Sērijveida dzīvokļu cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējai cenai sasniedzot 882 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē novembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, novembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, un vidējā cena novembrī sasniedza 827 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros bija par 5% augstākas.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas novembrī palielinājās par 0,7%, viena kvadrātmetra vidējai cenai pieaugot līdz 847 eiro par kvadrātmetru. Novembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Sērijveida dzīvokļu cenas decembrī pieaugušas Ogrē un Salaspilī, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 884 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē decembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 0,2%, un viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 849 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 827 eiro par kvadrātmetru. Kauguros dzīvokļu cenas decembrī bija par 5% augstākas nekā gada sākumā.

Arī Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 766 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 3% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Rīgā top premium klases sporta komplekss - "Tonybet Padel" arēna, kuerā nesen atzīmēti spāru svētki. Tās izveidē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro un atklāšana plānota 2026. gada vasarā.

Arēna atrodas Kauguru ielā, Rīgā, blakus LNK Properties Kalnciema birojiem.

Projekts iezīmē jaunu posmu vietējā tirgū – pretēji ierastajai telpu pielāgošanai, šī ir viena no retajām ēkām Latvijā, kas no pašiem pirmsākumiem projektēta un celta tieši kā augstākās klases padela sporta arēna. Projekta kopējā platība pārsniegs 6,5 tūkstošus kvadrātmetru, un tās arhitektūra ir pilnībā pakārtota profesionāliem standartiem – ēkai ir izbūvēti 12 metru augsti griesti, kas ir būtisks priekšnoteikums šādai sporta infrastruktūrai.

“Padels šobrīd ir viens no pieprasītākajiem un visstraujāk augošajiem sporta veidiem, taču spēlētāju skaits Latvijā pieaug ievērojami straujāk nekā kvalitatīvu laukumu pieejamība. Ieguldot 10 miljonus eiro un atzīmējot padel arēnas spāru svētkus, mēs speram būtisku soli šīs situācijas risināšanā, radot modernu, premium klases un starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta vidi, kas paplašinās iespējas gan profesionāliem spēlētājiem, gan aktīvā dzīvesveida entuziastiem,” norāda “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" atzīmējis spāru svētkus projekta “Valterciems” otrajā mājā.

Ēkā Ēvalda Valtera ielā 44B top 72 energoefektīvi dzīvokļi, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada beigās.

Mājā būs pieejami 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38 līdz 80 kvadrātmetriem. Jaunbūvi ar projekta pirmo ēku, kas tika nodota ekspluatācijā jau pērnā gada nogalē, vienos rūpīgi plānots, labiekārtots un apzaļumots iekšpagalms.

Pirmajā ēkā pārdoti un rezervēti jau 95 % dzīvokļu, otrajā, kurā atzīmēti spāru svētki, rezervēti 90 %, savukārt trešajā, kuras būvniecība nupat uzsākta, savus īpašniekus atraduši jau 69 % dzīvokļu.

Projektu “Valterciems” plānots pabeigt līdz 2033. gadam, papildinot Rīgas dzīvojamo fondu ar 800 dzīvokļiem.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) atzīmē spāru svētkus Purvciemā attīstītā projekta “Silvas nami” noslēdzošajai, sestajai ēkai.

Tajā ir 64 dzīvokļi, no kuriem 25 % nepilnu trīs mēnešu laikā jau ir rezervēti. Dzīvojamo namu ekspluatācijā plānots nodot šī gada beigās.

“Silvas nami” sestā ēka, atšķirībā no piecām iepriekšējām projekta ēkām, atrodas uz atsevišķa zemesgabala ar piebraukšanu no Lielvārdes ielas, vienlaikus saglabājot vienotu arhitektūras stilu ar pārējo dzīvojamo māju kompleksa “Silvas nami” apbūvi. Tajā pieejami dažādu plānojumu divu un trīs istabu dzīvokļi ar dzīvojamo platību no 43,5 līdz 61 m².

