ir spēcīgas to pasākumu rīkošanas nišā, kuru kapacitāte ir līdz 1000 viesiem. «Problēmas rodas brīdī, kad ir vēlme Rīgā noorganizēt pasākumu 3000 un vairāk apmeklētājiem, jo šādam dalībnieku skaitam piemērotas vietas pagaidām nav. Lai sarīkotu pasākumu, piemēram, izstāžu centrā, Arēnā Rīga vai Olimpiskajā centrā, telpas ir jāpielāgo,» skaidro Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

DB jau rakstīja, ka Rīgā tuvākajos gados ir ieceres uzcelt kongresu centru, kas varēs uzņemt līdz 3000 personu kuplas delegācijas, aizpildot pašlaik brīvo nišu šajā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

No amata atkāpjas lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja

Lelde Petrāne, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir šodien, 15.aprīlī.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas lidostas komanda ar milzīgu atdevi ir strādājusi, ne tikai lai atbalstītu mediķus epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu lidostas operatīvo darbību repatriācijas un citu atļauto reisu apkalpošanā, bet arī lai optimizētu finanšu resursus krīzes pārvarēšanai un izstrādātu darbiniekiem un uzņēmumam labvēlīgāko pēckrīzes atjaunošanas plānu," pauž uzņēmuma vadītāja.

Lidosta "Rīga" ir izstrādājusi un apstiprinājusi pasākumu kopumu uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārkārtas situācijas apstākļos un darbības atsākšanai ilgtermiņā, un sagatavojusi iesniegšanai valdībā priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Miljonāra Lūsiņa ģimenei Lielupē ir vēl viena māja-kuģis, ko izmantojis restorāns

LETA, 28.02.2018

Šī ir māja - kuģis Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krastā, bet Lielupē ir pietauvota miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, bet pērn izmantota restorāna vajadzībām.

Avots: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Restorāna Laivas valdes priekšsēdētājs Jānis Nagliņš atzina, ka pērn peldošā konstrukcija uz laiku tikusi izmantota restorāna vajadzībām.

Nedz Latvijas Jūras administrācija (LJA), nedz Jūrmalas pašvaldība nesaskata savu atbildību kontrolēt, lai Lielupē pietauvotā miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenes otrā māja-kuģis, kas nav nodota ekspluatācijā, netiktu izmantota restorāna vajadzībām.

Lielupes mājas-kuģa saimnieki ir uzņēmums SIA BBN centrs, bet restorāna vajadzībām to mēdz izmanto SIA Lielupes laivas, kam pieder restorāns Laivas.

Firmas.lv dati liecina, ka BBN centra valdes priekšsēdētājs ir Lūsiņš un tas pieder SIA Jaltrade, kura īpašniece ir viņa sieva Antra Lūsiņa. 2016.gadā uzņēmums satrādājis ar 154 000 eiro apgrozījumu un 1300 eiro peļņu. Savukārt Lielupes laivas pilnībā pieder Jūlijai Tjomkinai. 2016.gadā tas strādājis ar 690 000 eiro apgrozījumu un aptuveni 1700 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums «Lido» šogad plāno ieguldīt 700 000 līdz 800 000 eiro bistro «Vērmanītis» rekonstrukcijā, pastāstīja kompānijas lielākais īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Nākamnedēļ uz mēnesi, pusotru slēgsim «Vērmanīti», lai atvērtu to pirms Dziesmu svētkiem un apmeklētājiem būtu pieejama ātrāka, efektīvāka apkalpošana un būtu skaistāk,» teica Ķirsons.

Viņš arī atzina, ka pagaidām šajā gadā nav plānots atvērt jaunas «Lido» ēdināšanas iestādes. Savukārt uz jautājumu, vai šogad varētu tikt slēgts kāds no «Lido» restorāniem, Ķirsons atturējās atbildēt, iekams nav aizvadīta valdes un padomes sēde, kas plānota piektdien, 11.maijā, kurā varētu tikt pieņemti kādi lēmumi šajā kontekstā.

Tāpat Ķirsons pastāstīja, ka «Lido» šogad pārskata cenu politiku, lai ēdināšanas iestāžu apmeklētājiem būtu pieejami ēdieni par zemākām cenām. «Strādājam pie jaunas, efektīvākas sistēmas, lai cilvēkiem varētu pārdot produkciju lētāk. Strādājam arī pie kvalitātes paaugstināšanas,» viņš teica, piebilstot, ka visu šo pasākumu rezultātā uzņēmums plāno piesaistīt vairāk apmeklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pasūtījumi pārsniedz gaidas

Anda Asere, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā ar biznesa partneriem decembrī atvēra kafejnīcu The Marmalade Kuldīgā, blakus Rātslaukumam, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem vecpilsētā.

«Ēdināšanas jomā man ir teju 20 gadu pieredze. Esmu strādājis gan Kuldīgā, gan Rīgā. Prieks, ka kopā ar domu biedriem atradām savu nišu, konditorejas un kafejnīcas apvienojumu. Visu cepam uz vietas, un mūsu firmas zīme ir mazmaizītes, kuras pārdodam pēc svara. Tās bieži vien pasūta dažādiem korporatīviem pasākumiem, domāju, ka šādu pasākumu apkalpošana būs labs ienākumu avots arī rudenī un ziemā,» teic M. Einbergs. Viņš ir pārliecināts, ka The Marmalade sezonalitāti neizjutīs tik ļoti kā citi restorāni, jo produkcija ir tāda, kuru patērē ikdienā arī pamatiedzīvotāji, ne tikai tūristi.

Viņš nevēlējās DB atklāt, cik lielas investīcijas bija nepieciešamas kafejnīcas izveidē, bet teic, ka centās visu darīt ar gudru pieeju un meklēja nevis jaunas, bet lietotas virtuves iekārtas. Lielākais izaicinājums bija pašu konditorejas izstrādājumu veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Rūta Cinīte, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID pārbaudēs ir kļuvis tik ļoti klientorientēts kā nekad līdz šim

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Pēdējo nedēļu laikā ēdināšanas biznesa pārstāvji VID pārbaužu metodes pielīdzinājuši gestapo, pārmetot, ka pārbaužu rezultātā biznesam tiek radīti zaudējumi, jo uzņēmumu darbība tiek faktiski apturēta.

Nevaru neko konkrēti teikt par uzņēmējiem, kuri komentējuši VID darba metodes, jo mūsu iespējas runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem ir ierobežotas. Tomēr varu sacīt, ka publiskajā telpā tiek sniegta nepatiesa informācija par to, ka mēs apturam uzņēmuma darbību, aizverot restorānu. Tā ir nepatiesība. Nav tā, ka tiek apturēta darbība un pārtraukta klientu apkalpošana, – pagaidām, kamēr tiek noslēgts galdiņš. Ir tādi uzņēmumi, kuri ir sagatavojušies un instruējuši darbiniekus par to, kā rīkoties pārbaužu laikā – lai arī ir pilna zāle un pēc grafika darbiniekam jāstrādā līdz slēgšanai, viņš dodas prom, vienkārši mūk. Mums par godu tiek taisīts šovs. Intervijās ar darbiniekiem cenšamies noskaidrot, kā uzņēmuma darbība notiek realitātē, mums ir jāuzdod jautājumi, lai noskaidrotu patieso situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas sezonā viesnīcām un restorāniem, it īpaši tiem, kas atrodas ārpus Rīgas, apmeklētāju skaits būtiski sarūk; lai izdzīvotu, meklē dažādas «odziņas».

Pārlaist gada aukstākos mēnešus viesmīlības uzņēmumiem galvenokārt palīdz uzkrājumi no vasarā gūtajiem ienākumiem, izbraukuma banketi un korporatīvo pasākumu apkalpošana. Ar mērķi piesaistīt klientus tiek rīkoti dažādi pasākumi un akcijas, piedāvāti izdevīgāki nosacījumi un ieviesti ziemas akcenti ēdienkartēs. Tajās Latvijas pilsētās, kurās parasti ir biezākā sniega kārta, piemēram, Alūksnē, viesnīcām un ēdināšanas uzņēmumiem ziema sola viesu – slēpošanas entuziastu – pieplūdumu.

«Strādājam tā, lai arī ziemas sezonā klienti būtu,» saka grilbāra Lighthouse īpašnieks Raitis Bērziņš. Viņš lēš, ka teju puse restorānu, kas atrodas Jūrmalā, Jomas ielā, beidzoties aktīvajai sezonai, tiek aizvērti. «Lighthause strādā visu gadu, mums ir stabils pastāvīgo klientu loks un, pateicoties viņiem, ar katru gadu sokas arvien labāk,» viņš apgalvo. Veiksmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes, gan izmantojot sociālos tīklus, gan piedāvājot lojalitātes kartes, gan pozicionējot Lighthouse kā bērniem draudzīgu restorānu, kurā ir speciāla ēdienkarte bērniem un mazuļu pārtinamie galdi. Grilbārs darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, pirms vairākiem gadiem investēts renovācijā, lai varētu sabīdīt stikla sienas un komfortabli strādāt arī vēsos laika apstākļos. Gada tumšākajās dienās tiek iekurti kamīni un uz galdiņiem omulībai novietotas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tranzīts prasa ātrumu un uzticamību

Monta Glumane, 27.11.2018

Latvijas Pasta Starptautiskā biznesa un loģistikas attīstības vadītājs Gunārs Deniškāns (no kreisās), Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Pasta Starptautisko attiecību vadības departamenta direktora vietnieks Andris Eglājs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no svarīgākajiem attālinātā darba ieguvumiem ir līdzsvara gūšana starp darbu un personīgo dzīvi; to darbinieki vērtē augstāk par finansiāliem labumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Par Latviju mūsu rīcībā nav precīzas statistikas, taču saskaņā ar Regus veikto aptauju, kurā atbildes sniedza 20 tūkst. uzņēmumu no simts valstīm, 54% jau ir ieviesuši nedēļā vismaz 2,5 dienas darbu attālināti, bet otra puse vēl tikai plāno. Galvenais šāda lēmuma virzītājspēks ir biroja izmaksu samazināšana un darba ņēmēju uzvedības izmaiņas un dinamisks dzīves ritms. Arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ne tikai attālināti, bet arī pielāgot darba laiku savam dzīves ritmam, šādā situācijā ir svarīgs gan juridiskais regulējums, gan darba drošības jautājumi, kas Latvijā šobrīd vēl tikai tiek gatavoti,» stāsta PwC Cilvēkresursu vadītāja Latvijā Signe Jansone-Lapiņa. Tiem cilvēkiem, kuriem ir iespēja un vēlme strādāt attālināti, piemīt arī noteiktas rakstura īpašības. DB aptaujātie eksperti kā svarīgākās no rakstura iezīmēm piemin spēju sevi disciplinēt, kas palīdz fokusēties darbam, izvirzīt prioritātes un sasniegt vēlamo rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stingrās prasības un klientu skaita sarukums var veicināt tālākas izmaiņas nerezidentus apkalpojošo banku skaitā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, pēdējo pāris gadu laikā piedzīvojušas ievērojamu noguldījumu samazinājumu un ne viena vien aizvadītajā gadā strādājusi ar zaudējumiem (plašāk par banku darbības rādītājiem lasāms 7. marta laikrakstā Dienas Bizness). Bankas patlaban pārorientē darbību uz citiem segmentiem. Cik veiksmīgi tas notiks, rādīs laiks, taču nav izslēgts, ka nākotnē redzēsim izmaiņas tirgū.

Vairums atbirst

Pēdējā laika notikumi saistībā ar ABLV Bank raisījuši plašas diskusijas par potenciālo nerezidentu klientu skaita samazināšanu nākotnē un svītru pāri šim biznesam, kaut arī starptautisko klientu apkalpošana ne vienmēr saistās ar nelegāliem darījumiem un varētu nest papildu ienākumus budžetā. Tāpat bankas jau ir veikušas daudz pasākumu, lai atbrīvotos no riskantajiem klientiem. Tajā pašā laikā vairākas amatpersonas uzsvērušas, ka nerezidentu klientu skaitam jārūk vēl vairāk. Jaunākie dati uzrāda, ka kredītiestādes, kas iepriekš ir apkalpojušas klientus no Krievijas un NVS valstīm, pēdējo pāris gadu laikā ievērojami samazinājušas šos noguldījumus, vienlaikus pasliktinājušies arī to finanšu rādītāji. Banku pārstāvji skaidro, ka pēdējo gadu laikā veikts pamatīgs darbs saistībā ar stratēģijas maiņu, un daudzas kredītiestādes patlaban pārorientē darbību – lielākoties uz vietējo tirgu vai aktīvu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu starptautiskajiem klientiem. Tomēr viņi arī atzīst, ka, ņemot vērā stingrās prasības, kas min uz papēžiem, un to, ka kompensēt rūkošo klientu skaitu nav tik vienkārši, nākotnē tirgū var gaidīt izmaiņas banku vidū – akcionāru maiņu, konsolidāciju vai kādu tirgus spēlētāju aiziešanu no tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru