Šā gada pirmā ceturkšņa laikā pensiju 3. līmeņa plānos tika iemaksāti 12,8 miljoni eiro, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Dalībnieku iemaksas samazinājās par 8%, un darba devēju iemaksas par 2,5%, tomēr salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni veikto iemaksu kopējais apmērs ir pieaudzis par 46% un iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta. Marta beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 331,9 miljonus eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 0,4%.

No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 9,3 miljoni eiro jeb par 39% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 98% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos.

Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gada 1. ceturksnī bija mīnus 0,4% un individuāliem plāniem tas bija robežās no mīnus 4,6% līdz plus 0,6%. Pensiju 3. līmeņa darbības rezultāti bija vājāki nekā pensiju 2. līmenim, jo lielāka daļa ieguldīta riskantākos finanšu instrumentos ar lielāku cenu svārstīgumu.

Marta beigās 42% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 49% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 46% uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (39%), no kuriem lielākā daļa jeb 68,4% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Pārvaldnieki centās mazināt ieguldījumu vērtības svārstīgumu, uzturot samērā augstu naudas līdzekļu īpatsvaru (noguldījumi un prasības uz pieprasījumu marta beigās veidoja 17,1% no kopējiem ieguldījumiem).

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs ceturkšņa laikā samazinājās par 5,6 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 121,5 milj. eiro, un arī šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī samazinājās no 38,4% līdz 36,6%.

Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits ceturkšņa laikā pieauga par 3,7 tūkstošiem jeb par 1,4% un marta beigās sasniedza 258 676 jeb 26,1% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.