Pasaules ekonomikai nepieciešams atbalsts un politiskā griba 

«Lejupslīde Eiropā kopš vasaras ir pieņēmusies spēkā, kas palielinājis riskus globālās ekonomikas izaugsmei. Vēlamo atveseļošanos ir kavējusi privātā un publiskā sektora parāda attīstītajās valstīs konsolidācija. Turklāt pastāv dažādas politiskās nenoteiktības riski, kas saistīti ar eiro zonas parādu krīzi, fiskālās politikas jautājumi ASV, pārmaiņas Ķīnas valdībā un situācija Tuvajos Austrumos. Situācija var turpināt pasliktināties, ja vien neuzlabosies noskaņojums korporatīvajā sektorā,» pašreizējo globālās ekonomikas stāvokli raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Jānis Šķupelis, 2012. gada 21. novembris plkst. 17:34

Ekonomists uzver, ka pašlaik pasaules ekonomikā varam novērot atšķirīgus izaugsmes tempus. No vienas puses, piemēram, ASV ekonomika ir nostabilizējusies, kā arī izaugsme attīstības valstīs, ieskaitot Ķīnu, turpmāk varētu paātrināties. ASV ar izaugsmes tempu 2,4% 2013. gadā un 2,7% 2014. gadā pozitīvi ietekmēšot globālo ekonomiku un finanšu tirgus. Arī Ķīna kļūs par pasaules ekonomiku stabilizējošu faktoru tiklīdz tās izaugsme atgriezīsies līdz aptuveni 8% un tiks iezīmētas noteiktākas reformu aprises. Savukārt no otras puses - eirozonā saglabājas negatīva ekonomiskā dinamika. Attīstība ir nomākta pat neskatoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) atbalstu, panāktajiem uzlabojumiem konkurētspējā, tekošajā kontā un valsts finansēs.

«Centrālās bankas ASV, Japānā, Lielbritānijā un eiro zonā pastiprina centienus atbalstīt ekonomiku, nosakot jaunus monetāro stimulu apjomu rekordus, cita starpā, iegādājoties valdību vērtspapīrus. Tādejādi nākas secināt, ka pasaules lielākais eksperiments turpinās. Pēdējo piecu krīzes gadu laikā centrālo banku bilances ir pieaugušas par vairāk kā 11 triljoniem ASV dolāru. Šo kvantitatīvo mīkstināšanas pasākumu mērķis ir mazināt valsts un privātā sektora parādu konsolidācijas ietekmi un izvairītos no deflācijas spirāles, vienlaikus nodrošinot likviditāti finanšu sistēmai. Monetārās stimulēšanas politika, visticamāk, neapdraud cenu un finanšu sistēmas stabilitāti. Šo pasākumu risks drīzāk ir tas, ka tie var sabojāt cenu noteikšanas mehānismus finanšu tirgos, kas nākotnē apgrūtinātu efektīvu resursu sadalījumu ekonomikā. Tāpat šāda politika var mazināt spiedienu uz politisko sistēmu, lai tā īstenotu reformas un nepieciešamos pasākumus budžeta sabalansēšanai. Valstu piekoptie atšķirīgie monetārie stimuli var radīt nevēlamas valūtas kursa izmaiņas, kas var veicināt protekcionisma tendences. Ņemot vērā vājo izaugsmi, zemo resursu izlietojumu un īstenoto monetāro politiku, vēsturiski zemo procentu likmju periods turpināsies,» uzskata SEB eksperts.

Vājais posms, kā jau minēts, būs tieši Eiropa. «Eirozonas IKP nākamgad samazināsies par 0,2%, bet 2014. gadā IKP pieaugums varētu būt 0,8% apmērā. Bezdarbs turpinās pieaugt un sasniegs vēsturiski augstu līmeni - 12,4%. Neskatoties uz fiskālās stimulēšanas arī Vācijā izaugsme būs vāja. Arvien vairāk tiek apšaubīta arī Francijas īstenotā ekonomiskā politika. Ekonomiskā lejupslīde ir nopietns šķērslis centieniem stabilizēt eiro sistēmu. Tomēr atšķirības darbaspēka izmaksās starp dažādām eiro zonas valstīm ir sākušas mazināties, kas palīdzēs samazināt tekošā konta deficītu un nelīdzsvarotību. Visticamāk, ka Spānija pieteiksies finanšu palīdzības programmai jau tuvāko mēnešu laikā un ECB uzsāks tās obligāciju iegādi. Grieķijas perspektīvas joprojām ir neskaidras. Valstij ir nepieciešama parādu norakstīšana, bet sakarā ar vājo parlamenta vairākumu, kas atbalsta jostas savilkšanas politiku, pastāv jaunu vēlēšanu risks,» skaidro D. Gašpuitis.

Ļoti liela nozīme būšot ES samitam, kas risināsies 13 un 14. decembrī. «Savienības būtība ietver daudzus pretrunīgu jautājumus, tostarp konstitucionālas dabas. Eiro stabilitāte un nākotne lielā mērā būs atkarīga no tā, cik pārliecinošs būs atbalsts federālisma un centralizācijas idejām. Ņemot vērā pašreizējos sarežģītos apstākļus, būs grūti nodrošināt valstu entuziasmu atbalstīt šo stratēģiju. Turklāt skepse par un ap eiro nākotni, turpinās kavēt ekonomisko aktivitāti,» norāda D. Gašpuitis.

SEB ekonomists piebilst, ka arī Zviedrijas eksportu ietekmē vājais starptautiskais pieprasījums, kronas stiprināšanās, lielā atkarība no cikliski jutīgām investīcijām un starppatēriņa precēm. «Zviedrijas eksports šobrīd samazinās, bet tas varētu sākt atgūties tuvāko gadu laikā.. Pirktspēju veicinās reālais algu kāpums un aktīvāka fiskālā politika, kas 2014. gadā koncentrēsies uz mājsaimniecībām. Arī vēsturiski zemās hipotēku likmes sniegs atbalstu. IKP šogad pieaugs par 0,7%, nākamgad par 1,3% un 2014.gadā par 2,5%. Jāpiezīmē, ka bezdarbs pieaug ātrāk nekā gaidīts. Inflācijas spiediens joprojām saglabājas zems. Neskatoties uz vājo ekonomikas perspektīvu, valsts parāds saglabāsies stabilā līmenī - aptuveni 33% no IKP. Savukārt pārējās Ziemeļvalstis pārliecinoši skārusi globālās izaugsmes, jo īpaši Vācijas, palēnināšanās. Somijas un Dānijas ekonomikas stagnē. Arī Norvēģija izjūt starptautisko tendenču ietekmi, lai arī tās ekonomika ir saglabājusi labu izaugsmes tempu,» piebilst ekonomists.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2012. gada 31. oktobris plkst. 14:55

Septembrī sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā sasniedzis 11,6%, salīdzinot ar 11,5%...

2012. gada 23. oktobris plkst. 15:43

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai...

2012. gada 19. oktobris plkst. 13:03

Eiropas Savienības (ES) vienotā banku uzraudzības sistēma darbu varētu uzsākt nākamā gada...

2012. gada 18. oktobris plkst. 17:24

Šā gada augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, būvniecības apjomi 27...

2012. gada 18. oktobris plkst. 15:04

Valdība apņēmusies strādāt, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties eirozonai, un to...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...