Eiropas politiķu labās ieceres nodrošināt savus banku pakalpojumu patērētājus pret globālās finanšu krīzes atkārtošanos var izraisīt tiesāšanos augstā līmenī, brīdina finanšu politikas analītiķi un patērētāju tiesību aizstāvji ES un pasaulē.
Finanšu industrijas analīzei veltītā Briseles domnīca Finance Watch (FW) kopā ar četrām Eiropas patērētāju tiesību organizācijām ES tirdzniecības komisāram Karelam de Gihtam nosūtījusi atklātu vēstuli, prasot Pasaules Tirdzniecības organizācijas Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komitejā atbalstīt Ekvadoras priekšlikumu apspriest «virzību makroekonomiski piesardzīgos regulējumos un to attiecības ar GATS (t.i., PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma) noteikumiem».
Ekvadoras rūpju tiešais iemesls ir Panamas izteiktie draudi, kad Ekvadora savā nacionālajā likumdošanā mēģināja regulēt Panamas «nodokļu paradīzes» statusu. Panama pret to protestēja, atsaucoties uz PTO līgumiem un noteikumiem. ASV patērētāju tiesību organizācija Public Citizen (PC) norāda, ka līdzīga argumentācija, lai savaldītu likumdevēju «pārliekās» rūpes par savas valsts iedzīvotāju materiālo drošību, ir likusi pierauties arī ASV Kongresam.
Šādu pretestību piedzīvojusi iniciatīva ASV atjaunot Glāsa-Stīgala likumu, kas pēc Lielās depresijas patērētāju drošībai noteica ierobežojumus banku aktivitātēm, piemēram, iespējas spekulēt ar noguldītāju naudu, bet pamazām tika mīkstināts, līdz zaudēja spēku.
PC ir sašutuši, ka atbildīgie likumdevēji par patērētāju tiesību aizstāvju priekšā nav mēģinājuši locīties un atzinuši, ka Glāsa-Stīgala likuma atjaunošana galu galā būs tik «ūdeņaina», ka neizraisīt PTO partneru iebildumus. Proti, arī finanšu sistēmas drošība līdz ar to paliks zem jautājuma zīmes.
Eiropā šis jautājums sevišķi aktualizējies gan līdz ar plāniem par finanšu transakciju nodokli, gan līdz ar otrdien Eiropas Komisijai prezentēto Eiropas finanšu industrijas reformas plānu. Tas izstrādāts Somijas centrālās bankas prezidenta Erki Līkanena vadībā un paredz virkni preventīvu uzlabojumu Eiropas finanšu sektorā, piemēram, banku komerciālās un investīciju prakses nodalīšanu un ierobežojumu banku izmēram, lai novērstu too big to fail situācijas.
FW ģenerālsekretārs Tjerī Filiponā slavē Līkanena ieteikumus, sakot, ka tie «nav tikai vēl viena likumdošanas iniciatīva; tie runā par šā jautājuma pašu būtību. Ar banku struktūru, darbībām un apmēriem saistītās problēmas ir atstājušas izteikti negatīvu ietekmi uz ES ekonomiku. Strukturāla reforma ir būtisks pirmais solis, lai to labotu.» Tomēr FW attieksme pret kopējo ES politiku ir rezervēta. Tā FW ģenerālsekretāra padomniece Alīna Faresa komentē, ka pašlaik Eiropā «nav pārliecības, ka demokrātiska procesa gaitā pieņemti politiski lēmumi par finanšu sektora regulēšanu varēs tikt ieviesti bez pretenzijām no PTO», jo, ņemot vērā iepriekšējos precedentus, nekas neliek domāt, ka Eiropas likumdošanas situācija būtu drošāka un visi regulēšanas labie nodomi netiks bloķēti jau globālā līmenī.
«Tas nozīmē, ka PTO līgumi varētu apdraudēt banku nodalīšanu atkarībā no to aktivitātēm vai arī to izmēru ierobežošanu,» viņa skaidro. Uz tieši šādu nepieciešamo finanšu industrijas regulēšanas politiku norāda E. Līkanena ziņojums EK.
Uz DB jautājumu par radušos situāciju ES komisāra de Gihta birojs gan mierinoši atbild, ka GATS papilddokumentos ir «daudz vietas» finanšu sektora regulēšanas politikai. Tāpat komisārs norāda, ka nav «absolūti nekādas liecības», ka uzsāktā ES finanšu sektora regulēšanas reforma nebūtu šo noteikumu segta. Tomēr FW un citi ir aizdomīgi par ES, ASV, Kanādas un citu PTO lielo dalībvalstu nevēlēšanos par šo tēmu runāt.
