Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

No visiem starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar dzelzceļu 48,3 miljonus tonnu jeb 89,4 % veidoja importa kravu pārvadājumi, kas ietver arī kravu pārvadājumus uz Latvijas ostām. Importa kravu pārvadājumi samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 2,3 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas skaidrojams ar ogļu, naftas produktu un dzelzs rūdas kravu samazinājumu no Krievijas.

Tranzītā caur Latvijas teritoriju pārvadāja 2,8 miljonus tonnu kravu – par 1 miljonu tonnu (53,7 %) vairāk nekā 2014. gadā.

2015. gadā ar autotransportu pārvadāja 62,2 miljonus tonnu kravu – tikpat cik 2014. gadā. Kravu pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 %, bet starptautiskie pārvadājumi pieauga par 2,3 miljoniem tonnu jeb 19,5 %.

Eksporta kravu pārvadājumos pārvadāja 4,3 miljonus tonnu kravu – par 1 % vairāk nekā 2014. gadā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu kravu pārvadājumi uz Igauniju pieauguši par 9,7 %, Vāciju – par 5,1 %, Lietuvu –par 2,7 %. Turpretī pārvadājumi uz Krieviju saruka par 28,7 %.

2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu importa kravu pārvadājumi saruka par 5,8 %, pārvadājot 2,6 miljonus tonnu kravu. Būtisks kritums bija pārvadājumiem no Lietuvas – par 33,2 % mazāk kravas nekā 2014. gadā. Savukārt no Igaunijas ievesti 0,6 miljoni tonnu kravas – par 3,3 % vairāk.

2015. gadā strauji pieauga Latvijā reģistrēta autotransporta kravu pārvadājumi ārvalstīs. Ārvalstīs 2015. gadā pārvadāja 7,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,4 miljoniem tonnu jeb 50,6 % vairāk nekā 2014. gadā. Līdz ar Eiropas Savienības ekonomisko sankciju ieviešanu pret Krieviju un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā Latvijas auto kravu pārvadātāji pārorientējās uz pakalpojuma sniegšanu ārvalstīs. Visvairāk kravas pārvadāja Zviedrijā – 1,1 miljonu tonnu – par 0,7 miljoniem tonnu (150,4 %) vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vācijā pārvadāja 0,8 miljonus tonnu kravu (par 0,5 miljoniem tonnu jeb 138,9 % vairāk).

2015. gadā ar sabiedrisko transportu pārvadāja 250,7 miljonus pasažieru, kas ir par 2,6 % jeb 6,6 miljoniem pasažieru mazāk salīdzinājumā ar 2014. gadu. Pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām no 2010. gada nav izteiktas tendences. No 2011. gada līdz 2014. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu, pārvadāto pasažieru skaits pieauga (2011. gadā – 2,2 %, 2012. gadā – 0,8 %, 2013. gadā – 3,1 %, 2014. gadā – 2,4 %), bet 2015. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu tas nedaudz samazinājās – par 0,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn zemākais pārvadāto kravu apjoms kopš 2010. gada

Žanete Hāka, 01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

1. ceturksnī pārvadāto kravu kritums visās transporta nozarēs

Dienas Bizness, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 14 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem – par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 % salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu.

2016. gada 1. ceturksnī ar dzelzceļa transportu pārvadāja 13,0 miljonus tonnu kravu, kas ir par 20,6 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 33,6 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 3,5 miljoniem tonnu jeb 21,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 20,2 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 14,0 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 49,5 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 10,8 miljonus tonnu , kas bija par 21 % mazāk nekā 2015. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb 2,3 %, bet kravu apgrozība pieauga par 3,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 4,2 miljoniem tonnu jeb 13,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,2 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 26 % un 26,1 %.

No Latvijas ostām 2018. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,6 miljoni tonnu, par 0,7 % vairāk, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā – 10 miljoni tonnu jeb par 19,2 % mazāk, Liepājas ostā – 3,9 miljoni tonnu jeb par 18,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 0,9 miljoni tonnu, par 13,7 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī lidostā «Rīga» ielidoja un no tās izlidoja 1,4 miljoni pasažieru, kas ir par 19,4 % vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni. Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 3,3 tūkstoši pasažieru jeb par 84,7 % vairāk nekā pagājušajā gadā attiecīgajā laika periodā, bet ar ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no ostām izbrauca 207 tūkstoši pasažieru, kas ir par 15,7 % vairāk nekā 2017. gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šajā laika periodā ir samazinājies ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāto pasažieru skaits, kas veido 57,9 miljonus pasažieru un tas ir par 4,9 % mazāk nekā pērn. Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī un tā pieaugums ir 0,2 %, bet ar regulāras satiksmes autobusiem un ar pilsētu elektrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,7 %.

2018. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 2,3 miljoniem tonnu jeb 7,7 % un kravu apgrozība – par 10,4 %.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 2,2 miljoniem tonnu jeb 15,4 %, bet kravu apgrozība – par 10,5 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,4 miljoniem tonnu jeb 3 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 38,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pirmajā pusgadā samazinājies kravu un pasažieru pārvadājumu skaits

Zane Atlāce - Bistere, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 11,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais kravu kritums bija dzelzceļa transportā – par 19,8 %.

2016. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,6 miljonus tonnu kravu – par 20,4 % vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 6,1 miljonu tonnu jeb 20,5 %. No tiem importa kravu pārvadājumi samazinājās par 18,6 %, eksporta kravu pārvadājumi – par 4,5 %, bet kravu pārvadājumi tranzītā caur Latviju – par 59,7 %. Pārvadājumi uz un no Latvijas ostām veidoja 20 miljonus tonnu, kas bija par 19,5 % mazāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 2,8 miljoniem tonnu jeb 8,4 %, bet kravu apgrozība – par 15,7 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,4 miljoniem tonnu jeb 10,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 1,7 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjomsun kravu apgrozība samazinājās par 23,4 %.

No Latvijas ostām 2018. gada deviņos mēnešosnosūtīja un ostās saņēma 48,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 26,7 miljoni tonnu, par 4,8 % vairāk, Ventspils ostā – 15,1 miljons tonnu jeb par 7 % mazāk, Liepājas ostā – 5,5 miljoni tonnu jeb par 16,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,4 miljoni tonnu, par 12,8 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas pirmajā pusgadā pieauga par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, bet kravu apgrozība – par 2,8 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 0,3 miljoniem tonnu jeb 1,2 %, bet kravu apgrozība – par 6,3 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 2,9 miljoniem tonnu jeb 10,3 %, bet kravu apgrozība – par 0,3 %.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 5,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,5 %. No Latvijas ostām 2017. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 34 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā.No ostām nosūtīja 30,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,2 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 2,7 miljoniem tonnu jeb 35,3 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 11,9 % un mobilo kravu pieaugums par 11,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 2,3 miljoniem tonnu jeb 2,7 % un kravu apgrozība– par 3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par vienu miljonu tonnu jeb 2,8 %, bet kravu apgrozība pieauga par 1,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 3,3 miljoniem tonnu jeb 6,9 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 0,7 %.

No Latvijas ostām 2017. gada deviņos mēnešos nosūtīja un ostās saņēma 47,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

No ostām nosūtīja 42,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 3,1 miljonu tonnu jeb 28 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 15,4 % un mobilo kravu pieaugums par 14,1 %. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās naftas produktiem – par 16,6 %, labībai un labības produktiem – par 11,4 %, kokmateriāliem – par 3,1 %, minerālmēsliem – par 15,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms saglabājies pērnā gada līmenī

Rūta Cinīte, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pa VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – kopumā pārvadāti 27,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ella Pētermane.

Dažās kravu grupās vērojams kritums, kas saistīts ar sezonalitāti, savukārt citās izaugsme, kas līdzsvaro kopējos pārvadāto kravu apjoma rādītājus. Ņemot vērā tranzīta un loģistikas nozares sezonalitāti, jūlijā vērojams neliels kravu apjoma samazinājums, taču gada griezumā tas izlīdzinās, un kopējais kravu apjoms ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim, skaidro kompānijā.

Tostarp nedaudz pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apjoms (0,7 miljoni tonnu jeb par 3,5% vairāk nekā pērn šajā periodā) un vairāk nekā divkārt pieaudzis sauszemes tranzīts (1,97 miljoni tonnu jeb par 118,4% vairāk nekā pērn).

Septiņu mēnešu griezumā vislielākais samazinājums vērojams eksporta jeb no ostām transportēto kravu apjomā, kas tiek izvestas no Latvijas (1 miljons tonnu jeb 65% attiecībā pret pagājušā gada septiņiem mēnešiem), - vienlaikus tieši jūlijā šajā segmentā vērojams 4,5% pieaugums. Savukārt importa pārvadājumi ir 97,8% līmenī pret pagājušo gadu (23,6 miljoni tonnu), turklāt lielākā daļa no tiem tiek vesti caur ostām uz tālākiem galamērķiem – un šis apjoms septiņos mēnešos pieaudzis par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas Dzelzceļa elektrifikācija nav futbols vienos vārtos

Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam nav noslēpums, ka dzelzceļa kravu apjoms Latvijā šogad ir krities par teju 20%, kas skaidrojams gan ar nelabvēlīgām tendencēm izejvielu cenās, ogļu pieprasījuma kritumu Rietumos, gan Krievijas politisku lēmumu novirzīt lielāku daļu kravu uz savām Baltijas jūras ostām.

Pēdējā laikā arvien vairāk novērojam, ka Krievijas vārdi pārvēršas darbos – valsts uzņēmumiem pavēlēts kravas virzīt caur savām ostām, apejot Latviju. Šādam lēmumam ir ne tikai politisks motīvs, bet arī ekonomisks – ir jāatpelna milzīgās investīcijas Sanktpēterburgā, Ustjlugā un Primorskā. Šajā brīdī paziņot par vairāku simtu miljonu eiro investīcijām Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā varētu šķist kā likt naudu kabatās nelaiķim, kurš tiek guldīts zemes klēpī, tomēr situācija nav tik viennozīmīga kā sākotnēji izskatās.

Viens no iemesliem, kāpēc dzelzceļa elektrifikācija ir nepieciešama, ir tendences mūsdienu dzelzceļa infrastruktūrā. Kā agrākos laikos esam atteikušies no tvaika lokomotīvēm, tā šobrīd dīzeļlokomotīves jau ir pagātne. Tās ir neefektīvākas par elektrolokomotīvēm, prasa biežākas apkopes, piesārņo vidi ar kaitīgajiem izmešiem. Elektromagnētiskās levitācijas paklāji, pa kuriem varētu sūtīt kastītes ar kravām un pasažieriem vēl ir tāla nākotnes vīzija, tāpēc nākas samierināties ar daudz piezemētākām tehnoloģijām. Tāpat jāņem vērā, ka pašreizējā Latvijas dzelzceļa lokomotīvju flotē ir eksemplāri, kuru vieta drīzāk būtu muzejā nevis un maģistrālajiem sliežu ceļiem, to apkopes un remonti prasa lielus ieguldījumus, turklāt būtiska dīzeļlokomotīvju flotes daļas nomaiņa būs jāveic neatkarīgi no tā vai tiek veikta dzelzceļa elektrifikācija vai nē. Novecojušas ir arī esošās dzelzceļa elektrolīnijas, kas tuvākajā laikā būs jāmaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarucis pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru šī gada piecos mēnešos pārvadāti 20,36 miljoni tonnu kravu, kas ir 79% no pagājušā gada attiecīgajā periodā pārvadāto kravu apjoma, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kravu apjoma dinamikā vērojamas pozitīvas pārmaiņas – salīdzinot ar šī gada četru mēnešu pārvadājumu rādītājiem, apjoms palielinājies par 0,6%.

Iekšzemē pārvadājumu apjoms veido 122% salīdzinot ar pagājušā gada pieciem mēnešiem. Importa pārvadājumos caur pieostas stacijām pārvadāti 18,1 miljons tonnu, kas ir 80,2% no pērn pārvadātā, savukārt eksporta pārvadājumos pārvadāts 1,09 miljoni tonnu, kas veido 91,9% salīdzinot ar pagājušā gada piecos mēnešos pārvadāto apjomu. Nedaudz, par 5,8%, samazinājies pārvadāto ķīmisko kravu apjoms – pārvadāti 645 tūkstoši tonnu.

Visvairāk pārvadāta nafta un naftas produkti – 7,9 miljoni tonnu (74,6% no pērn pārvadātā), kā arī akmeņogles – 6,06 miljoni tonnu (66,7%). Pārvadāto minerālmēslu apjoms sastādīja 1,7 miljonus tonnu, kas ir 95,8 procenti no pērn pārvadātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš izceļ kravu apjomu pieaugumu septembrī pret augustu, lai gan deviņos mēnešos kopumā samazinājums arvien teju 20%

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) medijiem izplatītā informācija, ka septembrī pieaudzis pārvadāto kravu apjoms, nozares nezinātājiem varētu radīt iespaidu, ka tranzīta jomā viss atkal labi. Uzņēmums ziņo, ka pa LDz infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms pagājušajā mēnesī sasniedza 3,66 milj. t, tādējādi par 7,5% pārsniedzot šī gada augusta rādītājus. Savukārt LDz prezidents Edvīns Bērziņš skaidro, ka «kopumā pārvadājumu apjoma dinamika mainās pozitīvā virzienā».

Protams, kravu apjomu samazinājuma sarukums par 0,9 procentpunktiem no 20,5% astoņu mēnešu griezumā līdz 19,6% deviņu mēnešu griezumā ir patīkama ziņa, taču joprojām vērojamais kravu apjomu kritums teju par piektdaļu salīdzinājumā ar pērno gadu nav nekāda prieka vēsts. Nepatīkamos faktus E. Bērziņš gan ietērpj nezinātājam grūti atpiņķerējamos vārdos, proti, ka kompānija turpina «ļoti aktīvi strādāt ar mūsu klientiem, lai nākamajos mēnešos vēl uzlabotu šo kravu dinamiku salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šā gada oktobrī maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadājis 721 pasažieri, kas ir par 98,9% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Kopumā ar kompānijas prāmjiem pagājušajā mēnesī pārvadāto pasažieru skaits bijis 162 311, kas ir par 79,7% mazāk nekā pirms gada.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, samazinājies par 73,6% līdz 110 063 cilvēkiem. Savukārt pārvadājumos starp Somiju un Zviedriju "Tallink" pakalpojumus oktobrī izmantojuši 47 979 pasažieri, kas ir par 80,3% mazāk nekā 2019.gada desmitajā mēnesī, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits oktobrī gada izteiksmē sarucis par 95,2% un bijis 3548 cilvēki.

"Tallink" pārvadāto kravu apmērs oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada samazinājies par 18,7% - līdz 27 794 kravas vienībām, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits sarucis par 46,2% - līdz 46 524 spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Rīgu un Stokholmu augustā sarucis par 88,6%

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šā gada augustā maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadājis 11 177 pasažierus, kas ir par 88,8% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Kopumā ar kompānijas prāmjiem pagājušajā mēnesī pārvadāto pasažieru skaits bijis 453 880, kas ir par 55,4% mazāk nekā pirms gada.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, samazinājies par 38,7% līdz 315 784 cilvēkiem. Savukārt pārvadājumos starp Somiju un Zviedriju "Tallink" pakalpojumus augustā izmantojuši 123 369 pasažieri, kas ir par 58,2% mazāk nekā 2019.gada astotajā mēnesī, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits augustā gada izteiksmē sarucis par 96,8% un bijis 3550 cilvēki.

"Tallink" pārvadāto kravu apmērs augustā salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada samazinājies par 2,4% - līdz 29 798 kravas vienībām, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits sarucis par 17,3% - līdz 95 430 spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru