Jaunākais izdevums

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Iespējams, tieši 8. marts būs bijis kāds satraukuma pīķis, lai gan, protams, uz milzīgās neskaidrības fona kādas nākotnes prognozēšana ir visai bezjēdzīga padarīšana. 8. martā arī naftas cena pārlidoja pāri 130 ASV dolāriem par barelu, bet jau pagājušajā nedēļā tā saruka zem 100 ASV dolāriem par barelu. Ukraina ļoti sīvi pretojas Krievijas pārspēkam, un bija radušās lielākas cerības, ka karojošās puses tuvojas kādām daudzmaz reālistiskām sarunām par mieru. Ja tas tā būs, tad aug arī cerība daudzmaz paēdināt pasauli.

DB jau rakstījis, ka Ukraina un Krievija kopā ir atbildīgas par 30% no pasaules kviešu eksporta un ceturto daļu no miežu eksporta. Eiropas Savienība arī aptuveni pusi kukurūzas saņemot tieši no Ukrainas, ziņo Financial Times. Piemēram, ASV Lauksaimniecības departaments lēsis, ka Ukrainas kara iespaidā šīs valsts kviešu eksports var būt par četriem miljoniem tonnu mazāks. Apvienoto Nāciju pārstāvji rēķinājuši, ka sliktākajā gadījumā Ukrainas karš starptautiskās pārtikas cenas audzēs vēl par 22%. Gada laikā pārtikas cena pasaulē, ja vērtē februāra līmeni, jau tā ir pieaugusi par 21% līdz jaunam absolūtajam rekordam, liecina Apvienoto Nāciju dati.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru