Transports un loģistika

Pēdējos gados LDz darbinieku skaits samazinājies par aptuveni tūkstoti

LETA, 15.05.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) darbinieku skaits samazinājies par aptuveni tūkstoti, tostarp, pērn par aptuveni 300 cilvēkiem, liecina LDz prezidenta Edvīna Bērziņa teiktais intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma».

Kā norādīja Bērziņš, pirms dažiem gadiem LDz strādājuši aptuveni 12 000 darbinieku, bet pērn šis skaits bija samazinājies līdz aptuveni 11 000.

To izdevies panākt nevis īstenojot matemātiskās atlaišanas, bet gan mainot dažādus procesus uzņēmumā, cita starpā, arvien vairāk ieviešot informācijas tehnoloģiju risinājumus.

Vienlaikus Bērziņš uzsvēra, ka uzņēmumā notiek arī kadru mainība. Pērn uzņēmumu atstājuši 800 cilvēki, piemēram, dodoties pensijā, savukārt klāt nākuši 500 jauni darbinieki. LDz vadītājs norādīja, ka attīstoties tehnoloģijām tuvākajos gados mainīsies dzelzceļnieka profesija.

Pērn LDz arī samazinājis administratīvos izdevumus par 14%, turklāt esot iespējas turpināt izdevumu samazināšanu, veicot darbinieku pārprofilēšanu.

Pērn Latvijas dzelzceļa publiskās lietošanas infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 43,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2016.gadā. Šī gada pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā samazinājās par 15,4% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu un bija 11,898 miljoni tonnu. Pēdējos divos mēnešos VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) pārvadāto kravu apjoms nedaudz pieaudzis, intervijā Latvijas Radio sacīja Bērziņš. Pēc viņa teiktā, aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pārvadāto kravu apjoms pieaudzis par 7%, bet maija pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn - par 3-4%.

Vienlaikus Bērziņš uzsvēra, ka pērno gadu, kas dažādu ģeopolitisko lēmumu un sankciju dēļ bijis grūts, LDz izdevies noslēgt ar stabiliem un pozitīviem rādītājiem, tostarp, ar 800 000 eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš ieguldīs 31 miljonu eiro

Lelde Petrāne, 17.07.2018

Aivars Strakšas

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir parakstījusi līgumu ar «OP Corporate Bank plc.» filiāli Latvijā par 2018.gada investīciju projektu īstenošanai nepieciešamo finansējumu 31 miljona eiro apmērā.

Aizdevuma termiņš ir septiņi gadi, un šo summu paredzēts ieguldīt vairāku infrastruktūras objektu atjaunošanā un modernizācijā.

LDz viceprezidents Aivars Strakšas skaidro: «Finansējums paredzēts infrastruktūras projektiem, kas iekļauti «Latvijas dzelzceļa» vidēja termiņa darbības stratēģijā, koncerna biznesa plānā un ir saskaņoti ar apstiprināšanas procesā esošā Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna uzdevumiem nodrošināt atbilstošas kvalitātes infrastruktūru. Lai nodrošinātu to izpildi, mēs strādājam divos būtiskos virzienos – uzturot un atjaunojot esošos infrastruktūras elementus, kā arī modernizējot infrastruktūru vietās, kur tas nepieciešams konkurētspējas paaugstināšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Veiktas izmaiņas LDz infrastruktūra valdē

Db.lv, 16.08.2018

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

SIA «LDz Infrastruktūra» dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam apstiprinot jaunu valdes locekli – VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) Nekustamā īpašuma direkcijas Nodrošinājuma daļas vadītāju Arti Bērziņu.

A.Bērziņš LDz strādā kopš 2011.gada un ir ieguvis pieredzi dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un administratīvajā jomā. Pēc izglītības būdams jurists, iepriekš guvis pieredzi gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Ņemot vērā, ka SIA «LDz Infrastruktūra» darbības joma ietver dzelzceļa infrastruktūras būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, abu valdes locekļu pieredze ļauj efektīvi nodrošināt gan ar būvniecību saistīto darbu organizēšanu, gan ikdienas uzturēšanas darbu vadību, akcentē uzņēmumā.

Līdzšinējam uzņēmuma valdes loceklim Valdemaram Daļeckim augusta sākumā beidzās termiņš valdes locekļa amatā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA «LDZ CARGO», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums SIA «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums SIA «LDZ Loģistika».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atlūgumu iesniedzis LDz ritošā sastāva serviss valdes priekšsēdētājs

Db.lv, 01.10.2018

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDz ritošā sastāva serviss» (LDz RSS) valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams ir iesniedzis atlūgumu LDz valdei, pamatojot to ar personiskiem iemesliem un turpmākiem izaicinājumiem, informē uzņēmums.

E.Abrams skaidro: «Stājoties amatā, pats sev izvirzīju konkrētus personiskus mērķus, un šobrīd tie ir sasniegti. Manas profesionālās intereses vienmēr ir bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību, organizāciju psiholoģiju, supervīziju un politiku. Patlaban man ir jauni izaicinājumi, kas saistīti ar konsultācijām, supervīziju un politiku, tādēļ arī esmu pieņēmis lēmumu atstāt amatu LDz RSS.»

LDz valde E.Abrama atlūgumu ir pieņēmusi, un puses vienojušās par darba attiecību pārtraukšanu. LDz RSS valdē ir vēl divi valdes locekļi, un saskaņā ar uzņēmuma statūtiem tā ir lemtspējīga. Par turpmākajām izmaiņām LDz RSS vadībā tuvākajā laikā tiks lemts uzņēmuma dalībnieku sapulcē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz infrastruktūra valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Db.lv, 15.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS Latvijas dzelzceļš (LDz) meitas uzņēmuma SIA LDZ infrastruktūra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Jānis Ceicāns vadījis SIA LDZ infrastruktūra kopš 2012.gada. Viņa vietā jauns valdes priekšsēdētājs šobrīd nav iecelts, tādējādi uzņēmuma valdē vienīgais valdes loceklis ir Artis Bērziņš.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.janvārī.

SIA LDZ infrastruktūra dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS Latvijas dzelzceļš.

2017.gadā SIA LDZ infrastruktūra apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA LDZ infrastruktūra pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits liks uzsvaru uz pakalpojumu uzlabošanu iedzīvotājiem

Egons Mudulis, 25.01.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Rūpniecības produkcijas apjoms, indekss (2015=100), sezonāli izlīdzināti dati

Datu avots: CSP

Jaunākais izdevums

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDZ infrastruktūra iecelts jauns valdes priekšsēdētājs

Db.lv, 25.01.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Par valstij piederošās dzelzceļa kompānijas AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitas uzņēmuma SIA «LDZ infrastruktūra» valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Artis Bērziņš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns vadītājs uzņēmumam bija jāieceļ, jo janvāra sākumā valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Jānis Ceicāns.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kas šonedēļ veiktas SIA «LDZ infrastruktūra» valdē. Par uzņēmuma valdes locekli iecelts Egils Feldmanis. Minētās izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.janvārī.

SIA «LDZ infrastruktūra» dibināta 2005.gadā, un uzņēmums specializējas sliežu ceļu būvniecībā un atjaunošanā. Tā pamatkapitāls ir 15 523 088 eiro, un 100% uzņēmuma daļu pieder AS «Latvijas dzelzceļš».

2017.gadā SIA «LDZ infrastruktūra» apgrozījums bija 12,713 miljoni eiro, un uzņēmums strādāja ar peļņu, kura pēc nodokļu nomaksas sasniedza 775 tūkstošus eiro. SIA «LDZ infrastruktūra» pagājušajā gadā nodarbināja 307 darbiniekus, savukārt uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,455 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits izsaka neuzticību LDz vadītājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem

LETA, 07.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteicis neuzticību AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata, otrdien žurnālistiem pastāstīja ministrs.

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

Viņš informēja, ka, pēc uzņēmuma darbības izvērtējuma, secināts, ka uzņēmumā notiek potenciāla korupcija un shēmošana. Satiksmes ministrija (SM) attiecīgo informāciju iesniegusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

«Pirmais iespaids ir, ka daudzas lietas tiek darītas necaurspīdīgi, kas dod iespēju dažādām shēmām un koruptīvām darbībām,» pauda ministrs.

Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi un «tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpinašānu», pauda Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru