Makroekonomika

Patērētāji joprojām optimistiski un solītajam vilkam netic

Lelde Petrāne, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

«2011.gada makroekonomikas ziņu straume noslēdzas ar iepriecinošu vēsti par mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu novembrī pret oktobri (sezonāli izlīdzinātajos datos) par 1,9%. Šī vēsts ir daudz pārsteidzošāka nekā kopumā labie gada rezultāti ekonomikā, kas tikai nedaudz pārsniegs optimistiskāko prognozi pērnā gada nogalē (kad prognozēju 5% IKP pieaugumu),» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kā pirms mēneša rakstīja arī citi analītiķi, cerēt uz tirdzniecības pieaugumu mēnesī, kurā tika apturēta Latvijas Krājbankas darbība, bija «ļoti grūti». Tomēr pieaugums ir noticis,» viņš akcentē.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) pārdošanas kāpums jau kopš jūnija turas padsmit procentu diapazonā. Attiecībā pret oktobri šī patērētāju noskaņojumu labi raksturojošā komponente pieaugusi par 3,3%, kas mēneša laikā ir daudz, skaidro eksperts. Pārtikas tirdzniecības gada pieaugums (+5,2%) ir lielākais kopš 2007.gada novembra, kas varētu liecināt, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās sākusi pozitīvāk ietekmēt lielāku daļu sabiedrības.

Strautiņš atzīmē, ka apgrozījuma pieaugums gada griezumā Latvijā (+7,6%) nu jau ievērojami pārsniedz Igauniju, kur novembrī tas bija 3%. Lietuvā apgrozījums joprojām aug krietni straujāk, par 21,3%.

Ekonomikas prognozētāji no meteorologiem atšķiroties ar to, ka māk izskaidrot, kāpēc viņu prognozes nav piepildījušās. Arī šajā gadījumā varot izvirzīt versijas, piemēram:

• Ziņu par Latvijas Krājbankas darbības apturēšanu cilvēki uztvēra kā mājienu, ka nauda ir jātērē, kamēr tā vēl ir;

Latvijas Krājbankas darbības apturēšana īslaicīgi iesaldēja daļu naudas cilvēkiem, kuru izdevumi galvenokārt ir par pirmās nepieciešamības precēm, pēc kurām pieprasījums nevar daudz svārstīties;

• Šie notikumi vairāk skāra reģionus, kuros mazāk pārstāvēti lielie veikalu tīkli un kur ēnu ekonomikas īpatsvars tirdzniecībā, iespējams, varētu būt lielāks.

«Katrā ziņā ir atkārtoti apstiprinājies, ka Latvijas ekonomika turpina būt salīdzinoši ļoti noturīga pret situācijas pasliktināšanos pasaulē,» atzīmē eksperts.

Runājot par iespējamiem rezultātiem decembrī, viņš atzīmē, ka 2011.gadā Latvijas nominālais kopprodukts (summējoties reālajam pieauguma un cenu kāpumam) būs pieaudzis apmēram par desmito daļu pretstatā 2,5% kritumam 2010.gadā. Tas nozīmē, ka vidusmēra uzņēmuma apgrozījuma dinamika krasi atšķiras no pērnā gada, attiecīgi vidējais prēmiju apmērs noteikti ir pieaudzis, un šī nauda jau tiek tērēta. Arī nelielie šī gada rudens apkures rēķini var palīdzēt. Līdz ar to sagaidāms, ka mazumtirdzniecības apgrozījums turpinājis augt arī decembrī.

Esot sagaidāms, ka 2012.gadā vidējais mazumtirdzniecības pieaugums līdzīgi kā šogad būs tuvs ekonomikas kopējam izaugsmes tempam un būs apmēram 3%.

Arī Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks saka: «Gandrīz vai spītējot bažām par situāciju pasaules ekonomikā, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā 2011.gada novembrī bija žirgts.»

«Lai gan daļa no novembrī reģistrētā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma ir atgūšanās pēc 2,5% krituma oktobrī, ir vairāki fundamentāli faktori, kas ļauj iedzīvotājiem tērēt. Patērētāju optimisma līmenis novembrī saglabājās samērā augsts, būtisks sezonāla bezdarba kāpums izpalika, siltās ziemas dēļ apkures rēķini bija mazi un ļāva šo naudu novirzīt citiem mērķiem. Galu galā mūsu galvenajos eksporta tirgos, pat būtiski pieaugot pesimismam, ekonomikas izaugsmes tempi vēl arvien bija pozitīvi, Latvijas eksporta apjomi turpināja pieaugt… Proti, ir bažas par izaugsmi nākotnē, bet negatīvs šoks nevienam tā īsti trāpījis vēl aizvien nav un patērētājiem līdz šim tas vairāk izskatās pēc stāsta «vilks aitās» bez vilka ierašanās,» skaidro Kazāks.

Runājot par turpmākajiem mēnešiem, Swedbank ekonomists saka: «Decembrī mazumtirdzniecība, visticamāk, vēl būs bijusi samērā spēcīga (papildus stimuls īstermiņa tēriņiem varētu būt bijuši nesenie notikumi banku sektorā), bet nākošā gada sākumā izaugsme jau kļūs lēnāka. Ja Eiropas lielākās ekonomikas ieslīdēs atkārtotā recesijā, cietīs eksportētāji un līdz ar to arī mājsaimniecību optimisms un mazumtirdzniecības apgrozījums. Ja situācija Vācijā un citas kaimiņvalstīs nebūs tik negatīva, mazumtirdzniecības apgrozījums turpinās lēni pieaugt. Lai situācija Latvijas ekonomikā kļūtu robustāka, mājsaimniecībām nepieciešams lielāku daļu nekā līdz šim novirzīt uzkrājumiem, kas ļautu vieglāk pārlaist negatīvus ārējus šokus.»

Komentējot mazumtirdzniecības datus, arī Finanšu ministrija norāda, ka, «lai gan ceturtajā ceturksnī mazumtirdzniecības gada pieauguma tempi ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējos trijos mēnešos, tie joprojām ir salīdzinoši augsti un parāda, ka iespējamā iekšzemes pieprasījuma bremzēšanās globālo ekonomikas procesu ietekmē vismaz šā gada ceturtajā ceturksnī vēl nav jūtama».

Ministrija lēš, ka augsti mazumtirdzniecības pieauguma tempi varētu saglabāties arī decembrī, kad iedzīvotāji sāka atgūt Krājbankā noguldītos līdzekļus un gatavoties Ziemassvētkiem, kamēr nedaudz tālākā perspektīvā eirozonas finanšu problēmas un globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās var atstāt ietekmi arī uz iekšzemes tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Paplašina patērētāju tiesības, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā

Žanete Hāka, 13.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijas iedzīvotāji optimistiski par ES nākotni, bet negatīvi vērtē viņu viedokļa ignorēšanu

LETA, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni, taču ir diezgan negatīvi noskaņoti par to, vai ES ņem vērā viņu viedokli, liecina jaunākās Eurobarometer 79 aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, vai ir optimistiski vai pesimistiski par ES nākotni, 59% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši pozitīvi, bet 39% atzinuši, ka nav optimistiski par ES nākotni, tikmēr 3% nav bijusi konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur pozitīvi noskaņoto ir vairāk nekā negatīvi noskaņoto. Vēl lielāks pozitīvi domājošo skaits ir Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 64% abās valstīs, turklāt Igaunija ieņem otro vietu, bet Lietuva - trešo.

Visnegatīvāk noskaņotie ir Portugāles un Kipras iedzīvotāji, kur 28% norādījuši, ka ir optimistiski par ES nākotni. Vairāk nekā puse pozitīvu atbildi snieguši arī no ES jaunpienācējas Horvātijas - šajā valstī 59% atzinuši, ka optimistiski raugās uz savienības nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Dombrovska trešā valdība: Ekonomikas ministrija – Pavļutam; Finanšu ministrija - Vilkam

BNS, 20.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Valdis Dombrovskis iesniedzis Valsts prezidentam vērtēšani jaunās valdības ministru amatu kandidātus. Trešajā V. Dombrovska valdībā Ekonomikas ministriju paredzēts uzticēt Danielam Pavļutam, Finanšu ministriju atkārtoti Andrim Vilkam, Satiksmes ministriju Aivim Ronim, bet Tieslietu ministriju – Gaidim Bērziņam vai arī Jānim Bordānam.

Par ekonomikas ministru Zatlera Reformu partija (ZRP) nominējusi pašreizējo Swedbank korporatīvo komunikāciju vadītaju Danielu Pavļutu, kurš iepriekš strādājis valsts pārvaldē un bijis Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Savukārt finanšu ministra amatu plānots arī turpmāk uzticēt Andrim Vilkam. Tieslietu ministrijas vadītāja amatam Nacionālā apvienība virzīs divus kandidātus – bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu un advokātu Jāni Bordānu, bet par satiksmes ministru varētu kļūt bijušais diplomāts un ārlietu ministrs, bezpartejiskais deputāts Aivis Ronis. Politisko atbildību par satiksmes ministra darbību saskaņā ar noslēgto vienošanos uzņemtos Vienotība un seši ZRP pametušie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Uz plika āķa politiķiem aizdevēju ekspertus noķert neizdosies

Dienas Bizness, 11.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(333).jpg

Pavadījuši divas nedēļas visai nosacīti auglīgās sarunās ar Latvijas politiķiem, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) piesaistītie eksperti ir devušies mājup. Devušies mājup, lai gan galīgā vienošanās par to, kāds tad izskatīsies 2012. gada budžets, tā arī nav panākta.

Premjeram Valdim Dombrovskim un Andrim Vilkam nav izdevies «aizdevējus» pārliecināt, ka valdības apstiprinātie budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas pasākumi 122 milj. Ls apmērā ļaus panākt, lai nākamgad budžeta iztrūkums nepārsniegtu 2,5 % no iekšzemes kopprodukta. Ieskatoties konsolidācijas pasākumu sarakstā, kuru šonedēļ apstiprinājusi valdība, atliek vien secināt, ka sarunu vedēji no Latvijas puses nez kādēļ pēkšņi sadomājušies, ka SVF un EK pārstāvji uzķersies uz tik plika āķa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru

Lelde Petrāne, 20.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv aptaujātajiem uzņēmējiem ir dažādi viedokļi par to, vai Daniels Pavļuts ir atbilstošs kandidāts ekonomikas ministra amatam. Taču no jaunā ekonomikas ministra uzņēmēji sagaida valsts izvešanu no krīzes, kā arī investīcijām un ekonomikas izaugsmei labvēlīgas vides radīšanu.

D. Pavļuts šobrīd ir skandināvu bankas Swedbank Korporatīvo attiecību pārvaldes vadītājs, un bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, vaicāts, kā vērtē Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, sacīja, ka «kā kandidāts viņš nav slikts, bet ceru, ka tas nav banku lobija rezultāts, bet gan profesionāla kandidāta meklēšanas rezultāts».

Savukārt nekustamo īpašumu kompānijas SIA Balsts Expert vadītājs Aigars Zariņš sacīja, ka Pavļutu kā kandidātu uz šo amatu nevar vērtēt, jo viņu nepazīst. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka bankas darbiniekam jābūt zinošam ekonomikā. Uz jautājumu, ko sagaida no jaunā ekonomikas ministra, Zariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tieši zināšanas ekonomikā teorētiskā līmenī, jo dažkārt delegāciju pārstāvji jautājuši, vai Ekonomikas ministrijas pārstāvji maz ko saprot no ekonomikas, otrkārt, viņam jāspēj valsti izvest no krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Izstrādāts alkatības budžets, ieviešot ministriju nodokļus

Dienas Bizness, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var teikt, ka Latvijas valdība ir pabeigusi savu lielāko ikgadējo darbu – izstrādājusi nākamā gada valsts budžetu, salikusi portfelī un nogādājusi Saeimā.

Protams, var piekrist finanšu ministram Andrim Vilkam, ka ar šo budžeta projektu tā īsti nav apmierināts neviens – tā tas ir bijis gandrīz vienmēr. Allaž ir bijušas nozares, kas vēlas lielāku finansējumu, faktiski vienmēr ir palicis kāds neizpildīts solījums, kas noteiktai sabiedrības daļai ir bijis visnotaļ būtisks. Šoreiz spilgtākais piemērs, runājot par politiķu, amatpersonu dotā vārda neturēšanu, ir lēmums pretēji iepriekš solītajam, no 2014. gada nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa samazināšanas vietā mums tagad ir jauns solījums attiecīgo soli spert gadu vēlāk. Tomēr svarīgākais šā budžeta izstrādes stadijā droši vien ir bijusi ministriju spēja vairāk nekā jebkad iepriekš deomontrēt nespēju domāt par valsti kopumā, priekšroku dodot kādām noteiktām šaurām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Audzis sūdzību skaits par neatlaidīgiem pārdevējiem, kam izdodas «apvārdot» pircējus

Žanete Hāka, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau vairāk nekā 60 patērētāji vērsušies ar sūdzībām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai meklētu palīdzību, kā rīkoties situācijās, kad pakļāvušies neatlaidīgiem pārdevējiem, kas ar ētiski un likumiski apšaubāmām metodēm patērētājiem piedāvājuši savas preces vai pakalpojumus, Informē PTAC.

Galvenokārt tie ir bijuši gadījumi, kad patērētāji pa tālruni tika aicināti piedalīties ortopēdijas veselības pētījumos un it kā par brīvu patērētājiem tika piegādāti matrači, patērētāji aicināti uz kosmētikas procedūrām, pēc tam apvārdoti, lai iegādātos kosmētiku vairāku tūkstošu eiro apmērā, tiešajā tirdzniecībā patērētāja mājās pārdoti dārgi ūdens filtri, televizori un citas preces.

Lai patērētāji nepakļautos pārdevēju spiedienam un īpaši kritiski izvērtētu pirkumu nepieciešamību, sevišķi tiešajā tirdzniecībā, Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC – Latvia) aizsāk kampaņu Kā neiekrist?.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Intervija: Valdība spēlējas ar uguni

Māris Ķirsons
, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules galam 21. decembrī tic 3% iedzīvotāju

Jānis Rancāns, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtais vairākums (93%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem netic tam, ka šogad 21. decembrī būs pasaules gals.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes decembrī veiktais pētījums.

Lielākā daļa iedzīvotāju (78%) noteikti netic tam, ka 21. decembrī pienāks pasaules gals, savukārt 15% - tam drīzāk netic.

Pretējās domās ir tikai 3% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas apgalvo, ka tic pasaules galam 21. decembrī (2% - noteikti jā; 1% - drīzāk jā). Savukārt 4% aptaujāto šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes laikā no 2012. gada 11. līdz 13. decembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji netic, ka 2. un 3. pensiju līmenis nodrošinās finansiāli stabilas vecumdienas

Žanete Hāka, 26.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji visai skeptiski skatās uz to, ka nākotnē pensiju 2. un 3. līmenis spēs nodrošināt pietiekamu finansiālu atbalstu, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

40,6% nemaz netic, savukārt 37,5% drīzāk netic šādai iespējai, liecina iedzīvotāju atbildes.

Savukārt tikai 13% no aptaujātajiem tic, ka 2. un 3. pensiju līmenis nodrošinās vecumdienās pietiekamu finansiālu atbalstu.

46,5% no aptaujātajiem netic, ka valsts nākotnē spēs izmaksāt 2. pensiju līmenī individuāli uzkrātos līdzekļus.

Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem.

Mērķa grupa bija no 18-61 gadam, kas strādājuši un par kuriem veiktas iemaksas. Nav aptverti pensijas vecuma iedzīvotāji, skaidroja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Darba intervijas laikā piedāvātais lielākoties neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latvijā uzņēmēji nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji ES

Dienas Bizness, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi nākotnē raugās cerīgāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējā International Business Report pētījuma rezultāti.

Pētījumā apskatīts tas, kā uzņēmumi vērtē gan savas, gan arī valsts ekonomikas izaugsmes iespējas – neto 8% no Latvijas uzņēmumu vadītājiem ir optimistiski noskaņoti un paredz ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Par latviešiem vēl pozitīvāk noskaņoti ir igauņu uzņēmēji, no kuriem neto 18% paredz ekonomikas uzlabošanos. Lai gan Lietuvā šādi optimistiski noskaņoti ir tikai neto 2 % uzņēmēju, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda pētījuma autori.

Ekonomisko izredžu indeksā ES uzņēmēju noskaņojums vērtēts ar -17%, kas liecina, ka neto 17% Eiropas uzņēmumu līderu pesimistiski raugās uz ES ekonomikas nākotnes izredzēm. Pasaules vidējais rādītājs ir +4 %. Par spīti kopējam Eiropas pesimismam, neto 7% no ES dalībvalstu kompānijām plāno palielināt darbinieku skaitu nākamo 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas patērētāja tiesības uz godīgu cenu un privātumu

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Strauji audzis sūdzību skaits par aviopakalpojumiem un distances līgumiem

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 18. oktobra rītā

Dienas Bizness, 18.10.2013

Goda sardzes rotas karavīri pie Brīvības pieminekļa, kur ceturtdien notika Latvijas un Uzbekistānas prezidentu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļa šodien informēs par pirmajiem secinājumiem kopš obligātās cenu atspoguļošanas latos un eiro.

Šodien plānota 36 likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole. Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) paredzēta diskusija par Lauku attīstības plāna 2014. - 2020. gadam nozīmi nozares attīstībā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien dosies uz Londonu, kur seminārā stāstīs par investīciju vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«AMO Plant» un vagonbūves rūpnīcas problēmas sola atrisināt vēl šogad

Dienas Bizness, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan autobusu ražošanas uzņēmuma «AMO Plant», gan vagonbūves rūpnīcas «Baltic Railway Holding» finanšu grūtības plānots atrisināt šā gada laikā, vēsta portāls zz.lv.

Uz šādas optimistiskas nots ceturtdien noslēdzās Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova tikšanās vēstnieka oficiālās vizītes laikā Jelgavā, kad viņš apmeklēja arī abus uzņēmumus.

«Neskatoties uz grūtībām, kas mums radās ES noteikto sankciju dēļ Krievijai, esam atraduši risinājumus, un jau tuvākajā laikā tiks parakstīti dokumenti, kas situāciju stabilizēs,» preses brīfingā uzsvēra «Baltic Railway Holding» vadītājs Andrejs Sačiks. Viņš uzsvēra, ka ir panākta vienošanās ar bankām par papildu finansējuma piešķiršanu rūpnīcas būvniecībai, kā arī šodien ar kreditoriem panākta vienošanās par saistību nokārtošanu un attiecīgi dokumenti tiks parakstīti jau tuvākajā laikā. Viņš prognozēja, ka jūnijā vai jūlijā jau atsāksies «aktīva būvniecības fāze» un rūpnīca darbu varētu atklāt jau šā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai gaidītu straujāku degvielas cenu kritumu, naftas cenai jāsarūk zem 100 dolāriem

Žanete Hāka, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas prezidents noliedz, ka bankas būtu kūtras uzņēmumu kreditēšanā

BNS, 12.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols noliedz, ka Latvijā bankas šobrīd ir kūtras uzņēmumu kreditēšanā.

Ozols trešdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka SEB banka uzņēmējiem jaunos kredītos šogad desmit mēnešos ir izsniegusi 470 miljonus eiro. «Tas ir nedaudz mazāk kā pagājušajā gadā un tikpat cik aizpagājušajā gadā. 470 miljoni eiro - tā ir pietiekoši liela nauda,» uzvēra bankas prezidents.

«Ir tāda veca paruna, kas, manuprāt, ir patiesa - aizņēmējs vienmēr aizņemas svešu naudu, bet jāatdod ir savējā. Protams, ka bankas noguldītājs vienmēr būs uzmanīgs un rūpēsies, lai tikai banka neaizdod viņa naudu nepareizajam cilvēkam vai projektam, savukārt aizņēmējs vienmēr būs pārliecināts par savu projektu un teiks, lai tik banka dod visu naudu šurp. Bankai tā loma ir pa vidu,» teica Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sadusmoti sociālie partneri un trumpji opozīcijas rokās

Dienas Bizness, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar noliegt, ka trīskārtējais Latvijas valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir vietējās politikas fenomens - neraugoties uz dažādiem nepopulāriem lēmumiem, viņš ir spējis saglabāt visnotaļ augstu uzticības līmeni sabiedrībā.

Tomēr tagad izskatās, ka viņš ir nolēmis tam pielikt treknu punktu, ieliekot opozīcijas partiju rokās visus iespējamos trumpjus, kā arī pamatīgi satracinot sociālos partnerus. Runa ir par solījumu, ko valdība ir kultivējusi jau pietiekami daudzus mēnešus - samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un palielināt neapliekamo minimumu. Abi šie solījumi regulāri tika skandēti teju kā viens veselums, taču tagad izrādās, ka IIN gan varēšot samazināt, bet palielināt neapliekamo minimumu - nekādi. Problēma ir apstāklī, ka neapliekamais minimums, tā apmērs ir ļoti nozīmīgs gana lielai sabiedrības daļai - cilvēkiem, kuri vēlas, lai viņu maciņos būtu vismaz par kādu latu vairāk. Jāpiebilst, ka šiem pašiem cilvēkiem ikdienā tiek klārēts, ka ekonomikas krīze mūsu valstī ir beigusies, un vispār - Latvija esot veiksmes stāsts. Turklāt nav arī īsti skaidrs, kāpēc nav iespējams palielināt neapliekamo minimumu, it īpaši jau ņemot vērā, ka nupat tika samazināts PVN par vienu procentpunktu, tādējādi sperot soli, no kura nekādu pozitīvo efektu neizjuta ne uzņēmumi, ne patērētāji. Proti, ja jau atradās līdzekļi tik bezjēdzīgam solim, tad kāpēc gan nevarētu celt neapliekamo minimumu, skaidri zinot, ka šādā veidā valsts budžeta neiekasētā nauda tajā atgriezīsies PVN veidā, jo cilvēki, kuri algas dienā būs saņēmuši par dažiem latiem vairāk, tos, visticamāk, iztērēs tuvākajā pārtikas veikalā, nevis nesīs uz banku, lai noguldītu ilgtermiņa depozītā.

Komentāri

Pievienot komentāru