Jaunākais izdevums

Lizuma pagasta Taurēs atrodas tajā pusē viena no lielākajām krūmmelleņu plantācijām. Tās īpašnieki ir Lita un Jānis Gipšļi, kas nodibinājuši SIA Tauru oga. Pagaidām krūmmelleņu audzēšana gan ir tikai pašā sākumā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd, izmantojot saulaino laiku, Jānis krūmiem cītīgi veido vainagus, kā arī izgriež sausos zariņus. «Mazliet jau esmu paslinkojis, tagad jāsarauj. Lai savestu kārtībā tikai vienu krūmu rindu, paiet visa diena. Rēķiniet, ja kopumā ir 24 simts metrus garas rindas, tad ar vienu pavasari vien nepietiek, lai katram krūmam izveidotu pareizu vainagu,» skaidro saimnieks.

«Man bija zināmi cilvēki, kuri krūmmellenes audzē Kurzemē. Viņi stāstīja, ka, lai ierīkotu stādījumu, kā arī plēves tuneļus, iespējams pretendēt uz Eiropas naudu. Runājām arī par kopīgu sadarbību un tamlīdzīgi. Protams, ar ideju vien nepietika. Bija nepieciešama arī sava daļa naudas. Tapa arī projekts, kas guva Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Projekta kopējā summa bija aptuveni 150 000 latu. Te gan jāņem vērā, ka daļa projekta tika īstenota arī Tirzas pagastā. Šobrīd tik tālu nu esmu ticis. Godīgi sakot, es būtībā ielēcu nezināmajā,» stāsta Jānis Gipslis.

Par projekta līdzekļiem iegādāti gan stādi un siltumnīcu konstrukcijas, gan plēve un žogs, gan sūknis. Ierīkota arī pilienveida laistīšanas sistēma, jo, ja stādījumu sedz plēve, tad par krūmu dzirdināšanu jādomā pašam saimniekam. Ūdens tiek sūknēts no tuvējā dīķa.

Krūmmelleņu stādi uz Taurēm atceļojuši no Holandes. Tas, sarēķinot visus izdevumus, esot pat lētāk, nekā pirkt stādus no krūmmelleņu audzētājiem Latvijā.

Ar garantiju, ka krūmi neiznīks, Latvijā ieteicams audzēt agrās un vidēji agrīnās krūmmelleņu šķirnes, jo krūms aug pēc ogu novākšanas, bet jaunajiem dzinumiem ir jānobriest. «Pateikt, ka oga ir gatava, var tikai pēc tās kātiņa. Ja tas ir sarkans vai violets, tad oga vēl būs skāba,» Jānis dalās pieredzē.

Lai stādījumu nevajadzētu ravēt, rindas tiek mulčētas, bet rindstarpas tiek izpļautas ar nelielu traktorīti.

Plašāk - 19. marta laikrakstā Dzirkstele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kam pieder Latvijas TOP 30 restorāni

Dienas Bizness, 22.01.2016

Kam pieder Latvijas TOP 30 restorāni (Juridiskā persona darbojas vairākos biznesa veidos, norādīti kopējie finanšu rādītāji.)

Restorāns: Vincents

Īpašnieks: SIA Vincents

Apgrozījums (tūkst. eiro, 2014.g.): 1831.8

Peļņa: -1233.5

Avots: restorans.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness šodien publicējis sarakstu, kas parāda, kam pieder Latvijas Top 30 restorāni (skatīt raksta galerijā!).

Laikraksts arī vēsta, ka Latvijas pavāru vairāku gadu aicinājums ēst maksimāli dabiskus un vietējas izcelsmes produktus ir sadzirdēts. «Vēl pirms dažiem gadiem varējām pat nemēģināt ēdienkartē iekļaut mežacūkas sautējumu – vienkārši neviens kaut ko tādu neēda. Tagad, kad cilvēkiem pastāsta, ka piedāvājumā ir mežacūka, kas ir mežā ēdusi ozolzīles, lapas, sliekas un mellenes, nevis siltumnīcās audzētās krūmmellenes, attieksme ir pavisam cita. Savukārt gadījumos, kad produkts tomēr ir dažādās saimniecībās audzēts, svarīgi, lai runa būtu par bioloģiskajām saimniecībām,» saka restorāna Tam labam būs augt (SIA 32. maijs) šefpavārs un līdzīpašnieks Ēriks Dreibants. Viņš atzīst – cilvēks ir kļuvis zinošāks, produkta izcelsmei ir arvien lielāka loma. .

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi plauktos nonāks vietējās krūmmellenes un avenes

Lelde Petrāne, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo nedēļu, veikalos ELVI tirgo Latvijā audzētās krūmmellenes un avenes. Pašmāju lielogu mellenes audzē zemnieku saimniecība Dālderi.

Pārdošanā ir arī avenes, kuras tirgotājs iepērk no Z/S Unkšas, informēja SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jūlijā veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 39% ir Latvijā audzēta produkcija. «Latvijā audzētu labumu piedāvājums ir sezonāls. Arī vēsie laikapstākļi, kādi tie ir šovasar, var ietekmēt ražu. Tomēr iespēju robežās cenšamies piedāvāt vietējus dārzeņus, ogas, zaļumus un augļus,» skaidro L.Vārtukapteine.

ELVI sadarbojas ar vairākām zemnieku saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze, kas vieno 53 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonas sākuma darbiem mums ir pietiekami resursi, biznesa portālam db.lv stāsta ogu audzētāja "Blueberry land" vadītājs Aleksejs Fomičovs.

"Uz turpmāko sezonu gan skatāmies ar bažām, jo jau daudzus gadus sezonas darbu veikšanai pieņemam viesstrādniekus, kas šogad nebūs iespējams. Varētu teikt, ka šogad ir daudz brīvu darba roku Latvijā, bet tas ir samērā riskanti, jo potenciālie darbinieki, kas piesakās darbā, ir raduši pārsvarā strādāt citās nozarēs. Neskatoties uz to, ka darbs augļu dārzā fiziski nav ļoti smags, cilvēki nespēj pielāgoties, jo organismam nav rūdījuma vienveidīgu darbu veikšanai piespiedu pozā, piemēram, ravējot. Atsakās muguras, neklausa plaukstas un nākas izbeigt darbu mūsu saimniecībā," novērojis A. Fomičovs.

Vasaras vidū, kad saimniecībā izaudzētās krūmmellenes dod ražu, uzņēmuma laukos audzētās ogas var iegādāties daudzos Latvijas tirdzniecības tīklos, atsevišķos veikalos, degvielas uzpildes stacijās, Centrāltirgū, bet aptuveni 40% tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo nedēļu, veikalos Elvi tirgo Latvijā audzētās krūmmellenes. Pašmāju lielogu mellenes audzē Rugāju pagasta zemnieku saimniecība Dālders.

To, kā mellenes tiek audzētas, skatieties raksta galerijā!

Zemnieku saimniecībā nodarbojas arī ar gurķu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru