Ekonomika

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem

LETA, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Pasākumu rīkotājiem šobrīd jādomā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kādi būs atbalsta pasākumi nozarei, viņš sacīja, ka tie daļēji būs jauni, daļēji citādāki. Pēc viņa sacītā, labā ziņa ir, ka joprojām darbojas esošie atbalsta mehānismi privātajam sektoram - gan privātu kultūras institūciju ilgtspējai, gan darbojas pašnodarbināto personu nodarbinātības programma, kurai var pieteikties līdz 11.novembrim.

Viņaprāt, gan būtu jādomā par pašnodarbināto personu atbalsta konkursa nolikumu, kas, iespējams, ir par stingru, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka cilvēkus, kuriem nav klājies tik grūti, bet nodokļu kontekstā viņu devums valstij un kultūrai ir bijis pat lielāks.

Viņš atzina, ka rudenī atšķirībā no pavasara būs izmaiņas attiecībā uz pasākumu biļetēm. "Ja pavasarī varējām daudz runāt par koncertu pārcelšanu vai atcelšanu, tad šinī brīdī mums vairs nav, kur pārcelt ne koncertus, ne teātra izrādes. Šobrīd jau jārunā par reālu naudas atgriešanu skatītājiem," skaidroja ministrs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pie kopīgā atbalsta mehānisma strādās valdība, sākot darbu šodien plkst.12. Otrdien tas Ministru kabineta sēdē ir jāpieņem, viņš uzsvēra.

Ministrs uzsvēra, ka pēc būtības novājinātajai kultūras nozarei šī ārkārtējā situācija nav priecīga ziņa, bet ir jāraugās solidāri, visas valsts kontekstā, jo tikai tā varēsim šo pandēmiju uzsveikt.

Ministrs piebilda, ka ar kultūras iestāžu vadītājiem saziņa notiek ik dienas, tam izveidota grupa lietotnē "WhatsApp". Puses dalās ar pieredzi. Kultūras iestāžu vadītāji izturoties ar ļoti lielu izpratni.

Kā ziņots, ārkārtējās situācijas laikā Latvijā aizliegti visi amatieru sporta pasākumi, kā arī būtiski ierobežots kultūras vietu darbs, piektdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets. Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu drīkst sākt ne agrāk kā plkst.6 un tā jābeidz ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas var darboties līdz plkst.22.

Kultūrvietās un izstāžu norises vietās iekštelpās un ārtelpās, ja tajās netiek organizēts pasākums, tāpat jānodrošina, ka attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra, apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus, kā arī notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma.

Amatiermākslas kolektīviem, tajā skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem, mēģinājumus drīkst īstenot tikai attālināti, savukārt mēģinājumu klātienē atļauts īstenot tikai individuāli vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Uz ārkārtējās situācijas laiku pārtraukta bērnu nometņu darbība, kā arī atcelti un aizliegti visi sporta pasākumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem, kā arī komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem.

Covid-19 ierobežošanai no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Puntulis: Budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, bet jāraugās solidāri

LETA, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžets nav kultūras nozarei īpaši labvēlīgs, taču Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos ir jāspēj uz notiekošo raudzīties solidāri, neskatoties tikai uz sevi, uzrunājot Saeimu par nākamā gada budžetu, sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulis pauda, ka 2021.gada valsts budžetu varētu dēvēt par solidaritātes budžetu. Viņš skaidroja, ka sabiedrība dzīvo pandēmijas laikā un cilvēki raugās paši uz sevi: "Vai es nesaslimšu?" "Mums jāprot uz notiekošo paskatīties solidāri, situācijā ieraugot ne tikai sevi," aicināja politiķis.

Vērtējot Kultūras ministrijas plānoto nākamā gada budžetu, Puntulis atzina, ka tas "ne tuvu nav 2020.gada budžets ar algu pieaugumu nozarei". Tomēr viņš uzsvēra, ka nozare nedrīkst neatbalstīt valdības prioritāti - mediķus, tieši tāpat kā izglītības darbiniekus, kuru vidū ir arī kultūrizglītībā strādājošie.

Ņemot vērā plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, Puntulis uzsvēra, ka tai jābūt taisnīgai un solidāra, sociāli apdrošinošai un vienkāršai. "Šā brīža nodokļu sistēma neatbilst nevienam no šiem principiem," teica ministrs, uzsverot, ka "kroplīga nodokļu sistēma nav labākais veids, kā atbalstīt kultūru".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Puntulis aicina trīs nedēļas "sakost zobus", lai Covid-19 neizplatītos tālāk kultūras nozarē

LETA, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūt, ka tiešām ir "jāsakož zobi" un šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai Covid-19 pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, runājot par ierobežojumiem amatiermākslai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš gan piebilda, ka diemžēl operu Covid-19 jau skāris. Slimība atklāta četriem operas kora dalībniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir daļa no Dziesmu un Deju svētkiem un tas, viņaprāt, ir mūsu valsts pamats. Tomēr ir jādomā par bīstamību, ko amatiermāksla var radīt šādā pandēmijas uzliesmojumā, akcentēja Puntulis. "Mums ir jāizsver svaru kausos un jāpieņem šis lēmums, lai cik man tas nebūtu sāpīgi," viņš sacīja.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir "burbulis", kurā satiekas ļaudis no visdažādākajiem "burbuļiem". No infektoloģijas viedokļa raugoties, tā ir liela bīstamība.

"Un varbūt, ka tiešām ir jāsakož zobi, šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai šī pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, kā tas diemžēl jau šobrīd ir noticis operā," aicināja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības diskusijā par ārkārtējo situāciju Kultūras ministrija (KM) piekops skaidru taktiku - jebkuriem lielākiem ierobežojumiem kultūras nozarē jānāk ciešā sazobē ar atbalsta mehānismiem, tādu viedokli savā sociālā tīkla "Facebook" lapā paudis kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka kultūras nozare pēc tās apturēšanas pavasarī visu šo laiku ir strādājusi lielāku vai mazāku ierobežojumu apstākļos. Kultūras ministrs valdības ārkārtas sēdē plāno uzstāt uz to, lai netiktu slēgtas grāmatnīcas, bibliotēkās būtu iespējama grāmatu apmaiņa, pēc iespējas strādātu muzeji.

"Šķiet, tie ir pēdējie kultūras bastioni, kuri šajos apstākļos savas specifikas dēļ ir visdrošākie apmeklētājiem," pauda Puntulis, norādot, ka emocionālā atmosfēra paliek aizvien saspringtāka un katrs to var just savā ikdienā.

Ministrs uzsvēra, ka ir jānotur racionālā vektors, jāpieņem jaunie apstākļi un atbildīgi jārīkojas, nezaudējot cieņu vienam pret otru, prioritāri domājot par visas sabiedrības drošību. "Uzdevums ir ļoti sarežģīts, bet mēs to varam!" akcentēja Puntulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl diskutē, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierēdniecības līmenī vēl turpinās diskusijas, vai autoratlīdzību nodokļu režīma jauno regulējumu ieviest no 2021.gada vidus vai 2022.gada, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistus informēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Politiķis akcentēja, ka politiskā vienošanās jau ir panākta iepriekš un pašlaik par vairāk administratīviem jautājumiem turpinās diskusijas ierēdniecības, valsts sekretāru līmenī.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Vairākos jautājumos - par nodokļa apjomu, par tā griestiem un citos - vienošanās ir panākta, norādīja Puntulis.

Vaicāts par to, kā panākt, lai gaidāmās izmaiņas nenoved pie daudzu kultūras darbinieku izvēles vairs nestrādāt sava talanta jomā, kultūras ministrs norādīja, ka ir jāatrod risinājums tiem, kuri nevarēs samaksāt šo sociālo nodokli. Savukārt atsevišķi ir jāatšķir tā grupa, kura nevēlas maksāt šo nodokli, pauda politiķis.

Tas vēl ir atvērts jautājums, kā atšķirt abas šīs grupas, lai nesodot palīdzētu tiem, kuri nevarēs veikt šo sociālā nodokļa maksājumu, skaidroja politiķis. Puntulis norādīja, ka par to Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) medijiem jau vairākkārt ir sniedzis skaidrojumu.

Kariņš sarunā ar žurnālistiem pievienojās Puntuļa paustajam un norādīja, ka Covid-19 izplatības laikā viena no gūtajām mācībām ir, ka ne visi cilvēki ir sociāli pasargāti. Tāpēc, pilnveidojot nodokļu sistēmu, jāatdala tie, kuri nespēj samaksāt nodokli mazo ienākumu dēļ, no tiem, kuriem ir prāvi ienākumi, bet kuri nelabprāt maksā nodokli atbilstošā apmērā, skaidroja premjers.

Valdībai ir jāraugās, kā mēs varam nāk pretī tiem cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt kaut vai minimālo algu, norādīja valdības vadītājs. Politiķis pauda, ka šādā situācijā jāpiedāvā papildu izglītības un mobilitātes iespējas. Kariņš uzsvēra, ka valdība vairāku gadu garumā plāno pazemināt standartnodokļus, tāpēc iedzīvotāji sajutīs, ka samazinās arī sociālais nodoklis.

Valdības vadītājs norādīja, ka ikviens no mums izmanto tos pašus ceļus, veselības aprūpes pakalpojumus vai izglītību bērniem, tāpēc taisnīgi, ka visi maksā vienādus nodokļus. Reizē izņēmums ir jātaisa, lai nāktu pretī tiem cilvēkiem, kuri nevis negrib maksāt nodokli, bet nespēj nopelnīt minimālo algu. Valdības plāni paredz izveidot taisnīgāku sistēmu, uzsvēra Kariņš.

Jau vēstīts, ka nākamajā gadā alternatīvajiem nodokļu maksāšanas režīmiem tiek plānots piemērot minimālās sociālās iemaksas.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGA) pārstāvji pauda, ka Finanšu ministrijas piedāvātie ierosinājumi izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem joprojām ir nepārdomāti un kaitīgi kultūras un grāmatniecības nozarēm.

"Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām. Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%," lēš LGA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc divām nedēļām darbu varētu atsākt muzeji, bet sezonas beigās - teātri

Db.lv, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja situācija nepasliktināsies un nepieaugs Covid-19 saslimušo skaits, tad pēc divām nedēļām varētu darbu sākt muzeji, bet sezonas beigās tiktu organizētas teātra izrādes ar skatītājiem.

Tā intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pirmdien izteicās kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs uzsvēra, ka visi minētie priekšlikumi vēl ir tikai darba stadijā un tos vērtē ministrijas darba grupa, lai gan Kultūras ministrija ļoti aktīvi vērtē arī citu valstu pieredzi pasākumu organizēšanā Covid-19 apstākļos: "Mēs vērtējam citu valstu pieredzi ar pilotprojektiem, tādējādi piedāvājot kādu modeli arī Latvijai, lai gan ārvalstīs ir ļoti piesardzīga attieksme pret pasākumu organizēšanu iekštelpās".

N.Puntulis pieļāva, ka varētu izdoties šīs sezonas noslēgumā atļaut izrādes ar skatītāju klātbūtni, lai gan pagaidām nav zināms, uz kādiem nosacījumiem tas varētu notikt. "Es ļoti labi saprotu, ko māksliniekiem nozīmē pirmizrāde, tāpēc ministrija vērtē arī iespēju tās noskatīties kādam kritiķu lokam, tādējādi pretī saņemot vērtējumu par padarīto darbu," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus, koncertorganizācijas, muzejus un LNB

LETA, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai ar 5,4 miljoniem eiro atbalstīs valsts teātrus un koncertorganizācijas, kā arī mantojuma iestādes - valsts muzejus un Latvijas nacionālo bibliotēku (LNB), šodien lēma valdībā.

Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, šim mērķim šajā gadā valsts teātriem un koncertorganizācijām, pārdalot līdzekļus, novirzīti 1 908 656 eiro, savukārt valsts muzejiem un LNB - 3 590 256 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka pandēmijas laika ierobežojumu dēļ teju visu kultūras organizāciju darbība tika apturēta. Viņš norādīja, ka šis laiks nozarē gan emocionāli, gan finansiāli ir bijis ļoti sarežģīts.

