AS “Amber Latvijas balzams” iesniedz pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP), lai restrukturizētu finanšu saistības, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Amber Latvijas balzams” paziņo, ka 2026. gada 30. janvārī Rīgas pilsētas tiesā ir iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzsākšanu.

Tas ir brīvprātīgs juridisks restrukturizācijas process, kura mērķis ir aizsargāt uzņēmuma darbību, vienlaikus sadarbojoties ar kreditoriem ilgtspējīgas finanšu struktūras izveidei.

"AS “Amber Latvijas balzams” TAP procesa laikā turpinās normālu saimniecisko darbību. Mēs plānojam, ka ražošana TAP procesa laikā turpināsies, un strādāsim, lai nodrošinātu piegādes klientiem, uzņēmuma darbinieki turpinās darbu. TAP ir juridisks instruments, kas aizsargā nepārtrauktu uzņēmējdarbību un vienlaikus nodrošina nepieciešamo laiku finanšu restrukturizācijai," informē uzņēmums.

Uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits reģionā pērn kopumā saglabājās stabils, liecina jaunākais starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona maksātnespējas pētījums (CEE Insolvency Study 2026).

Statistikā ietverti gan uzņēmumu bankrota, gan restrukturizācijas procesi, un to kopējais skaits pieauga vien par 0,26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uz šī fona Latvija izceļas ar ceturto straujāko maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu reģionā – par 7,4%, pārtraucot četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci.

Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums pērn reģistrēts vien Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā. Baltijas valstu vidū lielākais samazinājums pērn reģistrēts Lietuvā (-13%), savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Vienlaikus “Coface” eksperti brīdina, ka, lai gan Baltijā situācija kopumā ir stabila, būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos.

Maksātnespējas procesu skaits Latvijā tupina sarukt, savukārt ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājas līdzīgā līmenī ar nelielām svārstībām.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums. Proti, pērn pasludināti 562 maksātnespējas procesi juridiskām personām, kamēr 2024. gadā tādu bija 735, savukārt fiziskajām personām 274, kamēr aizpērn - 299. Dati rāda, ka straujāks maksātnespējas procesu skaita samazinājums vērojams no 2020. gada, kad Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie valsts atbalsta pasākumi, nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumi ļāva daļai uzņēmumu pārvarēt īstermiņa likviditātes problēmas, izvairoties no maksātnespējas. Arī nākamajos gados, neraugoties uz energoresursu cenu pieaugumu, augsto inflāciju un ģeopolitisko risku pieaugumu, maksātnespējas procesu skaits nav atgriezies iepriekš pieredzētā līmenī.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītajos likumprojektos, kas paredz Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanu un tā funkciju pārdali starp Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociāciju.

"Ierosinātie grozījumi nodrošina kompetenču sadalījumu maksātnespējas jomā, stiprina uzraudzības kvalitāti un vienlaikus samazina administratīvo slogu. Tas ir būtisks solis maksātnespējas procesu pilnveidošanā,” norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti maksātnespējas uzraudzības jomā, mazinot institucionālo sadrumstalotību un skaidri nošķirot atbildību starp iesaistītajām iestādēm. Reformas ietvaros Maksātnespējas kontroles dienesta līdzšinējās funkcijas tiks nodotas Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai atbilstoši to kompetencei.

Iestādes reformēšana tiek īstenota, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, mazinātu iestāžu sadrumstalotību, centralizētu līdzīgās kompetences un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 - uz Tiesu administrāciju.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai vienkāršotu regulējumu, pārskatītu novecojušas tiesību normas un uzlabotu nodokļu administrēšanu. Likumprojekts tika nodots publiskai apspriešanai vienotajā Tiesību aktu portālā ceturtdien, 30. aprīlī.

Grozījumi paredz sakārtot likumā lietotos terminus un izslēgt normas, kas vairs nav aktuālas vai praktiski netiek piemērotas, piemēram, regulējumu par nodokļu parādu kapitalizāciju, kas bija saistīts ar privatizācijas procesiem, kā arī novecojušas prasības par iespēju nodokļu administrācijā klātienē iepazīties ar normatīvajiem aktiem.

Vienlaikus tiek precizēti nodokļu maksātāju un administrācijas pienākumi, padarot regulējumu skaidrāku un vieglāk piemērojamu. Piemēram, tiek noteikts, ka deklarācijas iesniedzamas ne tikai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pagarinātajos termiņos, ņemot vērā, ka regulējums paredz šādu nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņa pagarināšanu, kā arī tiek aktualizētas normas atbilstoši mūsdienu terminoloģijai un citu normatīvo aktu regulējumam.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" pasludināta par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Marija Mišina.

Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 2026. gada 17. janvāris.

Rīgas rajona tiesa lēmumu par "SmartLynx Airlines" maksātnespējas procesu pieņēmusi trešdien.

Vienlaikus Rīgas rajona tiesa 10. decembrī izbeigusi "SmartLynx Airlines" tiesiskās aizsardzības procesu.

"SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus iepriekš sacīja, ka uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process pasludināts piektdien, 23. janvārī, bet kreditoru pieteikšanās termiņš ir 16. februāris.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Aldis Robežnieks.

Šā gada 12. janvārī kompānijai reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 152 971 eiro apmērā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš janvāra sākumā "EcoLead" piederošais nekustamais īpašums Kalnciemā zvērināta tiesu izpildītāja Edgara Mihailova rīkotā izsolē nosolīts par 1,51 miljonu eiro. Īpašums izsolē tika piedāvāts ar 1,01 miljona eiro sākumcenu.

Aģentūrai LETA nav izdevies iegūt "EcoLead" komentāru par ražošanas ēku izsolīšanas ietekmi uz kompānijas darbību.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Nespējot konkurēt ar ārvalstu kapitāla lielveikalu ķēdēm, SIA “Skai Baltija”, kas pārvalda lielveikalu tīklu “SKY”, piektdien, 13. martā, ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

SIA “Skai Baltija” vadība norāda, ka uzņēmums vairs nespēj konkurēt cenu karā ar lielajām ārvalstu kapitāla veikalu ķēdēm. Tāpat pēdējos gados ģeopolitiskā situācija ir būtiski palielinājusi darbības izmaksas. Lai nodrošinātu caurspīdīgu un pārskatāmu saistību kārtošanu, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu par pieteikumu maksātnespējas procedūrai.

Veikalu ķēde “SKY”, kuru pārvalda vietējā kapitāla uzņēmums, tika izveidota vairāk nekā pirms 25 gadiem. Uzņēmuma filozofija vienmēr ir bijusi nodrošināt augstāko kvalitāti visos darbības aspektos, tai skaitā sadarbojoties ar maziem, autentiskiem ražotājiem, nevis plaša patēriņa zīmoliem, tādējādi nodrošinot klientiem unikālu produkciju, norāda uzņēmums.

Nākamā gada laikā tieslietu resorā plānots likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Pēc politiķes stāstītā, šī dienesta funkcijas plānots pārdalīt kopējā tieslietu resorā, šādi radot līdzekļu ietaupījumu. Līdz ar reformu darba vietas tiks saglabātas ne visiem dienesta darbiniekiem, bet ministre atlaižamo skaitu pašlaik nekonkretizēja.

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšana varētu tikt īstenota nākamā gada vidū.

Lībiņa-Egnere sprieda, ka esot "jāiet prom" no ļoti mazām, uz šauru jautājumu loku orientētām iestādēm, līdz ar to arī tiks rosināta konkrētā dienesta likvidēšana.

Maksātnespējas kontroles dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Tas uzrauga administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību, apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem u.tml.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā, sacīja "SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš sacīja, ka tiek gaidīts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa sākšanu, pēc kura uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

"Tādēļ kompānija neveiks tiesiskās aizsardzības procesu un ir iesniegusi dokumentus maksātnespējai," piebilda Demeņus.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējās "SmartLynx Airlines" saistības pret vairāk nekā 700 kreditoriem ir aptuveni 238 miljonu eiro apmērā, no kuriem 170 miljoni eiro jeb aptuveni divas trešdaļas saistību ir pret iepriekšējo īpašnieku - "Avia Solutions Group". Viņš skaidroja, ka tā ir nauda, ko iepriekšējais īpašnieks pēdējos gados ir ieguldījis uzņēmumā kā aizdevumu.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Dzērienu ražotājas AS "Amber Latvijas balzams" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien nolēma atbalstīt un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat sapulcē nolēma uzdot "Amber Latvijas balzams" valdei veikt visas nepieciešamās darbības kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Jau ziņots, ka "Amber Latvijas balzams" janvāra beigās Rīgas pilsētas tiesā iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai.

Pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai "Amber Latvijas balzams" iesniedzis, lai restrukturizētu finanšu saistības. Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir aizsargāt uzņēmuma darbību, vienlaikus sadarbojoties ar kreditoriem ilgtspējīgas finanšu struktūras izveidei, skaidro kompānijā.

Tāpat kompānijā atzīmē, ka "Amber Latvijas balzams" tiesiskās aizsardzības procesa laikā turpinās normālu saimniecisko darbību.

Būvfirmai AS "BMGS" sākts maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa kompānijas maksātnespējas procesu sākusi trešdien, 25. februārī. Par maksātnespējas administratoru iecelta Marita Kataja-Paegle.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2. februārī piemērojis divus nodrošinājumus būvfirmai "BMGS" - piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai, kā arī piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai, grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

VID administrēto nodokļu un nodevu parāds kompānijai šogad 10. februārī bija 1 509 037 eiro.

Tāpat ziņots, ka 2025. gada 13. februārī Rīgas pilsētas tiesa ierosināja krietni ieilgušajā dzelzceļa peronu modernizācijas projektā iesaistītās būvfirmas "BMGS" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelts Sergejs Maleckis.

Pabeigts interjera dizaina un projektēšanas uzņēmuma SIA "Kirson Design Group" maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

"Kirson Design Group" maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi 31. oktobrī, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Rīgas pilsētas tiesa pasludināja "Kirson Design Group" par maksātnespējīgu 2024. gada 18. decembrī, par maksātnespējas procesa administratoru ieceļot Pēteri Rubeni.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Kirson Design Group" saimnieciskā darbība apturēta 2024. gada 8. janvārī, bet no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra kompānija izslēgta 2022. gada 20. maijā.

"Kirson Design Group" 2023. gadā strādāja ar 182 eiro zaudējumiem, bet ieņēmumu no pamatdarbības kompānijai nav bijis kopš 2021. gada.

"Kirson Design Group" reģistrēta 2014. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašniece ir Evija Ķirsone-Slavinska.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēma jaunus noteikumus, kas paplašina Eiropas Savienības (ES) banku maksātnespējas regulējuma tvērumu, attiecinot noregulējuma procedūras arī uz mazām un vidējām bankām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.

Jauno noteikumu mērķis ir samazināt bankrotu ietekmi uz ekonomiku un aizsargāt noguldītājus, paplašinot to banku loku, uz kurām attiecas ES tiesību akti par banku maksātnespēju, labāk aizsargājot nodokļu maksātāju naudu. Iecerēts, ka noteikumi arī pilnvaros iestādes efektīvāk pārvaldīt iespējamos banku bankrotus un saskaņos noguldītāju aizsardzību visā ES.

EP skaidro, ka maksātnespējas vai noregulējuma procedūrās prioritāte atmaksas hierarhijā tiek piešķirta noguldījumu garantiju sistēmai (NGS) - nozares finansētai sistēmai, kas aizsargā noguldījumus līdz 100 000 eiro un pēc tam atgūst šos līdzekļus kā privileģēts kreditors. Privātie noguldītāji un mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi veido otro līmeni, bet tiem seko mazās publiskās iestādes, piemēram, pašvaldības un reģionālās pašvaldības, ja vien tie nav profesionāli investori.

Lietuvas obligāciju tirgus pēdējā laikā nepārprotami piedzīvo uzplaukumu. Pēdējā gada laikā vien esam redzējuši desmitiem jaunu emisiju, un to rezultāti ir līdzīgi - pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, emisijas tiek veiksmīgi izvietotas, investori ir aktīvi un meklē pievilcīgu atdevi.

Tas gan nav pārsteigums – daļai investoru obligācijas šobrīd šķiet labāka alternatīva nekā salīdzinoši svārstīgie akciju tirgi vai tradicionālie banku noguldījumi. Vienlaikus esam pieredzējuši arī vairākus problemātiskus gadījumus, kas nonākuši publiskajā telpā, atgādinot, ka atdeve iet roku rokā ar risku, un riska pārvaldības centrā ir obligacionāru pārstāvis.“Redzam, ka investori ir aktīvi un meklē pievilcīgāko atdevi. Taču vienlaikus tirgus ir atgriezies pie fundamentāliem jautājumiem: kā darbojas aizsardzības mehānismi? Kas notiek, ja tiek pārkāptas emisijas dokumentos noteiktās saistības? Cik ātri tiek pieņemti lēmumi?” saka Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte.

Neraugoties uz aukstumu gada pirmajos mēnešos un energoresursu sadārdzinājumu, jo īpaši pēc konflikta Persijas jūras līcī, kā arī neprognozējamo nākotni, jaunu uzņēmumu un arīdzan nodokļu maksātāju skaits Latvijā pieaudzis.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft IT dati par uzņēmumu reģistrāciju šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laiku iepriekš. Proti, šā gada pirmajos trijos mēnešos kopumā ir reģistrēti 2973 jauni uzņēmumi, kas ir par 280 vairāk nekā analogā laikā pērn. Ierosināto maksātnespējas procesu skaits šā gada pirmajā ceturksnī ir palicis līdzvērtīgas tam, kāds tas bijis 2025. gada analogā laikā. Jāņem gan vērā, ka mainījusies ir proporcija, jo pieaudzis maksātnespējas lietu skaits juridiskajām personām, taču sarucis to skaits fiziskajām personām.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šā gada 1. aprīlī nodokļu maksātāju juridisko personu skaits bija sasniedzis 193 764, kas ir par 3632 vairāk, nekā bija 2025. gada 1. aprīlī, kad to skaits sasniedza 190 132, tomēr 2020. gada 1. aprīlī šādu subjektu skaits bija 196 245 jeb par 2481 vairāk. Turklāt pozitīvu pieauguma dinamiku rāda arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits, kurš šā gada 1. aprīlī bija 12 856, kas salīdzinājumā ar pērnā gada 1. aprīli ir par 1364 vairāk.

Latvijā bāzētās aviokompānijas "SmartLynx Airlines", kura 24. novembrī pārtrauca darbību, īpašnieku maiņa īsi pirms tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas rada daudz jautājumu, sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norādīja, ka veids, kādā "SmartLynx Airlines" nonāca līdz darbības pārtraukšanai, kreditoriem ir jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāvēršas pret iepriekšējiem akcionāriem.

"Redzams, ka ir mēģinājums nodalīt slikto aviokompāniju no labajām aviokompānijām. Vienu daļu nobankrotēt, lai pārējās varētu turpināt darbu," skaidroja Linkaits.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka attiecīgajam jautājumam ir pievērsies jau pirms vairākām nedēļām. "Jā, tas ir satraucoši. Mēs izmantojam visus tiesiskos elementus, lai uzraudzītu šo procesu un pievērstu pastiprinātu uzmanību atbildīgajām institūcijām," viņš sacīja.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Uzņēmumu bankrota gadījumu skaits Vācijā pērn pieaudzis par 10,3% un sasniedzis pēdējos 11 gados augstāko līmeni, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā Vācijas tiesās reģistrēti 24 064 uzņēmumu bankrota gadījumi.

Tikmēr decembrī vien uzņēmumu bankrota gadījumu skaits palielinājies par teju 14%.

Vienlaikus gan bankrota gadījumu skaita pieauguma temps ir palēninājies. Gan pērn, gan 2023. gadā tas palielinājās par gandrīz 25%, jo tika pārtrauktas valsts subsīdijas, kuras uzņēmumi saņēma koronavīrusa pandēmijas laikā.

Uzņēmumu bankrota gadījumi visvairāk novēroti transporta un uzglabāšanas, kā arī viesmīlības un celtniecības sektoros.

Savukārt privātpersonu maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā pagājušajā gadā pieaudzis par 8,4% līdz 77 219.

Rīgas pilsētas tiesa pēc vairāku gadu tiesvedības atzinusi, ka 2021.gada 26.aprīlī noslēgtais līgums par zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju pārdošanu starp SIA "Olmafarm" un Čehijas kompāniju "Black Duck Invest", ar kuru tika mēģināts iegūt uzņēmuma daļas vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā, ir spēkā neesošs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Rīgas pilsētas tiesas spriedums pirmajā instancē.

Tāpat tiesa atzinusi, ka "Olmafarm" bijušās valdes locekles Milanas Beļevičas rīcība, parakstot attiecīgo līgumu, bijusi prettiesiska, pārkāpjot "Olainfarm" iepriekšējā īpašnieka Valērija Maligina līdzmantinieču tiesības un uzņēmuma intereses.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Beļeviča ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Beļeviča ir iesniegusi pārsūdzību, bet nav pareizā apmērā samaksājusi valsts nodevu un attiecīgi apelācijas lieta šobrīd nav ierosināta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa šā gada 16.oktobrī vērtēs civillietas atbildētāju iesniegto blakussūdzību.

Latvijā bāzētajai aviokompānijai SIA "SmartLynx Airlines" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas rajona tiesa ierosinājusi 2025. gada 28. oktobrī.

Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu iecelts Armands Rasa.

"SmartLynx Airlines" šogad 28. oktobrī bija reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 522 126 eiro apmērā, liecina VID publiskotā informācija.

Uzņēmums informē, ka sācis restrukturizācijas procesu ar mērķi nodrošināt uzņēmuma turpmāko darbību un izaugsmi.

Kā ziņots iepriekš, starp līdzšinējiem akcionāriem un uzņēmuma vadības komandu un specializētu investīciju fondu Nīderlandē tika noslēgts līgums par aviokompānijas "SmartLynx Airlines Latvia" iegādi.

Esošā vadības komanda kopā ar investoru iegādājusies SmartLynx Airlines Latvia

Šonedēļ starp līdzšinējiem akcionāriem un esošo uzņēmuma vadības komandu un specializētu...

Sekojot īpašnieku sastāva maiņai, uzņēmums ir uzsācis uzņēmuma atveseļošanās plāna realizāciju, jeb aviokompānijas restrukturizāciju turpmākās darbības nodrošināšanai.

"Uzņēmuma atveseļošanās plāns ir nepieciešams, lai mēs spētu ieviest izmaiņas uzņēmumā, vienlaikus nodrošinot darbības nepārtrauktību un saistību izpildi pret mūsu klientiem," skaidro Edvins Demeņus, "SmartLynx Airlines Latvia" izpilddirektors.

Viņš norāda, ka ACMI nozare ir dinamiska un pakļauta nepārtrauktai mainībai. Aizvadītais gads gan "SmartLynx", gan visai ACMI industrijai bija izaicinošs – pieaugošās izmaksas, piegāžu kavējumi un mērena tirgus izaugsme atstāja ietekmi uz aviokompāniju darbību. Šādos apstākļos uzņēmumiem, tostarp "SmartLynx", nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem.

Esošie tirgus apstākļi un pēdējo gadu ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance)nozares pārmaiņu dinamika radījusi situāciju, kurā uzņēmumam ir nepaciešams pārskatīt partneru un kreditoru saistības un vienoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, pielāgojot tos aktuālajiem tirgus apstākļiem un dodot laiku uzņēmuma restrukturizācijai.

"SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 10,66 miljonus pasažieru, kas ir par 62,5% vairāk nekā 2023. gadā.

2024. gadā "SmartLynx Airlines" veica kopumā 68 085 lidojumus, kas ir par 43,4% vairāk nekā gadu iepriekš, kad aviokompānija veica 47 495 lidojumus, savukārt pārvadāto kravu apmērs samazinājās par 6,8% un veidoja 31 872 tonnas.

Aviokompānijas flotē 2024. gada beigās bija 68 lidmašīnas, kas ir par vienu vairāk nekā gadu iepriekš.

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, pasažieru pārvadātāji vērsušies pie ministru prezidentes Evikas Siliņas ar lūgumu atsaukt no amata esošo satiksmes ministru Ati Švinku, lai pasargātu nozari un reģiona iedzīvotājus no katastrofālām sekām – kad mobilitāte mazāk apdzīvotās vietās kļūs par nepieejamu pakalpojumu.

Vēstuli ar šādu aicinājumu ministru prezidentei nosūtījusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas ir galvenā nozares interešu pārstāve un apvieno 25 pārvadātājus visā Latvijā.

“Mēs esam kategoriski pret to, kas šobrīd notiek pasažieru pārvadājumu jomā, un uzskatām par savu pienākumu informēt ministru prezidenti, ka šādai atbildīgās ministrijas politikai ar utopiskiem risinājumiem un eksperimentiem būs katastrofāla ietekme uz nozari un galvenais – no šīs ieplānotās reformas cietīs iedzīvotāji reģionos, kuriem praktiski būs jādomā pašiem, kā nokļūt līdz darbam, ārstam un pat veikalam. Kā vienu piemēru varam minēt plānu, ka teju 50 “transports pēc pieprasījuma” vienības spēs apkalpot ceturtdaļu Latvijas neizklausās nopietni. Tāpat arī vēlme pārlikt pasažierus uz vilcienu, zinot vilcienu sliežu pārklājumu Latvijā. Tā vietā, lai jēgpilni un mērķtiecīgi risinātu ilgtermiņa līgumu cenu problemātiku un soli pa solim stabilizētu situāciju nozarē, atbilstoši izmaksu kāpumam valstī, tā izvēlas eksperimentēt ar iedzīvotājiem un to mobilitātes iespējām,” norādīja Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.