Jaunākais izdevums

Lai veicinātu investīcijas Latvijā, tiek ieteikta peļņas nodokļa reforma – reinvestēto peļņu neaplikt ar šo nodokli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet tā kā valstij vajag nodokļus, plānots ierobežot zaudējumu pārnešanu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir domnīcas Certus rīkotā foruma par nodokļu politiku rezultāts. Nenoliedzami, ka pēdējos gados peļņas nodoklis (UIN), tā likmes, apliekamā bāze un nosacījumi ir kļuvuši par vienu no investīciju piesaistes instrumentiem starpvalstu cīņās. Savukārt investīcijas nozīmē darba vietas un vienlaikus arī nodokļus valsts makā. Vēl jo būtiskāka nozīme investīciju piesaistē ir Latvijas vēlmei īstenot straujāku ekonomisko izaugsmi un skarbo realitāti, kad ārvalstu tiešo investīciju atlikums šā gada pirmajā pusē saruka par vairāk nekā 300 milj. eiro.

ES dalībvalstu saimē Latvija ar Lietuvu un Poliju dala 3. –5. vietu, vērtējot peļņas nodokļa likmi. Vēl zemākas likmes ir tikai Īrijā (12,5%) un Bulgārijā (10%), tomēr, kā norāda domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, tad svarīgākais ir šī nodokļa efektīvā likme. «Analizējot šī nodokļa efektīvās likmes atklājās, ka Latvijai nav labākais piedāvājums, jo kaimiņvalstīs atvieglojumu kopums ir vēl pievilcīgāks, kaut arī nominālās peļņas nodokļa likmes ir tādas pašas vai augstākas,» norāda V. Dombrovskis. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka, piemēram, Lietuvā efektīvā peļņas nodokļa likme vienmēr ir bijusi ievērojami zemāka nekā Latvijā. «Lietuvā 2011. gadā tā bija tikai 2,6% un varbūt tāpēc arī spēja piesaistīt tādu investoru kā Barclays Bank,» skaidro V. Dombrovskis.

Visu rakstu Peļņas nodoklis krustcelēs lasiet piektdienas, 7.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāmācās aizstāvēt savas intereses Eiropā

Rūta Kesnere, 09.05.2019

Zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās, holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā uzņēmumu līmenī nav vērojami būtiski konkurences kropļojumi starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem. Cita lieta, ka daudzas Eiropas Savienības tiesību normas farmācijas jomā ir negodīgas attiecībā pret mazajiem un vidējiem zāļu ražotājiem

Latvijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir iemācīties efektīvi piemērot starptautisko nodokļu regulējumu praksē, lai gūtu pārliecību, ka ārvalstu konkurenti to neapiet, tādējādi veidojot negodīgu konkurenci. Tās ir galvenās atziņas no DB rīkotās apaļā galda diskusijas par vietējo un ārvalstu zāļu ražotāju konkurenci. Diskusijā piedalījās holdinga Repharm direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits, zāļu ražotāja Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Fragments no diskusijas

Cik godīga ir konkurence starp vietējiem un ārvalstu zāļu ražotājiem nodokļu nomaksas jomā? Vai starptautiskām farmācijas firmām priekšrocības nerada tas, ka tās peļņas nodokli var maksāt valstīs, kur ir viszemākie nodokļi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: Latvijā izplatīts uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar PVN apliekams darījums

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas var slēpties aiz lielās peļņas vai netipiskiem zaudējumiem?

Ilze Berga, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju pakalpojumu direktore, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām nodokļu reformas nestajām pārmaiņām ir pilnībā mainīts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu princips. Šobrīd, kad šis jaunais režīms ir stājies spēkā, varētu šķist, ka tā ietekmi varēsim just, ātrākais, jūlijā, kad būs jāsniedz pirmā UIN deklarācija, vai jau būtiskāk 2019. gada sākumā, kad būs redzami uzņēmumu rezultāti par 2018. finanšu gadu.

Tomēr nodokļu reforma liks par sevi manīt jau tuvākajā laikā, kad uzņēmumi iesniegs gada pārskatus par 2017. gadu. Bet, lai atpazītu reformas ietekmi, svarīgi zināt, kur to meklēt un ieraudzīt.

«Vecajā» UIN sistēmā bija virkne elementu un aprēķina nianšu, kuru rezultātā peļņas atzīšana un nodokļa nomaksa no tās vai izdevuma un tā atskaitīšana nodokļu vajadzībām nenotiek vienā un tajā pašā finanšu periodā. Šīs aprēķina nianses radīja tā saucamās pagaidu atšķirības, kuras atspoguļoja kā atlikto nodokli bilancē.

Viens piemērs šādām pagaidu atšķirībām ir atšķirības pamatlīdzekļu finanšu nolietojumā, ko katrs uzņēmums nosaka individuāli, un nolietojumā nodokļu vajadzībām, ko nosaka likums. Tas bieži bija novērojams ražošanas uzņēmumos, kas regulāri ieguldīja jaunās ražošanas iekārtās. Tie pirmajos gados pēc iekārtu iegādes varēja atskaitīt lielāku nolietojumu nodokļu vajadzībām nekā finanšu uzskaitē. Šo atšķirību dēļ finanšu peļņa bija lielāka nekā ar nodokli apliekamais ienākums. Tas zināmā mērā bija nodokļu atvieglojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti lietuviešiem neiesaka ļauties kārdinājumam pārcelt uzņēmumus uz Igauniju

LETA, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi Lietuvas uzņēmēji pēdējā laikā saņem uzaicinājumus pārcelt savu darbību uz Igauniju - viņiem tiek solīts, ka par nesadalīto peļņu nebūs jāmaksā peļņas nodoklis, bet uzņēmuma dibināšanas procedūras tiks nokārtotas vienā dienā, tomēr nodokļu konsultanti iesaka neļauties šādam kārdinājumam, lai vēlāk nenāktos vilties, raksta portāls 15min.lt.

«Ikviena uzņēmuma galvenais mērķis ir palielināt darbības rentabilitāti. Tādēļ aicinām iepazīties ar mūsu nodokļu optimizācijas iespējām, dibinot uzņēmumu Igaunijā. Galvenās Igaunijas priekšrocības - peļņas nodokļa likme par nesadalīto peļņu ir 0%, tiek nodrošināti visi nosacījumi nerezidentu dalībai uzņēmuma darbībā, internetbankas pakalpojumi. Iesakām Jums iegādāties jau nodibinātu uzņēmumu vienas dienas laikā,» teikts piedāvājumā, ko Lietuvas uzņēmumiem izsūta firma «imoneestijoje.lt» (Uzņēmums Igaunijā).

«Tādu piedāvājumu nepieņemiet,» ieteikusi advokātu biroja Sorainen Nodokļu prakses grupas vadītāja Lietuvā Saule Dagilīte, skaidrojot, ka Igaunijā nebūt nav daudz nodokļu priekšrocību salīdzinājumā ar Lietuvu. Tiesa gan, peļņas nodoklis rentabliem uzņēmumiem atšķirībā no Lietuvas nav jāmaksā katru gadu, jo ar nodokļiem tiek aplikta tikai sadalītā peļņa, taču to nāksies maksāt, kolīdz no peļņas tiktu izmaksātas dividendes vai tā tiktu izmantota akcionāru labā, piemēram, iegādājoties aktīvus, vai arī tiktu samazināts reģistrētais pamatkapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā nolūkā piesaistīt lielos investorus iecerēts atbrīvot no peļņas nodokļa uzņēmumus, kuri investējuši valstī ne mazāk kā 30 miljonus eiro un izveidojuši vismaz 200 darbavietas.

Atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 20 gadiem kompānija varēs saņemt, ja parakstīs ar valsti līgumu par investīcijām lielā projektā un ne mazāk kā 75% ieņēmumu gūs no apstrādājošās rūpniecības vai datu apstrādes.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja atbilstošu peļņas likuma grozījumu projektu, kuru sagatavojusi Ekonomikas ministrija, Projekts tiks iesniegts izskatīšanai Seimā.

Ekonomikas ministra vietnieks Marjus Skuodis valdības sēdē teica, ka ierosinātais atbrīvojums no peļņas nodokļa būtiski veicinās investīciju klimata uzlabošanu Lietuvā.

"Patlaban mums Lietuvā ir tikai nedaudzi lielie investīciju projekti, tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Tā ir "Continental" [autodetaļu] rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā vai arī "Vakaru medienos grupe" investīcijas [kokskaidu plākšņu fabrikā] Akmenē. Mēs gribam, lai tādu projektu būtu vairāk," sacīja Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros veiktās izmaiņas ar 2018.gada 1.janvāri paredz konceptuāli jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību. Turpmāk UIN likme būs 20%, taču tā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs, vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību, savukārt reinvestētajai peļņai UIN vairs netiks piemērots, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Savukārt UIN avansa maksājumi būs jāveic tikai pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

No 2018.gada 1. janvāra UIN likme būs 20%. Reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme. UIN 20% apmērā būs jāmaksā tikai no tās peļņas daļas, kas tiks sadalīta vai izmaksāta dividendēs vai arī izlietota tādiem mērķiem, kas tieši nav saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību. Nosakot ar UIN apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamo objektu vērtību dala ar koeficientu 0,8.

VID Sabiedrisko attiecību daļā atzīmē, ka sākot ar 2018.gadu, UIN piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tas nozīmē, ka 2018.gadā UIN maksājums tiek atlikts līdz brīdim, kad uzņēmuma peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Igaunijas samazinātais peļņas nodoklis var rīvēt kantes Latvijai

Māris Ķirsons, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lēmums regulāro dividenžu izmaksātājiem samazināt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi no 20% līdz 14% nozīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts pretendēs uz peļņas centra vietu.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Par to, vai šāda Igaunijas atbilde uz Latvijā veikto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu radīs kādu ietekmi, rādīs laiks.

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada Latvijā būtībā ir ieviests tieši tāds pats uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) risinājums, kāds tas Igaunijā ir darbojies jau kopš šī gadsimta sākuma. Proti, jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums paredz ne tikai lielāku (20%) šī nodokļa likmi salīdzinājumā ar bijušo 15%, bet arī dividendēs nesadalīto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks. Jāņem vērā gan kāda detaļa - šī nodokļa likme, turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Šī aprēķina formula arī ir radījusi aprēķinu, ka, piemēram, uzņēmums samaksā 100 eiro par pakalpojumu, kas tiek uzskatīts par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme jau tiek lēsta 25%, kāda tā bija līdz 2002. gadam. Par to, kā šī sistēma darbosies praksē, rādīs nākotne, kurā tad arī tiks pārbaudīts, vai patiešām šī nodokļa likme būs 25% šādos gadījumos. Jāņem vērā, ka par tiem uzņēmumu tēriņiem, kuri tiks pielīdzināti peļņas sadalei, UIN noteiktajā apmērā būs jāsamaksā jau nākamajā mēnesī pēc šo izmaksu rašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā darbojas «ofšori» no nodokļu aplikšanas viedokļa

Diāna Kļuškina, Finanšu ministrijas Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāja vietniece, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par «ofšoriem» dzirdam bieži, un pēdējā laikā šis jautājums aktualizējies arī tā saucamo «Panamas dokumentu» kontekstā. Kas tieši saprotams ar vārdu «ofšori» un kādi ir mehānismi, lai mazinātu to negatīvo ietekmi uz ekonomiku?

Runājot par ārzonām jeb tā sauktajiem «ofšoriem», būtu jāpiemin atšķirīgas to nozīmes. No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitas uzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Attiecīgi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura valsts tiek iesaistīta, teorētiski par «ofšoriem» varam runāt, kad kādas darbības rezultātā attiecīgi ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.

No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds «ofšors» tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā – tax haven), un attiecīgi iepriekš minētajā vienkāršotajā piemērā, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas uzņēmumu, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā ir zemi nodokļi. Tādējādi, faktiski nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi. Piemēram, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm (zemākā ir Bulgārijā – 10%). Tomēr arī zemi nodokļi parasti nav vienīgais kritērijs, strukturējot biznesu un runājot par «ofšoriem». Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad izvēlē noteicoša būs arī attiecīgās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Digitālais nodoklis mazos un vidējos uzņēmumus neskars

Rūta Kesnere, 07.05.2018

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien straujāk attīstoties digitālajai ekonomikai un pieaugot digitālo biznesu īpatsvaram, aizvien aktuālāks kļūs jautājums par to aplikšanu ar nodokli, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē DB norāda, ka EK priekšlikumā digitālais nodoklis tiek veidots, ņemot vērā godīgumu un izaugsmi. Proti: godīgums ir saistīts ar to, ka visiem biznesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli, ir jāmaksā nodokļi. Savukārt izaugsmes aspekts saistīts ar to, ka šis nodoklis veidots tā, lai nekļūtu par šķērsli inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem un start up.

Kā norāda EK, ja pirms desmit gadiem tikai viena no divdesmit pasaules lielākajām kompānijām, vērtējot pēc tirgus kapitālizācijas, bija digitāla, tad pašlaik tādas jau ir 9 no 20. «Digitālizācija ir pavērusi neskaitāmas iespējas un devusi daudz pozitīva. Taču tā arī prasa tai pielāgot mūsu nodokļu sistēmas. Jo pašreizējā šādu kompāniju peļņas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem, ir pārāk liela, Tas nav taisnīgi un godīgi,» norādījis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Savukārt viņa kolēģis, Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovici ir izteicies, ka «mūsu pirms interneta laika likumi neļauj dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem tās digitālās kompānijās, kuras tur nedarbojas fiziski un tām nav pastāvīga pārstāvniecība».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli

Zane Atlāce-Bistere, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), paredzot, ka šis nodoklis tiks piemērots sadalītajai peļņai nevis gūtajai peļņai, informē FM.

FM pieteiktās nodokļu reformas ietvaros sagatavotie grozījumi UIN likumā paredz konceptuāli jaunu UIN modeli. Attiecīgi, ka UIN tiek atlikts līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta, nevis gūta, piemērojot 20% likmi.

Izmaiņu veikšana nodokļa regulējumā, paredzot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, radīs būtiskas izmaiņas uzņēmumu attīstības un kapitalizācijas stiprināšanā, kā arī investīciju piesaistē. Uzņēmumu reinvestētās peļņas atbrīvošana no UIN uzlabotu arī pieejamību banku kredītiem, jo uzņēmumiem zudīs motivācija manipulēt ar peļņas deklarēšanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kā arī stiprinās uzņēmumu pašu kapitāla bāzi. Tas motivētu uzņēmumus darboties legālajā ekonomikā, savukārt bankām tiktu nodrošināta iespēja vairāk kreditēt šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solītā peļņas nodokļa reforma neparedz stimulus ieguldījumiem tehnoloģijās, pētniecībā un būtiski paaugstina šī nodokļa likmi ne tikai līdz 20%, bet pat līdz 25% izmaksām, kuras pašlaik ar šo nodokli vispār netiek apliktas, to intervijā Dienas Biznesam stāsta nodokļu eksperts Egons Liepiņš.

Viņaprāt, piedāvātie nodokļu reformas risinājumi rada nevajadzīgu satraukumu, kura rezultātā daļa uzņēmēju nogaidīs neuzsākot lielus projektus, un pat ņems naudu laukā no uzņēmumiem, kas tautsaimniecībai ir vissliktākais scenārijs.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas piedāvātajā UIN reformā biedē?

Šobrīd publiski skan slavas dziesmas iecerētajai reinvestētās peļņas neaplikšanai ar UIN, taču netiek runāts par daudzām būtiskām detaļām, kas tēlaini ir kā darvas karotes medus mucā. Atbalstu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN, bet mulsinoši, ka šim nodoklim vairs netiek pateikta likme, kaut gan publiski min 20% no sadalītās pelņas. Dokumentos likmes vietā ir ierakstīta formula 20/80. Kāpēc jālieto formula, ja var pateikt kāda tieši būs likme? Lietojot formulu un aprēķinot peļņas nodokļa likmi, tā ir 25% — tikpat, cik liela tā bija līdz 2000. gadam. Tātad nevis 20% , bet gan 25%. Varbūt šī UIN likme tiks attiecināta tikai uz dāvanām, reprezentācijas izdevumiem un tml.? Varbūt būs divas UIN likmes - 20% pie dividenžu izmaksas un 25% pie citām izmaksām? Kā pie tā nonāk? Piemēram, ja uzņēmums pasniedz 100 eiro vērtu dāvanu klientam, kura tiek uzskatīta par nesaistītu ar saimniecisko darbību, tad, piemērojot minēto formulu (100 eiro/0,8x20%), iegūstam, ka nodoklis jāsamaksā 25 eiro – tātad UIN likme ir 25%. Pašlaik nav skaidrs, cik plašs vai šaurs būs to izmaksu saraksts, kas apliksies ar 25% nodokli un kāda būs katru tādu izmaksu, piemēram, reprezentācijas izmaksu, definīcija. Tas tikai vēl vairāk palielina bažas par to, ka uzņēmumi gaidītās uzelpas vietā varēs sākt maksāt vairāk šo nodokli nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Jaunais UIN regulējums – motivācija izaugsmei

Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2018. gadu spēkā stāsies 2017. gada vasarā Saeimā pieņemtā Nodokļu reforma, kas paredz būtiskas izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi. Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks reinvestēta tā attīstībā, nevis sadalīta, netiks piemērots uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN). UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī citām ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Šādas pārmaiņas stimulē Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām bija pieteikuši daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi veicināt godīgāku konkurences vidi, kas motivē uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Nozīmīgi tas ir arī jauniem uzņēmumiem, kam izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Būtiski atzīmēt, ka sadalīto peļņu divas reizes ar nodokli neapliks. Ja līdz šim, lai fiziskās personas saņemtu dividendes, faktiski tika nomaksāti 2 nodokļi: vispirms UIN – 15%, sadalot peļņu, un pēc tam IIN – 10%, saņemot dividendes, tad turpmāk šis ienākuma nodoklis tiks iekasēts tikai uzņēmumu līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, un fiziskas personas saņemtās dividendes vairs netiks apliktas ar līdzšinējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoriem bizness Latvijā kļuvis dārgāks

Oļegs Sējāns, uzņēmuma <i>TaxLink Baltic</i> partneris, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Savienības līmenī tiek gatavots jauns digitālo pakalpojumu nodoklis

Laura Mazbērziņa, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju.

Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti.

Jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem.

«Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas Eiropas Savienības mērogā jaunais pārejas perioda digitālo pakalpojumu nodoklis no apgrozījuma radītu ap 5 miljardu eiro ieņēmumus gadā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šie ieņēmumi tad tiktu pārdalīti dalībvalstīm,» komentē Ilona Butāne, EY partnere Baltijas valstīs un EY nodokļu prakses vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstīs ir reģioni, kuros tiek piemērotas no pārējās teritorijas atšķirīgas (visbiežāk - arī zemākas) nodokļu likmes vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem un precēm

To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos.

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu reforma uzņēmējiem atvieglo naudas plūsmas plānošanu

Ilmārs Šņucins - Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšana reinvestētai peļņai. UIN maksāšana tikai peļņas sadales brīdī, kā arī no 1. jūlija atceltie UIN avansa maksājumi, atstāj uzņēmumu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu.

Būtiskās izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ir veiktas ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi. UIN likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks atstāta uzņēmuma rīcībā, nevis sadalīta, netiks piemērots UIN. UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Pārmaiņas stimulēs Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām izteica daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un motivēt uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Pārmaiņas ir nozīmīgas arī jauniem uzņēmumiem, kuriem izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ziedotāju atlaižu sistēmas maiņa turpina biedēt

Rūta Kesnere, Māris Ķirsons, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvātā jaunā kārtība attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ziedo joprojām, nav novērsusi sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažas par iespējamo ziedojumu iztrūkumu

To rāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusijas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs Saeimas Sporta apkškomisijas sēdē norādīja uz trijām dažādām iespējām ziedotājiem.

Pirmā – ziedotājs ir tiesīgs neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% procentu apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Otrā –ziedotājs ir tiesīgs neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem izmaksātās atlīdzības, kas pakļauta valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem. Trešā iespēja – samazināt pārskata gadā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķināmajām dividendēm par 80% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 10% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Jaunā priekšlikuma ieviešanas izmaksas ir 15 milj. eiro gadā. J. Spiridonovs skaidro, ka jaunais priekšlikums ir uzņēmējiem izdevīgāks par spēkā esošo. Jo, piemērojot atlaidi procentos no peļņas vai darbiniekiem izmaksātās atlīdzības, nodokļu maksātājs to var darīt neatkarīgi no tā, cik liels ir faktiski maksājamais nodoklis. Spēkā esošajā regulējumā atlaidi par ziedojumiem var piemērot tikai tad, ja ir faktiski maksājams nodoklis. Plašāka ir arī nodokļa atlaides aprēķināšanas bāze, to var piemērot līdz 5% no iepriekšējā gada peļņas, atšķirībā no pašreizējā regulējumā, kur atlaide ir ierobežota ar 20% no aprēķinātā nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi kļūs par vēsturi, uzņēmumiem jāraksta jauna šī nodokļa deklarācija par šā gada pirmo pusgadu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1.jūlijs ir kārtējais termiņš uzņēmuma ienākuma nodokļa reformas kontekstā. Proti, līdz šā gada 30. jūnijam spēkā bija norma uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, kas no 1. jūlija vairs nedarbojas. Tādējādi peļņas nodokļa (20% apmērā) maksājumi ir jāveic tikai tad, kad uzņēmums izmaksā dividendes akcionāriem vai arī veic kādus darījumus – maksājumus, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai, vienlaikus ir vairāki ierobežojumi izmaksām, kurus pārsniedzot ir jāmaksā šis nodoklis.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji un arī ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēji atzina jaunās ēras sākumu, taču konkrētus vērtējumus sola sniegt tad, kad būs uzrakstītas un iesniegtas pirmās jaunā parauga uzņēmumu ienākumu nodokļa deklarācijas. Piemēram, reprezentatīvo izmaksu apmērs, ko neapliek ar UIN, ir noteikts 5% no uzņēmuma veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra. Jāatgādina, ka UIN likme bija 15%, bet tagad tā ir 20%, ar vienu niansi, ka šī nodokļa likme turklāt pēc formulas summa/ 0,8x20% jāmaksā par tiem tēriņiem, kuri pielīdzināmi dividenžu sadalei – par tēriņiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tuvojas nodokļu orkāns

Agnese Pastare, finanšu eksperte, Latvijas rezidente, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Komentāri

Pievienot komentāru