Dzīvokļu rezervācija sestajā “Silvas nami” tika uzsākta aizvadītā gada oktobrī, un jau šobrīd iedzīvotāju interesi var raksturot kā augstu, ņemot vērā, ka rezervēti 25 % no pieejamajiem dzīvokļiem. Šobrīd dzīvokļu cenas ir robežās no 111 900 līdz 165 500 EUR.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) atzīmējis sava līdz šim augstākā dzīvojamā projekta “Rubīns” spāru svētkus.

13 stāvu ēka ar 98 dzīvokļiem top Rīgā, Zolitūdē. Projektu ekspluatācijā plānots nodot līdz 2026. gada beigām.

Šobrīd pabeigta projekta “Rubīns” ēkas karkasa izbūve un logu montāža, dzīvojamajam namam iegūstot savu pilno apjomu un siluetu. Paralēli aktīvi norit iekšdarbi – izbūvētas starpsienas, ir betonētas grīdas un veikti apdares darbi līdz ceturtajam stāvam. Tāpat izbūvētas galvenās inženierkomunikācijas un turpinās to ierīkošana dzīvokļos. Tuvākajos mēnešos plānots turpināt jumta un fasādes darbus, kā arī uzsākt teritorijas labiekārtošanu.

“Šis projekts ir unikāls ne tikai ar savu augstceltnes raksturu, bet arī ar pieeju, kā mēs to attīstām. Jau pirms būvniecības uzsākšanas piedāvājām dzīvokļu pirmsrezervāciju, kas ļāva novērtēt tirgus interesi – rezultāts pierādīja, ka pieprasījums šajā apkaimē ir augsts. Šobrīd jau vairāk nekā 20 % dzīvokļu ir pārdoti vai rezervēti. Lielākoties interesi izrāda Zolitūdes un Imantas apkaimes iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot dzīves kvalitāti, paliekot sev ierastā un iecienītā vidē. Šis pieprasījums ir būtisks signāls par apkaimes pievilcību un attīstības potenciālu, un tas apliecina gan nepieciešamību pēc jauniem mājokļiem Zolitūdē, gan uzticību YIT kā attīstītājam,” norāda SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

Lai dzīvojamo ēku apsaimniekošana un steidzami nepieciešamā renovācija Latvijā kļūtu efektīvāka, būtiska loma ir normatīvajam regulējumam par uzkrājumu izmantošanu.

Nozari regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas nosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas principus, pārvaldnieka pienākumus, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un atbildību. Tomēr praksē šī regulējuma piemērošana joprojām rada neskaidrības, īpaši attiecībā uz pienākumu sadalījumu starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem.

Jau 2025. gada jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, stiprinot dzīvokļu īpašnieku kopības lomu, precizējot pārvaldīšanas procesa organizāciju un ieviešot vairākus uzlabojumus, kas vērsti uz pārvaldīšanas nepārtrauktību un lielāku pārskatāmību.Tomēr ar šiem grozījumiem nepietiek, lai pilnībā novērstu praksē esošās neskaidrības. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē un atbildībā būtu skaidri jānodala uzkrājumi – to apmēra un izlietošanas noteikšana kā viens bloks, savukārt pārvaldnieka pakalpojums ar obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām un to izmaksām būtu jādefinē kā pakalpojums. Šādi nošķirot pakalpojumu no kopības mantiskajām interesēm, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tirgus kļūtu caurspīdīgāks un dzīvokļu īpašniekiem saprotamāks.

Pērn Rīgā kopumā ar dzīvokļiem jaunajos projektos veikti 2383 darījumi, kas ir par 28% vairāk nekā iepriekšējā gadā, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" tirgus pārskatā.

Tostarp Rīgas mikrorajonos veikti 2015 darījumi, kas ir par 33% vairāk, bet Rīgas centrā - 368 darījumi, kas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Arco Real Estate" informē, ka 2025. gada otrajā pusgadā jaunajos projektos notika par 16% mazāk darījumu nekā pirmajā pusgadā. Otrajā pusgadā saruka tikai darījumu skaits Rīgas mikrorajonos, bet centrā saglabājās stabils.

Aplūkojot darījumu skaitu ar dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā 2025. gadā, "Arco Real Estate" secina, ka visvairāk darījumu (39%) notika cenu robežās no 100 000 līdz 150 000 eiro. Visvairāk šajā cenu diapazonā reģistrēti dzīvokļu darījumi Rīgas mikrorajonos.

Rīgas centrā visbiežāk darījumi reģistrēti cenu diapazonā no 100 000 līdz 150 000 eiro. Tie pārsvarā bija divistabu dzīvokļi (62%). Šajā cenu kategorijā darījumi visvairāk reģistrēti jaunās daudzdzīvokļu ēkās Rīgā, Ģertrūdes ielā 65, 65a un 65b, kur pārdoti vienas līdz trīs istabu dzīvokļi. Dzīvokļu darījumu vidējā cena šajās ēkās 2025. gadā bija 2363 eiro par kvadrātmetru.

Janvāra sākumā sprādzienā cietušajā Bauskas ielas ēkā Rīgā apdrošināti bija aptuveni 45% dzīvokļu, aģentūru LETA informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Viņš pauž, ka Latvijā regulāri notiek dažādas krīzes un nelaimes gadījumi - upes iziet no krastiem, plosās spēcīgas vētras un lietusgāzes, applūst privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, izceļas postoši ugunsgrēki. Cilvēkus evakuē, pašvaldības meklē pagaidu mājokļus, valsts piešķir ārkārtas atbalstu. Katrs gadījums sniedz dažādas mācības un liek uzdot jautājumu, vai iedzīvotāji ir izdarījuši visu, lai sevi un savus tuviniekus pasargātu.

Šā gada 2. janvārī Rīgā daudzdzīvokļu namā Bauskas ielā notika gāzes sprādziens, un, kā norāda Abāšins, tas kļuva par atgādinājumu tam, cik trausla var būt ikdienas drošība. Traģēdijā gāja bojā divi cilvēki, citi tika ievainoti, savukārt vairāk nekā 70 dzīvokļu iemītnieki palika bez mājokļa.

Atzīmējot Kundziņsalas robežšķērsošanas vietas (Uriekstes ielā 42 B, Rīgā) multifunkcionālā kompleksa administratīvās ēkas augstākā punkta sasniegšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar projektā iesaistītajām pusēm nosvinēja spāru svētkus.

“Pirms pusgada pielāgojamā teritorija bija klāta smiltīm un ēku aprises tikai sāka veidoties. Šodien mēs atzīmējam administratīvās ēkas jaunbūves augstākā punkta sasniegšanu. Turpmāk veicamo darbu ietvaros iekārtosim ēkas un teritoriju, lai jau nākamajā gadā kontroles dienesti varētu veikt savus pienākumus mūsdienīgās un piemērotās telpās,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim projektā veikti aptuveni 25% no kopējiem būvdarbiem. Teritorijā ir veikta ģeotermālo urbumu ierīkošana, kas nodrošinās energoefektīvu galvenās ēkas siltumapgādi un dzesēšanu. Teritorijas publiskajā daļā veikti stāvlaukumu betonēšanas un asfaltēšanas darbi, t.sk, kravas transportlīdzekļu stāvlaukumi. Teritorijas slēgtajā daļā turpinās lietus ūdens novadīšanas kanalizācijas izbūves darbi ar apjomīgu naftas produktu atdalītāju iestrādi.

Rīgā, Skanstes apkaimē topošajā 14 miljonus eiro vērtajā projektā “Skanstes Rezidences” atzīmēti spāru svētki, un jau šobrīd rezervēta gandrīz trešdaļa no pieejamajiem 67 premium segmenta dzīvokļiem. Projekta pabeigšana plānota 2026. gada pirmajā pusē.

Projektu īsteno attīstītāji Invego un Reterra.

“Skanste šobrīd ir viena no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Atzīmējot Spāru svētkus, esam soli tuvāk tam, lai nodrošinātu mājokļus, kas apvieno augstas kvalitātes dzīves vidi ar ilgtermiņa vērtību,” norāda Invego vadītājs Kristjans Tūrs-Vahi (Kristjan Thor Vähi).

Reterra vadītājs Reigo Randmets uzsver projekta arhitektoniskās un tehniskās ambīcijas. “Mūsu mērķis ir celt dzīvojamo ēku standartu Rīgā. Katrs konstrukcijas un dizaina lēmums tiek pieņemts, domājot par ilgtermiņa kvalitāti, un priecājamies redzēt, ka “Mapri Būve” šo vīziju īsteno ar tik lielu rūpību. Viņu profesionalitāte un precizitāte detaļās ir būtiska, lai arhitektūras koncepcija un tehniskie risinājumi tiktu realizēti tieši tā, kā iecerēts,” viņš skaidro.

2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” piesaistījis no Swedbank nepilnus 9 miljonus eiro energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Mežaparkā. Projektu ar nosaukumu “Mooza” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 8,7 miljonu eiro finansējumu.

“TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Tirgū joprojām ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Dzīvokļu pircēji ļoti atzinīgi novērtē ēkas A+ klases energoefektivitātes rādītājus, jo tie nozīmē gan zemākas ikmēneša uzturēšanas izmaksas, gan augstāku dzīves komfortu un ilgtspējīgu pieeju ikdienai.”

Projekta “Mooza” Mežaparkā ēka plānota ar 5300 kv.m dzīvojamo platību, 5 stāviem, 86 stāvvietām un 76 dzīvokļiem. Katram dzīvoklim pieejama noliktavas telpa, iespēja automašīnu novietot gan pagalmā, gan zem ēkas, tostarp paredzot vietas elektriskajiem spēkratiem. Ēkas projektēšanā ievērota maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ieviesti ilgtspējīgi tehniskie risinājumi.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju rekonstrukcijas darbu sākšanai Rīgas vēsturiskajā spēkstacijā Andrejsalā, tādējādi dodot zaļo gaismu attīstības projektam The Powerhouse.

Saskaņā ar projektu plānots atjaunot vēsturisko ēku, izbūvējot publiski pieejamas iekštelpas un ārtelpas, kā arī labiekārtot tai pieguļošo teritoriju. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gadam.

The Powerhouse ēka iecerēta, kā vērienīgā Riga Waterfront attīstības projekta sirds, veidojot modernu, daudzfunkcionālu uzņēmējdarbības, iepirkšanās, gastronomijas un atpūtas centru vēsturiskajā Rīgas spēkstacijā. Atjaunošanas procesā īpašs uzsvars tiek likts uz autentisku vēsturisko elementu saglabāšanu, lai celtne saglabātu savu kultūrvēsturisko vērtību.

Būvatļaujas saņemšana ir būtisks solis, kas apliecina, ka izstrādātais projekts atbilst visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Andrejsalas detālplānojumam, ļaujot plānot būvdarbus šajā grandiozajā projektā, kas arvien skaidrāk iezīmēs atjaunotā Andrejsalas un Andrejostas apkaimes aprises.

Swedbank hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%.

Šie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei Latvijā pērn sasniedza 91 tūkstoti eiro. Tomēr Baltijas mērogā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm – Lietuvā vidējais aizdevuma apmērs sasniedza 119 tūkstošus eiro, savukārt Igaunijā tas bija vēl augstāks – 146 tūkstoši eiro. Atšķirības vērojamas arī aktivitātē – pēc noslēgto līgumu skaita Lietuva Latviju apsteidz aptuveni divkārt, kas liecina par straujāku tirgus attīstību kaimiņvalstī.

