Jaunākais izdevums

2012. gadā Latvijā bijušas ceturtās mazākās darbaspēka izmaksas 27 Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina Eurostat apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vienas stundas darbaspēka izmaksas sasniegušas 7,50 eiro

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 45 centiem jeb 6,4 %, sasniedzot 7,50 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 9,2 %.

2016. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās, izņemot valsts pārvaldi, kur gada laikā tās saruka par 1,8 %, kā arī enerģētikas nozari un izglītību, kur bija vērojams kritums attiecīgi par 0,4 % un 0,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē – par 21,4 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 13,2 %, būvniecībā – par 12,9 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 11,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos – par 11,7 %, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Forums Statistika zināšanu sabiedrībai - fotogrāfijās

Māris Ķirsons
, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn bija 8,1 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publiskotie dati.

Saskaņā ar tiem zemākas darbaspēka izmaksas ekonomikā, neskaitot lauksaimniecību un valsts pārvaldi, pērn bija Bulgārijā (4,9 eiro stundā), Rumānijā (6,3 eiro) un Lietuvā (astoņi eiro).

Igaunijā darbaspēka izmaksas stundā pagājušajā gadā bija 11,7 eiro, kas ir desmitais zemākais radītājs ES.

Savukārt vislielākās darbaspēka izmaksas pagājušajā gadā reģistrētas Dānijā (42,5 eiro), Beļģijā (39,6 eiro), Luksemburgā (37,6 eiro), Zviedrijā (36,6 eiro) un Francijā (36 eiro).

ES vidēji šis rādītājs bija 26,8 eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā. Eirozonā darbaspēka izmaksas pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaugušas par 1,9%, sasniedzot 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā ceturtajā ceturksnī trešais lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ES

LETA, 20.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējiem trim mēnešiem, pieauga par 8,1%, kas ir trešais straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais darbaspēka izmaksu pieaugums ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada oktobri-decembri reģistrēts Rumānijā - par 12,3%, kam sekoja Lietuva (+10,7%), bet nedaudz mazāks kā mūsu valstī pieaugums bijis Bulgārijā (+8%), Ungārijā (+6,3%), Slovēnijā (+5,8%) un Igaunijā (+5,7%).

Savukārt darbaspēka izmaksu samazinājums reģistrēts vienīgi Grieķijā (-0,5%) un Austrijā (-0,1%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 1,7%, bet eirozonā pieaugums bija par 1,6%.

Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES ceturtajā ceturksnī gada izteiksmē pieauga par 1,7%, bet eirozonā kāpums bija par 1,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas oktobrī-decembrī bija 9,6% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,4%, bet Igaunijā - 6,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā janvārī bijis septītais augstākais bezdarba līmenis ES

LETA, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā augstākais atalgojums pakalpojumu sektorā, ES - rūpniecībā

Žanete Hāka, 28.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē eirozonā un Eiropas Savienībā augstākais atalgojums bijis rūpniecības nozarē, savukārt Latvijā – pakalpojumu sektorā, liecina Eurostat dati.

Eirozonā rūpniecības sektora vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 31 eiro, biznesa ekonomikā – 28,6 eiro, pakalpojumu sektorā – 28 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 27,7 eiro, bet būvniecības sektorā – 24,5 eiro stundā.

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 24,6 eiro, biznesa ekonomikā – 23,8 eiro, pakalpojumu sektorā – 23,9 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 23,2 eiro, bet būvniecības sektorā – 21 eiro stundā.

Latvijā pelnošākais bijis pakalpojumu sektors, kur vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijušas 6,8 eiro. Biznesa ekonomikā atalgojums bijis vidēji 6,5 eiro stundā, bet rūpniecībā – 6,2 eiro. Nebiznesa sektorā atalgojums bijis 5,5 eiro stundā, bet būvniecībā – 5,9 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 36 centiem stundā

Dienas Bizness, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas stundas darbaspēka izmaksas 2014. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, pieauga par 36 centiem stundā jeb 6,1% un sasniedza 6,53 eiro stundā. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Darbaspēka izmaksu pieaugumu 2014. gada 4. ceturksnī galvenokārt veicināja darba samaksas kāpums par 7,2%, kamēr pārējās darbaspēka izmaksas par nostrādāto stundu pieauga tikai par 1,5%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas straujāk auga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 9,7%, nekustamo īpašumu nozarē - par 9,6%, būvniecībā - par 9,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē - par 8,2%, kā arī valsts pārvaldē - par 7,3%.

Visās minētajās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu nozari, darbaspēka izmaksu kāpumu radīja gan darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Nekustamo īpašumu nozarē regulārās darba samaksas fonds pieauga par 13,1%, bet neregulārās piemaksas un prēmijas samazinājās par 24,4%. Būvniecībā un nekustamo īpašumu nozarē stundas darbaspēka izmaksu kāpumu ietekmēja arī nostrādāto stundu samazinājums - attiecīgi par 2,2% un 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Stundas darbaspēka izmaksas augušas par 7,3 %

Žanete Hāka, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 51 centu jeb 7,3 %, sasniedzot 7,46 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem darbaspēka izmaksas palielinājās par 7,8 %.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,7 %, enerģētikas nozarē – par 17,6 %, izglītībā – par 9,7 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,6 % un ieguves rūpniecībā – par 9,2 %.

Darbaspēka izmaksu kāpumu šajās nozarēs, izņemot ieguves rūpniecību, ietekmēja galvenokārt darba samaksas un neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Enerģētikas nozarē gada laikā pieauga arī brīvprātīgo sociālo iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksu u.c.) apjoms, bet citu pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē palielinājās darba devēja izmaksāto pabalstu summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijai ceturtā zemākā stundas darba likme ES

Žanete Hāka, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā eirozonā vidējā vienas stundas darbaspēka izmaksas likme ekonomikā bija 28,4 eiro, savukārt Eiropas Savienībā – 23,7 eiro, liecina Eurostat dati.

Eksperti gan uzsver, ka pastāv ļoti liela starpība valstu vidū. Tā, zemākās darbaspēka stundas izmaksas reģistrētas Bulgārijā – 3,7 eiro, Rumānijā – 4,6 eiro, Lietuvā – 6,2 eiro un Latvijā – 6,3 eiro. Savukārt augstākā stundas likme ir Zviedrijā – 40,1 eiro, Dānijā – 38,4 eiro, Beļģijā – 38 eiro, Luksemburgā – 35,7 eiro un Francijā – 34,3 eiro.

Visaugstākās darbaspēka stundas izmaksas bijušas ražošanas nozarē – eirozonā stundas likme pērn sasniedza 31 eiro, bet ES – 24,6 eiro. Otrajā vietā ierindojās pakalpojumu sektors ar attiecīgi 28 eiro un 23,9 eiro, bet trešā augstākā samaksa bijusi būvniecībā – eirozonā stundas likme bija 23,5 eiro un ES – 21 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jomas, kurās darbaspēks izmaksājis visvairāk

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 54 centiem jeb 7,3 %, sasniedzot 8,02 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati.

Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija identiskas – 7,3 %.

TOP 5 jomas, kurās 2017. gada 4. ceturksnī bija visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas, skatiet galerijā!

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga gandrīz visās jomās, izņemot citus pakalpojumus (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), kur gada laikā tās saruka par 10,3 %.

Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – par 11,0 %, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (juridiskie, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskie un arhitektūras pakalpojumi, konsultēšanas pakalpojumi komercdarbībā un vadībzinībās, zinātniskā darbība u.c.) – par 10,8 %, enerģētikas, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē - par 10,4 %, valsts pārvaldē – par 10,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis trešais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2017.gadā bija 68% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (54%), kā arī Ungārijas un Horvātijas (abās valstīs 62%) rādītājus. Tāds pats AIC kā Latvijā pērn bijis arī Rumānijā.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (73%), Slovākijā, Polijā un Grieķijā (visās valstīs 76%), Slovēnijā (77%), Maltā (78%), Portugālē un Čehijā (abās valstīs 82%), Lietuvā (88%) un Spānijā (89%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (133%), Vācijā (122%), Austrijā (117%), Dānijā un Lielbritānijā (abās valstīs 114%), kā arī Beļģijā un Somijā (abās valstīs 112%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tabula: Latvija sociālās aizsardzības tēriņu ziņā otra skopākā ES

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai 2010. gadā bija 17,8% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina jaunākie Eurostat dati.

Zemākā līmenī sociālā aizsardzība bijusi vien Rumānijā, kur šim mērķim atvēlēti līdzekļi 17,6% apmērā no IKP.

Igaunija un Lietuva, ar ko Latvija visbiežāk tiek salīdzināta, sociālajai aizsardzībai 2010. gadā atvēlēja līdzekļus attiecīgi 18,1% un 19,1% apmērā.

Tikmēr 2009. gadā Latvijas tēriņi sociālajai aizsardzībai bija paši zemākie ES. Tāpat tie zemākajā līmenī ES valstu grupā bija arī pirmskrīzes laikā, proti, 2007. gadā.

: - dati nav pieejami

Avots: Eurostat

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cibiņa egles ēnā – gandrīz puse Latvijas bērnu

Didzis Meļķis, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk par ceturto daļu Eiropas Savienības bērnu zem 18 gadiem – 27% – 2011. gadā atradušies nabadzības un sociālās atstumtības riska zonā, liecina Eurostat šodien publiskotais pētījums. Latvijā šis procents ir dramatiski augstāks par ES vidējo – 44%.

Attiecīgi ar 52% un 49% bērnu riska ziņā sliktāki rādītāji par Latviju ir tikai Bulgārijai un Rumānijai. Igaunijā šis riska rādītājs ir 24,8%, Lietuvā – 33,4%.

Darbaspējīgajiem pieaugušajiem eiropiešiem nabadzības un atstumtības risks vidēji ir 24%. Igaunijā tas ir 24,2%, Latvijā – 40,9%, bet Lietuvā – 33,6% (augstāks nekā Lietuvas bērniem).

Eurostat pētījums uzrāda, ka bērnu mantiskā un sociālā drošība ir ārkārtīgi atkarīga no vecāku izglītības līmeņa. Praktiski visās ES valstīs šo risku procents bērniem drastiski krītas līdz ar katru nākamo vecāku pakāpienu augšup pa izglītības kāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija viena no pirmajām ES sāk valsts uzkrāto pensiju saistību aprēķināšanu

Žanete Hāka, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) viesojas ES Statistikas biroja Eurostat) eksperts Jens Gruets.

Vizītes laikā CSP eksperti informēja par līdz šim paveikto jauna rādītāja – valsts uzkrāto pensiju saistību – aprēķināšanā.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula Nr. 549 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā paredz sagatavot datus par uzkrātajām pensiju saistībām sociālās apdrošināšanas pensiju shēmās.

Tādējādi jaunā statistiskā informācija sniegs iespēju dalībvalstīm prognozēt, apkopot un starptautiski salīdzināt naudas apjomu, izteiktu šodienas vērtības izteiksmē, kas būtu jāizmaksā nākamajiem pensionāriem, balstoties uz atskaites brīdī uzkrātajām iemaksām, kā arī naudas apjomu, kas nepieciešams nākamo pensiju izmaksām jau esošajiem pensionāriem, ņemot vērā paredzamā mūža ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augustā bezdarba līmenis bija 6,4%, un tas bija augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū augustā bijis Spānijā - 13,8%, Itālijā - 9,5%, Francijā - 8,5%, Zviedrijā - 7,1%, Horvātijā - 6,9%, Somijā un Kiprā - abās valstīs 6,8%, kā arī Lietuvā - 6,6%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Čehijā - 2%, Vācijā - 3,1%, Maltā un Polijā - 3,3%, Nīderlandē - 3,5%, Rumānijā - 3,8% un Bulgārijā - 4%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, augustā samazinājies līdz 6,2% salīdzinājumā ar 6,3% jūlijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2000.gada janvāra, kad tika sākta šādu datu apkopošana. 2018.gada augustā bezdarba līmenis ES bija 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā ceturksnī mazākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ES

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šā gada otrajā ceturksnī piedzīvojusi mazāko nodarbināto cilvēku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES) ceturkšņa salīdzinājumā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājās vien par 0,1%. Tādā pat apmērā nodarbināto cilvēku skaits gan palielinājās arī Vācijā, Francijā, Horvātijā, Kiprā un Ungārijā.

Lielākais nodarbināto cilvēku skaita pieaugums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts Portugālē - par 1,3%, Grieķijā - par 1,2%, kā arī Īrijā un Spānijā - par 0,9%.

Samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā reģistrēts vienīgi Somijā - par 0,3%, Lielbritānijā - par 0,2%, kā arī Bulgārijā un Lietuvā - par 0,1%.

Igaunijā nodarbināto cilvēku skaits šajā periodā palielinājies par 0,8%, bet Zviedrijā tas saglabājies nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru