Darījums par SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanu no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" varētu tikt noslēgts šī gada jūlijā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka puses ir apņēmušās ievērot saskaņoto grafiku, kas paredz daļu pārdošanas līguma noslēgšanu šī gada jūlijā un darījuma pabeigšanu, kā arī papildu stratēģiskā investora piesaisti 2026. gada otrajā pusē.

EM atzīmēja, ka ceturtdien ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tikās ar "Telia Company" prezidentu un izpilddirektoru Patriku Hofbaueru, lai pārrunātu aktuālo projekta statusu pēc pērn noslēgtā saprašanās memoranda par "Telia" piederošo LMT un "Tet" daļu iegādi.

Siliņa norāda, ka atbalsta AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iniciatīvu iegādāties "Tet" un LMT daļas. Plānotais darījums uzņēmumiem ir investīciju lēmums nozarē, kas piedāvā sinerģijas potenciālu un iespēju veidot reģionāla līmeņa tehnoloģiju uzņēmumu. Kopš saprašanās memoranda parakstīšanas iesaistītās puses ir aktīvi strādājušas, lai pēc iespējas drīzāk pietuvotos darījuma īstenošanai.

Lai vēl efektīvāk aizsargātu lietotājus no datu izkrāpšanas mēģinājumiem, no 11. novembra eParaksts mobile lietošanā tiks ieviests papildu drošības solis.Turpmāk, apliecinot e-Identitāti ar eParaksts mobile dažādās interneta vietnēs, interneta pārlūkprogrammā būs jāievada unikāls trīsciparu kods, kas attēlosies eParaksts mobile lietotnē.

Drošības funkcija būs iespējota portālā eParaksts.lv, programmā eParakstītājs 3.0, gan citās interneta vietnēs, kur pieejama e-Identitātes apliecināšana ar eParaksts mobile. Šis kods būs jāievada tikai pirmo reizi, kad tiek izmantota konkrētā pārlūkprogramma datorā vai planšetdatorā un turpmāk pieslēgšanās pārlūkprogramma notiks ierastajā kārtībā bez papildu koda ievades. Ja dokumentu parakstīšanu vai autentifikāciju portālos un sistēmās persona veic no viedtālruņa, trīsciparu koda ievade nebūs nepieciešama.

Programmā eParakstītājs 3.0 trīsciparu koda ievade būs jāveic katru reizi, parakstot dokumentus ar eParaksts mobile.Drošība funkcija palīdzēs novērst situācijas, kurās krāpnieki, ievadot nejauši izvēlētus lietotāja numurus, varētu mēģināt panākt, ka lietotājs neapdomīgi apstiprina e-Identitāti savā telefonā. Ieviešot šīs izmaiņas, e-Identitātes apliecināšanu varēs veikt tikai pats lietotājs, kurš savā eParaksts mobile lietotnē saņems trīsciparu kodu un ievadīs to pārlūkprogrammā.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupa 2025. gadu noslēgusi ar būtisku izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos un nostiprinājusi līderpozīcijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē. Grupas apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn audzis par 8,2 %, sasniedzot 335,1 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs grupas pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos 10 gados grupas apgrozījums ir dubultojies.

LMT grupas prezidents Juris Binde uzsver, ka izaugsmes pamats joprojām ir lielās investīcijas tīklā un tehnoloģijās, pamatpakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, tomēr vienlaikus arvien lielāku lomu ieņem inovācijas un augošā eksportspēja, kas palīdz diversificēt LMT grupas darbību: “Tehnoloģiju attīstība paver jaunas durvis eksporta un industriālās transformācijas jomās, veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Ar tādiem risinājumiem kā LMT ražotais pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām vai privātie 5G tīkli, kas jau darbojas vairākās vietās mūsu valstī un tiek projektēti Lietuvā, LMT grupa apliecina Latvijas globālo konkurētspēju. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga mūsu ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.”

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Tehnoloģiju un sakaru uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanai no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" izvēlēta finanšu un juridisko konsultantu komanda, kuras vadošais konsultants ir ASV bāzētais "J.P. Morgan", informēja AS "Latvenergo".

Konsorcijos ietilpst "J.P. Morgan", "A&O Shearman" un "Walless", kā arī "Deloitte", "Tegos" un "Hardiman Telecommunications".

Līgumi ar konsultantiem noslēgti iepriekšējās nedēļas izskaņā.

Līguma summa ir atkarīga no sasniegtā rezultāta, kas nozīmē, ka piesaistītais konsultants ir ieinteresēts labā rezultātā. Konkrētus līguma nosacījumus nevar izpaust, jo tas ir komercnoslēpums.

Konsultantu uzdevums būs strukturēt Tet un LMT daļu iegādi, veikt investoru atlasi, organizēt darījuma noslēgšanu un kopīgi ar uzņēmumiem izstrādāt attīstības stratēģiju. Tāpat tiks īstenota Tet un LMT padziļinātā izpēte jeb due diligence. Noslēdzot līgumu, konsultanti nekavējoties sākuši darbu, iepazīstoties ar abiem uzņēmumiem – Tet un LMT.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" kiberdrošības risinājums šogad novērsis 1,095 miljardus kiberapdraudējumu no 104,7 miljoniem ļaunprātīgu vietņu, informē uzņēmumā.

Tostarp izplatītākie kiberapdraudējumu veidi ir pikšķerēšana un ļaunatūras, bet vienlaikus nemainīgi augstu draudu apmēru veido arī "C & C" centri ("Command & Control" centri) un ar kriptovalūtu krāpniecību saistītas shēmas.

"Miljards ir simbolisks skaitlis, kas raksturo šī brīža realitāti, kurā ikvienam interneta lietotājam jārēķinās ar to, ka iespējas piedzīvot kiberuzbrukumu ir pavisam reālas," pauž LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs. Viņš atzīmē, ka arī svētku laikā ir būtiski atcerēties, ka aiz vilinošām atlaidēm var slēpties krāpnieciska shēma un apsveikumu aizsegā izplatīties pikšķerēšanas mēģinājumi ar nolūku iegūt datus vai izkrāpt naudu.

Baltijas jūrā netālu no Liepājas bojāts optiskais kabelis Palanga (Sventāja)-Liepāja, Valsts policija sākusi kriminālprocesu un identificēts aizdomās turamais kuģis.

Sakaru kabeļa bojājums nav ietekmējis patērētājus ne Latvijā, ne Lietuvā.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte aģentūru LETA informēja, ka par kādam privātuzņēmumam piederoša optiskās šķiedras kabeļa bojājumu informācija saņemta no Lietuvas. Incidents noticis Latvijas teritoriālajos ūdeņos 2. janvārī.

Kā informē Grāvīte, noskaidrots, ka iespējamais vainīgais ir kuģis, kas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienesta izanalizēto informāciju ir virzījies virs neaktīva kabeļa un tad mainījis kursu uz aktīvo, nu jau bojāto kabeli.

Šovakar Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu un citiem iekšlietu dienestiem esot uzkāpuši uz aizdomās turētā kuģa, kas šobrīd atrodas Liepājas ostā.

Latvijas Valsts policijas (VP) iegūtās ziņas patlaban neliecina par Liepājas ostā esošā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu Baltijas jūrā.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūru LETA informēja, ka policija aizvadītajā naktī pabeidza darbu uz kuģa, kas sākotnēji tika turēts aizdomās par iespējamu kabeļa bojājumu Baltijas jūrā.

Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, policijas amatpersonas gan apsekoja kuģi un enkuru, gan veica tehnisko iekārtu un žurnālu apskati, kā arī nopratināja vairākas personas. Kuģa apkalpe sadarbojās ar policiju, labprātīgi izsniedzot visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, informēja policija.

Patlaban kriminālprocesā iegūtās ziņas neliecina par konkrētā kuģa saistību ar optiskā kabeļa bojāšanu. Vienlaikus turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, tostarp tiek noskaidroti apstākļi, kādā veidā šis kabelis ir ticis bojāts, pavēstīja VP.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka līdz ar svētkiem pilnībā noslēgusies Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūve. Projekta noslēguma posmā ekspluatācijā pieņemta lielākā daļa (72 no 99 km) no uzņēmuma SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate” izbūvētā žoga.

Līdz ar šo darbu pabeigšanu ir noslēdzies vērienīgs un stratēģiski nozīmīgs valsts ārējās drošības infrastruktūras posms. Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, nodrošinot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts.

“Solītais ir izpildīts – fiziskā žoga izbūve uz Latvijas austrumu robežas kā ar Krieviju, tā Baltkrieviju ir paveikta. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas iedzīvotāju un mūsu valsts drošībā, tāpat tas ir atspaids Valsts robežsardzes dienestam, kas pastāvīgi atvaira agresīvo kaimiņvalstu atbalstītu organizētas nelegālās migrācijas spiedienu uz mūsu robežu. Turpinās robežas aprīkošana ar viedās tehnoloģijas iekārtām, un mūsu virsmērķis ir izveidot modernāko robežapsardzību uz ES austrumu robežas,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares ilgtermiņa izaugsmi nosaka konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja patstāvīgi izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, aģentūrai LETA pauda SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš norāda, ka aizvadītais gads Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozarei ir apliecinājis, ka ilgtermiņa izaugsmi nosaka nevis īstermiņa risinājumi, bet konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja pašiem izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, vienlaikus iezīmējot to lielo atbildību, kas patlaban gulstas uz nozares pleciem un kas būtiski ietekmēs tās attīstību arī šogad.

Binde atzīmēja, ka Latvijas telekomunikāciju nozarei 2025. gads bijis izaicinājumiem bagāts laiks, ko raksturo gan tirgus pārsātinājums, gan arvien lielāka digitālo pakalpojumu un rīku popularitāte.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” sācis sadarbību ar Latvijas jaunuzņēmumu “asya.ai”, klientu apkalpošanā ieviešot mākslīgā intelekta (MI) risinājumu, kas spēj analizēt sarunas saturu.

Jaunais rīks palīdzēs vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt klientiem vēl cilvēcīgāku pieredzi saziņā ar “Tele2”.

“Mūsu mērķis vienmēr ir bijis padarīt tehnoloģijas cilvēcīgas – tādas, kas palīdz, nevis sarežģī dzīvi. Šis risinājums mums ļaus labāk saprast ne tikai to, ko cilvēks saka, bet arī to, kā viņš to pasaka. Tas palīdzēs ātrāk reaģēt, sniegt precīzākas atbildes un veidot vēl saprotošāku klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.

“Tele2” izmantos “asya.ai” izstrādāto sarunu analīzes sistēmu “Pitch Patterns”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt sarunas saturu latviešu un citās valodās, kā arī atpazīt balss toni, intonāciju, runas ātrumu un citas izpausmes. Tas ļaus identificēt situācijas, kad zvans nav bijis veiksmīgs, un palīdzēs darbiniekiem uzlabot komunikāciju un pakalpojuma kvalitāti. Risinājums var aizstāt manuālu sarunu klausīšanos zvanu centros pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai, ievērojami ietaupot izmaksas un nodrošinot visu zvanu analīzi, ko cilvēkam nebūtu iespējams paveikt. Risinājums atbilst fizisko personu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR) un jau tiek izmantots arī vairākās valsts iestādēs, kā piemēram, CSDD un LVRTC.

Lai uzlabotu robežšķērsošanas drošību un novērstu auto transporta rindas uz Latvijas austrumu robežas, no 2025. gada 15. oktobra šķērsot Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu Grebņevā, Terehovā un Pāterniekos varēs, tikai iepriekš reģistrējoties Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā (ERRS), informē VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD).

Līdz ar jaunās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijā šāda austrumu robežas šķērsošanas kārtība darbosies visās trīs Baltijas valstīs. Reģistrēt transportlīdzekli elektroniskajā rindā robežas šķērsošanai no 15. oktobra var jau no 1. oktobra interneta vietnēs www.lvborder.lv un www.lvrobeza.lv.10. oktobrī ERRS jau bija reģistrēti 2175 transporta līdzekļi robežas šķērsošanai.

“Dzīvajā rindā” nevarēs

Jaunā kārtība paredz, ka visi motorizētie transportlīdzekļi, šķērsojot austrumu robežu, obligāti būs jāreģistrē attālināti, izmantojot īpaši izstrādātu e-pakalpojumu – ERRS, līdzīgi kā tas šobrīd jau notiek Igaunijā un Lietuvā. Sākotnēji risinājuma ieviešana plānota Latvijas ārējās robežšķērsošanas vietās “Grebņeva”, “Terehova” un “Pāternieki", un tā attieksies uz visiem transportlīdzekļiem.No 2025. gada 15. oktobra transportlīdzekļi bez reģistrēšanās ERRS šķērsot Latvijas Republikas austrumu robežu nevarēs – tas nozīmē, ka “dzīvajā” rindā šķērsot robežu vairs nebūs iespējams.