Alternatīvās finanses

PayRay sadarbosies ar Altum uzņēmumu kreditēšanā

Db.lv, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Latvijā startē jauna banka 

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai...

Altum kredīta garantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem, garantējot papildu nodrošinājumu. Savukārt eksporta kredīta garantiju mērķis ir pasargāt biznesu no ārvalstu pircēja maksātnespējas vai ilgstošas nemaksāšanas atlikto maksājumu gadījumos, kā arī sniegt nodrošinājumu finansējumam.

PayRay Latvijā vadīs Mareks Basankovičs 

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmumu SIA PayRay Latvijā vadīs finanšu nozares un faktoringa...

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka 2019. gada decembrī finanšu tehnoloģiju kompānijai "PayRay" izsniedza bankas licenci. Baltijā “PayRay” startēja 2018. gada jūnijā, izveidojot faktoringa uzņēmumu Lietuvā un 2020. gada oktobrī uzsāka sniegt finanšu pakalpojumus arī Latvijā. Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 36,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotās Lietuvas "PayRay" bankas kredītportfelis Latvijā un Lietuvā šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 52 miljonus eiro. Latvijā "PayRay" banku pārstāv 100% meitasuzņēmums SIA "PayRay", informē banka.

Papildus biznesa aizdevumiem, faktoringam, uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu un investīciju finansēšanas risinājumiem, "PayRay" banka šogad gan Latvijā, gan Lietuvā plāno sākt piedāvāt arī līzinga pakalpojumus.

"PayRay" bankas uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis pērn palielinājās piecas reizes – no 3,1 miljona eiro līdz 15,39 miljoniem eiro. Privāto klientu depozītu portfelis, ko banka sāka veidot tikai 2020. gada decembrī, ir sasniedzis 6,09 miljonus eiro (depozīta noguldījumus "PayRay" banka piedāvā Lietuvā un Vācijā ar Raisin.com platformas starpniecību).

Savukārt bankas faktoringa portfelis 2020. gada beigās sasniedza 22,13 miljonus eiro. 2020. gadā kopumā "PayRay" banka finansēja vairāk nekā 59,3 tūkstošus klientu, vidējai finansējuma summai sasniedzot 2761 eiro uz vienu klientu. Klientu vidējais finansēšanas termiņš bija 49 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PayRay palielina pamatkapitālu līdz miljonam eiro

Db.lv, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot paplašināt darbību Latvijā, Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” palielinājis pamatkapitālu līdz miljonam eiro.

Tas ļaus “PayRay” vēl aktīvāk atbalstīt Latvijas mazo, vidējo un lielo uzņēmumu izaugsmi, investīciju plānus un eksportspēju. “PayRay” plāno veidot arī kreditēšanas atbalsta programmu lauksaimniecības uzņēmumiem, kopumā šogad lauksaimniekiem paredzot piešķirt līdz pat 10 miljoniem eiro.

"Jau pirmajos darbības mēnešos esam secinājuši, ka Latvijā daudzās nozarēs ir veiksmīgi uzņēmumi, kuri varētu augt daudz straujāk, ja vien būtu pieejams atbilstošs finansējums. Īpaši Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi ir izslāpuši pēc pretimnākošākas un elastīgās kredītinstitūciju pieejas. Finansējumam piesakās dažādu sektoru uzņēmumi – eksportētāji, ražotāji un vairumtirgotāji. Īpaši jūtam, ka, tuvojoties pavasarim, arvien aktīvāk papildu finansējumu meklē lauksaimnieki. Tāpēc plānojam veidot kreditēšanas atbalsta programmu Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem," norāda SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai Eiropas Centrālās bankas izsniegtā licence ļauj piedāvāt visus banku finanšu pakalpojumus.

Pirmie divi biznesa virzieni uz ko “PayRay” banka fokusēsies Latvijā būs faktoringa tirgus attīstīšana un līderpozīciju iegūšana, kā arī kredītu izsniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt banku finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

Lietuvas faktoringa kompānija PayRay plāno sākt darbību Latvijā 

Lietuvas faktoringa kompānija "PayRay", kas šomēnes saņēmusi bankas darbības licenci, plāno sākt...

"Sarunās ar klientiem redzam, ka Latvijā ir ļoti plašas izaugsmes iespējas faktoringā. Kaut vai salīdzinot abus tuvākos kaimiņus, Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Bankas Latvijā šo pakalpojumu līdz šim nav plaši piedāvājušas, orientējoties vairāk uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu. “PayRay” banka piedāvās finansējumu bez ķīlas, pamatojoties uz uzņēmuma biznesa rādītājiem un preču pavadzīmēm. Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods un kuriem nepieciešams finansējums bez ķīlas savai tālākajai attīstībai," komentē "PayRay” bankas vadītājs Renato La Fianza.

Jau pirmajās dienās interesi par jauno faktoringa piedāvājumu ir izrādījuši vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumu.

Eiropas Centrālā banka 2019. gada decembrī finanšu tehnoloģiju kompānijai "PayRay" izsniedza bankas licenci. Baltijā “PayRay” startēja 2018. gada jūnijā, izveidojot faktoringa uzņēmumu Lietuvā un 2020. gada oktobrī uzsāka sniegt finanšu pakalpojumus arī Latvijā. Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 36,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PayRay pievienojas Finanšu nozares asociācijai

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijai pievienojies jauns asociētais biedrs – SIA “PayRay”. Tas dibināts 2020. gadā un ir Lietuvā reģistrēta un licencēta kredītiestādes “PayRay Bank”, UAB meitas uzņēmums.

SIA “PayRay” sniedz uzņēmumu finansēšanas pakalpojumus - īstermiņa un ilgtermiņa kredītus, faktoringu un līzingu juridiskām personām. Asociācijā SIA “PayRay” darbosies Līzinga komitejā un Piedziņas jautājumu darba grupā.

“Finanšu nozares asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Novērtējam jaunā asociētā biedra pievienošanos Asociācijai, kuru mērķi, intereses un vērtības sakrīt ar Finanšu nozares asociācijas uzstādījumiem un pamatprincipiem,” uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmumu SIA PayRay Latvijā vadīs finanšu nozares un faktoringa eksperts Mareks Basankovičs.

Viņa galvenais uzdevums būs nodrošināt PayRay līderpozīciju iegūšanu Latvijas faktoringa tirgū, kā arī novērst kredītu pieejamības problēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

FKTK nav informēta par PayRay plāniem Latvijā 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga...

“Būdami jaunpienācēji Latvijas tirgū, mēs apzināti izvēlējāmies aktīvi apgūt tās finanšu nozares nišas, kurās Latvija vai nu spēcīgi atpaliek no citām valstīm, vai arī kuras šobrīd ir uzskatāmas par izaicinošām. Bankas Latvijā dažādu apsvērumu dēļ ir atstājušas novārtā bezķīlas kreditēšanu, un Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tāpat mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd regulāri sastopas ar finansējuma iegūšanas grūtībām un ilgu finansēšanas izskatīšanas procesu kreditēšanas jomā. Kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Daudzu banku attieksme pret uzņēmējiem ir kļuvusi pārāk formāla un attālināta no reālās biznesa vides. Mēs plānojam šo situāciju kardināli mainīt un parādīt, ka ir iespējams strādāt ātrāk un efektīvāk," teic SIA “PayRay” vadītājs M.Basankovičs.

Latvijā startē jauna banka 

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai...

