Citas ziņas

Pērn visvairāk kritušas graudu cenas

Vēsma Lēvalde, 28.04.2010

Jaunākais izdevums

Ražotāju cenu indekss lauksaimniecībā 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu sarucis par 21.4%.

Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kopējo lauksaimniecības ražotāju cenu kritumu ietekmējusi gan augkopības, gan lopkopības produkcijas cenu samazināšanās. Augkopības produktu ražotāju cenas 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu saruka par 21.1%. Cenu kritums bija vērojams visiem augkopības produktiem, bet vislielākais – graudiem un rapsim (ttiecīgi 30.1% un 30.5%), ko ietekmēja labības un rapša iepirkuma cenu samazināšanās pasaules tirgos.

Graudu vidējā iepirkuma cena kritās no 100.06 Ls par tonnu 2008.gadā līdz 73.25 Ls par tonnu 2009.gadā jeb par 26.8 %, tai skaitā kviešu – no 108.76 Ls līdz 79.75 Ls par tonnu jeb par 26.7%, rudzu – no 83.79 Ls līdz 56.02 Ls par tonnu jeb par 33.1%, miežu – no 93.01 Ls līdz 61.95 Ls par tonnu jeb par 33.4%.

Kartupeļu ražotāju cena samazinājās par 17.0% salīdzinājumā ar 2008.gadu, dārzeņiem – par 13.4% (tai skaitā gurķiem – par 4.9%, tomātiem – par 23.2%), augļiem un ogām - par 11.6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3%, kas ir straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,2%), kam seko Bulgārija (+5,9%), Igaunija (+5,7%) un Apvienotā Karaliste (+5,1%).

Lietuvā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 3,9%.Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas šogad augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaugušas par 2,9%, bet eirozonā kāpums bijis 2,5% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada jūliju - ražotājcenas ES vidēji augušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,3%.Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas augustā palielinājušās 22 ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums bijis Ungārijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (visās valstīs +0,9%), Beļģijā (+0,8%), kā arī Grieķijā un Horvātijā (abās valstīs +0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā novembrī bijis trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums ES

LETA, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» piektdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,1%), kam seko Bulgārija (+5,8%), Lielbritānija (+5,1%), Ungārija (+4,7%), Nīderlande (+4,6%), kā arī Lietuva un Grieķija (abās valstīs +4,5%). Igaunijā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 1,4%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieaugušas par 3,1%, bet eirozonā kāpums bijis 2,8% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada oktobri - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā vidēji augušas par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eurostat: Latvijā jūnijā ražotājcenām lielāks kritums nekā ES vidēji

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas samazinājušās par 5,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-7,8%), Beļģijā (-7,5%), Itālijā un Spānijā (abās valstīs -6,1%), bet kāpums bijis vien Maltā (+1,5%), Slovēnijā (+0,7%) un Luksemburgā (+0,1%). Igaunijā ražotājcenas sarukušas par 2,3%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3,4%, bet eirozonā kritums bijis 3,7% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās vienīgi Čehijā (-0,1%). Lielākais pieaugums bijis Igaunijā (+3,7%), Dānijā (+3,3%), Somijā (+2,2%), Spānijā (+1,9%), Beļģijā (+1,8%), Lietuvā (+1,6%) un Grieķijā (+1,5%). Latvijā ražotājcenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palikušas nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā rūpniecības ražotājcenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi samazinājušās par 4,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-8,5%), Kiprā (-6,7%), Itālijā (-5,4%), Grieķijā (-5,3%), Dānijā, Igaunijā un Somijā (visās valstīs -5,2%), bet kāpums bijis vien Slovākijā un Slovēnijā (abās valstīs +0,3%) un Maltā (+1,7%).

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3%, bet eirozonā kritums bijis 3,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - ražotājcenas ES pieaugušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās septiņās valstīs, straujākais kritums bijis Kiprā (-2,2%) un Igaunijā (-2,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražotājcenas signalizē par patēriņa cenu kāpumu

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts, 19.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā aprīlī, arī maijā līdzīgi bija vērojams būtisks ražotājcenu kāpums, mēneša laikā ražotājcenām palielinoties par 1.8%.

Ražotāju cenas vairāk palielinājās eksportētai produkcijai (par 3.1% mēneša laikā), mazāk vietējā tirgū ražotai produkcijai (par 0.9%). Gada laikā eksportētai produkcijai ražotājcenu kāpums jau veido 9.4%, savukārt vietējā tirgū realizētai produkcijai gada griezumā vēl neliela 0.6% liela deflācija, tomēr arī šeit ir augšupejoša tendence, tādējādi jau tuvākajos mēnešos arī vietējā tirgū realizētai produkcijai ražotājcenas no mīnusiem varētu pārvērsties plusos. Ražotājcenu šis pieaugums daļēji tiks iecenots cenās, un mazinās arī patēriņa cenu deflāciju.

Ražotājcenu pieaugumu virza resursu un izejvielu cenu kāpums pasaules tirgos, kā arī pasaules globālās ekonomikas atveseļošanās process, kas ļauj ražotājiem ārējos tirgos pārdot savu preci dārgāk nekā vietējā tirgū. Ražotāji izejvielu cenu izmaiņas izjūt mazliet ātrāk nekā patērētāji, līdz ar to šis izejvielu cenu kāpuma efekts ātrāk atbalsojās ražotājcenu statistikā. Patlaban līdzīgas ražotājcenu pieauguma tendences vērojamas gan pārējās Baltijas valstīs, gan arī Eiropas Savienībā, līdz ar to pagaidām nav pamata satraukumam par iespējamo Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pasliktināšanos cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa cenu pieaugums pret martu izrādījies pārāk straujš, liekot ekspertiem secināt, ka cenas sāks pieaugt ātrāk nekā gaidīts un gada griezumā var izrādīties nevis iepriekš lēstā deflācija 3 - 4% līmenī, bet 2% vai pat nulle.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ražojam produkciju ar arvien augstāku pievienoto... cenu

Dienas Bizness, 24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas atveseļošanās pamatā ir saražotās produkcijas eksporta apjomu palielināšana - šādu apgalvojumu no dažādu politiķu un amatpersonu mutēm ir nācies dzirdēt ne reizi vien.

Principā jau taisnība ir, ņemot vērā pāris visnotaļ būtiskus faktorus. Pirmkārt, vietējais tirgus, it īpaši tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir ļoti ierobežots. Otrkārt, pēdējo pāris gadu laikā, pieņemot dažādus politiskus lēmumus, ir panākta būtiska iekšējā patēriņa samazināšanās. Tātad - atliek strādāt uz to, lai pēc iespējas vairāk preču un arī pakalpojumu varētu pārdot plašajā pasaulē. Tomēr šeit ir kāda būtiska problēma…

Atbilstoši pēdējiem oficiālajiem datiem šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ražotājcenas Latvijā ir pieaugušas par 8,6%, tostarp eksportētajai produkcijai - par 7,8%. Kas tad galvenokārt kalpo par iemeslu šādam izmaksu kāpumam? Viena no būtiskākajām problēmām šajā sakarā ir nenoliedzamais izejvielu kāpums pasaules tirgū, ko ir veicinājuši starptautiska līmeņa spekulanti. Turklāt šajā jomā Latvijas uzņēmējiem īpaši nelabvēlīga situācija veidojas kaut vai tāpēc, ka mūsu ražotāji pārsvarā gadījumu strādā un pasaules tirgus fona salīdzinoši nelielos apmēros. Proti, arī šeit darbojas princips - jo vairāk pērc, jo mazāk jāmaksā. Savukārt Latvijas uzņēmēji pērk salīdzinoši maz. Un šajā jomā mūsu valsts valdība, objektīvi vērtējot, nevar izdarīt neko. ASV prezidents Baraks Obama, sadusmojies par augošajām degvielas cenām, nolēmis izveidot īpašu komisiju, kas vētītu, vai šīs cenas ir objektīva vai arī runa ir par spekulantu uzdarbošanos. Taču ir skaidrs, ka ASV prezidenta administrācijas ietekme uz ekonomikas procesiem ir neizmērojami lielāka, nekā Latvijas valstvīriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru