Nodokļi

Peļņas nodokļa tramplīns datu centriem

Māris Ķirsons, 04.02.2016

Edgars Putra

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Uz peļņas nodokļa atlaidi, ieguldot vismaz 10 milj. eiro, varēs pretendēt arī investori datu centros; ar peļņas nodokli pagaidām neapliks arī lauksaimnieku subsīdijas

Tādus priekšlikumus grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Šis likums grozījumiem tika atvērts saistībā ar prasību visiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem nodokļu administrācijā iesniegt ziņas par darījumiem ar personām, kuras reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu teritorijās un valstīs, kā arī veic maksājums nerezidentiem.

Ar papildu ierosinājumiem atbildīgajā komisijā bija vērsies Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra un Saeimas deputāts un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze.

E. Putra piedāvāja papildināt to nozaru sarakstu (to vidū jau ir datorprogrammēšana), kuras kā tramplīnu var izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, investējot vismaz 10 milj. eiro informācijas pakalpojumos. «Informācijas pakalpojumi ir viens no perspektīvākajiem IKT sektora attīstības virzieniem, jo īpaši datu apstrādes un uzturēšanas centri, tāpēc ir nepieciešami grozījumi, kas Latviju padarītu pievilcīgu datu centru investoru vidū,» sava priekšlikuma būtību skaidro E. Putra.

Savukārt otrs E. Putras un A. Krauzes priekšlikums paredz ar uzņēmuma ienākuma nodokli 2017. un 2018. gadā neaplikt saņemtās subsīdijas.

Visu rakstu Peļņas nodokļa tramplīns datu centriem lasiet 4. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Foto: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 16.11.2017

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Datu aizsardzības izmaiņām jāgatavojas jau tagad

Jānis Vēvers, 24.11.2017

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Īss ceļvedis par datu regulu

, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

97 metru augstumā notiks atvērto datu hakatons

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 17.12.2018

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru