Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Dažādie inflācijas avoti

Inflācija sāk reāli ietekmēt situāciju tad, kad nauda nonāk pie plašām iedzīvotāju masām. Spilgts piemērs ir Padomju Savienība, kad tika drukāta nauda, bet nebija preču. Pirms 2008. gada bankas kreditēja, bija milzīgs optimisms, aktīvi tika pirkts un pārdots nekustamais īpašums – cilvēki vēlējās tērēt vairāk, pieauga pieprasījums pēc dažādām precēm un tas radīja arī cenu pieaugumu.

Šobrīd Latvijā nav vērojama tamlīdzīga situācija, taču inflācijai ir arī citi avoti. Kopējo ekonomikas izmēru nosaka naudas daudzums ekonomikā reizināts ar naudas aprites ātrumu. Tas nosaka visu ekonomikas vērtību. Kas notiek, ja krītas naudas aprites ātrums, kā tas notika pandēmijas laikā? Covid-19 ietekmē liela daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nevarēja pelnīt, bet tika sniegti atbalsta mehānismi – rezultātā kritās naudas aprites ātrums.

Pandēmija arī izjauca loģistikas ķēdes visā pasaulē, kas ir viens no būtiskākajiem aspektiem dažādu preču cenu pieaugumam pat vairāk, nekā iepriekš minētā naudas drukāšana.

Izjauktās loģistikas ķēdes fenomens

Pandēmijas sākuma posmā daudzi uzņēmēji pieņēma, ka gaidāms milzīgs satricinājums un samazināja ražošanas apjomus, daudzās vietās to automātiski ietekmēja mājsēde. Būtisks pārrāvums bija arī pasaules lielākajam ražotājam – Ķīnai. Pavisam drīz gan atklājās, ka nekāds sastingums nenotiek – cilvēki sēdēja mājās un sākās jauns pirkšanas veids – preču iegāde internetā.

Pieprasījums pēc dažādām precēm ne tikai nesamazinājās, daudzviet tas pats pieauga, bet ražošanas apjomi un loģistikas ķēdes nedarbojās pilnā apjomā. Pasaulē tika izjaukta kravas konteineru aprite, strauji pieauga arī konteineru cenas – tās palielinājās pat piecas līdz sešas reizes un nav samazinājušās joprojām. Rezultātā ražotāji nesaņem nepieciešamās izejvielas vai arī spiesti par tām maksāt krietni dārgāk.

Kvalificēta darbaspēka trūkums

Arī metāla cena ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes. Darbojos metāla apstrādes nozarē vairāk nekā 15 gadus un aktīvi sekoju līdzi metāla cenām. Šobrīd var redzēt, ka daudzi metāla ražotāji ir apturējuši vai samazinājuši savu darbību un atlaiduši darbiniekus. Cilvēki ir dīkstāvē un Eiropā kopumā saņem salīdzinoši augstas kompensācijas, kas novedis pie tā, ka kompānijām ir grūti atsākt ražošanu, jo trūkst kvalificētu darbinieku. Ir sarežģīti atjaunot iepriekšējās jaudas, kas noved pie metāla cenu pieauguma.

Cenu pieaugumu sekmē arī ASV prezidenta uzsāktā infrastruktūras atjaunošanas programma, kas nozīmē, ka lielvalstī strauji pieaug un pieaugs pieprasījums pēc metāla.

Patērētāju uzvedības ietekme

Vai tas novedīs arī pie plaša patēriņa preču cenu pieauguma? Vai nākotnē tas nozīmēs, ka cilvēki pieprasīs arī lielāku atalgojumu? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, jāņem vērā, ka inflācija kļūst bīstama tad, kad cilvēki tai notic. Ekonomika nav fizika un tajā pastāv ļoti spēcīga atgriezeniskā saite – ja mainīsies lielas sabiedrības daļas ekonomiskā uzvedība, mainīsies arī cenas. Ja saglabāsim racionālu ekonomisko rīcību, nelielie inflācijas lēcieni neko neizmainīs, bet, ja, baidoties no nākotnes inflācijas, cilvēki šodien sāks veikt pastiprinātus pirkumus, radot papildus pieprasījumu, ražotāji visos ķēdes posmos saņems nepareizus signālus un sāks celt cenas. Tas var radīt daudzus negatīvus efektus, tāpēc būtu jācenšas saglabāt nemainīgus ekonomiskos paradumus.

Runājot par cenu paaugstināšanos, jāsaprot, ka pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā, jo pasaulē radās ļoti daudz jauna darbaspēka – gan Dienvidaustrumāzijā, gan Austrumeiropā. Tagad šī situācija ir mainījusies, jo sabiedrība kopumā noveco un darbaspēka apjoms samazinās. Jomās, kurās iesaistīti cilvēkresursi, piemēram, medicīnā, izglītībā, cenas ir būtiski pieauguša. Lai gan daudzas prognozes liecina, ka zemās inflācijas periods ir beidzies, patiesībā neviens nevar pavisam precīzi paredzēt, kā būs nākotnē. Ir daļa faktoru, kas liecina, ka inflācija turpināsies, un ir daļa – kas mudina domāt par pretējo. Turklāt, visus fenomenus vienmēr vieglāk ir izskaidrot pēc tam, kad tie jau ir notikuši.

Naftas cenu pieaugums

Šobrīd ir skaidrs, ka pieaug cenas metālam un pārtikas precēm. Arī naftas cenas dažādu iemeslu dēļ turpina celties un iespējams sasniegs visu laiku augstāko punktu. Grūti gan prognozēt, vai tas notiks šogad, nākamgad vai vēl gadu vēlāk. Domājot par elektroautomašīnām un citām tehnoloģijām, ir samazināti naftas ieguves apjomi, taču tajā pašā laikā visu pasaule ar katru dienu turpina patērēt aizvien vairāk naftas. Tas nozīmē, ka cena turpinās augt. Savukārt, lauksaimniecības produkti būtībā ir kondensēta enerģija – lai saražotu, novāktu, transportētu un apstrādātu rīsus, kviešus, apiņus vai citas kultūras, ir nepieciešams milzīgs daudzums dīzeļdegvielas un citu energoresursu.

To, vai cenas turpinās augt, šobrīd ir grūti prognozēt. Ekonomikas pamatprincips nosaka, ka labākā atbilde augstām cenām ir augstas cenas – ja metāla cenas aug, tad visi ražotāji mēģinās celt cenas un ražot vairāk, kamēr vien būs pieprasījums. Vislabāk situācija būs izvērtējama, kad tautsaimniecība pilnībā atgūsies pēc Covid-19 pandēmijas un izlīdzināsies pieprasījums un piedāvājums. Mans minējums, ka valstu centrālās bankas un turīgā pasaule kopumā ir mazāk noskaņota agresīvam patēriņam - to ietekmē arī retorika par klimata izmaiņām.

Tas mudina domāt, ka milzīga inflācijas spirāle nav gaidāma, tā vietā piedzīvojam un piedzīvosim salīdzinoši īstermiņa, pandēmijas ietekmētu cenu kāpumu, kas var normalizēties līdz 2022. gadam. Kopumā gan jāatceras, ka katram ir sava inflācija un, jo cilvēks turīgāks, jo spēcīgāk viņš to izjūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijā paātrinās inflācija – vai tā bremzēs alus darītavas un citas nozares?

Rolands Viršils, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: Pārdales ekonomikas vietā – jaunrades tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijā ir jāmaina saimnieciskais uzstādījums un pārdales ekonomikas vietā jārada jaunrades tautsaimniecība, jo, nodarbojoties galvenokārt ar pārdali, nekas nerodas un arvien mazāk paliks, ko pārdalīt. Savukārt valsts pārvaldes un pašmāju politiķu attieksmi pret uzņēmējiem varētu mainīt arvien pieaugošā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju darbība (ieguldījumi) Latvijā un viņu neizpratne par to, kāpēc Latvijā ir citāda kārtība nekā viņu mītnes valstīs, kaut arī visa Baltija ir ES.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ar attīstības stimuliem "galīgi garām šaujam"

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās satrauca ziņa, ka Latvija nav sasniegusi nevienu no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītajiem mērķiem.

Un būtiski, ka to bija secinājis ne jau kāds no tēzes “viss ir slikti” skandētājiem, bet gan Ekonomikas ministrija (EM) savā ziņojumā. Tātad tas ir nevis vienas dienas skandāls, bet gan problēma, ko noteikti vajadzētu rūpīgi analizēt, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos.

Lai gan bija paredzēts, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020. gadā sasniegs 20% iepretim 14,1% no IKP 2011. gadā, pēc EM sniegtās informācijas faktiski apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP 2020. gadā bija 12,2%.

Latvija nesasniedza arī mērķi panākt apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 40% apmērā, kā arī netika sasniegts mērķis nodrošināt apstrādes rūpniecības pieaugumu 2020. gadā pret 2011. gadu 60% apmērā. Tāpat netika sasniegts mērķis 2020. gadā pētniecībā un attīstībā ieguldīt 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā pētniecībā un attīstībā tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā tie bija 0,64% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienbalsīgi apstiprinājusi jauno viceprezidentu sastāvu nākamajiem trim gadiem, kurā turpmāk darbosies pieci viceprezidenti – trīs no iepriekšējā sasaukuma, divi jaunpienācēji, informē LTRK.

LTRK viceprezidenta pienākumus no iepriekšējā sasaukuma turpinās pildīt Jelgavas Tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška, "TET" pārstāve un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs Kristaps Klauss, savukārt uzņēmējs, SAF valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un grāmatvedības un finanšu jomas eksperte, PROinvest vadītāja Lienīte Skaraine viceprezidentu sastāvam pievienosies pirmo reizi.

Pirmajā LTRK Padomes sēdē pēc vēlēšanām tika lemts par dažādiem jautājumiem, tostarp prezidija apstiprināšanu, kurā bez prezidenta Aigara Rostovska darbosies arī augstākminētie viceprezidenti, kā arī četri padomes locekļi – Ģirts Rungainis, Paradox Holdings; Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācija; Andris Bite, Karavela un Edvīns Bērziņš, Juridiskā koledža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Mobilly" padomē iecelts investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Viņš amatā nomainījis Ivaru Ķirsonu, kurš uzņēmuma padomē bija kopš 2016.gada rudens, tostarp no 2016.gada 19.oktobra līdz 2019.gada 4.janvārim viņš bija "Mobilly" padomes priekšsēdētājs.

Izmaiņās kompānijas padomes sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 3.jūnijā.

"Mobilly" valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs norādīja, ka lēmumu par pārstāvja nomaiņu padomē pieņēmis alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks "ZGI Capital", kura alternatīvo ieguldījumu fondam "ZGI-3" pieder 9,17% "Mobilly" kapitāldaļu.

2019.gadā "Mobilly" strādāja ar 1,537 miljonu eiro apgrozījumu un 2356 eiro peļņu. Savukārt kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru