Reklāmraksti

Patērētāju tiesību aizsardzības organizācija ceļ trauksmi: Latvijā plāno ieviest Somijā nestrādājošus ierobežojumus

Reklāmraksts, 21.05.2023

Jaunākais izdevums

Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība (LPTAS) vērš atbildīgo Saeimas deputātu uzmanību, ka

tuvākajā laikā atbildīgajā Saeimas komisijā pirms 3.lasījumā parlamentā tiks skatīti ierobežojumi nikotīnaspilventiņu apritei. LPTAS norāda, ka grozījumu pamatojums balstās nu jau atceltā Somijas pieredzē unnenovēršami novedīs pie pieaugoša nelegālā tabakas produktu tirgus.

LPTAS iepriekš veiktā socioloģiskā aptaujā secināts, ka trešdaļa tabakas produktu lietotāju ir gataviiegādāties alternatīvos tabakas (nikotīna spilventiņus u.c.) produktus nelegāli, ja tie nebūs pieejami legālajātirgū, no kuriem 85% tos jau tagad meklē Latvijā nereģistrētos interneta veikalos.

“Šobrīd izskatīšanā esošie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektroniskosmēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā tiek pamatoti ar Somijas pieredzi, taču grozījumu virzītājiignorē apstākli, ka Somija savu pieeju atzinusi par disfunkcionālu un to atcēlusi. Mēs uzskatām, ka tabakasproduktu apritei ir jābūt stingri regulētai, bet vienlaikus regulējumam ir jābūt tādam, lai tas neradītu pretējuefektu – proti, aizliedzot produktu pieejamību vispār, liela daļa patērētāju meklēs nelegālas alternatīvas. Un,kas pats būtiskākais, tās noteikti atradīs – Somijas pieredze tam ir spilgts piemērs,” norāda LPTAS pārstāvisStaņislavs Blankenfelds.

LPTAS pārstāvis norāda, ka likumprojektā paredzētie ierobežojumi tabakas produktu apritei (piemēram, 4mg/gr nikotīna limitu nikotīna spilventiņiem, aromātu ierobežojumus u.c.) faktiski ir identiski tiem, kādi bijaieviesti Somijā un kuru rezultātā tur ievērojami pieauga kontrabandas un nelegālās tirdzniecības apjomi.Šāda situācija izveidojās, jo pasaulē netiek ražoti minētajiem nosacījumiem atbilstoši tabakas produkti.

“Ar lielu pārliecību varam apgalvot, ka ar šiem grozījumiem braucam grāvī. Un pie tam tādā, par kurueksistenci lēmumu pieņēmēji ir lietas kursā. Somijas pieredze apliecina, ka šādi ierobežojumi nestrādā. Beztam, legālo produktu nepieejamība nozīmēs, ka pieaugs riski, ka bērniem būs iespēja iegādāties tabakasproduktus dažādās sociālo tīklu grupās,” turpina S.Blankenfelds.

S.Blankenfelds atgādina, ka dažādu pētījumu rezultāti apliecina, ka Latvijas patērētājiem ir svarīga šoproduktu legāla pieejamība un lielai daļai patērētāju tas ļauj neatgriezties pie smēķēšanas. LPTAS arīvienlaikus informē, ka jau kopš dienaskārtībā parādījušies priekšlikumi par šiem ierobežojumiem, virkneārvalstu komersantu sākuši piedāvāt klientiem nikotīna spilventiņu piegādi arī uz Latviju.

“Mēs iestājamies par atbildīgu un saprātīgu jebkuras nozares regulējumu – ne mazāk svarīgi ir, lai tas pildasavu primāro funkciju. Šajā gadījumā, diemžēl virzāmies absolūti pretējā virzienā, tādēļ aicinām atbildīgosdeputātus rūpīgi izvērtēt šo lēmumu pamatojumu un to iespējamās sekas,” uzsver S.Blankenfelds.

Par LPTAS

Organizācijas darbības mērķis ir aizsargāt un veicināt patērētāju drošību un veicināt patērētāju tiesību aktu ievērošanu un veikttiesiskas darbības patērētāju tiesību labā vai aizsardzībai. Mērķu sasniegšanai LPTAS sadarbojās ar valsts iestādēm atbilstošu politikuizstrādē un īsteno izglītojošas informatīvās atktivitātes.

Vairāk informācijas:

Latvijas patērētāju tiesību aizgādniecības savienības

Projektu vadītājs, Staņislavs Blankenfelds, [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 02.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% UIN avanss no iepriekšējā gada peļņas

LETA, 07.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VM ar LM izstrādās pārejas noteikumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu aizliegumu

LETA, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) un Labklājības ministrija (LM) izstrādās pārejas noteikumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu aizliegumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Tabakas likumā, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.

Viņa informēja, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir saistīti ar grozījumiem Tabakas likumā, kurš šobrīd ir apstiprināts pirmajā lasījumā, un paredz konkrētu tabakas aizstājējproduktu definīciju, pārdošanas aizliegumu un lietošanas ierobežojumus, piemēram, izglītības iestādēs.

LM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis uzsvēra, ka tabakas aizstājējprodukti pēdējos gados kļuvuši arvien populārāki, kā piemēru minot nikotīnu saturošos želejas spilventiņus, kuru lietošana ir bīstama bērniem. Vienlaikus to lietošana ir grūti konstatējama, jo spilventiņi izdala patīkamu aromātu, tomēr neizdala dūmus un nav redzami aiz vaiga.

"Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums neietver nekādas sankcijas, tabakas aizstājējprodukti nav regulēti, tādēļ mēs redzam nepieciešamību papildināt šo likumu ar smēķēšanu un dažādu nikotīnu saturošu vielu lietošanu bērnu vidū, lai sauktu pie atbildības gan lietotājus, gan pircējus," skaidroja Uršulskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plānotās izmaiņas UIN likumā domātas tieši bankām, kas peļņu guvušas sagadīšanās pēc

Tīna Lūse, FLA valdes locekle, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

  1. Atšķirībā no kredītiestādēm FinTech patērētāju kreditētājiem ECB politikas rezultātā tieši pretēji – izmaksu bāze ir pieaugusi, jo FinTech patērētāju kreditētajiem ir lielākas izmaksas pret to kreditoriem, tostarp komercbankām un obligācijām. Šādas papildus procentu izmaksas nav iespējams iekļaut patērētāju veicamajos maksājumos par kredītiem.
  2. Patērētāju kreditētāji EURIBOR likmi uz patērētājiem neattiecina – pakalpojumu sniedzēju cena ir fiksēts komisijas’ maksājums, kurš aizdevuma laikā nemainās, atšķirībā no kredītiestāžu īstenotās kreditēšanas prakses.
  3. EURIBOR sadārdzina patērētāju kreditētāju kapitālu jeb pieejamo finansējumu, un tādējādi palielina izdevumus. Patērētāju kreditētāji neoperē ar savu klientu vai noguldītāju naudu atšķirībā no komercbankām, bet gan ar tirgū, kā arī no komercbankām aizņemtiem līdzekļiem. Pieaugot EURIBOR, patērētāju kreditētājiem tieši pieaug finansējuma izmaksas jeb cena, un samazinās peļņa, atšķirībā no bankām.
  4. Patērētāju kreditētājiem ir jāievēro Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktie pakalpojuma cenas griesti. Katra EURIBOR pieauguma radītās papildu izmaksas FinTech patērētāju kreditētāji nevar pārcelt uz patērētājiem, atšķirībā no bankām.
  5. Nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas vienmēr ir konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie salīdzināmu pakalpojumu sniegšanas UIN ir piemērojams dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

LETA, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mizgrauža bojājumu ierobežošanai ārkārtējo situāciju izsludinās 230 pagastos

Db.lv, 28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ECB apšauba Saeimas pieņemtos likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB par NBS pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investēs 70 miljonus eiro mākslīgā intelekta risinājumos Baltijas aizsardzībai

Db.lv, 17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T"

LETA, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, svētdien žurnālistiem paziņoja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Līdz tam gan ir jāveic karavīru apmācība un infrastruktūras izveidošana. Vienlaikus Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka pirkums būs simtiem miljoniem eiro liels un patlaban tiek sāktas sarunas ar izvēlēto piegādātāju, Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence". Ja sarunas norisināsies sekmīgi, tad cerams, ka līgumu varēs parakstīt jūnijā vai jūlijā.

Šajā iepirkumā sākotnēji seši uzņēmumi iesniedza piedāvājumus, taču šobrīd sarunas tiek turpinātas ar vienu, norādīja Igaunijas ministrs.

Iegādājamā sistēma būs jauna, moderna un militāri sevi jau pierādījusi, turklāt tās ir ļoti efektīvas pret Krievijas lidaparātiem karā Ukrainā. Tās ir efektīvas pret kaujas lidmašīnām, helikopteriem, bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm, kā arī tās spēj iznīcināt tuvās darbības ballistiskās raķetes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru