Šogad Latvijā sēņu raža ir trūcīga, un uzpircēji sūdzas, ka nespēj nodrošināt kaut minimālu eksporta apjomu. Daudzi sēņotāji cenšas gailenes un bekas pārdot tirgū, jo tā var nopelnīt, raksta laikraksts Diena.

SIA Kurzemes ligzda valdes priekšsēdētājs Ģirts Egle atzīst, ka citus gadus arī viņa uzņēmums daļu iepirkto sēņu pārdevis Lietuvā, daļu Somijā un Zviedrijā, taču šogad neesot ko eksportēt – iepirkšanas apjomi ir niecīgi. «Lietuvā jau kopš 90.gadu sākuma ir izveidotas bāzes, kurās saplūst sēnes gandrīz no visas Austrumeiropas, arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Tur šīs sēnes fasē un sūta uz Rietumeiropu,» stāsta Ģ.Egle. Eiropā šobrīd sēņu cena krīt, jo Baltkrievijā un Polijā to netrūkstot.

Latvijas sēņu uzpircēji vēl nav zaudējuši cerības, ka rudens būs dāsnāks. Patlaban Kurzemes ligzda gailenes iepērk par 1,2 līdz 1,7 Ls kilogramā.

Naktī uz ceturtdienu no Līgatnes dabas taku voljera ir izmucis lācis, tādēļ iedzīvotāji aicināti atturēties no dabas taku teritorijā esošo mežu apmeklējuma, informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Apkārtnes piebraucamos ceļus bloķē pašvaldības un valsts policijas darbinieki, teritorijā strādā un situāciju kontrolē Dabas aizsardzības pārvaldes un Gaujas Nacionālā parka darbinieki, ir informēti tuvējo māju iedzīvotāji.

Ņemot vērā, ka dabas takās mītošie lāči ir saraduši ar cilvēku klātbūtni, tiem ir mazināts baiļu instinkts. Sastapšanās ar šādu lāci ir bīstama, brīdina speciālisti.

Līdz situācijas atrisinājumam ieeja Līgatnes dabas taku zonā ir aizliegta. Iedzīvotāji un viesi, ogotāji, sēņotāji un dabas vērotāji lūgti atturēties no dabas taku teritorijā esošo mežu apmeklējuma.

Par notikumu attīstību pašvaldība sola informēt.

Ņemot vērā, ka šobrīd ir sākusies aktīva ogu un sēņu, kā arī ārstniecības augu lasīšanas sezona un daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no to pārdošanas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina samaksāt ienākuma nodokli.

Ogotāji, sēņotāji un savvaļas ārstniecības augu un ziedu vācēji, ja to ienākumi gada laikā nepārsniedz 2000 latu, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču viņiem ir jāveic uzskaite par gūto ienākumu, norāda VID, skaidrojot, ka no viņa gūtajiem ieņēmumiem ir jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas gaitā.

Savukārt, ja ienākumi no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kuri kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas pārsniedz 2000 latu gadā, tie ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, atgādina VID pārstāvji.

Siltais un lietainais laiks ir ļoti labvēlīgs baraviku augšanai. Aizvadītajā piektdienā negaidīti veiksmīgs izrādījās rīdzinieka Vasilija gājiens uz sēņu vietām mežā aptuveni 30 kilometru attālumā uz austrumiem no Rīgas. Maijs, un jau baravikas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Baraviku bijis tik daudz, ka var vest uz tirgu. Piektdien Vasilijs Rīgā Čiekurkalna tirgū par atrastajām baravikām un citām sēnēm aptuveni 800 gramu svarā prasīja 20 eiro. Pie šādas cenas viņš turējās arī līdz sestdienas pusdienlaikam, tomēr, redzot, ka pircēji tikai interesējas, groza galvu un preci nepērk, cenu nolaida līdz desmit eiro.

Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Daniele skaidro, ka līdz šim maijā galvenokārt atrasts pa kādai bērzu bekai un sviesta bekai. «Pavasarī bija sēņu augšanai piemēroti nosacījumi – siltums un ļoti daudz mitruma, sēne jau kalendārā neskatās. Abas, baravika un bērza beka, ir mikorizes sēnes, tām ir vajadzīgi vienādi augšanas nosacījumi. Neesmu pārsteigta par šo vēsti,» tā I. Daniele. Savukārt pieredzējušie sēņotāji tik agru baraviku «ražas» laiku neatceras. Parasti pirmās sēņu karalienes saules gaismu ieraudzījušas pirms Līgo svētkiem. I. Daniele noraida Vasilija pieņēmumu, ka baraviku augšanas iemesls bijusi siltā ziema.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka šajā vasarā, kad joprojām pastāv augsts Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanās risks, ogotāji un sēņotāji mežā vai tā apkārtnē var atrast ne tikai ogas un sēnes, bet uziet arī nepatīkamu pārsteigumu – beigtu meža cūku, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Par šādiem gadījumiem PVD aicina iedzīvotājus ziņot. Lai mazinātu slimības izplatības risku, dzīvnieka līķis pēc iespējas operatīvāk jāiznīcina, tāpēc PVD aicina sniegt precīzu informāciju par meža cūkas atrašanās vietu, kā arī netuvoties dzīvnieka līķim un neaiztikt to.

Atgriežoties mājās pēc ogošanas, sēņošanas, medībām vai meža darbiem, iesakām notīrīt un nomazgāt apavus un to zoles. Īpaši piesardzīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuri tur mājas cūkas vai ir nodarbināti cūkkopības nozarē.

PVD informē, ka līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 meža cūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi meža cūkām konstatēti 6 novadu 8 pagastos.

Ceturtdien, 17. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Meža veltes».

Latvijas dabai veltītā monēta ir vēstījums par Latvijai raksturīgām un populārām vērtībām un tradīcijām, kuras veido piederības sajūtu Latvijai un vieno tās iedzīvotājus. Monēta veidota, godinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u.c.).

Literatūrā aprakstīts vairāk nekā 70 tūkstošu sēņu sugu, bet to klasifikācija vēl arvien nav pabeigta. Latvijā konstatēti vairāk nekā 4 tūkstoši sēņu sugu, t.sk. 51 ir aizsargājama, 33 ir indīgas, halucinogēno sēņu apriti aizliedz likums, bet ēdamas ir aptuveni 270, taču sēņotāji parasti pievēršas 20–30 no tām.

Kolekcijas monētas «Meža veltes» grafiskā dizaina autori ir Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss), bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas dizainā izmantots interesants paņēmiens – katru pusi veidojis cits mākslinieks, turklāt atšķirīgā stilā. Monētas vienā pusē redzama Edmunda Jansona stilizēti veidotā sēne ar micēliju, bet otrā pusē – Edgara Folka zīmēts sēņotājs ar grozu, beka ar gliemezi, beciņa sūnās un aveņu ķekars.