Latvijas rūpniecībā šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3%, kas ir straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat pirmdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,2%), kam seko Bulgārija (+5,9%), Igaunija (+5,7%) un Apvienotā Karaliste (+5,1%).

Lietuvā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 3,9%.Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas šogad augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaugušas par 2,9%, bet eirozonā kāpums bijis 2,5% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada jūliju - ražotājcenas ES vidēji augušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,3%.Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas augustā palielinājušās 22 ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums bijis Ungārijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē (visās valstīs +0,9%), Beļģijā (+0,8%), kā arī Grieķijā un Horvātijā (abās valstīs +0,7%).

Latvijā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija trešais lielākais rūpniecības ražotājcenu kritums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat ceturtdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Slovākijā - rūpniecības ražotājcenas novembrī bija par 2,6% mazākas nekā 2015.gada priekšpēdējā mēnesī, bet lielāks kritums reģistrēts Luksemburgā (-6,5%) un Horvātijā (-2,7%).

Pērn novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā ražotājcenu kritums reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās 14 valstīs bijis pieaugums. Lielākais kāpums bijis Lielbritānijā (+4,4%), Beļģijā (+4,1%) un Zviedrijā (+3,2%). Igaunijā ražotājcenas novembrī bija par 1,8% lielākas nekā gadu iepriekš, bet Lietuvā pieaugums bijis par 0,2%.

Savukārt novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri rūpniecības ražotājcenas saruka septiņās ES dalībvalstīs: Horvātijā (-1,3%), Grieķijā un Lielbritānijā (abās valstīs -0,7%), Portugālē (-0,3%), Itālijā un Kiprā (abās valstīs -0,2%), kā arī Rumānijā (-0,1%).

Latvijas rūpniecībā pērn novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas augušas par 3,3%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» piektdien publicētie dati.

Ražotājcenas 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri pieaugušas visās ES dalībvalstīs, tostarp straujākais kāpums gada laikā bijis Beļģijā (+7,1%), kam seko Bulgārija (+5,8%), Lielbritānija (+5,1%), Ungārija (+4,7%), Nīderlande (+4,6%), kā arī Lietuva un Grieķija (abās valstīs +4,5%). Igaunijā ražotājcenas minētajā periodā palielinājušās par 1,4%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada pieaugušas par 3,1%, bet eirozonā kāpums bijis 2,8% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - 2017.gada oktobri - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā vidēji augušas par 0,6%.

Latvijas rūpniecībā šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo mēnesi ražotājcenas samazinājušās par 5,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" otrdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-7,8%), Beļģijā (-7,5%), Itālijā un Spānijā (abās valstīs -6,1%), bet kāpums bijis vien Maltā (+1,5%), Slovēnijā (+0,7%) un Luksemburgā (+0,1%). Igaunijā ražotājcenas sarukušas par 2,3%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3,4%, bet eirozonā kritums bijis 3,7% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - ražotājcenas gan ES, gan eirozonā pieaugušas par 0,7%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās vienīgi Čehijā (-0,1%). Lielākais pieaugums bijis Igaunijā (+3,7%), Dānijā (+3,3%), Somijā (+2,2%), Spānijā (+1,9%), Beļģijā (+1,8%), Lietuvā (+1,6%) un Grieķijā (+1,5%). Latvijā ražotājcenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palikušas nemainīgas.

Latvijā rūpniecības ražotājcenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi samazinājušās par 4,1%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati.

Straujākais kritums starp visām ES dalībvalstīm reģistrēts Lietuvā (-8,5%), Kiprā (-6,7%), Itālijā (-5,4%), Grieķijā (-5,3%), Dānijā, Igaunijā un Somijā (visās valstīs -5,2%), bet kāpums bijis vien Slovākijā un Slovēnijā (abās valstīs +0,3%) un Maltā (+1,7%).

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji ražotājcenas jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada sarukušas par 3%, bet eirozonā kritums bijis 3,3% apmērā.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - ražotājcenas ES pieaugušas par 0,4%, bet eirozonā - par 0,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas samazinājušās septiņās valstīs, straujākais kritums bijis Kiprā (-2,2%) un Igaunijā (-2,1%).

