Jaunākais izdevums

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Saskaņā ar Latvijas Dabas fonda sniegto informāciju Ziemeļu puslodē izplatīta un audzēšanai Baltijas jūrā piemērotākā ir melna divvāku gliemene – ziemeļu ēdamgliemene jeb mīdija (latīniskais nosaukums Latvijā sastopamajai sugai - mytilus trossulus). Šī gliemeņu suga nav invazīva, audzēšanas gadījumā gliemenes netiek mākslīgi vairotas vai barotas. Tieši pretēji – ziemeļu ēdamgliemene ir viena no Baltijas jūras ekosistēmas pamata sugām, kas atrodama tur jau šobrīd un, barojoties ar planktoniskiem organismiem un mikroskopiskām organiskām daļiņām, vienlaikus arī attīra jūras ūdeni.

Jau pieminētā projekta ietvaros Latvijas eksperti dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedrijas, Dānijas un Kanādas gliemeņu fermām, pārstrādes uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, lai rezultātā izstrādātu uz aprēķiniem balstītu biznesa plānu un rekomendācijas gliemeņu audzēšanas nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.

Tiekoties ar zivsaimniecības politikas veidotājiem un citiem speciālistiem, projekta komanda saskaras ar to, ka Latvijā šobrīd trūkst informācijas par gliemeņu audzēšanas iespējām, lai šo virzienu attīstītu. Trūkst gan pamata informācijas par konkrēto gliemeņu sugu, gan, kas vēl nozīmīgāk – valda maldīgs priekšstats par gliemeņu audzēšanas procesu, to pielīdzinot tradicionālajai akvakultūrai.

Par spīti tam, ka Latvijā līdz šim trūkst pētījumu par gliemeņu audzēšanas iespējām, citu Baltijas jūras valstu pieredzi un pētījumus vērā ņemot, arī mūsu valstī būtu iespējams veidot gliemeņu fermas, radot papildu peļņas iespējas zvejniekiem un uzlabojot Baltijas jūras ekoloģiju, uzskata projekta eksperte no Vides investīciju fonda Zaiga Ozoliņa.

Latvijā pirms vairākiem gadiem publicitāti ieguva arī vīngliemežu audzēšana, kas gan ir sauszemes bizness. Populārākās ēdamās vīngliemežu sugas ir helix pomatia un aspersa. Latvijā izveidota arī vīngliemežu audzētāju biedrība un šai nodarbei pievērsušās vairākas lauku saimniecības, orientējoties uz eksportu. Tomēr vairāki audzētāji atzinuši, ka ieguldījumi neatmaksājas un atmetuši vīngliemžu audzēšanai ar roku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija cer attīrīt ūdeņus par 80% no medikamentu atliekām

Ārle-Rikstela ir pavisam neliels ciemats Dienvidnīderlandē, tikai knapi seši tūkstoši iedzīvotāju, toties tur atrodas šīs valsts lielākā notekūdeņu attīrīšanas stacija. Un tieši tur pirms pāris mēnešiem, 2018. gada decembra vidū, tika aizsākts pilotprojekts divu metožu izmēģināšanai, kas varētu krietni samazināt – līdz 80% – medikamentu atliekas attīrītajos notekūdeņos. Projektam ir piešķirti 400 tūkstoši eiro, un tas ir tikai viens no soļiem šī tik nesen uzmanību izpelnījušā piesārņojuma novēršanai, bet kas jau ir licis holandiešiem atrast budžetā papildus 30 miljonus eiro.

Par medikamentiem notekūdeņos sāka runāt vien pirms gadiem divdesmit, divdesmit pieciem, bet laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam publicēto pētījumu skaits par medikamentu atliekām ūdeņos pieauga no 200 līdz 1800 pētījumiem gadā. Pēc 2016. gada Eiropas Komisijas ziņojuma par stratēģisku pieeju farmaceitiskajiem līdzekļiem vidē medikamentu patēriņš ES nevis samazinās, bet pieaug, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem: kopš 1990. gada farmaceitiskais tirgus ES pieaudzis piecas reizes. Nīderlandē aprēķināts, ka gadā aptuveni 140 tonnas kilogramu medikamentu atlieku un 30 tonnas kontrastvielu nonāk atpakaļ ūdeņos. Standarta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt kanalizācijas ūdeņus no farmaceitiskajām atliekām par aptuveni 50–65%, bet faktiski tās tam nav domātas. Turklāt tas, cik lielā mērā tiek ūdens atīrīts, varētu būt krietni pārspīlēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ienākumus līdz 3000 eiro no vīngliemežu lasīšanas ar nodokli neapliek

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada 3.jūnijā stājas spēkā likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

2015.gada 30.aprīlī Saeimā pieņemts likums Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tajā likuma norma, atbilstoši kurai gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, ja tie kopā nepārsniedz 3000 eiro gadā, papildināta ar jaunu ienākuma veidu - ienākumu no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves. Minētie likuma grozījumi stājas spēkā 2015.gada 3.jūnijā.

Likumā attiecībā uz fiziskās personas ienākumu ir ietverts pašdeklarēšanas princips un noteikts, ka fiziskā persona maksā nodokli rezumējošā kārtībā - atbilstoši gada ienākumu deklarācijā veiktajam aprēķinam. Tas nozīmē, ka persona var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, bet visa gada laikā pati veic gūto ienākumu uzskaiti. Tikai saņemot ar nodokli apliekamus ienākumus, kas pārsniedz 3000 euro gadā, persona reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja, aprēķina un iemaksā budžetā nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andreasam Gugumukam (Andreas Gugumuck) pieder lielākā vīngliemežu (Helix Pomatia) audzēšanas ferma Vīnē, no kuras vīngliemeži, to kaviārs un aknas tiek eksportētas uz dažādām pasaules valstīm, vēsta Reuters.

Vīngliemeži tiek pagatavoti, izmantojot tradicionālas receptes, un daļa no tiem tiek pārdoti vietējiem Austrijas restorāniem.

Gliemeža senais nosaukums escargot de Bourgogne radies Francijā. Divdesmitā gadsimta sākumā šajā valstī sakarā ar pesticīdu pielietojumu zemkopībā, un pārāk lielu gliemežu salasīšanu tika nodarīts liels zaudējums šai gliemežu sugai. Helix Pomatia gliemežnīcas augstums ir līdz pieciem cm, platums - aptuveni 4,5 cm. Vīngliemeži mājo Viduseiropā - pļavās, gaišās mežmalās, dārzos, parkos. Dabā vīngliemeži dzīvo vidēji no diviem līdz četriem gadie, bet to dzīves ilgums var sasniegt arī septiņus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sākusies ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezona, kad daudzi iedzīvotāji papildina savu ģimenes budžetu ar ienākumiem no ogu un citu savvaļas velšu pārdošanas. Ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, atgādina VID.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no: sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN, taču uzskaite jāveic

Zane Atlāce - Bistere, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru