Pasaulē uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, Latvijā izaugsmi prognozē neliela daļa 

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Žanete Hāka, 2014. gada 22. janvāris plkst. 10:28

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Nozaru griezumā tūrisma un atpūtas nozarē strādājošo pārliecība par izaugsmi pasaulē ir vislielākā (46%), tiem cieši seko bankās un finanšu tirgos strādājošie (45%), mazumtirgotāji (44%), finanšu pakalpojumu sniedzēji (44%), aktīvu pārvaldītāji (44%), komunikācijas nozares pārstāvji (44%) un būvnieki (41%). Vismazāk pārliecināto par izaugsmi strādā metālapstrādes jomā (19%).

Par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā ļoti pārliecināti ir 39% vadītāji. Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn (36%). Vismazākā pārliecība bija 2009. gadā, kad šis rādītājs bija tikai 21%.

Rietumeiropā pārliecība ir pieaugusi par 8 procentpunktiem, sasniedzot 30%, taču Āfrikā pārliecība turpina kristies. Tikai 40% Āfrikas valstu uzņēmumu vadītāji ir izvēlējušies atbildi «ļoti pārliecināti» par 12 mēnešu izaugsmi, kas ir vēl mazāk nekā pērn, kad tādi bija 44% aptaujāto un 2012. gadā – 57%. Pārliecība ir sarukusi arī Latīņamerikas valstīs – šogad 43%, pērn 53%. Ziemeļamerikā situācija saglabājas stabila un par izaugsmi ir pārliecināti 33% aptaujāto. 37% Centrālās un Austrumeiropas reģiona, tostarp, Latvijas uzņēmēji ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentējot aptaujas rezultātus, kas tika prezentēti Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, PricewaterhouseCoopers International valdes priekšsēdētājs Deniss M. Nalijs sacīja, ka uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir sākuši atgūt pārliecību. Tie ir veiksmīgi izveduši uzņēmumus cauri recesijai, un šobrīd jūtas pārliecinātāki attiecībā uz spēju vairot sava uzņēmuma ienākumus, kā arī saskata pozitīvas tendences globālās ekonomikas attīstībā. Uzņēmumu vadītāji arī atzīst, ka ilgtspējīga izaugsme pēckrīzes klimatā ir milzīgs izaicinājums, īpaši situācijā, kad krītas attīstības temps jaunattīstības valstīs.

Vairojušās uzņēmēju bažas, kas signalizē valstu vadītājiem un likumdevējiem par pārmērīgo regulējumu, fiskālo deficītu un nodokļu slogu visaugstākajā mērā. Nākotnē uzņēmumu vadītāji sagaida trīs galvenās tendences – strauju tehnoloģisku priekšrocību pieaugumu, demogrāfiskās izmaiņas un pagriezienu ekonomisko spēku sadalē – un kopīgi uzskata, ka šīm tendencēm būs vislielākā ietekme uz uzņēmumu izaugsmi un biznesu kopumā. Ja izdosies atrast veidu, kā šīs tendences izmantot sava uzņēmuma attīstībā, tā būs panākumu atslēga, norāda eksperts.

Mainījušies arī būtiskākie bažu cēloņi. Valsts un likumdevēju darbība vai bezdarbība ir uzņēmumu vadītāju bažu saraksta augšgalā. Uzņēmēju satraukums par pārmērīgu regulējumu (72%) un fiskālo deficītu (71%) ir augstāks nekā jebkad.

Centrālās un Austrumeiropas reģiona, kā sastāvā ir arī Latvija, lielākās bažas rada pārmērīgs regulējums (67%), valdības attieksme pret fiskālo deficītu (67%) un palielināts nodokļu slogs (67%). Mūsu reģionā kā galvenos draudus biznesa attīstībai min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%) un ievērojamas izmaiņas patērētāju uzvedībā (59%).

Vadītāji aptaujā ir atzinuši, ka raizējas par attīstības tempa kritumu jaunattīstības valstīs (65%) un gauso izaugsmi attīstītajās valstīs (71%). Pārējās bažas ir pieaugošs nodokļu slogs (70%), kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums (63%), valūtas kursa svārstības (60%) un finanšu tirgu nestabilitāte (59%).

Pastāvošais regulējums teju 80% uzņēmumu vadītājiem ir palielinājis izmaksas un 52% apgrūtinājis kvalificētu darbinieku piesaisti. 40% apgalvo, ka regulējums ir slāpējis centienus iekarot jaunu tirgu vai būt inovatīviem. Vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka spēcīgā regulējuma dēļ spēj uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Aicināti sarindot trīs galvenās prioritātes, kuras valstu vadītājiem būtu jārisina, uzņēmēji min finansiālo stabilitāti (53%), infrastruktūras uzlabojumus (50%) un atbalsta sniegšanu starptautiskās konkurētspējas palielināšanā, kā arī nodokļu sistēmas uzlabojumus (50%).

Mazāk nekā puse (46%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka valsts jau nodrošina finansiālo stabilitāti un 37% atzīst panākumus un uzlabojumus infrastruktūras uzlabošanā. Vairāk nekā puse (51%) vadītāju apgalvo, ka to pārstāvētās valsts veiktie uzlabojumi nodokļu sistēmā nav bijuši efektīvi.

Aptaujā secināts, ka starptautiskā nodokļu sistēma uzņēmēju acīs nav sevi attaisnojusi. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvo, ka starptautisko nodokļu sistēmu ir nepieciešams pilnībā pārveidot. Turklāt 75% uzņēmumu ir svarīgi, lai sabiedrība redz, ka tie godprātīgi maksā nodokļus.

Lielākā daļa vadītāju apgalvo, ka nodokļu sistēmu regulējums un konkurētspēja ir būtiskākie faktori korporatīvo lēmumu pieņemšanā un piekrīt, ka starptautiskajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams ziņot par ieņēmumiem, peļņu un samaksātajiem nodokļiem katrā valstī, kurā tie darbojas. Tie piekrīt arī tam, ka nodokļu iestādēm visā pasaulē jābūt iespējai brīvi dalīties ar šo informāciju.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka pašreizējie ESAO mēģinājumi reformēt starptautisko nodokļu sistēmu būs veiksmīgi tuvākajos gados, savukārt 40% apgalvo, ka centieni nesniegs kopīgo risinājumu.

Uzņēmumu vadītāji visā pasaulē atzīst, ka tas, ko iesaistītās puses cer no viņiem sagaidīt viņu nozarē, pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski mainījies: 52% apgalvo, ka ir palielinājies uzticības līmenis starp uzņēmumiem un klientiem salīdzinājumā ar 12%, kuri to noliedz. 43% apgalvo, ka ir uzlabojusies uzticība starp kreditoriem un investoriem, bet 16% saka, ka nē. 42% apgalvo, ka ir palielinājusies uzticība starp piegādātājiem un uzņēmējiem, bet 6% apgalvo pretējo.

Kamēr 24% no respondentiem ir pamanījuši uzlabojumus attiecībās ar regulatoriem un valsti, 34% saka, ka tā tomēr nav.

Vairums aptaujāto apgalvo, ka uzņēmumiem ir būtiskas attiecības ar visām ieinteresētajām personām un ir svarīgi attaisnot to cerības, rīkojoties ētiski un pārliecinoties par piegādes ķēdē iesaistīto dalībnieku uzticamību un vairojot dažādību. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2011. gada 10. maijs plkst. 12:41

Pēc gandrīz pusgadu ilga pārtraukuma Latvijā uzņēmēju prognozes attiecībā uz nākotni atkal...

2011. gada 09. maijs plkst. 14:23

Uzņēmēju noskaņojums 2011. gada 1. ceturksnī joprojām ir drīzāk pesimistisks, tomēr, salīdzinot...

2010. gada 07. jūlijs plkst. 17:03

48% uzņēmēju uzskata, ka esošā situācija ir piemērota savas uzņēmējdarbības uzsākšanai,...

Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2014. gada 21. janvāris plkst. 19:51

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim...

2014. gada 21. janvāris plkst. 17:34

Ungārijas centrālā banka Magyar Nemzeti Bank otrdien pieņēma lēmumu samazināt bāzes procentu...

2014. gada 21. janvāris plkst. 17:28

Visu NASDAQ OMX Baltijas biržu indeksi dienu noslēdza plusos, un visstraujāko kāpumu...

2014. gada 21. janvāris plkst. 16:59

Otrdien naftas cena pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz pazīmēm, ka pieprasījums kļūst...

2014. gada 21. janvāris plkst. 15:37

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) kā banku nozari pārstāvoša organizācija ir saņēmusi...

2014. gada 21. janvāris plkst. 15:29

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus, kuros iekļautas profesijas, kurās strādājošiem...

2014. gada 21. janvāris plkst. 13:48

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas...

2014. gada 21. janvāris plkst. 13:25

Pagājušajā gadā privātajos pensiju fondos uzkrātā pensiju kapitāla vērtība palielinājās...

2014. gada 21. janvāris plkst. 12:24

Pagājušajā gadā vidējais ienesīgums 2.līmeņa pensiju plāniem pērn bijis 2,29%, liecina...

2014. gada 21. janvāris plkst. 11:29

Kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmumu SIA Creditreform Latvija iegādājies Norvēģijas...