Patērētāju kreditēšanas nodevu rosina attiecināt uz visiem tirgus dalībniekiem 

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Foto: pixabay.com

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācijas ieskatā budžeta izstrādes laikā no jauna pieņemtās valsts nodevas vēl vairāk mazinās konkurenci starp finanšu tirgus dalībniekiem Latvijā. Šobrīd jau Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN) ir noteikta konkurētspēju mazinoša norma pret nebanku kreditēšanas uzņēmumiem, jo bankas NILLTPFN noteikto prasību izpildei var bez maksas saņemt informāciju no valsts uzturētajiem reģistriem, taču patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem par identisku informāciju ir jāmaksā.

Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstīs, budžeta izstrādes laikā pieņemtais regulējums Latviju padara mazāk konkurētspējīgu, salīdzinot ar kaimiņu valstīm. Lietuvā valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 149 eiro, savukārt Igaunijā – 1000 eiro. Ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību Lietuvā ir noteikta 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, bet Igaunijā – 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.

Analizējot kaimiņvalsts praksi, LAFPA rosina noteikt šādu formulu nodevas aprēķināšanai Latvijā: mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada sākumā plus mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada beigās, dalīts ar divi, reizināts ar 0,05%.

Jau ziņots, ka ikgadējā valsts nodeva par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību valsts budžeta izstrādes laikā tika paaugstināta teju 4 reizes, nosakot to 55 tūkstošu eiro apmērā, savukārt jauniem tirgus dalībniekiem licences maksa ir paaugstināta 3,5 reizes, un būs 250 tūkstoši eiro.

Tevi varētu interesēt

Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada...

Jaunajai valdībai ir jāveicina finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos, mazinot finansiālo atstumtību...

Katrs piektais jeb 19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā...

Lai nodrošinātu korektu datu analīzi par situāciju nebanku kreditēšanas jomā, Latvijas...

Paplašinot pārstāvniecību, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijai...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu...

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas...

Starptautiskā finanšu tehnoloģiju kompānija TWINO Grupa oktobri uzsākusi sasniedzot vairāk nekā...

Starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal» paziņojusi par to, ka atsauc atbalstu ASV sociālo...

BaltCap nodibinājis investīciju fondu BaltCap Private Equity Fund III (BPEF III), piesaistot 126...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmumiem un iestādēm, kas vēlas veikt energoefektivitātes...

Riska kapitāla fonds FlyCap īstenojis pirms 4,5 gadiem veikto 370 000 eiro...

Pabeigta Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Revolut» Lietuvā veidojamās bankas «Revolut...

Igaunijā izstrādātā starptautiskā savstarpējo tiešsaistes maksājumu platforma «TransferWise»...

Līdz 7. oktobrim tie, kam ir ideja par sociāla uzņēmuma veidošanu, vai arī...