M. Basankovičs iepriekš bijis “Hanza Līzinga” (“Swedbank Līzings”) faktoringa projektu vadītājs (2000. – 2002.) un “Nordea Finance Latvia” (“Luminor Līzings”) faktoringa departamenta vadītājs Baltijā (2003. – 2007.), “Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles” Pārdošanas departamenta vadītājs Latvijā (2007. – 2010.), “MetLife Amplico” Pārdošanas daļas vadītājs (2010. – 2011.), “Citadele Life” Pārdošanas daļas vadītājs (2011. – 2014.), investīciju kompānijas “Admiral Markets” Latvijas filiāles vadītājs (2014. – 2016.) un biznesa konsultāciju kompānijas “Profit Advice” vadītājs (2015.– 2020.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga nav saņēmusi paziņojumu par bankas "PayRay" plāniem strādāt Latvijas tirgū.

Tādējādi, ja banka ir sākusi Latvijā sniegt finanšu pakalpojumus, to piedāvāšana nekavējoties jāpārtrauc, informē komisijas Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, lai Lietuvā licencēta banka varētu sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tai ir jāiziet pārrobežu notifikācijas process.

"Līdz šim mēs no Lietuvas uzraudzības iestādes neesam nekādu paziņojumu saņēmuši, tādēļ mums nav informācijas par "PayRay" plāniem - vai tā vēlēsies šeit darboties dibināšanas brīvības vai pakalpojumu sniegšanas ietvaros un kādus tieši finanšu pakalpojumus plāno piedāvāt," sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ja kāda Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī licencēta banka vēlas sniegt jebkādu no finanšu pakalpojumiem citā ES dalībvalstī, to var darīt vienīgi tad, kad ir iesniegta attiecīga notifikācija pārrobežu pakalpojumu darbībai. Ja pakalpojumu sniegšana ir sākta bez attiecīgās atļaujas, tā nekavējoties ir jāpārtrauc. "Jāņem vērā, ka šādu banku uzrauga tās valsts uzraudzības iestāde, kurā šī banka ir licencēta. Ja FKTK konstatē, ka kāda banka sniedz pakalpojumus bez attiecīgas atļaujas, tad par šo faktu informē attiecīgo uzraudzības iestādi," piebilda Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") portfelis audzis par 215 miljoniem eiro, pirmdien preses konferencē informēja "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka "Altum" līdz nākamā gada vidum turpinās šā gada pavasarī sāktās atbalsta programmas Covid-19 krīzes seku mazināšanai.

Pēc Bērziņa sniegtās informācijas, pēc "Altum" atbalsta Covid-19 krīzē vēršas dažādas nozares, tomēr tipiskākās ir pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un tirdzniecība.

Covid-19 krīzes ietekmē "Altum" portfelis ir audzis no 655 miljoniem eiro šā gada sākumā līdz 870 miljoniem eiro patlaban.

Jau vēstīts, ka komersanti arī 2021.gadā varēs pieteikties "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") krīzes atbalsta instrumentiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka līdz šim "Altum" programmu kopējā pozitīvā ietekme uz ekonomiku kopš krīzes sākuma ir pārsniegusi 650 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Nav skaidrības, ko darīt ar Altum līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām

LETA, 15.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrības par iespējamo rīcību ar "Attīstības finanšu institūcijai "Altum"" ("Altum") piešķirto līdzekļu atlikumu pēc atbalsta programmu beigām, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot pārbaudi par Ekonomikas ministrijai piešķirtajiem 190 miljoniem eiro, ko no valsts budžeta plānots pārskaitīt "Altum".

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumā minēts, ka šī naudas summa tika piešķirta, lai piecās programmās atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kas nonākuši grūtībās Covid-19 izplatības dēļ, taču ne viss šo līdzekļu ieguldījums "Altum" ir pamatojams. Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka nav skaidrības par iespējamo rīcību ar šo līdzekļu atlikumu pēc aizdevumu un garantiju programmu darbības beigām, kad komersanti aizdevumus būs atskaitījuši un garantiju darbības laiks būs noslēdzies.

Starpziņojumā teikts, ka līdz 2020.gada septembra beigām Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu ietvaros "Altum" kopumā ir piešķīris atbalstu 493 saimnieciskās darbības veicējiem 117,5 miljonu eiro apmērā aizdevumu un garantiju veidā. Par to šajā periodā no komersantiem saņemtas arī komisijas maksas un procentu maksājumi vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum" ("Altum") sākotnēji plāno emitēt obligācijas 20 miljonu eiro vērtībā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" ir pilnvarojusi "Luminor Bank" kā obligāciju piedāvājuma programmas organizatoru un izplatītāju organizēt globālo investoru zvanu, kā arī vairākas attālinātas investoru tikšanās. Atkarībā no tirgus apstākļiem ir plānots, ka pirmā obligāciju emisija "Altum" obligāciju emisijas programmas ietvaros būs 20 miljonu eiro apmērā ar septiņu gadu dzēšanas termiņu. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Turpinot resursu piesaisti kapitāla tirgos, gatavojamies nākamajai obligāciju emisijas programmai 75 miljonu eiro apmērā. Jaunā programma sastāvēs no vairākiem obligāciju laidieniem un tāpat kā iepriekšējās četras emisijas, nodrošinās mūsu finansējuma avotu diversifikāciju, vienlaikus sekmējot Baltijas kapitāla tirgus attīstību," paziņojumā biržai norāda "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ceturkšņa peļņa sasniegusi 5,808 miljonus eiro

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") šogad pirmajā ceturksnī guvusi 5,808 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,3% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Altum" bruto portfelis 2024.gada 31.martā bija 1,141 miljards eiro, no kura finanšu instrumentu portfelis bija 1,074 miljardu eiro apmērā, ko veido 35 933 projekti.

Tostarp garantiju portfelis marta beigās bija 483 miljoni eiro ar kopumā 28 063 līgumiem, aizdevumu portfelis - 384 miljonu eiro apmērā ar kopumā 6547 līgumiem, ieguldījumi riska kapitāla fondos bija 97 miljoni eiro ar kopumā 208 fonda finansētiem projektiem, bet Zemes fonds bija 110 miljonu eiro apmērā ar kopumā 1115 darījumiem.

Šogad pirmajā ceturksnī "Altum" finanšu instrumentu portfelis pieaudzis par 41 miljonu eiro pēc apjoma un par 1,8% jeb 622 projektiem pēc projektu skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantiju vietā lielāks spiediens uz kredītu izsniegšanu

Māris Ķirsons, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA, 24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No otrdienas nekustamo īpašumu attīstītāji "Attīstības finanšu institūcijā "Altum"" ("Altum") var sākt pieteikties jaunai valsts atbalsta programmai zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, informē "Altum" pārstāvji.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātās programmas atbalstu līdz 2026.gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu īres dzīvokļu būvniecību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos.

Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus uz tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos, min "Altum" pārstāvji.

Līdz šim par programmas nosacījumiem un atbalsta saņemšanas kārtību "Altum" interesi izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš krīzes sākuma Altum programmu kopējais efekts uz tautsaimniecību ir jau vairāk nekā 800 miljoni eiro. Vienu daļu no tā veido Covid-19 laikā ieviestie instrumenti, bet ļoti lielu daļu – miera laika programmas, kuras mums ļoti labi strādā arī šobrīd.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kad runā ar politiķiem par to, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ daudzi uzņēmēji šobrīd nevar pilnvērtīgi strādāt, viens no biežākajiem ieteikumiem ir vērsties Altum. Kam un kā Altum šobrīd var palīdzēt?

Varu piekrist, ka Altum piedāvātās iespējas ir pietiekami plašas. Ļoti daudz ir darīts tieši Covid-19 laikā. Ja sākotnēji mums bija aptuveni 25 aktīvās programmas, tad šobrīd tādu ir jau 35. Kas ir tie jauninājumi, kas nāca tieši pandēmijas ietekmē? Pirmkārt, tika ieviesta jauna garantiju programma. Liela daļa uzņēmēju zina, ka Altum izsniedz garantijas, bet iepriekš šīs garantijas bija mērķētas uz jauniem projektiem. Taču krīzē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuriem ir saistības bankās un kuriem Covid-19 pandēmijas dēļ varētu būt zināmas likviditātes problēmas. Ar to rēķinoties, mēs izstrādājām tādu garantiju mehānismu, kas dod iespēju palīdzēt uzņēmumiem ar jau esošām saistībām un piešķirt garantiju apjomā līdz pieciem miljoniem eiro, garantējot līdz 50% no šo saistību apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien, 10.martā, nolemts par 683 000 eiro palielināt rezerves kapitālu, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāri nolēma palielināt rezerves kapitālu un ieskaitīt 683 000 eiro "Altum" rezerves kapitālā mājokļu garantiju atbalsta programmai, kā arī apstiprināt programmu finansējuma pārdali "Altum" rezerves kapitāla ietvaros.

Tāpat akcionāri atbalstīja grozījumus līgumā par "Altum" 2020.gada, 2021.gada un 2022.gada finanšu pārskatu revīziju un atlīdzības palielinājumu revidentam SIA "Deloitte Audits Latvia".

Akcionāri arī pieņēma zināšanai Iekšējā audita daļas 2022.gada darbības pārskatu.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā apstiprināts pirmais darījums

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi līdz 10 miljoniem eiro

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots samazināt Altum komisijas maksu valsts garantijām mājokļa iegādei jaunajiem speciālistiem

Db.lv, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ticies ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai iepazīstinātu ar sava darba prioritātēm, kā arī pārrunātu “Altum” aktuālos jautājumus un Ekonomikas ministrijas izstrādāto uzņēmējdarbības un energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmu ieviešanas gaitu.

Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā “Altum“ izskatīs iespēju nodrošināt atbalstu valsts garantijām mājokļa iegādei vai būvniecībai jaunajiem speciālistiem, tās uz laiku samazinot.

“Ņemot vērā arvien pieaugošās kredīta procentu likmes, valdība šobrīd aktīvi meklē risinājumus, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ar “Altum“ īstenotās atbalsta programmas palīdzību pie jauniem mājokļiem tikuši vairāki tūkstoši Latvijas jauno speciālistu, kuri nav izvēlējušies veidot darba karjeru ārpus Latvijas, bet savas zināšanas un prasmes ikdienu iegulda Latvijas ekonomikā. Mēs nevaram zaudēt šos cilvēkus, tāpēc no savas puses meklēsim risinājumu, kā uz laiku samazināt maksu par “Altum“ garantijām un līdz ar to arī šo kredītņēmēju ikmēnešu maksājumus, lai pārvarētu situāciju, kurā kredītņēmējiem pieaugušas procentu izmaksas EURIBOR pieauguma dēļ,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ievieš procentu likmju atvieglojumus uzņēmumu investīciju projektiem

Db.lv, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kreditēšanu un uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, Attīstības finanšu institūcija Altum šā gada rudenī valsts atbalsta programmās ieviesusi vairākus atvieglojumus uzņēmumiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes projektiem, tai skaitā lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa jauniem Altum aizdevumiem nepiemēro EURIBOR likmi, kas nozīmē kopējās likmes samazinājumu par aptuveni 4% punktiem. Šāds likmes samazinājums attiecas arī uz visiem uzņēmumu ilgtspējas projektiem, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku. Ilgtspējas projektiem Altum papildus 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa samazina arī mainīgās likmes fiksēto daļu par 0,5% punktiem.

Kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesusi divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem. Pirmkārt, ieviesta 0% garantijas prēmija uz visu garantijas darbības termiņu jauniem ilgtspējīgiem projektiem. Otrkārt, visām komersantu garantijām, tai skaitā garantiju termiņa pagarinājumiem un palielinājumiem, garantijas prēmija ir samazināta par 50% uz visu garantijas darbības termiņu. Tas ļauj samazināt uzņēmuma izmaksas, bankas aizdevumam piesaistot Altum garantiju.

Komentāri

Pievienot komentāru