Latvijā joprojām dominē sērijveida dzīvokļi – pērn tos izvēlējas 69% kredītņēmēju, un vidējā aizdevuma summa šajā segmentā sasniedza 55 tūkstoši eiro, kas padara šo mājokļu kategoriju par pieejamāko plašākam pircēju lokam.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Pirmās divas ēkas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego projektā Vītolu Parks, Sarkandaugavā ir sasniegušas savu augstāko punktu. Spāru svētki noslēdz svarīgu būvniecības posmu 75 miljonu eiro vērtā projekta attīstībā.

Projektu attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs Invego, savukārt būvdarbus veic “Pillar Contractor”. Pirmie dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā 2026. gadā, un šobrīd jau ir atklāta projekta otrā kārta, rezervācijai piedāvājot vēl 90 jaunus, modernus dzīvokļus.

Būvniecības partneris “Pillar Contractor” uzsver, ka projekts norit pēc plāna. “Spāru svētki vienmēr ir simbolisks brīdis būvniekiem. Tas nozīmē, ka būtiska daļa darba jau paveikta, bet priekšā vēl svarīgs būvniecības posms. Mums ir prieks būt daļai no šī projekta, un pateicamies par mums uzticēto iespēju,” sacīja Jānis Lāčaunieks, SIA “Pillar Contractor” valdes priekšsēdētājs.

Arhitekts Oskars Vāvere no “RUUME arhitekti” skaidro, ka jau no paša sākuma arhitektūra un ārtelpa tika veidotas kā vienots veselums: “Dzīvokļi ir gaiši, pārdomāti un mūsdienīgi, taču tikpat nozīmīgi ir arī iekšpagalmi, rotaļlaukumi un zaļās zonas.”

Jēkaba kazarmu vēsturiskajā ēkā tiek realizēts vērienīgs projekts, kura laikā paredzēts nomainīt 386 dažāda izmēra logus visos ēkas stāvos un korpusos, par kopējo līguma summu – 1 066 524, 65 eiro.

Šādā veidā tiek plānots uzlabot ne vien bijušo kazarmu veidolu, padarot to līdzīgu oriģinālajai baroka arhitektūrai, bet arī ievērojami palielināt ēkas energoefektivitātes parametrus.

Pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma logu nomaiņas darbu vēsturiskajā ēkā veic AS “Būvuzņēmums Restaurators” – uzstādot divu veidu koka logus un piesaistot to izgatavošanai divus sadarbības partnerus, pašmāju ražotājus – SIA “Mežmaļi+” un SIA “Staļi”.

Projektā iesaistītie uzņēmumi izveidojuši foto galeriju, kurā redzams gandrīz viss sarežģītais darba process – sākot no logu izgatavošanas un beidzot ar to uzstādīšanu objektā. Jēkaba kazarmas ir viens no nozīmīgākajiem militārās arhitektūras objektiem Vecrīgā. Kazarmas celtas 18. gadsimtā kā daļa no Rīgas nocietinājumu sistēmas un laika gaitā vairākkārt pārbūvētas, pielāgojot ēku mainīgajām funkcionālajām vajadzībām. Ēkas mūra korpusi celti laikā no 1772. līdz 1784. gadam, aizstājot agrākās 1740. gadā būvētās koka kazarmas. 19. gadsimtā, īpaši pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1857.–1858. gadā, ēka piedzīvoja nozīmīgas pārbūves un funkcionālas transformācijas. 20. gadsimtā tā vairākkārt bijusi apdraudēta nojaukšanai, taču saglabājusies līdz mūsdienām un tāpēc ir unikāls pilsētas arhitektūras piemineklis.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Rīgas dome šodien apstiprināja jauno pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību, kas paredz no jūlija pašvaldībai iekasēt maksu par tai piederošo dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā iepriekš skaidrots pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Neiekasējot īres maksu, pašvaldība neiegūst līdzekļus, par kuriem remontēt tai piederošos dzīvokļus, un tie pamazām tiek laisti postā, izmaiņas iepriekš pamatoja Treija. "Pašvaldībai šis ir bijis liels finansiāls slogs, un bieži vien nepamatots slogs," sprieda politiķe.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.

