Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pēc darba (tirdzniecības) dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 4,6%.

Liels apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā, proti, par 7,7%, savukārt pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par – 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot augustu ar iepriekšējo mēnesi redzams, ka pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 1%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 1,6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 0,1%.

Swedbank ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme neapšaubāmi būs atkarīga no mājsaimniecību patēriņa kā iekšzemes kopprodukta (IKP) lielākās sastāvdaļas kāpuma. Viņa prognozē, ka tomēr, šogad patēriņš vēl saglabāsies vājš, jo neskaidrība ekonomikā vēl ir diezgan augsta un iedzīvotāji vēl nejūtas droši par savu nākotni, arī bezdarbs saglabājas augsts. Rudenī lielākie rēķini par apkuri likšot ekonomēt uz kaut ko citu. Tāpēc neesot pamata tik straujam mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam kā tas tika novērots šī gada sākumā.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 0,1%, bet ES – palielinājies par 0,5%.

Mēneša laikā eirozonā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 0,7%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis deviņās valstīs, bet audzis – 11. Lielākais kritums bijis Spānijā – par 1,8%, Dānijā un Polijā – par 1,3%, savukārt straujākais pieaugums vērojams Igaunijā – par 3,1%, Francijā un Slovēnijā – par 1,2%. Latvijā mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 0,4%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saruka par 1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 4,6%. Lielākais apgrozījuma kritums bija autodegvielas tirdzniecībā – par 13,3%. Mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas tirdzniecību, samazinājās par 1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 10%. Gadu iepriekš – 2014. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums saruka par 6,7 %.

Salīdzinot ar 2008. gada saptembri, šogad septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 30.9%, joprojām lielākais samazinājums vērojams nepārtikas preču grupā— 34.6%.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos apgrozījums sarucis par 22.7%.

2009. gada septembrī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 285.7 milj. Ls, tai skaitā, bez auto degvielas – 227.5 milj. Ls. 2009. gada janvārī – septembrī šie rādītāji bija attiecīgi – 2746.2 milj. Ls un 2257.7 milj. Ls.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 1.6%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1.5%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos kritums bijis nedaudz lielāks – par 1.8%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis mēneša, ceturkšņa un arī gada griezumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot šā gada septembri ar augustu, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 1,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos – par 2%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 0,2%.

Savukārt, salīdzinot šā gada septembra rādītājus ar 2009. gada septembri, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 6,1%. Liels apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā – par 9,4%. Pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums gan sarucis par 0,3 %.

Trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar otro, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 1%. Bet, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, kopējais apgrozījums pieaudzis nedaudz vairāk - par 2,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 4%, savukārt, pārtikas preču pārdošana sarukusi par 1,2%.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apgrozījums audzis par 3%.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 20,4%. Gadu iepriekš – 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar decembri – apgrozījums saruka par 19,9%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novērots visās lielākajās apakšnozarēs. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,7%).

«2011.gada makroekonomikas ziņu straume noslēdzas ar iepriecinošu vēsti par mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu novembrī pret oktobri (sezonāli izlīdzinātajos datos) par 1,9%. Šī vēsts ir daudz pārsteidzošāka nekā kopumā labie gada rezultāti ekonomikā, kas tikai nedaudz pārsniegs optimistiskāko prognozi pērnā gada nogalē (kad prognozēju 5% IKP pieaugumu),» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kā pirms mēneša rakstīja arī citi analītiķi, cerēt uz tirdzniecības pieaugumu mēnesī, kurā tika apturēta Latvijas Krājbankas darbība, bija «ļoti grūti». Tomēr pieaugums ir noticis,» viņš akcentē.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) pārdošanas kāpums jau kopš jūnija turas padsmit procentu diapazonā. Attiecībā pret oktobri šī patērētāju noskaņojumu labi raksturojošā komponente pieaugusi par 3,3%, kas mēneša laikā ir daudz, skaidro eksperts. Pārtikas tirdzniecības gada pieaugums (+5,2%) ir lielākais kopš 2007.gada novembra, kas varētu liecināt, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās sākusi pozitīvāk ietekmēt lielāku daļu sabiedrības.

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums rimsies, uzskata ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.

«Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0,5% ir kā rozīne uz pirmā ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties,» sacīja P. Strautiņš. Pēc viņa domām, 2012. gads sācies lieliski, tomēr esot sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika «atkal ieiet planēšanas fāzē - uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās».

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums vieš cerību par iziešanu no recesijas, tomēr eksperti brīdina, ka uz straujām pozitīvām pārmaiņām cerēt vēl nevar.

Mazumtirdzniecības dati par martu liecina, ka iedzīvotāju optimisms sācis atgriezties un ka tēriņu līmenis jau ir pāri zemākajam punktam, skaidro Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka mazumtirdzniecības pieaugumu ietekmējuši vairāki subjektīvi faktori. Viens no tiem ir negatīvo ziņu samazināšanās valsts iekšienē, kā arī labo ziņu plūsma no ārējiem tirgiem. «Pozitīvāka gaisotne nostiprina drošības pārliecību par esošo ienākumu un darba saglabāšanas iespējām. Tāpat pavasara atnākšana pēc ieilgušās ziemas, reizē ar cenu kritumu un tirgotāju izpārdošanām un citām akcijām, silda pircēju aktivitāti,» atzīst eksperts.

Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 1,6%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 13,6%. Gadu iepriekš – 2014. gada martā salīdzinājumā ar februāri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Šā gada martā, salīdzinot ar 2014. gada martu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 6,5%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 1,4%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 10,1%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 20,4%.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 2,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir samazinājies par 6,5%. Gadu iepriekš – 2012. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums samazinājās par 6,2%.

2013. gada novembrī salīdzinājumā ar 2012. gada novembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5%.

Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 7,2%, bet nepārtikas preču grupā – par 3,7%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums saglabājies nemainīgs. Straujākais apgrozījuma pieaugums novembrī bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 41,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 22,5%, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 17,9%, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 11,3%.

Neraugoties uz mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, pēc ekspertu domām, patēriņš azivien saglabājās vājš. Iedzīvotāji izvēlas lietotas preces un interneta piedāvātās iespējas.

Krīze ir spiedusi vairumam iedzīvotāju salāgot savas vēlmes ar tērētspēju, kas galvenokārt ir nozīmējis jostas savilkšanu. Viena no šādām pazīmēm ir gan degvielas tirdzniecības apjomu kritums, kas saglabājas arī gada otrajā pusē, raksturojot kopējo situāciju ekonomikas patēriņa segmentos, norāda SEB bankas ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Tāpat arī intereses kāpums par pasta un interneta piedāvātajām iespējām ietaupīt un lietotu preču iegāde, liecina par rocības mazināšanos, tomēr ne par tās zudumu. Tas liecina, ka cenu līmenim būs liela nozīme. Savukārt mazinoties bažām par darba zaudēšanu, ir grupas, kas palielina savus tēriņus atbilstoši savām iespējām. Tāpat arī noguldījumu iespēju zemā atdeve mazina stimulus naudu uzglabāt,» saka SEB bankas eksperts. Viņaprāt, sagaidāms, ka atalgojums šogad pieaugs. «Tādēļ patēriņš 2011.gadā, lai arī stipri mērenā tempā, bet uzrādīs pieaugumu. Tomēr, pirms paust sajūsmu par tā kāpumu, ir jāņem vērā arī riski, kas pavadīs ekonomiku, tajā skaitā patēriņu,» norāda SEB bankas eksperts.

Pretēji sabiedrībā šad tad izskanējušajam viedoklim par to, ka Maximas traģēdija varētu ievērojami pasliktināt pagājušā gada novembra mazumtirdzniecības datus, statistiķu aprēķini liecina, ka gada priekšpēdējais mēnesis Latvijas mazumtirdzniecības sektoram ir vainagojies ar straujāko izaugsmi pēdējā pusgada laikā. Proti, novembra izaugsmes temps, rēķinot gada izteik- smē, bijis straujākais kopš šā gada maija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš,mazumtirdzniecības nozare ir piedzīvojusi 5% izaugsmi. Samērā būtisks pieaugums ticis fiksēts arī viena mēneša laikā, proti, salīdzinājumā ar oktobri tirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (t.i., atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 1,2%.

Atgūšanās gads

«Pērnais ir bijis atgūšanās gads Latvijas cilvēkiem – smagais krīzes periods aizvien lielākai sabiedrības daļai pamazām paliek pagātnē, pārliecība par ekonomikas stabilitāti no valstsvīru runām ienāk cilvēku mājās, un tas ietekmē sabiedrības gatavību tērēt vairāk. Tiesa, joprojām akcijas preču īpatsvars ir samērā augsts, un pircēji ir pieraduši veikalu plauktos izvēlēties tieši atlaižu produktus,» norises tirdzniecībā komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Analizējot pirkumu grozu saturu, viņš secina, ka sava loma tirdzniecības pieaugumam ir arī eiro. Repektīvi, pircēji, tērējot uzkrātos latus, vairāk iegādājušies produktus ar ilgāku derīguma termiņu – eļļu, kafiju, makaronus un citus, kā arī atļāvušies veikt lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku un elektropreces. Tas likumsakarīgi palielinājis nozares apgrozījumu un veicinājis mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi, norāda tirgotāju pārstāvis.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms ir palielinājies par 3,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 3,7%.

2014. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums samazinājās par 2,5%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī salīdzinājumā ar novembri palielinājās par 14,2%. Gadu iepriekš – 2013. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 16,9%.

2014. gada decembrī, salīdzinot ar 2013. gada decembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,7%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 0,4%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 10,9%.

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,3%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 6,7%. Gadu iepriekš – 2013. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums samazinājās par 5,5%.

2014. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada novembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,7%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 0,3%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 7,5%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 16,1%.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā samazinājies par 11,2%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums sarucis par 1,6%. Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas palielinājies par 0,3%.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar 2009. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 7,6%. Lielāks apjoma samazinājums aprīlī bijis pārtikas preču grupā – par 9.1%. Nepārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par 6,8%.

Db.lv jau informēja, ka martā salīdzinājumā ar februāri mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 2,9%.

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.