Jaunākais izdevums

Analītiķi norāda, ka investoru noskaņojumu ietekmē daudzi faktori - ASV procentlikmju paaugstināšana, iespējamās ekonomiskās sekas diplomātiskajam konfliktam ar Saūda Arābiju saistībā ar žurnālista Džamala Hašogi pazušanu, Lielbritānijas un Eiropas Savienības nespēja vienoties par «Breksita» nosacījumiem un Eiropas Komisijas nesaskaņas ar Itāliju par šīs valsts budžeta deficītu.

«Pašlaik tik daudz kas nodarbina tirgu. Cilvēki ir nervozi, viņi grib vispirms pārdot un pēc tam uzdot jautājumus,» norādīja «Ventura Wealth Management» portfeļa stratēģis Toms Kahils.

Naftas cenas Londonā un Ņujorkā saruka.

Eiro vērtība pret ASV dolāru, britu mārciņas kurss pret dolāru un dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien saruka par 1,10 dolāriem līdz 68,65 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,76 dolāriem līdz 79,29 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien samazinājās par 1,2% līdz 25379,45 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 1,4% līdz 2768,78 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās par 2,1% līdz 7485,14 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien samazinājās par 0,4% līdz 7026,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,1% līdz 11589,21 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 0,6% līdz 5116,79 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien saruka no 1,501 līdz 1,1458 f dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru samazinājās no 1,3117 līdz 1,3025 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu kritās no 112,59 līdz 112,21 jenām par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam, bet Eiropas biržu indeksi nedaudz kritās, ko noteica akciju izpārdošana.

Kāpumu Volstrītā noteica investoru atvieglojums pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja piektdien paustās piesardzīgās pieejas tālākai procentlikmju celšanai.

Daži analītiķi šo kāpumu izskaidroja arī ar optimismu par tirdzniecības sarunu atjaunošanos starp vidēja līmeņa ASV un Ķīnas amatpersonām.

ASV akciju cenas decembrī lielākoties bija kritušās, pastāvot bažām par tirdzniecības kariem, FRS procentlikmēm un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Šķiet, ka investoru noskaņojums vai psiholoģija vienkārši kļuva pārāk negatīvi,» sacīja «Cresset Wealth Advisors» analītiķis Džeks Ablins.

«Tagad ziņas nav tik sliktas, kā cilvēki bija baidījušies. Ja mēs spēsim vēl nedaudz turpināt šo kāpumu, tad peļņas (rādītāju publicēšanas) sezona būtu tiešām ļoti labvēlīgas ziņas investoriem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība svārstās saistībā ar Brexit, biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, britu mārciņas vērtība sarūk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV biržu indeksi kāpj, mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi krītas

LETA--AFP, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Volstrītas indeksi pieaug, ASV un Ķīnai parakstot tirdzniecības vienošanos

LETA--AFP, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, tirgus dalībniekiem turpinot izvērtēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels. ASV biržu indeksi kritās, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Naftas cenas palielinājās pēc ziņām, ka Krievija varētu pievienoties jēlnaftas ieguves samazināšanai Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmē 6.decembrī Vīnē.

Spēcīgs jēlnaftas piedāvājums un globālās ekonomikas nākotnes perspektīvas vājināšanās bija negatīvi ietekmējuši naftas cenas kopš oktobra sākuma.

Analītiķi turpina uzskatīt naftas cenas par viegli ievainojamām, un daži skeptiski uztver iespējamību, ka OPEC rīcība būtu pietiekami būtiska, lai kāpinātu naftas cenas.

«Ir skaidrs, ka naftas tirgus nav par 100% pārliecināts par to, ka OPEC+ nākamnedēļ samazinās piedāvājumu, tomēr spiediens noteikti pastiprinās, jo cenas turpina kristies, pastāvot bažām par pārmērīgu piedāvājumu un zemāku pieprasījumu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas biržu indeksi krītas pēc nelabvēlīgiem eirozonas ekonomikas datiem

LETA--AFP, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi un eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās, jo politiskais haoss Itālijā uztrauca investorus, kuri bažījas par to, ka pagaidu valdības izveidošana Itālijā tikai aizkavēs, bet nenovērsīs eirozonas krīzi.

ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas sakarā ar brīvdienu – Piemiņas dienu.

Naftas cenas turpināja kristies pēc Saūda Arābijas un Krievijas signāliem par gaidāmu naftas ieguves palielināšanu, kas varētu notikt jau 3.ceturksnī.

Milānas biržas indekss FTSE MIB dienas sākumā bija pieaudzis, investoriem ar atvieglojumu uztverot Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas atteikšanos apstiprināt ekonomikas un finanšu ministra amatā pret eiro kritiski noskaņoto ekonomistu Paolo Savonu.

Pastiprinoties priekšstatam, ka krīze Itālijas politikā ne tuvu nav beigusies, Milānas biržas indekss dienas gaitā kritās, izraisot arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksu un eiro vērtības samazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien nedaudz pieauga, ko veicināja ar naftu saistīto akciju cenu palielināšanās, bet Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās, turpinoties bažām par tirdzniecības karu.

«Nekas, ko mēs pēdējā laikā esam dzirdējuši, nedod investoriem nekādu pārliecību, ka mēs tuvākajā laikā redzēsim deeskalāciju,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Tā kā tarifi jau tiek ieviesti un ASV prezidents Donalds Tramps sola vēl, atbildot uz Eiropas Savienības un Ķīnas pretpasākumiem, šķiet, ka situācija kļūs daudz sliktāka, pirms tā uzlabosies.»

