Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Kamēr pasaule gatavojas 30. vasaras Olimpiskajām spēlēm Londonā, Db.lv piedāvā atskatīties uz vērienīgo Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju Pekinā 2008. gadā.

Pirms četriem gadiem Olimpisko medaļu rangā Latvija ieņēma 45. vietu, bet vislielāko medaļu skaitu – 110 – Pekinā izcīnīja ASV Olimpiskā komanda, visvairāk zelta medaļu (51) guva Ķīnas sportisti, līdz ar to ieņemot pirmo vietu olimpisko medaļu rangā. Trešo vietu kopvērtējumā Pekinā izcīnīja Krievijas komanda, kuras kontā bija 72 medaļas, no tām 23 – zelta.

Pekinas Olimpiskajās spēlēs Latvijai zeltu guva BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, otro vietu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronzas medaļu spēja izcīnīt svarcēlājs Viktors Ščerbatihs. Vēl no Latvijas sportistiem astoto vietu guva smaiļotāji Krists Straume un Kristaps Zaļupe, bet devītajā vietā ierindojās sieviešu basketbola izlase, pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Māriņš Pļaviņš, ka arī šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis.

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Pēdējā laikā novērojam intereses pieaugumu tieši privāto automašīnu segmentā – ja iepriekš pārliecinošs līderis bija komercklients, tad tagad arvien lielāka interese par jaunu automašīnu iegādi ir privātpersonām, biznesa portālam db.lv stāsta auto tirgotāja Moller Auto (pārstāv Volkswagen un Audi) valdes loceklis Gundars Ruža. Volkswagen flagmanis Touareg šonedēļ uzsācis savu Baltijas tūri, mērķējot uz klientiem, kuri alkst pēc droša un jaudīga pārvietošanās līdzekļa, kas vienlaikus kalpo arī kā statusa apliecinājums.

Volkswagen pārstāve Aleksandra Kostjukoviča stāsta, ka saskaņā ar tirgus datiem SUV ir šā brīža pieprasītākais auto segments gan Latvijā, gan arī citās Baltijas valstīs. 2018. gada pirmajā pusgadā 44,5% no visām jaunajām reģistrētajām pasažieru automašīnām ir SUV segmenta auto. Otrā populārākā izvēle ir hečbeki (23%).

Sekojot līdzi šīm tirgus tendencēm, šogad Volkswagen fokusējas uz attīstību apvidus automobiļu segmentā. 2018. gads iesākās ar jauna pilsētas krosovera T-Roc nonākšanu tirgū strauju izaugsmi piedzīvojošajā A0 segmentā. Drīzumā tirgū būs pieejams Touareg. Līdz 2018. gada beigām tiks prezentēts arī SUV saimes mazākais modelis, kas klientiem Baltijas valstīs būs pieejams no 2019. gada sākuma. Tādējādi līdz 2018. gada beigām tiks piedāvāts visu laiku plašākais Volkswagen SUV produktu portfelis ar kopumā pieciem dažādiem automobiļiem.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu.

"Sūdzības iesniegšana PTO nav viegls lēmums," norāda ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. "Taču pēc neveiksmīgiem vairākkārtīgiem mēģinājumiem šo jautājumu abpusēji atrisināt mēs neredzam citu iespēju kā pieprasīt PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar Ķīnu."

ES norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem.

Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".

Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka ES turpinās centienus panākt diplomātisku risinājumu šajā jautājumā.

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Malaizija ir teju pilnīgi pārliecināta, ka Indijas okeāna Reinjonas salā trešdien atrastās atlūzas ir no pērn pazudušās lidsabiedrības Malaysia Airlines reisa Kualalumpura-Pekina lidmašīnas Boeing 777, ceturtdien paziņoja Malaizijas transporta ministra vietnieks Abdulazizs Kapravi.

«Tas ir gandrīz vai neapšaubāmi, ka tas ir lidmašīnas Boeing 777 flaperons. Mūsu vecākais izmeklētājs man šeit to pateica,» sacīja amatpersona.

Malaizijas komanda jau devusies uz Reinjonas salu, kas atrodas 600 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, viņš piebilda.

Pilnīga pārliecība par to, vai atrastās atlūdzas tiešām ir no reisa MH370 lidmašīnas, tiks gūta divu dienu laikā.

Kā pastāstīja Austrālijas premjerministra vietnieks Vorens Trass, uz atlūzām ir redzams numurs, un tas lietas apstākļu noskaidrošanu varētu paātrināt.

Cilvēks, kurš ir pazīstams ar notikumu gaitu, iepriekš ziņu aģentūrai Reuters apliecināja, ka atlūzas pavisam noteikti ir no lidmašīnas Boeing 777.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Trīs no pieciem lielākajiem Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem - Rokiškio sūris, Marijampoles pieno konservai un Vilkyškiu pienine - cer sākt eksportu uz Ķīnu ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru BNS informējusi šo uzņēmumu vadība.

Lai gan premjerministrs Aļģirds Butkevičs vasaras otrajā pusē izteicās, ka pirmā produkcija turp varētu tikt nosūtīta jau augusta beigās, procedūras krietni ievilkušās.

Lielas cerības uz daudzu jaunu līgumu parakstīšanu uzņēmumi saista ar novembra vidū Pekinā paredzēto ikgadējo izstādi Anufood China.

«Kopš esam oficiāli iekļauti iespējamo importētāju sarakstos, izveidojušies daudzi jauni kontakti. Mums bijis daudz ciemiņu no Ķīnas. (..) Novembrī plānota izstāde Pekinā, kur būs daudz tikšanos, tiks parakstīti dokumenti. Lielāka rosība varētu sākties pēc izstādes,» norādījis Rokiškio sūris valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa. Pēc viņa teiktā, uzņēmums uz Ķīnu plāno eksportēt sierus.

Lietuvas uzņēmēji Ķīnā vairs nevar atmuitot savas preces, jo Pekina, sākot no decembra, dzēsusi Lietuvu no savas muitas sistēmas.

Par to portālu "15min" informējis uzņēmējs, kas uz Ķīnu eksportē kokmateriālus. Šo ziņu apliecinājis arī Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs.

"Tā ir. Lietuva - vai nu kļūdas pēc vai nē - dzēsta no elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas Ķīnā ienākošajām kravām. Tādas valsts Ķīnas muitas sistēmā nav, un tas, protams, rada problēmas izsūtīt kravas konteinerus no Klaipēdas ostas," viņš atzinis, piebilstot, ka pagaidām nav informācijas par iespējamajiem šķēršļiem Ķīnas eksportam uz Lietuvu, bet situācijai tiek sekots.

To, ka iespējami šķēršļi Lietuvas produkcijas iekļūšanai Ķīnā, ziņu aģentūrai BNS apliecinājusi arī Ārlietu ministrija. Tā norādījusi, ka centīsies panākt, lai uz notikušo reaģē Eiropas Savienība (ES).

ASV kritizējušas Vācijas ekonomisko politiku, norādot, ka Berlīnes izvēlētais, uz eksportu balstītais modelis, rada negatīvu ietekmi uz eirozonu un globālo ekonomiku kopumā.

Savā divgadu atskaitē ASV Valsts kase norādījusi, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums Vācijā bijis anēmisks. «Vācijas anēmiskie tempi iekšzemes pieprasījuma paaugstināšanā un atkarība no eksporta apgrūtina [starptautiskās ekonomikas] līdzsvarošanu, laikā, kad pret daudzām eirozonas valstīm vērsts ievērojams spiediens, liekot tām ierobežot pieprasījumu un ierobežot importu, lai veicinātu ekonomikas korekcijas,» norādījusi ASV Valsts kase.

Analītiķi pauduši izbrīnu par ASV Valsts kases skarbajiem vārdiem attiecībā uz Vācijas ekonomisko politiku. Ekonomikas eksperti gan atzīst, ka Vācija daudz iegūtu, ja palielinātu savu iekšzemes pieprasījumu. «Eirozonas ekonomikas izaugsmei no kaut kā ir jāsākas un Vācija ir ticamākā vieta, kur tas notiks. Eiropas monetārajai savienībai ir izdevīgāk, ja eksistē spēcīgs eksportētājs, tā vietā, kad nav izteikta izaugsmes dzinējspēka,» BBC sacījis IHS viceprezidents Tonijs Nešs.

