Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) nav deleģētas doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības pedagoģijā, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nebija tiesīga uzsākt Pedagoģijas promocijas padomes darbību, tai skaitā, izveidot Pedagoģijas promocijas padomi un apstiprināt tās nolikumu. Šādā situācijā arī RPIVA Pedagoģijas promocijas padomes pieņemtie lēmumi atzīstami par neleģitīmiem, uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienests.

RPIVA nav bijušas arī tiesības pieņemt pretendentu dokumentus doktora zinātniskā grāda saņemšanai un virzīt jautājumu par promocijas darbu aizstāvēšanu. RPIVA Pedagoģijas promocijas padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par doktora zinātniskā grāda piešķiršanu pedagoģijā un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanu, norāda dienests.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, informē RPIVA pārstāve Ilze Tumulkāne.

Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam. IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. «Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,» teikts akadēmijas paziņojumā.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) visas nepieciešamās darbības, lai iegūtu tiesības piešķirt zinātniskos grādus, no savas puses ir veikusi savlaicīgi, norāda augstskolas pārstāvji.

Tajā skaitā iesniegti arī visi vajadzīgie dokumenti Latvijas Zinātnes padomē (LZP). Turklāt no padomes pat saņemta vēstule, kas apliecina, ka LZP atbalsta doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu RPIVA pedagoģijas nozarē.

Saistībā ar uzsākto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārbaudi par doktora zinātnisko grādu piešķiršanu, augstskolas pārstāvji pauž nostāju, ka, ja arī kādi pārkāpumi ir notikuši, tad RPIVA tajos vainojama vismazāk.

Tā kā LZP nolikumā ir teikts, ka tās uzdevumos ietilpst sagatavot priekšlikumus par zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes kritērijiem zinātnisko projektu, programmu un doktora studiju novērtēšanai un iesniegt tos izglītības un zinātnes ministram, augstskola pieņēma, ka LZP ir savu uzdevumu paveikusi. Un, tā kā iepriekš tika saņemta jau minētā LZP vēstule par tās atbalstu piešķirt šīs tiesības, bet nekāda cita informācija, kas noliegtu tiesību piešķiršanas faktu, no LZP puses nesekoja, RPIVA pieņēma, ka augstskolai šādas tiesības ir.

Ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet arī Latvijas Universitāte (LU), iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus, ir pārliecināta Nodokļu maksātāju biedrība (NMB).

Ziņa papildināta ar LU komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) konstatēti pārkāpumi saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu. Tādēļ sākta lieta pret RPIVA rektori Daci Markus. Izglītības un zinātnes ministrija ir konstatējusi vismaz astoņus gadījumus, kad RPIVA ir piešķīrusi doktora zinātnisko grādu.

Kā vēsta laikrakstos Latvijas Zinātnes Vēstnesis un Latvijas Vēstnesis publicētie paziņojumi, Latvijas Universitāte laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam piešķīrusi vismaz divus mākslas doktora grādus, neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem augstskolai šādas tiesības tomēr nav deleģētas, norāda NMB pārstāvji.

Kuldīgas novada Domes deputāti pieņēmuši lēmumu par nekustamā īpašuma Kuldīgā, Kalna ielā 19 nodošanu īpašumā bez atlīdzības Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA).

Kuldīgas novada Dome bija saņēmusi iesniegumu no RPIVA, kurā izglītības iestāde lūdz veikt ieguldījumu īpašumā Kalna ielā 19 vai nodot to īpašumā bez atlīdzības izglītības un zinātnes uzdevumu veikšanai. Nekustamais īpašums sastāv no skolas ēkas, palīgceltnes un 1653 m2 liela zemesgabala.

RPIVA nekustamo īpašumu Kuldīgā, Kalna ielā 19 no pašvaldības nomā kopš 1997. gada 1. augusta. Šo gadu laikā RPIVA nekustamajā īpašumā ir veikusi regulāru telpu restaurāciju un remontdarbus, un ieguldījumi ir dzēsti ar nomas maksas atlaidēm.

RPIVA ir valsts akreditēta augstskola ar filiālēm visā Latvijā. Kuldīgas filiāle ir otra lielākā studentu skaita ziņā. Jau vairākus gadus studējošo skaitam ir tendence pieaugt. No 2002. gada RPIVA Kuldīgas filiāli vada Ruta Karloviča.

Sākts kriminālprocess par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) darbiniekiem piešķirtajām prēmijām, informē Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto ziņu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) amatpersonu, iespējams, prettiesisku rīcību saistībā ar prēmiju un naudas balvu izmaksas veikšanu, kā arī par RPIVA finanšu līdzekļu izlietošanu komunikācijas pasākumiem, kas nav saistīti ar akadēmijas darbības nodrošināšanu, izvērtēšanas 2017.gada 26.oktobrī uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma XXIV nodaļas (Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā).

Jau ziņots, ka neilgi pēc valdības lēmuma no šā gada 1.oktobra pievienot RPIVA Latvijas Universitātei, akadēmijas darbinieki naudas balvās un prēmijās saņēmuši 1,4 miljonus eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu veikt pārbaudi par konstatētajiem iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA).

Kā informē Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvji, ministrs arī uzdevis apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju, RPIVA, izveidojot Pedagoģijas promocijas padomi, iespējams, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas. Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām. Šobrīd Latvijā tādas tiesības ir piešķirtas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ieteikusi divām mūsu valsts augstskolām – Latvijas Universitātei un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) – sākt sarunas par institucionālo apvienošanos.

Var teikt, ka ledus izglītības sistēmā beidzot ir sakustējies un acīmredzot ir vismaz vēlme reāli sākt jebkādas reformas šajā jomā. Protams, reaģējot uz šo aicinājumu, var uzdot vismaz pāri retorisku jautājumu. Pirmais – kāpēc ir nolemts sākt tieši ar tām divām augstskolām, kam ir oficiāli atsītas problēmas ar doktora gradu piešķiršanu? Proti, gan LU, gan RPIVA šos grādus ir dāļājušas programmās, kurās tām kaut ko tādu darīt nemaz tiesību nav bijis. Otrs – kāpēc izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izturas pret LU un RPIVA kā pret divām valstīm, kam savā starpā būtu jārisina kaut kādas pārrunas? Valsts ir īpašniece abām šīm mācību iestādēm, un tādējādi tai ir tiesības veikt gan apvienošanu, gan dažādas citas darbības atbilstoši saviem ieskatiem.

No 13 000 līdz pat vairāk nekā 100 000 latu lielus ienākumus pērn guvuši valsts augstskolu rektori, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Salīdzinot ar 2010. gadu, dažu augstskolu vadītāju atalgojums pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem latu gadā, savukārt citiem – tikpat liels kritums, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem pērn bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2011. gadā kopumā sasniedza 105 000 latu, tas gan ir mazāk nekā 2010. gadā, kad rektora deklarācijā uzrādītie ienākumi bija 143 000 latu.

Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (67 377 lati, 2010. gadā – 71 500) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (14 099 lati), kā arī 23 672 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2011. gadā RSU rektoram bijuši astoņi dažādi algoti amati. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pērn pildīja 14 amatu pienākumus un ienākumos saņēmis 99 000 latu (2010. gadā nepilnus 72 000 latu). M. Auziņam lielākos ienākumus 2011. gadā veidoja atalgojums LU, kopumā sasniedzot 69 000 latu jeb gandrīz 5800 latu mēnesī. 2010. gadā no LU viņš saņēma gandrīz 70 000 latu.

Atalgojums, kas valsts augstskolu rektoru maciņos ieripo no valsts, svārstās no 18 līdz nepilniem 70 tūkstošiem gadā. Latvijas Rektoru padomes (LRP) priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmē, ka uz Latvijas atalgojuma vidējā fona tas ir liels, taču salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm gan neizceļas, vēsta laikraksts Diena.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, iepriekš komentējot Rektoru padomes izteikto neuzticību viņam, kritizējis augstskolu rektoru sniegumu un augsto atalgojumu. «Domāju, Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei, kuras atsevišķi biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem turpat 100 000 latu gadā. Vienlaikus neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu Top 1000,» norādīja R. Ķīlis, atgādina laikraksts.

Vislabāk pērn tika apmaksāts piecu augstskolu rektoru darbs, par ko viņi saņēma no 54 līdz teju 70 tūkstošiem latu gadā, savukārt divi rektori nopelnījuši mazāk par 20 tūkstošiem latu gadā, liecina amatpersonu deklarācijās norādītā informācija par algām un honorāriem, ko rektori saņēmuši no to vadītajām mācību iestādēm.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Lai vienotos par kopīgu sadarbību Latvijas tehnoloģisko universitāšu un augstskolu studiju procesa un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, atbalstītu un aizstāvētu inženierzinātņu augstākās izglītības iestāžu intereses, septiņas Latvijas tehnoloģiskās universitātes un augstskolas vienosies par jaunas biedrības «Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcijs» dibināšanu.

Konsorcija dalībnieki plāno pilnveidot sadarbību doktorantūras un pēcdoktorantūras attīstībā, lai veicinātu mācību procesa sasaisti ar tautsaimniecību efektīvai tehnoloģiju pārnesei un inovācijām, ka arī veikt kopīgas aktivitātes skolēnu piesaistei eksaktajām un inženierzinātnēm.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, proporcionāli ir vismazākais inženierzinātņu studējošo skaits no kopējā studentu skaita.

Nodomu protokola par konsorcija dibināšanu parakstīšana notiks 28. februārī RTU Zinātniskās bibliotēkas konferenču zālē Rīgā.

Nodomu protokolu parakstīs Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš, Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis, Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte un Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors, akadēmiķis Leonīds Ribickis, un Liepājas Universitātes rektors, profesors Jānis Rimšāns, 21.maijā parakstīs abu universitāšu sadarbības līgumu.

Sadarbības līguma mērķis ir nodrošināt Latvijas studentiem lielākas iespējas studijās un zinātniskajā pētniecībā, informē RTU.

Līgums paredz attīstīt un veicināt divpusējo sadarbību izglītībā, stiprināt sadarbību zinātnes, pētniecības un inovāciju jomā, veicināt starptautiskās sadarbības attīstību un sadarboties kopīgu kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanā.

Starpaugstskolu sadarbība ir nākamais solis mūsdienīgas studiju vides un kvalitātes nodrošināšanai, norāda RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Liepājā atrodas arī viena no RTU filiālēm, tāpēc produktīva sadarbība varētu būt studiju, pētniecības un tehnoloģiju pārneses jomā, prognozē RTU rektors.

Valsts universitāšu rektoriem maksātās algas aizvadītajā gadā pierāda, ka arī augstskolu vadītājiem samazinājušies ienākumi. Tie, kuri ir papildus darbojušies arī savā specialitātē, par ienākumiem gan nevar sūdzēties.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, raksta Neatkarīgā. Viņam pērn kopumā bijuši 146,52 tūkst. Ls lieli ienākumi, no kuriem trešo daļu veidoja pensiju fonda izmaksas. Pārējie līdzekļi gūti algā par darbu RSU un Stradiņa slimnīcā.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu RSU rektoram pērn teju uz pusi samazināta alga, jo iepriekšējās 4,42 tūkst. Ls mēnešalgas vietā pērn viņš saņēma 2,9 tūkst. Ls. Turīgākajam Latvijas rektoram ir salīdzinoši nelielas parādsaistības – 28,51 tūkst. eiro jeb aptuveni 20 tūkst. Ls. RSU rektoram nepieder auto, taču uz viņa vārda ir reģistrēts zemes gabals Jaunauces pagastā un trīs zemes gabali ar vienu māju Mārupes novadā.

Beidzot atbildīgās valsts amatpersonas ir uzskatījušas par iespējamu publiskot jau zināmu laiku iepriekš veikta pētījuma rezultātus, tādējādi pasakot, kuras augstākās izglītības sistēmas mācību programmas ir nekvalitatīvas.

Vienkāršāk sakot, ir pateikts, attiecībā uz kurām programmām lieki tiek šķiesta valsts un arī pašu studējošo nauda. Principā šāda pētījuma veikšanu vien var uzskatīt par pirmo reālo soli reformu virzienā Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Taču ar pirmo soli vien nepietiek. Nedrīkst būt tā, ka sabiedrībai ir pateikts - lielākais nekvalitatīvo programmu skaits ir Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA), Starptautiskā Praktiskās psiholoģijas augstskolā, un ar to arī viss šajā jomā beigtos. Ir jāsper vismaz divi nākamie soļi. Pirmkārt, iespējami ātrāk attiecīgās programmas ir jāslēdz, tām paredzēto finansējumu novirzot kvalitatīvo programmu attīstībai. Otrkārt, beidzot jāveic funkciju audits, lai noskaidrotu, kuras ir tās programmas, kas dažādās valsts finansētās augstskolās dublējas. Nav izslēgts, ka, piemēram, LU un Rīgas Stradiņa universitātes darbs vai arī LU un RPIVA darbs šāda soļa rezultātā kļūtu reāli produktīvāks.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Rīgas Pašvaldības policija izstrādājusi priekšlikumu par Tūrisma policijas nodaļas izveidi, kam nepieciešami 196.5 tūkstoši latu.

Lēmuma projekts par šādas nodaļas izveidošanu sagatavots Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas 16. jūlija sēdei.

Tūrisma policijas nodaļas mērķis būs nodrošināt ārzemju tūristiem drošu vidi Rīgas pilsētā, veicinot tūrisma attīstību Latvijā, un nepieļaut drošības līmeņa samazināšanos Rīgā ārzemju tūristu izdarīto likumpārkāpumu dēļ.

Nodaļas uzdevumi būs nodrošināt ārzemju tūristiem iespēju telefoniski sazināties ar policijas darbiniekiem svešvalodās, izsaukt un saņemt kvalificētu palīdzību negadījuma vai prettiesiska apdraudējuma gadījumā septiņas dienas nedēļā, nepieļaut prettiesiskas darbības pret tūristiem un sniegt informāciju ārzemju tūristiem par pieņemto kārtību Rīgā.

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Pēdējos piecus gadus pēc studiju beigām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventu nodarbinātība ir 98,7%, apgalvo RTU rektors Leonīds Ribickis.

Pēc viņa teiktā, praktiski visi, kas pabeidz RTU, strādā, izņemot jaunās māmiņas, kuras dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc rektora teiktā, ja statistikas pārskatos parādās ziņas, ka bezdarbnieku vidū ir inženieri, tad tie galvenokārt ir cilvēki pirmspensijas vecumā, kas inženiera izglītību ieguvuši pirms vairākiem gadu desmitiem, bet pēc lielo uzņēmumu slēgšanas ir bijuši spiesti pārkvalificēties un strādāt mazāk kvalificētus darbus.

Jautāts, vai viņš kā rektors ir apmierināts ar izglītības līmeni, ko dod RTU, Ribickis atbild: «Es nevaru teikt, ka kaut ko nevajadzētu darīt labāk. Pārmaiņas tiek plānotas, un mēs tās realizēsim.»