Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs deputātiem prezentēja šogad jūnijā publiskoto EM ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm.

Ašeradens stāstīja, ka patlaban trīs ministru - ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes - darba grupa pārrunā problēmas, kas saistītas ar investīcijām cilvēkkapitālā jeb prasmēs un spējās.

«Cilvēkkapitāla jautājums ir izšķirīgs, domājot par ekonomikas spēju iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Šis jautājums ir svarīgs, jo Latvija ir vidēju ienākumu slazdā, turklāt lēts darbaspēks vairs nav kritērijs, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē,» uzsvēra Ašeradens.

Kā ziņots, šā gada jūnijā Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm, kurās tika minēts, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022.gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

SIA Nienhaus & Lotz Lettland Gulbenes ražotnē mēnesī sašuj 12 līdz 14 tūkstošus kleitu. Gada apgrozījums ir aptuveni pusotrs miljons eiro, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

11.oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Gulbenē, kādreizējās rūpnīcas Alfa ceha telpās 3000 kvadrātmetru platībā, darbojas šis šūšanas uzņēmums. Šobrīd tajā ir nodarbināts 171 cilvēks, no kuriem tikai daži ir no Balvu puses, visi pārējie - Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotāji.

Patlaban ražotnē darbs norit pie pieciem konveijeriem piecu pieredzējušu meistaru vadībā. Bijis arī sestais konveijers, taču tas vairs nevarēja pastāvēt, kad viena no meistarēm pameta Gulbeni, lai dotos peļņā uz ārzemēm, raksta medijs. «Ir doma izveidot atkal sesto konveijeru. Taču tad ir jānokomplektē jauna grupa, jāapmāca. Paplašināt darbību noteikti domājam. Darba devējs mums to iesaka,» stāstījusi Gulbenes ražotnes vadītāja Ilze Boldāne.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, komentējot Latvijas un Lietuvas straujo šī gada ekonomikas izaugsmi, kas ir lielāka nekā Igaunijā, norādīja, ka abu pārējo kaimiņvalstu priekšrocība ir zemas darbaspēka izmaksas, ko Igaunijai nevajadzētu apskaust.

«Fakts ir tāds, ka tad, ja mēs salīdzinām algas, pensijas, Igaunija Latviju apsteidz par dažiem desmitiem procentu, bet Lietuvu vēl vairāk,» Reivass ceturtdien teica preses konferencē.

«Mūsu kaimiņvalstīm ir lētāks darbaspēks, kas noteikti ir konkurences priekšrocība. Tomēr, ja mēs tagad pajautāsim, vai vēlamies, lai Igaunijai ir tāda pati konkurences priekšrocība, atbilde ir drīzāk nē,» teica Igaunijas premjers.

Viņš norādīja, ka lēts darbaspēks nozīmē arī zemākas cenas. «Tas, ka algas Igaunijā ir pieaugušas straujāk, noteikti nav slikti,» Reivass sacīja.

«Mums ir jāatrod veidi, kā ražot vēl lielāku pievienoto vērtību, eksportēt savu produkciju par iespējami labāko cenu,» klāstīja Reivass, runājot par prognozēm, ka straujš algas pieaugums var ietekmēt valsts konkurētspēju nākotnē.

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, 8.martā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica M.Kazāks.

Vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.

«Zinu no neoficiālas informācijas, kas cirkulē būvniecības tirgū, ka ir uzņēmumi, kas lēto darbaspēku ieveduši tieši finansiālu apsvērumu dēļ un pēc tam no tā atteikušies,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis.

«Bijis tā, ka tiek ievesti viesstrādnieki - no bijušajām padomju republikām, no Austrumeiropas. Diemžēl šo viesstrādnieku izpratne par darba ražīgumu, kvalitāti un attieksmi pret darbu pārāk atšķiras no Latvijā ierastās darba kultūras. Rezultātā sanāk tā, ka lētais darbaspēks nemaz nav lēts, bet izmaksā pat dārgāk, jo strādā neefektīvi,» skaidrojis uzņēmuma pārstāvis.

Jautāts, vai piekrīt, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ēnu ekonomika ir visizteiktākā, viņš atbildējis: «Domāju, ka tas ir novecojis stereotips. Pēdējos pāris gados tieši būvniecībai pievērsta liela uzmanība, Valsts darba inspekcija daudzas pārbaudes veikusi, un pelēkās naudas aprite būvniecībā, visticamāk, sarukusi.»

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Īrijas migrantu tiesību centrs (MRCI) paudis satraukumu par au pair sistēmu, norādot, ka vidusšķira valstī ir izveidojusi mūsdienu verdzības formu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Auklēm netiek maksāta pat minimālā alga, tādējādi ģimenes ietaupa uz aizvien pieaugošajām izmaksām par bērnu aprūpi, apgalvo MRCI.

Īrijā pieaug to ģimeņu skaits, it īpaši Dublinas dienviddaļā, kas bērnudārzu vietā izvēlas ārvalstu studentes, uzticot rūpēties par bērniem savās mājās.

Meitenes no Brazīlijas, Austrumeiropas, Francijas, Spānijas un Itālijas strādā līdz 60 stundām nedēļā, saņemot apmēram 2 eiro par stundu. Daudzos gadījumos viņu pienākumos ietilpst visi mājas darbi, tostarp gludināšana, tīrīšana, ēst gatavošana un uzkopšana, kā arī palīdzība bērniem skolas mājas darbu veikšanā. Dažos gadījumos ģimenēs dzīvojošas aukles ir ziņojušas, ka viņām nākas gulēt kopā ar vienu no bērniem.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Jādomā, ka pēc panāktā Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līguma Vašingtona pamatīgāk pievērsīsies Eiropai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit gadus ilgušais process par Āzijas–Klusā okeāna valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi ir noslēdzies. Panāktais Klusā okeāna reģiona sadarbības līgums (angliskais saīsinājums – TPP) apvieno 12 reģiona valstis, ieskaitot ASV, Kanādu un Meksiku, Čīli Klusā okeāna Amerikas pusē un Japānu un Vjetnamu – Āzijā u.c. Tirdzniecības savienības ietvaros, kuru dalībnieces veido vairāk nekā trešo daļu no pasaules ekonomikas apjoma, tiks atcelti muitas nodokļi, radīta vienota kārtība intelektuālā īpašuma aizsardzībā eksportējamajām precēm, un turpmāk ir iespējama arī šo valstu valūtas politikas plānu saskaņošana.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien ar Lietuvas valdību parakstījis līgumu par 95 miljonu eiro investīcijām jaunā elektronikas komponentu rūpnīcā, ko paredzēts celt Kauņā, kā arī vienošanos par pušu sadarbību šai projektā.

Lietuvas valdība no savas puses apņēmusies atbalstīt Vācijas investoru, palīdzēt tam saprast Lietuvā esošo regulējumu un savlaicīgi nodrošināt tam visas nepieciešamās atļaujas.

«Tās būs Lietuvas vēsturē lielākās investīcijas ražošanas projektā, kas ietekmēs simtiem mūsu ģimeņu un palīdzēs pilnveidot mūsu strādājošo cilvēku kompetenci,» preses konferencē uzsvēris Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.

«Ir ieguldīts daudz darba un pūliņu, lai «Continental» atrastos šeit,» viņš piebildis.

«Continental» pagājušajā nedēļā paziņoja, ka investēs 95 miljonus eiro elektronikas komponentu rūpnīcā, kas ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Baltija ir lieliska vieta investīcijām, tā izteicies ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidentiem.

Tiesa, tas gan nenozīmē, ka pēc šī paziņojuma varam sagaidīt pēkšņu un strauju ASV investīciju pieplūdumu. LU profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka šāds ASV prezidenta paziņojums ir vērtējams ļoti pozitīvi no valsts tēla viedokļa, tas ir labs politisks un ekonomisks žests. Taču investīciju ieplūdei ir trīs galvenie priekšnosacījumi: liels noieta tirgus, lēts darbaspēks, pieejamas izejvielas. Latvijā nav neviena no šiem priekšnosacījumiem. Līdz ar to maz ticams, ka tradicionālajās nozarēs pēkšņi pieaugs ASV investīcijas. Cits stāsts, protams, ir augsto tehnoloģiju nozares, piemēram, Fintech.

Domājot par ārvalstu investīcijām no trešajām valstīm, protams, daudzu prātus ir satraucis Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums par aizliegumu apkalpot čaulu kompānijas. Saistībā ar šo tiek zīmētas visai apokaliptiskas ainas. Tajā pašā laikā, iespējams, velns nav tik melns, kā to mālē, jo FM īpaši uzsver, ka čaulu kompānijām, lai tās par tādām uzskatītu, ir jāatbilst divām pazīmēm. Tām ir jābūt reģistrētām jurisdikcijās, kurās nav jāiesniedz gada pārskati, kā arī tajās nenotiek saimnieciskā darbība. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā trešo valstu, piemēram, ASV, Krievijā un citās NVS valstīs, gada pārskatu iesniegšana ir obligāta. Turklāt, lai kādu uzņēmumu uzskatītu par čaulas kompāniju, jāizpildās abiem kritērijiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, par ko satraucas daudzi eksperti, ka tas nozīmē aizliegumu mūsu bankām apkalpot ofšoru uzņēmumus.