Citas ziņas

Pazudušo sniegu Liepājā revidents neatrod

Vēsma Lēvalde, 26.03.2010

Jaunākais izdevums

Liepājas pašvaldības revidentam nav izdevies konstatēt pārkāpumus pašvaldības SIA Komunālā pārvalde darbībā, kontrolējot ziemas dienesta darba organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apdrošinātājs: Ik dienas no jumtiem krītošais sniegs un ledus sabojā vairākas automašīnas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijai tuvojas jauni sniega mākoņi, briti panikā veic pārtikas uzkrājumus

Oskars Prikulis, Valdis Vikmanis, Db, 06.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vakara pusē atkal pastiprināti snigs, kas palielinās sniega segas Vidzemē un Latgalē, liecina sinoptiķu prognozes.

Biezākā sniega sega šobrīd novērota Kolkā, kurs sniegs sasniedz pat pus metra biezumu. Ventspils apkārti šobrīd klāj 26 cm bieza sniega sega, Valkā – 34 cm, Daugavpilī – 13 cm Alūksnē – 37cm.

Daudzi Latvijā saka, ka līdz ko Latvijā uzkrīt sniegs, atbildīgie dienesti plāta rokas, sakot sniegs mūs pārsteidz nesagatavotus, bet ko gan lai saka Lielbritānijas iedzīvotāji, kur sniegs ir paralizējis praktiski visu valsti. 12 stundu laikā Lielbritānijā sniega sega palielinājās par 40 cm.

Lielbritānijas varas iestādes brīdina cilvēkus, lai tie mājas pamet tikai ārkārtas nepieciešamības dēļ un visiem skolniekiem ir sākušās piespiedu brīvdienas. Cilvēki pat ir sākuši nodrošināties ar pārtikas krājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Topošais studējošo un absolventu reģistrs ļaus spriest par atalgojumu izvēlētajā profesijā

Zane Atlāce-Bistere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 5.septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, pēc kuru stāšanās spēkā tiks uzsākta studējošo un absolventu reģistra ieviešana, informē IZM.

Pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz 2017.gada 31.decembrim. «Studējošo un absolventu reģistrs topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles sniegs papildu informāciju, lai mērķtiecīgi novērtētu, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas," uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Svarīgi, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt arī objektīvu, reālos faktos balstītu informāciju,» uzsver ministrs.

No 2018. gada janvāra sāksies datu sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai tiem vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID. Šī informācija tiks iesniegta VID elektroniski, samazinot administratīvo slogu augstskolām un vecākiem. Informāciju par studējošiem izmantos arī pašvaldības, kas paredz nodokļu atlaides daudzbērnu ģimenēm par apgādājamiem studējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas slēpošanas trašu šajā nedēļas nogalē, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, plāno sākt mākslīgā sniega pūšanu un atklāt vai turpināt sezonu, liecina informācija slēpošanas trašu mājaslapās.

Kā pastāstīja atpūtas kompleksa "Golgāts Vestienas novadā pārstāvis Juris Stradiņš, ņemot vērā, ka laika apstākļi kļuvuši vairāk ziemas periodam atbilstoši, sestdien, 14.janvārī, plkst.10 paredzēts, ka apmeklētājiem būs pieejama ne tikai slēpošanas trase Mazais Golgāts, bet arī slēpošanas trase "Lielais Golgāts", distanču slēpošanas trase Apkārt Gaiziņam, lielā kameršļūkšanas trase (320 metri), kā arī kameršļūkšanas trase bērniem.

Stradiņš prognozē, ka atpūtas komplekss darbu turpinās arī nākamnedēļ. Savukārt iespējamos zaudējumus kompleksa vadība vēl nerēķina. «Patlaban par finansiālajiem rezultātiem nedomājam. To skatīsimies sezonas beigās. Taču sūdzēties nevaram - esam izdarījuši visu, ko varējām,» klāsta Stradiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Kādi ir raksturīgākie apdrošināšanas atlīdzību gadījumi ziemā?

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākums apdrošināšanas atlīdzību ziņā bijis salīdzinoši mierīgs – to skaits un apjoms nav strauji audzis, stāsta aptaujāto apdrošināšānas kompāniju pārstāvji. Izplatītākie negadījumi ir saslīdēšanas dēļ, un nereti transportlīdzekļu īpašnieki sūdzas, ka nevar iedarbināt automašīnu.

