Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

«Mūzika nav Dieva dota gaisa plūsma, vējš. Cilvēki gadiem ilgi ir mācījušies spēlēt, komponēt un mūzika ir viņu gara darbs,» pamatoja A. Mūrnieks. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka daudz jomas Latvijā vēl aizvien netiek administrētas, lai gan to varētu darīt.

Lai būtu lielāka skaidrība, kādos gadījumos pēc Autortiesību likuma grozījumu veikšanas, būtu jāmaksā atlīdzība ir plānots noslēgt saprašanās memorandus, piemēram, asociāciju starpā, piebilda LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

Jāatzīmē, ka no šā brīža diskusijām par plānotajiem grozījumiem Autortiesību likumā izriet, ka mazie biroji līdz desmit darbiniekiem varētu iztikt bez mūzikas licenču iegādes.

Mūzikas klausīšanās licences nebūtu jāiegādājas uzņēmumu birojos, kuros strādā viens darbinieks, kā arī birojiem, kuru darbinieki ir savstarpēji pazīstami, skaidroja Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis.

Virzītie grozījumi Autortiesību likumā paredzētu arī to, ka licence nebūtu jāiegādājas sabiedriskā transporta vadītājam, ja mūzika tiktu atskaņota kabīnē, taču licence būtu nepieciešama, ja mūzika tiktu atskaņota skaļruņos. Licence būtu nepieciešama klientu apkalpošanas zālēs, lielas ražošanas telpās, uzskaitīja R. Gulbis.