Jaunākais izdevums

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sēdes laikā, pārrunājot epidemioloģisko situāciju un ieviestos drošības pasākumus, Pavļuts atzina, ka patlaban ir svarīgi runāt par tādu ierobežojumu pārskatīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem realizēt pamata vajadzības, kuras sabiedrība nevar atlikt nedz psiholoģisku, nedz praktisku apsvērumu dēļ.

Vienlaikus ministrs norādīja uz sabiedrības radošu pieeju, lai epidemioloģiski droši veiktu darbības, kas ārkārtējās situācijas laikā ir liegtas, piemēram, matu griešanu, tādējādi netieši atsaucoties uz frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" paustajā, ka viņa piedāvā safrizēt matus ārā, zem klajas debess.

"Frizēšanās mežā ir absolūti OK. Tas ir OK," izteicās Pavļuts.

LETA jau vēstīja, ka Valsts policija (VP) pievērsusi uzmanību diviem gadījumiem, kad sabiedrībā zināmi cilvēki varētu būt pārkāpuši Covid-19 ierobežojumus, noskaidroja aģentūra LETA.

Friziere Zane Melnace sociālajā tīklā "Facebook" raksta, ka viņu izmisums iemācījis būt radošam, tāpēc viņa piedāvājot safrizēt matus ārā, zem klajas debess. "Viss notiek šobrīd valstī atļauto drošības pasākumu ietvaros. Šajā gadījumā esmu to nedefinējusi kā pulcēšanos nepieciešamības gadījumā, kurā viens mājsaimniecības pārstāvis var satikties ar vienu citas mājsaimniecības pārstāvi," izteikusies Melnace.

Viņa skaidro, ka atbilstoši noteiktajiem ierobežojumiem, skaistumkopšanas pakalpojums uz laiku tiek pārdēvēts par "āra treniņu".

"Facebook" ievietotajā video redzams, ka friziere frizē matus Rīgas domes deputātei Ievai Brantei (NA/LRA). "Ar šo video, kurā zem klajas debess apgriežu Ieva Brante matus, neaicinu kolēģus strādāt mežā. Ar šo video aicinu Latvijas valdību sadzirdēt mani un manus kolēģus no skaistumkopšanas! Es gribu strādāt! Oficiāli! Un tagad! Nevis pēc trīs nedēļām, diviem mēnešiem vai varbūt vēl pēc pus gada! Ilgāk gaidīt vairs nevaru, jo ikmēneša maksājumi par dzīvokli un kredītu ir jāveic tagad," norāda friziere.

Brante "Facebook" raksta, ka uz šādu soli viņu mudinājusi iekšējā pārliecība un neizpratne par valdības ierobežojumiem, kas, viņasprāt, ir haotiski un objektīvi nepamatoti. Viņa nenoliedzot Covid-19 un neapstrīdot vakcinēšanos svarīgumu un vajadzību, tomēr aicinot valdību uz pārdomātiem un loģiskiem lēmumiem.

Par Brantes un Melnaces gadījumu VP preses pārstāve Līna Kalķe aģentūrai LETA apliecināja, ka policija ir saņēmusi informāciju par to, ka ārkārtējās situācijas laikā ir sniegts skaistumkopšanas pakalpojums, kas šobrīd nav atļauts. Par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu neievērošanu sākts administratīvais process un policija izvērtēs apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdības sēdē lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu

LETA, 06.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus, varētu atļaut strādāt pilnīgi visiem tirgotājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka, pagarinot ierobežojumu termiņu, kļūst sarežģītāka situācija ar iespējām iegādāties noteiktas preces, tāpēc Ekonomikas ministrija rosinājusi atļaut strādāt arī tiem tirgotājiem, kuru darbība patlaban klātienē ir ierobežota vai apturēta.