Salīdzinot ar pērnā gada decembri un arī pērnā gada janvāri, janvāra sākumā saņemto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits nav palielinājies, stāsta AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Vidēji vienā nedēļā ziemas mēnešos BTA saņēmusi 350 atlīdzību pieteikumus par dažādiem transportlīdzekļiem nodarītiem bojājumiem. Atlīdzību apmēra amplitūda ir ļoti liela, proti, sākot no nebūtiskiem bojājumiem, par kuriem tiek izmaksāti daži simti eiro līdz pat gadījumiem, kad transportlīdzeklis tiek norakstīts. Šajā ziemas sezonā līdz šim brīdim lielākā daļa BTA klientu iesniegto apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bijuši par salīdzinoši nelieliem transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, transportlīdzekļu vadītājam neievērojot distanci vai arī transportlīdzeklim saslīdot krustojumos vai ceļu līkumos slideno ceļu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzlabos datu aizsardzību visā Eiropas Savienībā

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību akti, par kuru galīgo redakciju Eiropas Parlaments un ES Padome neoficiāli vienojās otrdien, bet apstiprināja EP Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdienas rītā, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienībā, informē EP.

Tie uzlabo arī tiesisko paredzamību uzņēmējiem un palielina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Viens no jaunajiem noteikumiem, piemēram, paredz, ka būs jāsaņem nepārprotama personas piekrišana datu apstrādei, un uzņēmējiem, kas to neievēros, paredzēti stingri naudas sodi.

«Jaunie noteikumi atdod iedzīvotājiem tiesības pieņemt lēmumus par viņu privātajiem datiem,» norādīja EP ziņotājs par datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, DE). «Vienlaikus jauno noteikumi sniegs uzņēmumiem juridisko noteiktību. Tas radīs vienotu kopējus datu aizsardzības standartus visā Eiropā, samazinās birokrātiju un sniegs vienotus konkurences noteikumi visiem uzņēmējiem Eiropas tirgū,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Slēpošanas kalniem dīkstāve


Linda Zalāne, 09.01.2014

«Decembrī uzpūtām sniegu, bet trasi neatvērām. Domājām, ka tūlīt būs ziema. Tagad tikai nelielas sniega saliņas palikušas. Jādomā, ka otrreiz šāda situācija sezonā nebūs,» cer Riekstukalna īpašnieks Ervīns Kišuro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieku un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieku Dzintaru Lerhi

Lelde Petrāne, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži ir diskutēts par to, cik pareiza ir sistēma, kas ļauj lauksaimniekiem prasīt kompensācijas no valsts budžeta katru reizi, kad ir pārāk liels sals, par stipru uzlīst lietus vai arī par karstu uzspīd saule. Iespējamie risinājumi šeit ir, taču jau kuro gadu tiek izmantots primitīvākais variants - kompensācijas.

Nu šo sava veida pieredzi ir ņēmušas vērā arī Latvijas pašvaldības, prasot no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā vairākus miljonus latu kompensācijās par sniega radītajiem zaudējumiem.

Šobrīd ir pat grūti pateikt, cik daudz tiek prasīts, jo piektdienas rītā runa bija par 3,3 milj. Ls, ap dienas vidu - 3,4 milj. Ls, un tādējādi ir neiespējami prognozēt, cik lielus apmērus šī summa būs sasniegusi, piemēram, līdz šodienas vakaram. Vienkārši visas pašvaldības vēl nav saskaitījušas, cik lielus zaudējumus tām ziemas iestāšanas ir nodarījusi. Bet galvenais jau ir tas, ka nav saprotams, kāpēc visiem nodokļu maksātājiem būtu jānoskaita pašvaldībām miljoni tikai tāpēc, ka, sākoties ziemai, uzsniga sniegs. Protams, vairāki tūkstoši Latvenergo klientu uz pietiekami ilgu laiku palika sēžam tumsā, un par to var prasīt kompensācijas, taču no attiecīgās kompānijas, nevis valsts. Tāpat nevar noliegt, ka daudzos gadījumos no sniega ir cietuši namīpašumi, bet tad ir jāvēršas pie katra konkrētā nama apsaimniekotāja, vai arī apdrošinātāja. Nevar prasīt, lai par katru ķibeli tiktu maksāta kompensācija tieši no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Seesam: No jumtiem nenotīrīts sniegs atkusnī ir nopietns apdraudējums ēkām

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Intensīvās snigšanas un trīs nedēļas nepārtraukti ilgušā sala dēļ visā Latvijā ir izveidojusies bieza sniega sega, kas visai nopietni varētu pārbaudīt daudzu mājokļu un būvju jumtu izturību, atgādina AS Seesam Insurance eksperti.

Iepriekšējās nedēļas laikā sniega segas biezums daudzviet palielinājies ļoti strauji. Piemēram, Kurzemes pusē pagājušās nedēļas sākumā vienas dienas laikā tas pieauga par apmēram 30 centimetriem, kopējam sniega segas biezumam vietām pārsniedzot pat 60 centimetrus.

Apdrošināšanas kompānijas Seesam Insurance AS Latvijas filiāles līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi laika apstākļi – straujš atkusnis pēc ilgākas snigšanas un biezas sniega kārtas izveidošanās – ir apdraudējums ēkām, ja no to jumtiem laikus nav notīrīts sniegs. No jumta nenovāktais sniegs sablīvējas un, absorbējot gaisā esošo mitrumu, sniega svars pakāpeniski palielinās, tādējādi ar katru nākamo snigšanu, atkusni un sasalšanu rada aizvien lielāku slodzi jumta konstrukcijām. Piemēram, 20 centimetrus biezs svaigi sasniguša sniega slānis uz 1 m2 jumta platības rada 40 kilogramus lielu slodzi. Savukārt sablīvējušās un kūstošas 20 centimetrus biezas sniega kārtas slodze uz jumta seguma 1 m2 veido apmēram 100 kilogramus lielu slodzi. Aptuvenam salīdzinājumam – 20 centimetrus bieza sablīvējusies un kūstoša sniega kārta uz 75 m2 lielu jumta segumu un tā balsta konstrukcijām rada tādu slodzi, it kā uz šī jumta būtu sastājušies100 pieauguši cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepāja reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsēta jaunās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām un piedāvā saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību.

Kā informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda, vakar ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notikušo konsultāciju laikā Liepājas pašvaldība ierosinājusi savu redzējumu par teritoriālo iedalījumu un esot guvusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apliecinājumu, ka piedāvātais dalījums tikšot izvērtēts.

VARAM piedāvājums paredz Liepājas pilsētu apvienot ar astoņām tuvējo novadu pašvaldībām - Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem.

Liepājas pašvaldība, kā vienu no būtiskākajiem argumentiem minot pilsētas un lauku teritoriju atšķirīgos mērķus un priekšnosacījumus efektīvai un ilgtspējīgai teritoriju attīstībai, aicinājusi ministru saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB Bankas darbības apturēšanas dēļ ierobežoti vairāki Liepājas pašvaldības pakalpojumi

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu ierobežoti ir arī vairāki Liepājas pilsētas pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi iedzīvotājiem, tai skaitā sociālo pabalstu izmaksa, nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa un skolēnu elektronisko braukšanas karšu izmantošana sabiedriskajā transportā, informēja pašvaldības pārstāve Agija Tērauda.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijai un tās iestādēm «PNB Banka» kontos atrodas naudas līdzekļi līdz 50 000 eiro. Pašvaldība iesniegs naudas līdzekļu atgriešanas pieprasījumu.

Tērauda sacīja, ka Liepājas pašvaldība veic visas nepieciešamās darbības, lai iespējami īsākā laikā rastu risinājumus, un liepājniekiem nodrošinātu pakalpojumus ierastajā kārtībā.

Liepājas pilsētas domes sociālais dienests aicina iedzīvotājus, kuri līdz 16.augustam «PNB Bankā» nav saņēmuši piešķirto pabalstu minimālā garantētā ienākuma nodrošināšanai un veselības aprūpes pabalstu, kā arī vecākus, kuri nav saņēmuši pabalstu akcijā «Skolas soma» izmaksu, vērsties ar iesniegumu Sociālajā dienestā, E.Veidenbauma ielā 3, norādot savu kontu citā bankā vai finanšu iestādē, kurā pabalsta saņēmējs vēlas saņemt izmaksu. Gadījumā, ja personai nav bankas konta, pabalstu būs iespējams saņemt arī Sociālajā dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēc KVV Liepājas metalurgs sabrukuma vairāk jautājumu nekā atbilžu

Elīna Pankovska, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgi nokrišņi sniega veidā, kā arī apledojuši ceļi izraisījuši haosu lielākajā daļā Lielbritānijas, kā rezultātā slēgtas skolas un lidostas, kā arī ierobežota dzelzceļa satiksme, ziņo BBC.

picturegallery.a3ec4b16-f804-4966-8683-e2d3a6715353

Slikto laika apstākļu dēļ Lielbritānijā ir slēgtas simtiem skolu, kā arī lidostas Līdsā, un Mančesterā. Iepriekš bija slēgta arī Liverpūles lidosta, taču tā vēlāk tika atvērta, tomēr visi lidojumi joprojām nav atjaunoti.

Spēcīgs sniegs naktī no 4. uz 5. janvāri bijis Skotijā, Velsā un Anglijas ziemeļos. Tā dēļ ierobežota satiksme uz vairākām galvenajām šosejām Lielbritānijā. Arī vairākas sabiedriskā transporta kompānijas, ieskaitot Virgin Trains, ziņojušas, ka to pakalpojumi varētu kavēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica realizācijai RB Rail izsludinājis pieteikšanos piecām speciālistu pozīcijām

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RB Rail meklē tehniskos speciālistus, kas pievienotos un sniegtu atbalstu projekta Rail Baltica ieviesēju komandai, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.

Kompānija izsludinājusi pieteikšanos būves informācijas modelēšanas (BIM jeb Building Information Modeling) koordinatora pozīcijai, teritoriālās plānošanas speciālista pozīcijai, kā arī vecākā dzelzceļa tiltu inženiera un jaunākā dzelzceļa inženiera amatiem. Pieteikšanās termiņš visiem amatiem ir 2017.gada 18.augusts.

BIM koordinatora galvenie amata pienākumi būs būves informācijas modelēšanas sistēmas ieviešana Rail Baltica projekta realizācijas laikā. Savukārt teritoriālās plānošanas speciālists projekta laikā būs atbildīgs par saziņu ar tehnisko komandu un nepieciešamo tehnisko parametru nodrošināšanu dzelzceļa projektēšanai un celtniecībai. Vienlaikus teritoriālās plānošanas speciālists sekos līdzi teritoriālās plānošanas procesam, sniegs padomus tā atbilstības nodrošināšanai, kā arī būs atbildīgs par nepieciešamo atļauju nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sniegs juridisko palīdzību būvniecības un plānošanas jomā

Elīna Pankovska, 01.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība par atklātību Delna ar šā gada martu sniegs bezmaksas juridisko palīdzību iedzīvotājiem un sabiedriskajām organizācijām vides, būvniecības un teritorijas plānošanas jomā, liecina informācija organizācijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Žagarkalna pārstāvis: «Šogad iet pavisam bēdīgi»

NOZARE.LV, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosezon Latvijas kalnu slēpošanas trašu apsaimniekotāji lielākoties strādā ar zaudējumiem, paredzot pat tikai pusi no plānotajiem ienākumiem, liecina Nozare.lv veiktā aptauja.

Pēc Cēsu Žagarkalna pārstāvja teiktā, kalns vēl darbojas, tiesa, tikai galvenās trases un pamazām tiek saskatīta finiša taisne. Pagaidām sniegs vēl esot, bet, kas notiks pēc šīs nedēļas nogales, nav paredzams.

«Šogad iet pavisam bēdīgi, plānots, ka iekasēsim tikai pusi no paredzētajiem sezonas ienākumiem. Ja nākamais gads būs tāds pats, tad, domāju, ka daudziem kalniem būs «jāklapē savas bodītes ciet»,» atzīst Žagarkalns pārstāvis.

Nedaudz cerīgāka situācija šogad ir Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna slēpošanas trasei Golgāts Madonas novadā. Tur pagaidām temperatūra stabili turas ap mīnus 3 grādiem, trasē nodrošinot stabilu sniega kārtu un to, ka sezonu būs iespējams nedaudz pagarināt. Tomēr, kā atzina Golgāta īpašnieks Juris Stradiņš, iecerētais apgrozījums nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumi saistīti ar tuvojošos Ziemassvētku tēmu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Latvijā šobrīd reģistrēti:

9 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziema;

2 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Sniegs;

3 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziemassvētki;

64 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķis;

54 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķītis;

7 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Dāvana;

63 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Egle.

Apkopojot datus par organizāciju amatpersonām un dalībniekiem, kuru uzvārdos ietverts ar svētkiem saistīts vārds, secināts, ka visbiežāk uzņēmējdarbībā iesaistījušās personas ar uzvārdu Egle. Patlaban Lursoft datu bāzē reģistrēti 180 uzņēmumi, kuros kāda no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru