Ekonomika

Pasaulē meklē veidus, kā atvēsināt urbanizētās pilsētas

Anita Kantāne, 28.06.2020

Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veikusi mērījumums Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem.

Foto apvienība "Pilsēta cilvēkiem"

Jaunākais izdevums

Koki, "vēsais" asfalts, baltās sliedes un parastais ūdens – šie ir daži no "instrumentiem", kurus dažādās pasaules vietās izmanto, lai cīnītos ar karstumu.

"Karsti? Stādi kokus!" - šādu paziņojumu savā sociālā tīkla "Facebook" profilā publicējusi apvienība "Pilsēta cilvēkiem". Apvienība veikusi mērījumus Rīgā, lai salīdzinātu temperatūru ielās ar kokiem un bez tiem. Secinājums – temperatūra krasi atšķiras ielās ar kokiem.

Pilsētās ir daudz karstumu piesaistošu virsmu - asfalts, ēkas, bruģis. Šīs virsmas pilsētās rada tā saukto "karstuma salas" efektu, kad pilsētās gaisa temperatūra ir dažus grādus augstāka nekā gaisa temperatūra ārpus pilsētas, skaidro apvienība.

"Karstuma salas" efektu "Pilsēta cilvēkiem" iesaka labot, apzaļumojot ielas, jo koki dabiski atvēsina pilsētu.

Tikmēr citviet pasaulē izmēģina jaunas tehnoloģijas temperatūras samazināšanai apdzīvotās vietās. ASV pilsēta Fīniksa ziņo par šogad uzsāktu pilotprojektu, kura laikā vairākas pilsētas ielas tiek ieklātas ar "vēso" asfaltu. Tas ir materiāls, kas satur titāna oksīdu un polimērus, atspoguļojot saules gaismu. Losandželosā "vēsais" ielu pārklājums izmēģināts jau 2017. gadā.

Par baltās krāsas izmantošanu temperatūras mazināšanai ziņo Vācijas laikraksts "Badische Neueste Nachrichten". Pērn federatīvās zemes pilsētā Vircburgā tramvaja sliedes nokrāsotas ar baltu krāsu, un ekperiments attaisnojies. Baltā krāsa sliežu trasi atvēsināja par aptuveni astoņiem grādiem pēc Celsija. Meklēt risinājumu pārvadātājs bija spiests, jo karstajās dienās temperatūra sasniegusi 60 grādus pēc Celsija, un karstuma dēļ sliedes paplašinājās.

Tikmēr Rīgā un citās Latvijas pilsētās ielas karstā laikā laista ar ūdeni. Rīgas dome jau pērn paziņoja, ka Satiksmes departaments izstrādās plānu, kā kontrolēt un koordinēt ielu laistīšanu Rīgā. Pašvaldība norāda, ka brauktuvju garums 1. un 2. klases ielās ir 1245 kilometri, kuru kopējā uzturēšana gadā izmaksā 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksperte: Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nav tik vienkārši panākami

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amonija nitrāts ir bīstams tikai noteiktos apstākļos, kas nemaz nav tik vienkārši panākami, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Eksperte skaidroja, ka ikdienas lietošanā šī viela nav bīstama. Pēc viņas paustā, šī viela kļūst sprādzienbīstama, ja tiek ilgstoši pārkarsēta, proti, atrodas milzīga karstuma apstākļos. Tad šī pārkaršana iniciējot sprādzienu un detonācija ir ļoti spēcīga.

Jure uzsvēra, ka šī viela var sprāgt, ja tai ir ierosinājums vai sprādziens. "Ja ierosinātājs ir spridzeklis, tad šī viela detonē ar milzīgu spēku. Tāpat ierosinātājs var būt triecienvilnis, ko izraisa izšauta lode," atklāja eksperte.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt - tā kusīs, bet nekas nenotiks. Taču apstākļos, kad ir sprādziens, ugunsgrēks vai pārkaršana, tad amonija nitrāti un to saturoši minerālmēsli var sprāgt, pauda Jure.

Komentāri

Pievienot komentāru