Puntulis vērsa uzmanību, ka visus atbalsta mehānismus KM ir izstrādājusi kā kopdarbu ar nozares pārstāvjiem. Arī otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais atbalsta mehānisms tapis kopā ar iestāžu vadītājiem, izstrādājot gan pamatprincipus ar vektoru uz jaunu piedāvājumu radīšanu, nozarei atsākot darbību, gan arī veicot aprēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības aicināja atbildīgās ministrijas "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Sēdes laikā Kariņš pauda bažas par Covid-19 Indijas celma izplatību Latvijā, kā arī par vakcinācijas tempa mazināšanos un to, ka Latvijā pirmo vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši vien 40% senioru, proti, vecumā grupā no 60 gadiem. "Ja šie cilvēki nebūs pasargāti, tad agrāk vai vēlāk augs hospitalizēto skaits un nāves gadījumu skaits," bažījās premjers.

Viņš aicināja Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Operatīvās vadības grupu "nopietni apsvērt" iespēju, vai atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu paredzēt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

"Mēs atgādinām, mudinām, informējam par vakcināciju pret Covid-19, bet būtu apspriežamas jomas, kurām varētu prasīt obligātu vakcināciju. Tas nav nekas neparasts, jo atsevišķos gadījumos šādas prasības pastāv," pauda Kariņš, atsaucoties uz savu agrāko pieredzi, kad vēloties piedalīties dzemdībās, drošības apsvērumu dēļ viņam nācies veikt plaušu rentgenu. Viņš uzsvēra, ka līdzīgi arī tagad nevakcinēts cilvēks apdraud sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, tad atbilstoši šā brīža plānam iekštelpu publisku un privātu pasākumu apmeklētāju pieļaujamo skaitu varētu palielināt no 25 līdz 50 cilvēkiem, informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Ja situācija būs stabila, tad vēl pēc četrām nedēļām varēs runāt par nākošajiem "paplašinājumiem", skaidro ministrijā. Vienlaikus ministrija informēja, ka tā ar nozares speciālistiem patlaban vērtē, vai ārtelpu pasākumiem var piemērot citādākus kritērijus attiecībā uz cilvēku skaitu.

Tāpat kā līdz šim, ierobežojumu mazināšana ir plānota pakāpeniski, nepārtraukti īstenojot situācijas uzraudzību, tāpēc VM mudina ņemt vērā, ka ierobežojumu mīkstināšanas efektu epidemioloģiski ir iespējams novērtēt ar laika atstarpi - no divām līdz četrām nedēļām. Latvija ir vērtējusi situāciju un izskatījusi dažādus iespējamos attīstības scenārijus, skaidroja Strapcāne, piebilstot, ka līdzšinējā prakse ir piesardzīga, stingri pieturoties epidemiologu rekomendācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu sešus miljonus eiro vērtu aizdevumu un grantu programmu plāno atbalstīt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, ceturtdien lēma valdībā.

Atbalsta programmas finansējums ir 6 miljoni eiro; tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 60 uzņēmumu.

“Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ mākslas, izklaides un atpūtas jomās strādājošie uzņēmumi ir bijuši spiesti ilgstoši ierobežot savu darbību. Šogad, arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, minēto jomu uzņēmumi nevarēs pilnvērtīgi atsākt strādāt, tāpēc to dzīvotspējai un tālākās darbības stimulēšanai piedāvājam jaunu valsts atbalsta mehānismu. Paralēli Valsts kultūrkapitāla fondā arī šogad tiks īstenota arī kultūras institūciju ilgtspējas programma, kas pierādīja savu efektivitāti 2020. gadā,” atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis, cerot, ka jaunais instruments virknei uzņēmumu palīdzēs atgūties un sekmīgi turpināt saimniecisko darbību, no krīzes iznākot spēcīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav plānots atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem, secināms no otrdien valdības sēdē paustā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka rudenī, kad sagaidāms Covid-19 izplatības pieaugums, ierobežojumus varētu ieviest attiecībā uz tām vidēm, kurās būs pret Covid-19 nevakcinēti cilvēki, kas darbojas dzeltenajā un sarkanajā drošības režīma.

"Atļaut strādāt tikai zaļajā režīmā un cerēt, ka šāda darbība nebūtu jāpabalsta, laikam būtu diezgan utopiski. Droši vien rudenī mūs sagaida ļoti sarežģīti lēmumi," Pavļuta sacīto komentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulim nepiekrita finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). "Mēs esam novirzījuši ļoti lielus līdzekļus pārkvalifikācijai. Cik ilgi valsts var finansēt? Uzņēmējdarbība uztur valsti un pakalpojumus, nevis valsts uztur uzņēmējdarbību," norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lems par iespējamiem atvieglojumiem tirdzniecības centriem un kultūras iestādēm

LETA, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 1.jūnijā, valdība diskutēs par otro "atvieglošanas soli" jeb iespējamiem atvieglojumiem tirdzniecības centriem un kultūras iestādēm, šodien pēc Sadarbības sanāksmes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš stāstīja, ka Latvijā aizvien turpina samazināties ar Covid-19 saslimušo skaits, kā arī pieaug vakcinēto personu aptvere. Šai sakarā rīt valdība skatīs otro "atvieglošanas soli", kas pamatā skars tirdzniecības centrus un kultūras iestādes.

Kariņš aicināja visus vēl neizlēmušos vakcinēties, jo vakcinācijas process ir ļoti viegls, tas neko nemaksā un pasargā potēto personu no smagas saslimšanas un nāves. Vienlaikus viņš piebilda, ka rīt Veselības ministrija plāno ziņot par kārtību, kādā varēs sākt potēt bērnus no 12 gadu vecuma ar "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Lūgts pastāstīt plašāk par iespējamiem atvieglojumiem, Kariņš norādīja, ka neko detalizēti pastāstīt nevar, jo šovakar par to vēl aizvien diskutē un saskaņo atbildīgā Operatīvā vadības grupa. Viņš teica, ka rīt būs zināmi potenciālie datumi un precīzas detaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki arī ar negatīviem Covid-19 testiem

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemta gada nogalē pabeigtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunotā fasāde Torņa ielā 1, Rīgā.

Ēkas atjaunošanas būvdarbu 1. kārtā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim atjaunots ārējais ēkas veidols, restaurēti logi un pagraba lūkas, veikta pamatu hidroizolācijas izbūve, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Būvdarbi pabeigti četrus mēnešus pirms plānotā termiņa. Tiklīdz būs rasts tālākais finansējums, turpināsim darbu ēkas iekštelpās, lai “Arsenāls” kļūtu par mūsdienīgu izstāžu zāli mākslas darbu eksponēšanai,” norāda R. Griškevičs.

Par “Arsenāla” ēkas pirmās kārtas būvdarbu veikšanu tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “RERE MEISTARI 1”. Rekonstrukcijas 1.kārtas risinājumu izstrādi, kā arī autoruzraudzību veica PS „AD SPATIUM”. Būvprojekta vadītājs un vadošais arhitekts - Aldis Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss

Zane Atlāce-Bistere, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko koncertzāli par katru cenu iespiežot Kronvalda parkā, kur, daudzu ekspertu skatījumā, tai nav pietiekamas vietas, bet projekta virzītājas – Kultūras ministrijas – ieskatā ideālākas vietas šai gadsimta celtnei nav.

Gadu gadiem dažādu ekspertu grupas un apvienības dažnedažādās kombinācijās spriedušas, kādu un kur vislabāk būvēt nacionālo lepnumu – Rīgas akustisko koncertzāli. Vietas meklējumos un izpētēs aiztecējuši gadi un miljoni, līdz 2020. gada 16. jūnijā valdība apbrīnojamā vienprātībā atbalstīja rekordātrumā tapušo priekšlikumu koncertzāli būvēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6. Tur esošā Pasaules tirdzniecības centra (PTC) nākotni – nojaukt vai pārbūvēt – izšķirs koncertzāles attīstības darba grupa, kuru plānots veidot.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) nama autoru tuviniekiem solījis veikt vispusīgu ēkas novērtēšanu pirms jebkādu darbu sākšanas, lai precīzi zinātu gan tās kultūrvēsturisko, gan materiālo vērtību. Ministrs vairākkārt uzsvēris, ka valdība koncertzālei ir atvēlējusi izcilāko zemes gabalu Rīgā un varot diezgan droši apgalvot, ka koncertzāle būs tieši tur.

Komentāri

Pievienot komentāru