Rīgas dzīvokļu tirgū veidojas arvien lielāka plaisa starp pārdevēju gaidām un realitāti -sludinājumos prasītās cenas vidēji ir par 20-25% augstākas nekā faktiskajos darījumos, liecina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” dati.

Tirgus aktivitāte saglabājas un darījumu summas aug, taču pircēji kļūst piesardzīgāki un arvien biežāk panāk sev izdevīgu cenu. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī sludinājumos vidējā prasītā summa Rīgā pārsniegusi 125 000 eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada.

Eksperti cenu lēcienu sludinājumos saista ar dažādiem faktoriem, tostarp Saeimā iesniegto iniciatīvu par otrā pensiju līmeņa kapitāla nodošanu iedzīvotāju rokās, kas varētu aktivizēt tirgu. Lai gan šobrīd priekšlikuma izskatīšana ir apturēta, pārdevēji jau sākotnēji bijuši “zemajā startā” un reaģējuši ar augstākām pārdošanas cenām.

Martā īrei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā sasniedza 2950, mēneša laikā piedāvājumam samazinoties par 8%. Trešdaļa no tiem bija mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimes. Savukārt iegādei bija pieejami 3050 dzīvokļi (-10%, salīdzinot ar februāri), no kuriem 2/3 bija īpašumi jaunbūvēs un pirmskara namos, bet 950 mājokļu tā sauktajās sērijās.

Par 2025. gada Eiropas cilvēku Latvijā sabiedrības balsojumā atzīts Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Uzrunā viņš pauda prieku un pateicās kolēģiem, kuri tikuši izvirzīti - gan desmit kandidātiem, gan vēl aptuveni 80 titulam izvirzītajiem cilvēkiem - par labi padarītu darbu.

"Mēs nesam Latvijas vārdu tālu un skaļi, lai par Latviju runā un zina, tāpēc paldies jums," sacīja Cipruss.

Viņš izteica īpašu pateicību bijušajam Valsts prezidentam, Latvijas Basketbola savienības prezidentam Raimondam Vējonim, norādot, ka Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāra idejas nereti ir bijušas trakas, taču Vējonis tām noticējis.

"Pirms četriem gadiem mums nebija ne infrastruktūras, ne finansējuma, un "EuroBasket" noteikti nebūtu izdevies bez mūsu sestā spēlētāja, manas komandas," uzsvēra Cipruss, vislielāko pateicību veltot sievai par atbalstu.

Rīgā, Strēlnieku ielā 4C ekspluatācijā nodots jauns īres nams ar 57 pilnībā aprīkotiem dzīvokļiem. Magdelēnas kvartāla trešās kārtas ēkā pieejamas arī 155 m² komercplatības pirmajā stāvā un privāts iekšpagalma dārzs, informē nekustamo īpašumu uzņēmums "Vastint Latvia".

Pašlaik turpinās dzīvokļu un koplietošanas telpu aprīkošana. Īzīrēšana sāksies maijā un iezīmēs būtisku papildinājumu pilsētas augstākās klases īres tirgum.

"Ar katru jaunu projektu cenšamies paaugstināt kvalitātes latiņu. Ar šo daudzdzīvokļu ēku Strēlnieku ielā 4C esam radījuši jaunu produktu gan Klusā centra īres tirgū, gan savā portfelī," norāda "Vastint Latvia" projektu vadītājs Mārcis Jankaitis.

A klases energoefektivitātes standartiem atbilstošā ēka ir saskaņota ar gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijiem, atbalstot gan ilgtspējību, gan izmaksu ziņā efektīvu enerģijas izmantošanu. Projektēta atbilstoši LEED sertifikācijai, tā apvieno mūsdienīgus, energoefektīvus risinājumus, kas arvien vairāk tiek gaidīti jaunos pilsētu attīstības projektos.