Līdzīgi kā aprīlī, arī maijā līdzīgi bija vērojams būtisks ražotājcenu kāpums, mēneša laikā ražotājcenām palielinoties par 1.8%.

Ražotāju cenas vairāk palielinājās eksportētai produkcijai (par 3.1% mēneša laikā), mazāk vietējā tirgū ražotai produkcijai (par 0.9%). Gada laikā eksportētai produkcijai ražotājcenu kāpums jau veido 9.4%, savukārt vietējā tirgū realizētai produkcijai gada griezumā vēl neliela 0.6% liela deflācija, tomēr arī šeit ir augšupejoša tendence, tādējādi jau tuvākajos mēnešos arī vietējā tirgū realizētai produkcijai ražotājcenas no mīnusiem varētu pārvērsties plusos. Ražotājcenu šis pieaugums daļēji tiks iecenots cenās, un mazinās arī patēriņa cenu deflāciju.

Ražotājcenu pieaugumu virza resursu un izejvielu cenu kāpums pasaules tirgos, kā arī pasaules globālās ekonomikas atveseļošanās process, kas ļauj ražotājiem ārējos tirgos pārdot savu preci dārgāk nekā vietējā tirgū. Ražotāji izejvielu cenu izmaiņas izjūt mazliet ātrāk nekā patērētāji, līdz ar to šis izejvielu cenu kāpuma efekts ātrāk atbalsojās ražotājcenu statistikā. Patlaban līdzīgas ražotājcenu pieauguma tendences vērojamas gan pārējās Baltijas valstīs, gan arī Eiropas Savienībā, līdz ar to pagaidām nav pamata satraukumam par iespējamo Latvijas uzņēmēju konkurētspējas pasliktināšanos cenu kāpuma dēļ.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Latvijas ekonomikas atveseļošanās pamatā ir saražotās produkcijas eksporta apjomu palielināšana - šādu apgalvojumu no dažādu politiķu un amatpersonu mutēm ir nācies dzirdēt ne reizi vien.

Principā jau taisnība ir, ņemot vērā pāris visnotaļ būtiskus faktorus. Pirmkārt, vietējais tirgus, it īpaši tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir ļoti ierobežots. Otrkārt, pēdējo pāris gadu laikā, pieņemot dažādus politiskus lēmumus, ir panākta būtiska iekšējā patēriņa samazināšanās. Tātad - atliek strādāt uz to, lai pēc iespējas vairāk preču un arī pakalpojumu varētu pārdot plašajā pasaulē. Tomēr šeit ir kāda būtiska problēma…

Atbilstoši pēdējiem oficiālajiem datiem šā gada aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ražotājcenas Latvijā ir pieaugušas par 8,6%, tostarp eksportētajai produkcijai - par 7,8%. Kas tad galvenokārt kalpo par iemeslu šādam izmaksu kāpumam? Viena no būtiskākajām problēmām šajā sakarā ir nenoliedzamais izejvielu kāpums pasaules tirgū, ko ir veicinājuši starptautiska līmeņa spekulanti. Turklāt šajā jomā Latvijas uzņēmējiem īpaši nelabvēlīga situācija veidojas kaut vai tāpēc, ka mūsu ražotāji pārsvarā gadījumu strādā un pasaules tirgus fona salīdzinoši nelielos apmēros. Proti, arī šeit darbojas princips - jo vairāk pērc, jo mazāk jāmaksā. Savukārt Latvijas uzņēmēji pērk salīdzinoši maz. Un šajā jomā mūsu valsts valdība, objektīvi vērtējot, nevar izdarīt neko. ASV prezidents Baraks Obama, sadusmojies par augošajām degvielas cenām, nolēmis izveidot īpašu komisiju, kas vētītu, vai šīs cenas ir objektīva vai arī runa ir par spekulantu uzdarbošanos. Taču ir skaidrs, ka ASV prezidenta administrācijas ietekme uz ekonomikas procesiem ir neizmērojami lielāka, nekā Latvijas valstvīriem.

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.