Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, 13.decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumus, informē Ekonomikas ministrija.

Kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem ir liela nozīme hipotekārajā kreditēšanā. Tieši kredīta starpnieks un kredīta starpnieka pārstāvis konsultē patērētāju, sameklē potenciālo kredīta devēju un piedāvā viņa vārdā sagatavot un noslēgt līgumu. Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju loks ir plašs - tie var būt gan finanšu brokeri, gan mākleri, gan privātpersonas, kas attiecīgi vienojušās ar kredīta devēju par hipotekāro kredītu piedāvāšanu patērētājiem.

Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir iespēja noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem.

Lai nodrošinātu patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, 2016.gada 13.decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.772 Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

kas paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kas piedāvā hipotekāros kredītus būs pienākums reģistrēties Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā. Reģistru uzturēs PTAC un tajā ietvertā informācija būs publiski pieejama PTAC mājaslapā.

Pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam drīkstēs sniegt tikai Reģistrā vai citas Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valsts kompetento iestāžu reģistrā reģistrēti kredīta starpnieki vai kredīta starpnieku pārstāvji.

Reģistrā tiks iekļautas ne tikai ziņas par pašu kredīta starpnieku vai kredīta starpnieku pārstāvi, bet arī par tā darbiniekiem, kas ir iesaistīti kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanā. Patērētājam, savukārt, būs iespēja noskaidrot, kādus kredīta devējus kredīta starpnieks vai kredītu starpnieku pārstāvis pārstāv, vai kredīta starpnieku pārstāvis atbilst noteiktajām kvalitātes un labas reputācijas prasībām, kā arī vai tas darbojas tikai Latvijas Republikas teritorijā vai arī citās ES dalībvalstīs.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus patērētājiem noteiktajās kredīta kopējās izmaksās.

Otrdien komisijas sēdē bija iesniegti vairāki priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu par procentlikmju ierobežojumiem, taču komisija tos neatbalstīja. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Latvijas Bankas pārstāvis komisijas sēdē informēja par darba grupā neatbalstītu priekšlikumu, kas paredz, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un noteikt likmi maksimālajām kredīta izmaksām dienā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Latvijas Banka rosinās ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus līdz 0,12% dienā, otrdien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.

Viņš atgādināja, ka Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tiks vērtēti priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz gan paaugstināt nebanku kreditētājiem prasības klientu maksātspējas izvērtēšanai, gan ierobežot procentu maksājumus, kas šobrīd nebanku kreditētāju sektorā ir nesamērīgi augsti attiecībā pret banku izsniegtajiem patēriņa kredītiem.

Ozols atzīmēja, ka šobrīd nebanku sektora izsniegtie kredīti rada riskus tautsaimniecībai kopumā, piemēram, tas samazina iedzīvotāju uzkrājumus, var radīt maksātnespējas riskus, kā arī veica aplokšņu algu izmaksu.

Latvijas Bankas valdes loceklis stāstīja, ka Latvijas Bankas priekšlikums paredz ierobežot nebanku kredītu procentu maksājumus. Latvijā tie šobrīd ir visaugstākie - no 0,55% līdz 0,25% dienā. Igaunijā procentu maksājumi ir apmēram 0,12% dienā, bet Lietuvā atkarībā no termiņa no 0,24% līdz 0,15% dienā. Latvijas Bankas priekšlikums paredz samazināt procentu maksājumus līdz Igaunijas līmenim - 0,12% dienā.

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Parex bankai nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai Parex bankai patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS Citadele banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo Citadeles pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Valdība atbalsta Parex bankas valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa piedāvāto Parex bankas sindicētā kredīta atdošanas grafiku, kas paredz, ka šogad bankas kreditoriem tiks atdoti 20 % no kopumā 775 milj. eiro lielā sindicētā kredīta. Šonedēļ kreditoriem tikšot pārskaitīti uzkrātie kredītprocenti – aptuveni 3 milj. eiro.

Tiesa, kā pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem atzina N. Melngailis, pagaidām vienošanās ar sindicētā kredīta devējiem vēl nav panākta, taču, viņaprāt, vienoties noteikti izdosies. "Pricipā jau no pagājušā gada novembra, kad Parex banka pārgāja valsts īpašumā, sindikāts varēja pieprasīt kredīta atdošanu, bet tas nav noticis," savu pārliecību pamato pašreizējais Parex bankas valdes priekšsēdētājs.

Premjers Ivars Godmanis informē, ka šodien valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt N. Melngaiļa piedāvāto sindicētā kredīta atdošanas grafiku, saskaņā ar kuru šogad Parex kreditoriem tiks atmaksāti 20 % no kredīta summas, kā arī izsniegt valsts garantijas, ka nākamgad Parex atdos vēl 30 % no sindicētā kredīta summas, bet 2010. gadā – atlikušo daļu.

Pārdodot Parex banku, valsts jebkurā gadījumā cietīs zaudējumus, jautājums tikai — cik simtu miljonu latu tie būs, uzskata eksperti.

Ilgāk novilcināta lēmuma pieņemšana par bankas sadalīšanu ievilks pārdošanas procesu, un tādējādi, iespējams, lielāki, būšot valsts zaudējumi. Turklāt, ja bankas sadalīšanas procesā tiks stiepta gumija, varot pazust arī potenciālo investoru interese, kas šobrīd vēl ir. Parex bankai patlaban vēl ir zināma vērtība: klientu bāze, filiāļu tīkls, karšu, aktīvu pārvaldes, nerezidentu bizness. «Jārēķinās, ka šodien bankas vērtība samazinās,» brīdina investīciju bankas Prudentia partneris Jānis Lielcepure.

Jāatgādina, ka valsts, pārņemot Parex banku 2008.gada nogalē, pauda apņemšanos banku pārdot pēc iespējas ātrāk, gada laikā, nosakot, ka potenciālajiem investoriem būs jāsedz visi izdevumi, kas valstij radušies saistībā ar bankas pārņemšanu, tai skaitā — divi lati par akciju iegādi, kā arī valsts iepludinātā nauda.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja priekšlikumu ātro kredītu izmaksu ierobežošanu, tomēr mīkstināja sākotnējo ieceri.

Deputāti vienojās par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, nosakot, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā.

Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā. Savukārt otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Pateicoties saņemtajai Vācijas Federālā finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes atļaujai, Parex bankai izdevies noturēt tos piesaistītos noguldījumus, kuriem beidzas termiņš.

Parex banka informēja, ka tās Vācijas filiāle saņēmusi Vācijas Federālā finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes atļauju Parex bankas Vācijas filiālei pagarināt tos klientu noguldījumus, kam ir beigušies termiņi un ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzliktie izmaksu ierobežojumi.

Termiņdepozītus var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus. Ja klients vēlas pagarināt savu termiņdepozītu, bankai ir jāsniedz klientiem pilna informācija par bankas finanšu stāvokli un par uzliktajiem izmaksas ierobežojumiem. Šī Vācijas regulatora atļauja ir nozīmīga Parex bankai, jo tā dod iespēju noturēt Vācijas filiāles kopējo noguldījumu portfeli esošajā līmenī.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

«Neuzskatu, ka sindicētā kredīta devēji Parex bankai prasīs uzreiz atdot visu parādu, taču neparedzu arī iespēju, ka Parex banka varētu parādu neatdot,» to intervijā Latvijas Radio norādīja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.

«Būtībā jau tajā brīdī, kad valsts pārņēma Parex banku, sindicētā kredīta devēji varēja pieprasīt atdot visu aizdoto summu. Viņi to nedarīja, jo pretējā gadījumā banka būtu kļuvusi maksātnespējīga. Tas nav viņu interesēs, viņiem ir pietiekami liels iegansts vienoties ar mums, jo pretējā gadījumā naudas atgūšana varētu būt problemātiska,» tā N. Melngailis. Viņš piebilda, ka nekas pašlaik arī neliecina par to, ka sindicētais kredīts varētu tikt atprasīts pirms termiņa. N. Melngailis arī paziņoja, ka sarunām ar sindicētā kredīta devējiem ir noslēgts līgums arī ar investīciju fondu Blackstone, lai uzlabotu Parex kredītnosacījumus.