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja britu mārciņas kursa samazināšanās pret ASV dolāru, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga pēc ASV Valsts departamenta brīdinājuma, ka citām valstīm visā pasaulē līdz 4.novembrim jāpārtrauc Irānas naftas imports un ka pretējā gadījumā tās var rēķināties ar Vašingtonas sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, palētinoties tehnoloģiju akcijām un pieaugot bažām par jaunajiem tirgiem

LETA/AFP, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien lielākoties kritās, sarūkot ASV tehnoloģiju firmu akciju cenām pēc sociālo tīklu uzņēmumu «Google», «Facebook» un «Twitter» vadītāju liecināšanas ASV Kongresā, savukārt Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās, pieaugot bažām par jauno tirgu (emerging markets) ekonomikas problēmām.

«Facebook» un «Twitter» vadītāji savās liecībās atzina, ka manipulācijas Krievijas interesēs ar šo sociālo tīklu platformām pirms 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām tos pārsteigušas nesagatavotus, bet šī problēma tiek risināta.

Šī Kongresa sēde palielināja iespējamību, ka Vašingtona var pastiprināt tehnoloģiju uzņēmumu regulēšanu.

«Facebook», «Twitter», «Apple», «Google» mātesfirmas «Alphabet» un «Microsoft» akciju cenas kritās, tādējādi Volstrītas indekss «Nasdaq Composite» saruka par 1,2%.

«Kad lielās kompānijas liecina Kongresa priekšā, tā nekad nav laba lieta» to akciju cenām, sacīja «Ventura Wealth Management» portfeļa stratēģis Toms Kahils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien solīdi pieauga, ko veicināja ziņa, ka ASV patērētāju pārliecība oktobrī bijusi augstākā pēdējos 18 gados.

Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās, ko noteica vāji ekonomikas dati un politiskā nenoteiktība Itālijā un Vācijā.

«Nestabilitāte ir atgriezusies, jo investoriem ir daudz jautājumu,» sacīja «Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju ierēdnis Alans Skrainka. «Tirgus mēģina uzminēt, kad ekonomikas paplašināšanās varētu beigties.»

Investori ir neziņā par tādām lietām kā augošo ASV procentlikmju ietekme, ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējuma sekas, un iespējamas ekonomikas pieauguma palēnināšanās vai recesijas ietekme uz firmu peļņu. ASV akciju cenas oktobra lielāko daļu bija kritušās.

Frankfurtes, Parīzes un Milānas biržu indeksi saruka, savukārt eiro vērtība turpināja kristies dienu pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojuma, ka viņa 2021.gadā nekandidēs uz jaunu termiņu kanclera amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, ko nodrošināja akciju cenu kāpums tirdzniecības sesijas pēdējā pusstundā, bet Eiropas biržu indeksi kritās, dodot triecienu investoru cerībām noslēgt 2018.gadu ar peļņu.

Pasaules tirgos valdīja nestabilitāte, investoriem bažījoties par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, «Breksita» nenoteiktību un ASV valdības darba apturēšanu, kā arī ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiskajiem uzbrukumiem Federālajai rezervju sistēmai (FRS).

Daži analītiķi sacīja, ka ASV akciju cenu krišanās pēdējās nedēļās bijusi pārspīlēta, ņemot vērā solīdos nodarbinātības un ASV ekonomikas izaugsmes datus. Citi tomēr pauda bažas par prognozēm, ka ASV ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēnāka, un daži prognozēja recesiju 2020.gadā.

«Pantheon Macroeconomics» galvenais ekonomists Īens Šeperdsons sacīja, ka ASV akciju cenas nākamgad varētu pieaugt, ja Tramps noslēgs tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien turpināja kristies, tirgiem reaģējot uz jaunu nenoteiktību un sliktām ziņām.

Volstrītā sākotnēji bija kāpums pēc labvēlīgu ASV inflācijas datu publicēšanas, bet to nomainīja kritums pēc vairākām satraucošām ziņām.

Analītiķi turpināja pazemināt prognozes par tehnoloģiju sektorā nozīmīgo uzņēmumu «Apple», bažījoties par viedtālruņu «iPhone» vāju pieprasījumu.

Viens no ASV demokrātu kongresmeņiem brīdināja, ka finanšu regulatoru pārraudzība tiks pastiprināta, un tas veicināja svarīgāko banku akciju cenu krišanos.

Nestabilitāti sekmēja arī negatīvi ekonomikas dati no Japānas un Vācijas, kā arī ar Breksita sarunu noslēgumu saistītā kņada.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš oktobra beigām. Indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas, un tas bija ilgākais krituma periods kopš augusta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi aug ASV un krītas Eiropā, tirgiem gaidot ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc ziņām par ASV mazumtirdzniecības lejupslīdi

LETA--AFP, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, kamēr tirgu dalībnieki gaidīja ziņas no ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un Volstrītu skāra negatīva ziņa par ASV mazumtirdzniecības apjoma negaidītu samazināšanos decembrī.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina citās valūtās pelnošo multinacionālo uzņēmumu pelņas palielināšanos. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās.

ASV biržu indeksi pārsvarā saruka pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojuma, ka mazumtirdzniecības apjoms ASV pērn decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negaidīti samazinājies par 1,2%. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 0,2%. Šis bija straujākais kritums mēneša izteiksmē kopš 2009.gada septembra.

Tirdzniecības ministrijas ziņojums vedināja uzskatīt, ka amerikāņu patērētāji bija atturīgi brīvdienu iepirkšanās sezonā, kas laika ziņā sakrita ar kritumu akciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV biržu indeksi krītas, britu mārciņas vērtība kāpj

LETA--AFP, 27.02.2019

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Komentāri

Pievienot komentāru