Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā būtiski pieaugusi mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana – izsniegto kredītlīgumu kopējā summa palielinājusies pat par 63 % salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina “Kredītinformācijas biroja” apkopotā informācija.

Vienlaikus audzis arī uzņēmumu skaits, kuriem izsniegts aizdevums – tas pieaudzis par 12 %, bet izsniegto kredītu skaits palielinājies par 16 %. Pieaugums vērojams arī vidējā līguma summā, kas gada laikā palielinājusies teju uz pusi jeb par 47 %.

Lielākā daļa jeb 58 % no kopējās summas izsniegti kā kredīti, 17 % kā aizdevums nekustamā īpašuma iegādei, 13 % kā finanšu līzings.

“Tas liecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiski tik nestabilo laiku, ekonomika nestagnē un uzņēmumi turpina augt un attīstīties. Uzņēmumi nebaidās aizņemties lielākas summas, kas norāda gan uz pieaugošu investīciju aktivitāti, gan uz pārliecību par uzņēmējdarbības perspektīvām,” komentē “Kredītinformācijas biroja” komercdirektors Intars Miķelsons. “Būtiska izaugsme izsniegto kredītlīgumu kopējā apjomā vienlaikus signalizē arī par lielāku kapitāla nepieciešamību uzņēmumu attīstības projektiem un finanšu sektora gatavību aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību.”

Vidējo uzņēmumu segmentā, kuru apgrozījums ir no 10 līdz 50 miljoniem eiro, kredītu skaits audzis pat par 39 %, bet izsniegto kredītu summa vairāk nekā dubultojusies (135 %).

Saskaņā ar Kredītinformācijas biroja vērtējumu, 71 % aizdevumu saņēmušo uzņēmumu varbūtība, ka tie nespēs pildīt kredītsaistības, ir salīdzinoši zema. Paaugstināts kredītrisks (saistību neizpildes varbūtība virs 3 %) ir vairāk nekā 18 % no 2025. gada laikā kredītus saņēmušo uzņēmumu. Šie dati liecina, ka bankas neizvairās no riska, kreditējot uzņēmumus. Augstāks risks parasti nozīmē augstākas aizdevuma likmes un papildus nodrošinājuma vai ķīlas prasības.

Kā norāda Finanšu nozares asociācijas finanšu analītiķe Laura Čistjakova: “Neraugoties uz to, ka jauno kredītu izsniegšanu apgūtināja bankām piemērotā Solidaritātes iemaksa, uzņēmumu kreditēšanas pieaugums 2025. gadā, saskaņā ar ECB datiem, sasniedza 14,6 %. Kreditēšanas dinamiku veicināja procentu likmju stabilizācija, ekonomiskās aktivitātes pakāpeniska atjaunošanās, kā arī uzņēmumu investīciju pieprasījuma pieaugums. Tas ir otrs straujākais kreditēšanas kāpums eirozonā, kas norāda uz pietiekamu finansējuma pieejamību un uzņēmumu spēju īstenot investīciju projektus.”

Eksperti

Institucionāla uzrauga maiņa nav vienlīdzības zīme labākai uzraudzībai

Tīna Lūse, "Fintech Latvija" asociācijas vadītāja,19.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Finanses

Izveido jaunu biznesa informācijas platformu ar aktuālo informāciju par uzņēmumiem

Db.lv,30.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) ir izveidojis jaunu biznesa informācijas platformu "kib.lv", kurā var pārbaudīt aktuālo informāciju par uzņēmumiem, to kredītspēju, finanšu stabilitāti un reputāciju, informēja KIB.

Platformā ir apkopota informācija par vairāk nekā 22 000 uzņēmējiem ar kredītsaistībām, piedāvājot informāciju par kredītvēsturi, maksājumu disciplīnu, finanšu rādītājiem un uzņēmuma struktūru.

Tāpat platformā ir iekļauta informācija par vairāk nekā 43 000 uzņēmumiem, kuri laikus nemaksā nodokļus.

Platforma nodrošina arī padziļinātu informāciju par konkrētiem uzņēmumiem - īpašnieku struktūru, finanšu vēsturi vai citiem būtiskiem aspektiem.

Dati liecina, ka kreditētājiem ir vairāk nekā 1000 kavētu līgumu, kas ir apmēram 5% no visiem līgumiem, turklāt apmēram 1400 kavētu līgumu jau atrodas pie parādu piedzinējiem.

Kompānijas komercdirektors Intars Miķelsons pauž cerību, ka šī platforma palīdzēs Latvijas biznesa videi kļūt caurspīdīgākai, drošākai un konkurētspējīgākai. "Ja uzņēmums kavē maksājumus bankai, tas nozīmē, ka sadarbībai ir jābūt ļoti piesardzīgai," atzīmē Miķelsons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu pret A/S ”West Kredit” par īstenotu negodīgu komercpraksi — nepietiekamu kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanu pirms aizdevuma ar nekustamā īpašuma ķīlu izsniegšanas.

Pēc veiktas klātienes pārbaudes PTAC konstatēja sekojošus pārkāpumus: Sabiedrība datus par patērētāja saistībām neieguva no abu Latvijas kredītinformācijas biroju datubāzēm, bet tos saņēma tikai no A/S “Crefo birojs”, Sabiedrība nav rūpīgi vērtējusi bankas konta pārskatos redzamās saistības, Sabiedrība ne visās kredītlietās pārliecinājās par refinansēto (pārkreditēto) saistību esamību un to atlikumu pirms aizdevuma izsniegšanas, Sabiedrība pēc aizdevuma izsniegšanas ne visās kredītlietās pārliecinājās, vai izsniegtie naudas līdzekļi novirzīti refinansēto saistību dzēšanai un Sabiedrība nepareizi interpretēja galvinieka statusu.

Tādējādi Sabiedrība neieguva pietiekamu informāciju par patērētāja vai galvinieku saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī iegūto informāciju neanalizēja vienkopus. Līdz ar to neizpildīja normatīvajos aktos uzlikto pienākumu kredīta devējiem par atbilstošu maksātspējas vērtēšanu.