Lai arī Latvijā lielam daudzumam medikamentu ir pieejami aizvietotāji, ik gadu pacienti pārmaksā vairākus miljonus latu, jo pērk visdārgākās zāles. Pērn cilvēki pārmaksājuši pat deviņus miljonus latu, ziņo laikraksts Neatkarīgā.
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir tas, ka pacienti nezina vai netiek informēti, ka konkrētā situācijā ir iespējams iegādāties nevis oriģinālo medikamentu, bet oriģinālā medikamenta analogu, kas maksātu mazāk.
Otrkārt, ir pacienti, kuriem šķiet, ka ārstēties un izārstēt var tikai ar visdārgāko, tātad vislabāko medikamentu. «Visām pusēm jābūt ieinteresētām, lai cilvēkiem būtu pieejamas zāles un lai cilvēki par tām nepārmaksātu milzīgas summas, taču, lai šādu situāciju sasniegtu, valsts iestādēm jābūt ieinteresētām patentbrīvos medikamentus pietiekami ātri iekļaut sarakstos,» norāda Eiropas Patentbrīvo medikamentu asociācijas farmācijas politikas vadītāja Elke Grotere.
Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm esot zemākais valsts apmaksāto zāļu īpatsvars no kopējā zāļu patēriņa. Igaunijā valsts apmaksātas recepšu zāles no visām zālēm ir 64%, bet Latvijā – tikai 44%. Arī Lietuvā valsts apmaksā pacientiem vairāk.
No kopējā zāļu tirgus ievērojama daļa ir kompensējamās zāles. Pērn zāļu tirgus apjoms bija tuvu 200 miljoniem latu, taču salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir samazinājies par 4,5%. No tiem 71,7 miljoni latu ir kompensējamo medikamentu tirgus, kas samazinājies par 6,9%.
Savukārt Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāve Agita Lazdiņa norāda, ka Latvijā ir zemākā patentbrīvo medikamentu popularitāte, jo iztrūkst atbalstošas politikas. Pēc viņas aprēķiniem no top 50 recepšu zālēm Latvijā tikai 3% ir patentbrīvas zāles. Latvijā ir arī augstākā vidējā iepakojuma cena kompensējamām zālēm Baltijā.