Pekinā piektdien sākta jaunās plašās starptautiskās pasažieru lidostas būvniecība, vēstīja valsts plašsaziņas līdzekļi.

Lidostas būvniecība tiek pamatota ar pieaugošo pieprasījumu pēc gaisa satiksmes pakalpojumiem Ķīnā.

Pekinas pašreizējā starptautiskā lidosta ir pasaulē otra noslogotākā, tomēr tajā ir viens no pasaulē augstākajiem reisu kavēšanās līmeņiem - 2013.gadā mazāk nekā 20% komerciālo pasažieru reisu ceļā devās paredzētajā laikā.

Jaunā lidosta atrodas Pekinas dienvidos un ir paredzēta 72 miljonus pasažieru gadā apkalpošanai, vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Lidostas izmaksas tiek lēstas ap 80 miljardiem juaņu (10,5 miljardiem eiro) un to pabeigt plānots piecu gadu laikā, Sjiņhua vēstīja un piebilda, ka lidosta gadā varēs apkalpot 620 tūkstošus reisu.

27. oktobrī Ķīnā papildus jau esošajiem četriem vīzu centriem Pekinā, Šanhajā, Guandžou un Čengdu darbu uzsāka vēl vienpadsmit vīzu centri sekojošās pilsētās: Čanša, Čuncjina, Fudžou, Handžou, Dzjiņaņa, Kuņmina, Šeņjana, Naņdzjina, Šeņdžeņa, Uhaņa, Sjiaņa, informē Ārlietu ministrija.

Vīzu pieteikumu pieņemšanu un nosūtīšanu uz vēstniecību kopumā jau 15 vīzu centros Ķīnā nodrošina uzņēmums VFS Global. Vīzu centru atvēršana atvieglo ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ceļošanai uz Latviju, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiek sniegta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīvesvietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji var iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiek pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros ir pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ķīna plāno ievērojami paplašināt ekonomisko sadarbību un sadarbību drošības jomā ar Klusā okeāna dienvidu valstīm, ko viens no reģiona līderiem nodēvēja par vāji maskētu mēģinājumu ieslēgt viņus Pekinas orbītā.

Plašais līguma projekts un piecu gadu plāns, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā, tiks apspriesti, kad Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji šonedēļ apmeklēs Klusā okeāna valstis.

Ķīna plāno piedāvāt desmit mazām salu valstīm palīdzību miljoniem dolāru apmērā, izredzes uz Ķīnas un Klusā okeāna salu brīvās tirdzniecības līgumu un piekļuvi Ķīnas ienesīgajam tirgum, kurā ir 1,4 miljardi cilvēku.

Ķīna savukārt apmācītu vietējo policiju, iesaistītos vietējā kiberdrošībā, paplašinātu politiskās saites, veiktu jūras kartēšanu un iegūtu lielāku piekļuvi vietējiem dabas resursiem.

Paredzams, ka "visaptverošā attīstības vīzija" tiks apstiprināta, kad Vans tiksies ar reģiona valstu ārlietu ministriem 30.maijā Fidži. Taču šis plāns arī izraisījis satraukumu reģionu galvaspilsētās.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un ASV senatoru vienošanās ar mērķi novērst jaunu valdības darba apturēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atzina, ka nav apmierināts ar sākotnējo kongresmeņu starppartiju vienošanos par šī gada budžetu, taču piebilda, ka vēl viena valdības darba apturēšana ir mazticama.

Kā apliecināja likumdevēju palīgi, esot panākta vienošanās par teju 1,4 miljardu dolāru atvēlēšanu žoga būvei uz robežas ar Meksiku, kas gan ir krietni mazāk nekā Trampa pieprasītie 5,7 miljardi. Par šiem līdzekļiem tiks finansēts 89 kilometrus garš posms Riograndes ielejā, Teksasas dienvidos.

Runājot ar reportieriem Baltajā namā, Tramps arī sacīja, ka viņš varētu pagarināt termiņu, līdz kuram jāpanāk tirdzniecības vienošanās ar Ķīnu. Pašreizējais termiņš ir 1.marts.