Aizsardzības ministrija informē, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāti pirmie Latvijā ražotie "Patria" 6x6 bruņutransportieri un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju.

"Sniedzot šāda veida atbalstu Ukrainai, mums ir iespēja attīstīt savu aizsardzības industriju, pārbaudot Latvijā ražoto bruņumašīnu izturību un spējas reālā kaujas laukā. Latvija turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu un tās centienus aizsargāt savu valsti tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsver Andris Sprūds.

Tuvākajā laikā Ukrainai tiks piegādāta atlikusī daļa no tai paredzētajām Latvijā ražotajām "Patria" bruņumašīnām.

Kā ziņots, atsaucoties Ukrainas lūgumam sniegt atbalstu, Aizsardzības ministrija šī gada februārī pasūtīja "Patria" 6x6 bruņutransportierus, kas paredzēti Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Kopumā Latvija Ukrainai piegādās 42 "Patria" 6x6 bruņutransportierus un cita veida militāro ekipējumu.

Aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmums Patria Latvia ir uzsācis sadarbību ar spāņu GDELS (General Dynamics European Land Systems) par pontontiltu amfībiju M3 sistēmu remonta apkopes pakalpojumiem.

Pontontiltu amfībijas M3 uzdevums ir veikt bruņutehnikas pārvietošanu pāri ūdenstilpnēm prāmja vai mobilā pontontilta režīmā. M3 garums ir 12,8 metri, augstums gandrīz 4 metri, bet svars 28 tonnas. Amfībijas kravnesība ir virs 120 tonnām un to apkalpo 3 cilvēki. M3 amfībijas un pontontiltu sistēmas iespējams izmantot gan kaujas operācijām, gan civilās aizsardzības nodrošināšanai.

"Sadarbība M3 pontontiltu amfībiju sistēmu uzturēšanas un apkopju pakalpojuma jomā ir uzņēmuma nākamais solis sadarbības stiprināšanā ar GDELS un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas lieliski papildina jau esošo sadarbības saturu, kas saistīts ar komplektēšanas un dzīves cikla atbalsta nodrošinājumu kājinieku kaujas mašīnām ASCOD (Latvijai paredzētajiem modeļiem ir piešķirts nosaukums HUNTER), vienlaicīgi apliecinot mūsu uzņēmuma spēju un tehnoloģisko risinājumu atbilstību sarežģītu militārās tehnikas vienību ātras un nevainojamas ekspluatācijas nodrošināšanai," norāda Uģis Romanovs, "Patria Latvia" un "Defence Partnership Latvia" vadītājs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Kuldīgā, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē svinīgi atklāts jauns "Patria" bruņumašīnu izvietojuma laukums, kas būtiski uzlabos tehnikas glabāšanas, apkopes un operacionālās gatavības iespējas Kurzemes reģionā.

Projekta ietvaros izbūvēts nožogots un bruģēts laukums ar pilnu nepieciešamo inženierinfrastruktūru, nodrošinot pielāgotu vidi "Patria" bruņutehnikas ikdienas uzturēšanai un sagatavošanai uzdevumu izpildei.

Laukumā izbūvēta lietus kanalizācijas sistēma, elektroapgādes pievadi, kā arī apgaismojums, nodrošinot tā drošu un funkcionālu izmantošanu arī diennakts tumšajā laikā. Vienlaikus teritorijā iespējama arī telšu izvietošana, nodrošinot personāla un materiāltehnisko līdzekļu īslaicīgu izvietošanu.

Jaunizbūvētais laukums sniedz iespēju efektīvāk izmantot Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes teritoriju.

Kopējās projekta izmaksas ir 718,3 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Objekts nodots ekspluatācijā 2025. gada 2. oktobrī.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.