"Ministrija saņem dažādus ieteikumus ar precēm, kuras vajadzētu iekļaut ārkārtējās situācijas laikā tirgojamo preču sarakstā, bet tas nekad nebūs pilnīgs un sabiedrība būs neapmierināta," stāstīja Vitenbergs, piebilstot, ka valdība kopumā šādu priekšlikumu atbalstījusi, tomēr vēl nav zināms, no kura datuma varētu atļaut strādāt visiem tirgotājiem.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, pēc 25.janvāra varētu pakāpeniski mīkstināt ierobežojumus pakalpojumu jomās, piemēram, skaistumkopšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanā ēnu ekonomikas īpatsvars ārkārtējās situācijas laikā pieaug ar katru stundu, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6.novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Spriež par nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 16.02.2021

Dalies ar šo rakstu

Pēc būtības visiem kaut kas ir apsolīts. Bet, lai resursus izmantotu pārdomāti, kādam ir jāpasaka arī “nē”, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Šādos apstākļos īpaša uzmanība pievērsta Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektam un tā tapšanas gaitai - cik un kam tiks novirzīts finansējums, kas paredzēts ekonomikas transformācijai Eiropas Savienībā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. februāra numurā:

▶️viedokļi – Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts un tā tapšanas gaita

▶️tēma – jāatrod dzinējspēks, kas aptur tukšumu galvaspilsētas centrā

▶️intervija – Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks

▶️aktuāli – strīds par atveseļošanās miljoniem Latvijai

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcija (VI) veic ārstniecības iestāžu pārbaudes, kurās, iespējams, tiek veikti skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru sniegšana šobrīd epidemioloģijas ierobežojumu dēļ ir liegta, radot negodīgu konkurenci, informē VI.

Ārkārtējās situācijas laikā, kas valstī ir noteikta no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.655, ir aizliegts sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus (sejas procedūras, kosmetologa pakalpojumi, lāzerprocedūras, lāzerepilācijas u.c.). Liegums attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu, kurā piedalās divas puses: fiziskā persona - pakalpojumu saņēmējs un saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs.

Pastāv ārstnieciskās procedūras, kuras tiek veiktas līdzīgi kā procedūras skaistumkopšanā, bet ar būtisku atšķirību - tās tiek sniegtas pēc medicīniskajām indikācijām. Un robeža starp šīm procedūrām un manipulācijām ir ļoti precīza - ja pacientam šī procedūra netiks veikta savlaicīgi, cilvēkam iestāsies veselības kaitējums, līdzīgi, kad netiek veikta savlaicīgi operācija vai zoba ārstēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kļūt vai nekļūt par saimnieciskās darbības veicēju, jeb autoratlīdzības pārejas periods beidzas

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums.

Ar šīm izmaiņām radošo profesiju pārstāvji tiek iesaistīti ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanā, bet arī pilnvērtīgākā valsts sociālajā apdrošināšanā. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas - reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties, tāpēc rodas jautājums, kura no iespējām ir ērtāka un izdevīgāka radošos profesiju pārstāvjiem, un, vai jaunais regulējums bija nepieciešams?

Nepieciešams domāt ilgtermiņā

Neraugoties uz to, ka aizvadītā gada beigās radošo profesiju pārstāvji protestēja pret gaidāmajām izmaiņām, tostarp iznākot ielās ar ķieģeļiem, objektīvi raugoties, izmaiņas bija nepieciešamas, jo autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem nebija nekādas sociālās aizsardzības. Lai gan īstermiņā samazinās tā ienākumu daļa, ko saņem autors, ilgtermiņā tas sniedz garantijas slimības gadījumā vai, piemēram, dodoties pensijā. Daudzi no mums vēlas “saņemt vairāk šodien”, tomēr es aicinātu domāt arī par nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzes pārvaldības kļūdu problēma – nevienlīdzība

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 07.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību pievērsa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr. Oļega Krasnopjorova raksts, ko publicējām arī Dienas Biznesa portālā, par to, ka pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits.

Protams, ir labi, ja kāds dzīvo aizvien labāk, taču šajā gadījumā atklājas būtiska problēma – kā akcentēts arī pieminētajā rakstā, kopējie rādītāji slēpj “divu ātrumu Latviju”. Proti, viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.

Pandēmijas laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits 

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās...

Pētījums, uz ko atsaucas O. Krasnopjorovs, pamatā ir par darbaspēku, taču redzam, ka tas pats divu ātrumu princips attiecināms arī uz uzņēmumiem, kam savukārt mēs esam vairāk pievērsuši uzmanību. Jo, protams, algu līmeņi privātajā biznesā tieši korelē ar to maksātāju ekonomisko situāciju. Bet, kā zināms, uzņēmumi atšķiras dažādā ziņā – kaut vai energoresursu patēriņa, lokācijas, klātienes darba īpatsvara, noieta tirgus, tā, vai šajā laikā vispār drīkst un var strādāt vai nē, utt. Ir tādi uzņēmumi, kas fokusējas uz kādu vienu darbības virzienu, ir daudzprofilu. Ir tādi, kas krīzē nolaiž rokas, aptur darbību, nogaida, un ir tādi, kas izmisīgi ķepurojas. Lielā mērā no tā izriet arī valsts atbalsta pieejamība, kas arī līdz ar iepriekšminētajiem un citiem faktoriem biznesa vidē lielā mērā veido tādu kā greizo spoguļu attēlu galeriju.

Kā piemin arī O. Krasnopjorovs, ir nozares, kurās darbavietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, bet tajā pašā laikā ir arī būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā.

Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Un te var piebilst, ka atsevišķu politisku lēmumu dēļ vairojusies arī ēnu ekonomika, kam spilgts piemērs ir ilgu laiku legāli liegtā, bet privāti tāpat pieejamā skaistumkopšana. Protams, valsts atbalsts ir būtisks šādā krīzes situācijā, taču, kā esam jau rakstījuši, problēma ir tajā, ka izvēlētie atbalsta veidi vēl vairāk veicina šo nevienlīdzību, jo mērķēti nevis uz visiem, bet gan uz konkrētām uzņēmēju grupām. Kopumā ņemot, visa veida pabalsti, regulārie granti, valsts pasūtījumi utt. demotivē cīnīties.

Precīzāk – tie gan motivē cīnīties par šo atbalstu, pielāgoties tā saņemšanas prasībām, bet ne fokusēties uz izdzīvošanu brīvā tirgus apstākļos. Tā ir kā dzīvnieka dzīve zooloģiskajā dārzā, kur ik pa laikam visu atnes kopējs un vienīgā prasība ir labi demonstrēties publikai. Līdz ar to pabalsti neveicina dabīgu attīstību. Vēl vairāk – visu veidu pabalsti kropļo konkurenci, vairo nevienlīdzību, atsevišķos gadījumos arī korupciju.

Kāds būtu labāks risinājums? Jau iepriekš rakstījām: teiksim, uz krīzes laiku ieviests akcīzes nodokļa būtisks samazinājums degvielai vai PVN samazinājums elektroenerģijai. Noteikti ir arī citi varianti, taču būtiski, lai tie attiektos uz visiem uzņēmējiem vienādi un vienlaikus. Tas vismaz nozaru griezumā visus nostādītu līdzīgos apstākļos. Un tas lielā mērā mazinātu arī energoresursu cenu pieauguma radīto slogu, kā arī kaut nedaudz, bet bremzētu inflāciju.

Un te noteikti der atgādināt, ka tieši nevienlīdzības mazināšana savulaik – pirms vēlēšanām – bija viens no centrālajiem saukļiem vairākām pašreizējo valdību veidojošām partijām. Vismaz priekšvēlēšanu diskusijās noteikti. Ja tagad jautātu ministriem, premjeram vai Saeimas deputātiem par to, vai viņu realizētā politika vērsta uz nevienlīdzības vairošanu vai mazināšanu, atbilde noteikti būtu: mēs gribam mazināt nevienlīdzību. Un to attiecinātu kā uz fiziskām, tā juridiskām personām. Jo valstiski svarīga ir līdzsvarota attīstība.

Diemžēl krīzes laikā realizētā politika uz to nav vedusi. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būtu jānolaiž rokas bezspēcībā – situācija vēl ir labojama. Tikai būtiski to pastāvīgi, tā teikt, uzturēt karstu, aktuālu. Jo pie mums jau tā pierasts, ka vispirms tiek risinātas to problēmas, kas visskaļāk bļauj. Šajā gadījumā tā bļaušana būtu visu labā. Tātad jārunā par šo būtu visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtējā situācija Latvijā turpināsies līdz februāra beigām

LETA, 05.01.2022

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Komentāri

Pievienot komentāru