Jaunākais izdevums

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Pensiju indeksācija būs jau septembrī

“Ievērojot cenu celšanos visās preču grupās un jo sevišķi enerģētikas jomā, ir saprotams, ka ar pāris mēnešu nobīdi cenas celsies arī segmentā, kas tieši skar pensionāru sadzīvi. Kā arī ir jāņem vērā, ka, veicot pensiju indeksāciju oktobrī, kā to paredz Likums par pensijām, mēs reaģētu uz apkures sezonas sākumu novēloti, tādēļ paredzams, ka indeksācija tiks veikta jau ar 1. septembri,” prognozēja G. Eglītis, norādot, ka lēmums vēl ir apspriešanā un termiņš pagaidām ir aptuvens, proti, iespējams, ka indeksācija jāveic ātrāk. Jautāts, kāds būtu iespējamais indeksācijas apjoms, G. Eglītis norādīja uz 10% lielo inflāciju, kā arī to, ka darba algas, no kurām tiek veiktas sociālās iemaksas, ir pieaugušas par aptuveni 10%.

Visu rakstu lasiet 15.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgākie lēmumi ceļā uz lielāku pensiju – kas ikvienam jāzina par jaunumiem pensiju likumā?

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kompensēšanai LM piedāvā mainīt pabalstu apmērus un sliekšņus

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas kompensēšanai Labklājības ministrija (LM) piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai, norāda LM.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sievietēm ir mazākas algas. Vai būs arī mazākas pensijas?

Anna Dovbiša, “SEB atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja, 17.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā.

Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā.

Saskaņā ar Centrālās statiskas pārvaldes datiem 2020. gadā bruto darba samaksas atšķirība starp dzimumiem bija 22,3%. Te prātā nāk nodarbinātības vietnes “Indeed” reklāmas ar vienkāršajām, bet pārdomas raisošajām ilustrācijām – vai jūs būtu ar mieru par to pašu summu iegādāties saldējumu, kas ir par 22% mazāks, vai lietussargu, kam trūkst 22% auduma? Protams, šo datu pamatā ir ārkārtīgi daudz faktoru, viens no tiem – pārtraukums darba gaitās, lai rūpētos par bērniem. Un šis pārtraukums darba gaitās atsaucas arī uz nākotnes pensijas apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda tiks pārskaitīta līdz 19.martam, informēja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) februārī saņēma naudas pārskaitījumu no Krievijas, lai VSAA varētu veikt Krievijas pensijas izmaksu tām personām, kuras Latvijā saņem pensiju saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Minētais līgums ir spēkā kopš 2011.gada.

Pensijas tiek izmaksātas reizi ceturksnī, un kopumā 10 992 Krievijas pensionāri pensijas saņems ar VSAA starpniecību līdz 19.martam.

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Krievija šobrīd pilda saistības pret viņiem. Krievija ir veikusi maksājumu, kas pietiek līdz maija vidum. Ja saistības kaut kādu iemeslu dēļ netiks pildītas, meklēsim risinājumus, kā nodrošināt šo cilvēku iztikšanu," aģentūrai LETA pauda labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums paļaujas uz pensiju 2.līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās

Db.lv, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju 2. līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots.

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja*, 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju 2. līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu 1. un 2. pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus. Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju 2. līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45–54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 106,616 miljoni eiro, kas ir par 20,4% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gadā augušas par 21,2% salīdzinājumā ar 2020.gadu un veidoja 89,901 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 16,5% - līdz 16,611 miljoniem eiro. Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 31,497 miljoni eiro, kas ir par 33,5% mazāk nekā 2020.gadā, tostarp 92,6% jeb 29,168 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 729,438 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 19,7% jeb 119,861 miljonu eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 363 410 dalībnieku, kas ir par 27 400 jeb 8,1% vairāk nekā 2020.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 72,134 miljoni eiro, kas ir par 22,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2021.gada deviņos mēnešos augušas par 23% salīdzinājumā ar 2020.gada deviņiem mēnešiem un veidoja 59,628 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 19,4% - līdz 12,437 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 23,662 miljoni eiro, kas ir par 40,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp 93,8% jeb 22,185 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2021.gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 686,156 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2020.gada beigām ir pieaugums par 12,6% jeb 76,578 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir konceptuāli vienojusies atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) ieceri šogad agrāk indeksēt pensijas, otrdien pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, šī būs daļa no solītā mērķētā atbalsta tam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju, kam atbalsts straujās inflācijas apstākļos "tiešām nepieciešams". Pensiju indeksācija katru gadu notiek 1.oktobrī.

Premjers pauda, ka otrdien koalīcijas sadarbības sanāksmē, kas ilga tikai stundu, ierobežotā laika dēļ nav izdevies apspriest citus plānus mērķētajam atbalstam cenu sadārdzinājuma apstākļos.

"Mēs stundas laikā izrunājām un konceptuāli esam vienojušies par šo LM piedāvājumu, pie kura ministrija turpina strādāt. Mums jāskatās uz priekšdienām, kā mēs varam izveidot mehānismu, kas būtu pieejams jebkurai valdībai, jebkuros apstākļos, kā mērķēti palīdzēt tiem, kuriem atbalsts visvairāk ir vajadzīgs," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmās mācības no Igaunijas pensiju populisma

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads mūsu kaimiņvalstī Igaunijā pagāja pensiju sistēmas reformu zīmē - Igaunijas politiķi bija pieteikuši nozīmīgas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā un paredzēja to, ka Igaunijas pilsoņi var izstāties no šī līmeņa, līdz šim uzkrātos līdzekļus izņemot un iztērējot pēc sava prāta vai izveidojot speciālu pensiju investīciju kontu, pārvaldot savu pensiju uzkrājumu.

Pirms tam samaksājot 20 % individuālā ienākuma nodokli valstij.

Neapšaubāmi, šī reforma Igaunijā guva lielu popularitāti, jo daudziem cilvēkiem tā bija iespēja tikt pie naudas “no zila gaisa”. 2019. gada beigās, kad šī reforma Igaunijā tika ierosināta, otrajā pensiju līmenī Igaunijā bija uzkrāti 4,5 miljardi eiro jeb vidēji 6000 eiro uz katru sistēmas dalībnieku. Papildus 6000 eiro ātriem tēriņiem daudziem šķita ļoti kārdinoši, tāpēc visas šaubas par šāda soļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju nākotnes labklājību tika ātri aizslaucītas nebūtībā.

Reformas iniciatori šo soli centās pārdot kā tādu, kas ļaus iedzīvotājiem pašiem daudz mērķtiecīgāk un pārdomātāk plānot savas vecumdienas un veidot pašiem savus individuālos investīciju portfeļus. Pašlaik, kad liela daļa no cilvēkiem jau ir izmantojuši iespēju izstāties no otrā pensiju līmeņa, var izvērtēt pirmos rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā karš Ukrainā ir ietekmējis pensiju plānus?

Jānis Rozenfelds, SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos.

Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram Eiropā, akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.

Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februāri, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi. Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildus spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas Baltijas tirgū, "I Asset Management" pārvaldītais ilgtspējīgas mežsaimniecības fonds "Baltic Green Fund" saņēmis 18 miljonu eiro aizdevumu no bankas Citadele, kas ir izmantots, lai paplašinātu savu meža portfeli Latvijas teritorijā.

"Baltic Green Fund" mežsaimniecības nozarē strādā kopš 2019.gada un, nodarbojoties ar ilgtspējīgu mežu audzēšanu un stādīšanu, spējis piesaistīt institucionālo investoru uzticību. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, pārvaldāmo īpašumu apjoms pieaugs līdz 15 000 hektāru plašas mežsaimniecības Baltijas valstīs, no kurām vairāk kā 13 000 hektāru platībā tiek audzētas tieši Latvijā.

Fonda galvenais mērķis ir stiprināt savu portfeli ar mežiem, kuriem ir liels bioloģiskās izaugsmes potenciāls un kuri atbilst FCS starptautiskajiem ilgtspējīgas mežsaimniecības standartiem, kas nozīmē, ka mežu īpašniekiem jāievēro īpaši noteikumi attiecībā uz komercdarbības ierobežošanu, koku izciršanas apjomiem un citiem parametriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akcionāri 24.martā kārtējā akcionāru sapulcē vienbalsīgi atbalstīja apjomīgu lēmumu kopumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Indexo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering), kas plānots šī gada otrā ceturkšņa beigās.

Līdztekus uzņēmuma akcionāri ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi un apstiprināja revīzijas komiteju.

Indexo jaunajā padomē, kas veidota ar mērķi uzraudzīt un atbalstīt IPO īstenošanu un jaunas bankas izveidi, strādās līdzšinējie padomes locekļi Valdis Vancovičs, Toms Kreicbergs, Renāts Lokomets un Svens Dinsdorfs, kā arī jauna padomes locekle būs Tīna Kukka.

Indexo pērn guvis 220 700 eiro peļņu 

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" pagājušajā gadā guvusi 220 700 eiro peļņu pretstatā...

T. Kukka padomi papildinās arī ar komercbanku vadības ekspertīzi – viņa ir bijusi gan ilggadēja AS “Swedbank” valdes locekle, gan AS “Luminor Bank” pārmaiņu vadības biroja vadītāja.

Savukārt, Indexo revīzijas komitejā strādās S. Dinsdorfs, R. Lokomets un neatkarīgā komitejas locekle Ieva Jāgere.

Indexo akcionāri atbalstīja būtisku lēmumu kopumu, kas ietver IPO plānu apstiprināšanu, nepieciešamo uzņēmuma statūtu grozījumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu, jauna padomes sastāva vēlēšanas, Revīzijas komitejas, Dividenžu politikas, pamatkapitāla palielināšanas apstiprināšanu, kā arī akcionāru pirmtiesību atcelšanu un virkni citu lēmumu, kas vajadzīgi IPO īstenošanai.

“Šodienas akcionāru lēmumi ir svarīgs solis, kas mums ļauj pāriet uz nākamo IPO procesa sagatavošanās posmu, kurā būtiskākie uzdevumi būs IPO prospekta saskaņošana ar tirgus regulatoriem, kā arī jau uzsāksim aktīvu investoru uzrunāšanu. Savukārt, jaunā padome un revīzijas komiteja ar dziļām zināšanām un pieredzi ir kritiski svarīgi pārvaldības elementi, kas nodrošinās gan veiksmīgu mūsu biznesa mērķu sasniegšanu, gan investoru interešu uzraudzību. Vēlos arī pateikties Edgaram Zālītim un Aleksejam Prokofejam par nozīmīgo ieguldījumu Indexo līdzšinējā izaugsmē,” saka Valdis Siksnis, Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

“Karš Ukrainā var ietekmēt precīzu IPO laiku, taču šobrīd mēs sekmīgi virzāmies pēc sākotnējā plāna IPO īstenot otrā ceturkšņa nogalē,” turpina V. Siksnis.

Indexo IPO mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku papildus jau esošajai pensiju uzkrājuma pārvaldīšanai. Šī gada laikā Indexo iesniegs pieteikumu komercbankas licences saņemšanai un cer līdz gada beigām saņemt licenci, lai drīz pēc tam pakāpeniski sāktu ieviest bankas pakalpojumus.

Kā ziņots iepriekš, pēc IPO Indexo akcijas plānots kotēt Regulētajā tirgū Nasdaq Rīga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā. Detalizēta informācija par plānoto akciju kotāciju tiks atspoguļota IPO prospektā, kas tuvāko mēnešu laikā tiks iesniegts apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Jau vairāk nekā 70 tūkstoši klientu ir uzticējuši Indexo savu pensijas uzkrājumu, kopējam pensiju apjomam pārvaldībā sasniedzot aptuveni 480 miljonus eiro.

Indexo 2017. gadā izveidoja vairāk nekā 30 Latvijā pazīstami uzņēmēji un vadītāji ar mērķi Latvijas pensiju tirgū ieviest jaunākās pieejas aktīvu pārvaldē. INDEXO vērtības ir inovācija, darbības caurskatāmība un atklātība, kā arī spēcīgi biznesa rādītāji, kas veido pamatu nākotnes izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā

Db.lv, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Investment Management, kas pārvalda pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ieguldīs vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunajā fondā SG Capital Partners Sustainable Forest and Land Fund, kas šo finansējumu investēs ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībā Latvijā.

Fonds darbību sācis 2022. gada 23. martā.

“Investīcijas jaunajā fondā dos iespēju mūsu pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā. Ilgtspējīga ieguldīšana jau sen no nišas nodarbes kļuvusi par ļoti nozīmīgu finanšu tirgus daļu un paredzams, ka nākotnē šāda veida ieguldījumu apjoms turpinās palielināties. Līdz ar to ieguldījumi jaunajā fondā SEB pensiju plānu dalībniekiem dos iespēju audzēt savu pensijas kapitālu ilgtermiņā un vienlaikus mērķtiecīgi ieguldīt tieši mežsaimniecības attīstībā Latvijā,” skaidro SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Paredzēts, ka jaunais fonds sākotnēji atbildīs Eiropas Savienības regulas par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē klasifikācijas 8. pantam. Tas paredz, ka tiek veikti ilgtspējīgi ieguldījumi, taču tas nav fonda vienīgais mērķis. Savukārt ilgtermiņā plānots vēl vairāk stiprināt fonda fokusu uz ilgtspēju, padarot to atbilstošu klasifikācijas 9. pantam, kas nosaka, ka ilgtspējīgi ieguldījumi ir galvenais ieguldījumu mērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" pieņēmusi lēmumu vairs nenodrošināt maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, liecina bankas paziņojums klientiem.

Ienākošie maksājumi no Krievijas un Baltkrievijas būs iespējami līdz 6.maijam ieskaitot, bet izejošie maksājumi uz šīm valstīm būs iespējami tikai līdz 20.aprīlim.

Tāpat tiks automātiski pārtraukti arī iepriekš noslēgtie regulāro maksājumu rīkojumi par naudas pārskaitījumiem no vai uz Krieviju un Baltkrieviju.

Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai ir ieviestas apjomīgas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas šo iebrukumu atbalsta, šo valstu pilsoņiem un uzņēmumiem. Tādēļ, ievērojot visas sankciju prasības un attiecīgās risku politikas, "Swedbank" nolēmusi pārtraukt visus finanšu darījumus, kur maksājumi tiek veikti uz vai saņemti no Krievijas un Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Krāslavas novadā, Dagdā dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu, kura lielāko daļu veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ražošanas ēkas, kuru pircējs ir Latvijas zemnieku saimniecība.

No šiem 1000 hektāriem 303 ha bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Darījuma konsultants Auctus Capital norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus.

“Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas/pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” komentē Auctus Capital darījuma konsultants Edgars Mālkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem

LETA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo pirms IPO pievienojas jauni investori

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vārdos – rietumnieki, bet darbos kā Krievija?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 sertifikāta uzrādīšanai derēs arī autovadītāja, studenta vai pensionāra apliecība

LETA, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas ļaus Covid-19 sertifikātu uzrādīt arī kopā ar transportlīdzekļa vadītāja, skolēna, studenta vai pensionāra apliecību.

Grozījumi vēl jāizsludina Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Pieņemts deputātu Mārtiņa Šteina (AP), Jura Pūces (AP), Raivja Dzintara (NA), Jura Juraša (JKP) un Ainara Latkovska (JV) priekšlikums likumā noteikt, ka līdz ar Covid-19 sertifikātu jāuzrāda viens no šādiem dokumentu veidiem - personu apliecinošs dokuments, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, skolēna, studenta, pensionāra vai izdienas pensijas saņēmēja apliecība.

Atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 16.decembri izskanēja iespēja vēlāk janvārī veikt likuma grozījumus, lai nepieciešamības gadījumā papildinātu valsts izsniegto dokumentu loku, kurus varētu uzrādīt kopā ar Covid-19 sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs IPAS “Indexo” 15.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ir iesniedzis plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) prospektu.

Uzreiz pēc prospekta izskatīšanas FKTK, apstiprinoša lēmuma gadījumā, nekavējoties tiks paziņots IPO uzsākšanas datums, piedāvāto akciju parakstīšanās laiks, akciju cena un citas darījuma detaļas. "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis trešdien IPO veltītajā pasākumā prognozēja, ka IPO varētu sākties 28.jūnijā.

Prospekts ir Indexo IPO pamatdokuments, kurā pieejama informācija par IPO piedāvāto akciju skaitu, cenu, kā arī citiem finanšu parametriem un akciju sadales (allocation) principiem. Dokumentā detalizēti aprakstītas arī uzņēmuma nākotnes attīstības ieceres un izaugsmes mērķi, tostarp jaunas bankas izveides plāni, un to finanšu pamatojums. Tāpat prospekts iepazīstina ar Indexo pārvaldības modeli, risku politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB pensiju fondu turpmāk vadīs Anna Dovbiša

Db.lv, 10.01.2022

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāju no šī gada 10. janvāra kļūs Anna Dovbiša, kura līdz šim vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi.

A.Dovbiša darbu SEB bankā sāka 2007. gadā un šo gadu laikā strādājusi dažādos amatos, tostarp vadījusi pārvaldi restrukturizācijas jomā, darbojusies SEB līzinga valdē un kopš 2016. gada vadījusi SEB bankas Klientu apkalpošanas atbalsta pārvaldi. A.Dovbiša ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē un pabeigusi profesionālās pārmaiņu vadības un līderības programmas, kā arī ieguvusi starptautiski atzīto CAMS sertifikātu AML jomā.

“Līdzšinējie 14 gadi SEB bankā Annai ļāvuši uzkrāt lielu pieredzi klientu apkalpošanas jomā un operacionālajā pārvaldībā, kas būs īpaši svarīga, vadot vienu no lielākajiem pensiju nozares uzņēmumiem Latvijā. Uzskatu, ka Annas zināšanas un līderība palīdzēs stiprināt pensiju fonda pozīcijas un sekmēs stratēģisko mērķu izpildi,” komentē Arnolds Čulkstēns, SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru