Finanses

Pētījums: ES fondu apguvē Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas

Žanete Hāka, 22.07.2014

Jaunākais izdevums

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir vienas no sekmīgākajām dalībvalstīm, tomēr Latvija kopumā nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, liecina kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu 2013. gada beigās Centrālās un Austrumeiropas reģionā.

Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, bet Lietuva arī pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2013. gada nogalei bija noslēgti 96% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 96%, bet Lietuvā – 99%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 70% (Igaunijā – 77% un Lietuvā – 74%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija par 1% atpaliek no vidējā Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu rādītāja (97%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas trešajā vietā aiz Igaunijas un Lietuvas (vidēji reģionā – 63%).

SIA KPMG Baltics vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā vadītāja Anda Drožina skaidro, ka Baltijas valstīm fondu apguves rādītāji kopumā ir vieni no augstākajiem reģionā, arī starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu vislabākā ir Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Noslēgto līgumu īpatsvars Latvijā un Igaunijā ir zemāks par vidējo rādītāju reģionā, tomēr, kā rāda līdzšinējā pieredze, liels noslēgto līgumu īpatsvars ne vienmēr nodrošina arī labus izmaksātā finansējuma rādītājus. Starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu ir arī svarīgs fondu apguves administrēšanas efektivitātes un lietderības rādītājs, un vislabākie rezultāti šajā ziņā ir tieši Baltijas valstīm, bet vissliktākie – Bulgārijai un Rumānijai, norāda A. Drožina.

Kopumā 2007.-2013. gada plānošanas periodā Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 174,72 miljardi eiro, kas ir 16,2% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%). Savukārt Baltijas valstīm atbilstoši bija pieejami 3,9% Lietuvai, 2,6% Latvijai un 1,9% Igaunijai. Latvijai pieejamais finansējums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz salīdzinoši nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo radītāju – 2102 eiro (Latvijā – 2243 eiro, Lietuvā – 2279 eiro, Igaunijā - 2595 eiro).

Septiņos gados kopumā atbalsta saņēmēji bija parakstījuši līgumus par 169,44 miljardiem eiro jeb 97% no plānošanas periodā paredzētā finansējuma. Līdz 2013. gada beigām 60% jeb 105,55 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi, jau bija nonākuši pie atbalsta saņēmējiem.

KPMG šādu pētījumu veic jau trešo gadu pēc kārtas, un tajā ietvertas Eiropas Savienības 10 jaunākās dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija –, kas iestājās ES 2004. un 2007. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tik pat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas Ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumslēgšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo MK noteikumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz gada beigām plānots apstiprināt 90% no pieejamām ES fondu programmām

Žanete Hāka, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija Latvijai pauž atzinību ES fondu ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labāki rezultāti fondiem, kas iegulda rubļos vai dolāros

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labs sniegums eiro izteiksmē tiem fondiem, kuru ieguldījumu valūta ir dolārs

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumu fondu rezultāti atspoguļo straujo aktīvu cenu kāpumu finanšu tirgos

Žanete Hāka, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Modernizēta ES fondu mājaslapa

Dienas Bizness, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) fondu potenciālajiem un esošajiem projektu iesniedzējiem, kā arī ikvienam interesentam, kas vēlas uzzināt par Kohēzijas politikas un ES fondu sniegto ieguldījumu Latvijas izaugsmē un attīstībā, tagad pieejama modernizēta mājaslapa www.esfondi.lv. Tajā atrodama aktuālā informācija par Finanšu ministrijas pārvaldībā esošajiem ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, informē Finanšu ministrijā.

Lai ikvienam interesentam būtu iespēja ātri un ērti atrast sev nepieciešamo informāciju par ES fondiem, modernizēts ES fondu mājaslapas dizains un vienkāršota satura struktūra. Ņemot vērā, ka ar katru nākamo ES fondu plānošanas periodu informācija, kas šajā vietnē apkopota, kļūst arvien daudzveidīgāka un apjoma ziņā plašāka, būtiskākie mājaslapas uzlabojumi saistīti ar informācijas pārskatāmību. Savukārt informācija par plānotajiem informatīvajiem pasākumiem, kuros interesenti tiks informēti par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamo fondu finansējumu, tagad būs detalizēti apskatāma mājaslapā pieejamajā kalendārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā rūk

Žanete Hāka, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020. gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē.

Pie šāda kopsaucēja nozares un ministriju pārstāvji nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā, informē alianses pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki konstruktīvas sarunas laikā bija vienisprātis, ka nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami. Dalībnieki vērsa uzmanību uz aktuālajiem izaicinājumiem investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstībai, teritorijas plānošanai un būvniecības procesam, kā arī analizēja nekustamā īpašuma un būvniecības nozares regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam «sastrēgumam» Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēs izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.

Tādejādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms «sastrēgums», kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.

Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumu fondi atguvušies pēc krasā krituma

Žanete Hāka, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums ieguldījumu fondu atguvās pēc krasā krituma iepriekšējā ceturksnī, ko ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās, un visi atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot vienu akciju fondu, 2. ceturksnī darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 7,4%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi jūnija beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, praktiski saglabājoties marta beigu līmenī.

Obligāciju fondi fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Jūnija beigās atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 1,9% līdz 4,9%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,4 milj. eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,3%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās jūnija beigās veidoja 71% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizvien mazāk uzņēmumu plāno ieguldīt inovācijās

Žanete Hāka, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Lietuvas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 2015. gadā plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš, liecina SEB Baltijas pētījums, kurā apkopoti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Savukārt Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies par 9%.

Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015. gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumi šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija ir trešajā vietā ES pēc saņemtajiem fondu starpmaksājumiem

Žanete Hāka, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 16. novembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.

Latvija var lepoties ar ierindošanos 3. vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros. Līdz ar to secināms, ka Latvija salīdzinoši ātri un veiksmīgi nodrošina ES fondu jaunā perioda ieviešanu. Iepriekšējos mēnešos Latvijai šajā statistikā bija 4. – 6. vieta.

Līdz š.g. 15. novembrim apstiprināti MK noteikumi jau par 80,7% no kopējā ES fondu finansējuma summas 3,6 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu atlases par vairāk kā diviem miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Atlašu ietvaros CFLA izvērtējusi un apstiprinājusi 156 projektu iesniegumus – tajos paredzētais kopējais finansējums pārsniedz 1,5 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumus CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi jau par gandrīz trešdaļu Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Līdz 15. novembrim projektos saņemti maksājumi par 4,9% ES fondu investīciju jeb 218 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījums: Visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumiem

Db.lv, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu naudai sajūtu līmenī ir daudz lielāka nozīme par tās faktisko apjomu ekonomikā, liecina Citadele Index pētījums, kurā puse jeb 50% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumam ir nozīmīgi pieejamie ES fondu līdzekļi.

Kā liecina Citadele Index, visnozīmīgākā ES fondu līdzekļu pieejamība ir ražošanas un būvniecības uzņēmumu vērtējumā. 30% ražošanas, 24% būvniecības un 21% pakalpojumu nozares uzņēmumu norādījuši, ka tiem ir ļoti nozīmīgi, lai būtu pieejami ES fondu līdzekļi.

ES fondu līdzekļu pieejamību kā ļoti nozīmīgu novērtējuši arī 18% tirdzniecības uzņēmumu, kuru nozare tiešā veidā ES fondu atbalstu nemaz nesaņem.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Nedaudz pārsteidzoši, ka tik lielai daļai uzņēmumu ES fondi ir nozīmīgi, jo kopumā Latvijā tie gadā veido apmēram 3-4% no IKP, kas nav maz, bet nav arī vērtējams kā ļoti liels īpatsvars. Daudz lielāka nozīme ES fondiem ir būvniecības nozarē, veidojot līdz pat 30% no kopējā pieprasījuma. Taču, kā redzam pēc Citadele Index rezultātiem, pašu uzņēmēju vērtējumā ES fondi vissvarīgākie ir ražošanas nozarē, un būvniecība ir tikai otrajā vietā. Jāatzīst gan, ka ražošanas nozare šajā pētījumā ietver arī lauksaimniekus, kuriem ES fondu līdzekļu pieejamība ir ļoti nozīmīga. Interesantas ir tirdzniecības nozares atbildes par ES naudas nozīmību, jo šī nozare fondu atbalstu tiešā veidā nesaņem. Tas liek domāt, ka sajūtu līmenī ES fondiem ir daudz lielāka nozīme nekā ir to faktiskais apjoms ekonomikā. Acīmredzot, uzņēmējiem nozīmīga ir sajūta un apziņa, ka fondu nauda ir pieejama, pat, ja tās īpatsvars kopumā ekonomikā nav liels.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noslēgti projektu līgumi par trešdaļu no pieejamā ES fondu finansējum

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 11. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ieviešanā ir vērojams pieaugošs un stabils progress – līdz š.g. 10. oktobrim ir palielinājies noslēgto līgumu skaits līdz 128 līgumiem par ES fondu projektu īstenošanu, kuru kopējā summa ir 1,3 miljardi eiro (ES fondu finansējums – 1,1 miljards eiro) jeb trešdaļa no Latvijai pieejamā ES fondu atbalsta. Par Latvijas salīdzinoši labām investīciju uzsākšanas sekmēm liecina arī ES dalībvalstu dati – Latvija ierindojas 4. vietā, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2014. gadam ir bijušas vissekmīgākās dalībvalstis, savukārt vissliktāk ar fondu apguvi veicies Rumānijai un Bulgārijai, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.

Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2014. gadam.

«Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguves ziņā 2007.-2014. plānošanas periodā ir bijušas starp vadošajām CAE valstīm. Tajā skaitā Baltijas valstīm ir vismazākā starpība starp noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu, kas ir ļoti būtisks fondu apguves administrēšanas efektivitātes un lietderības rādītājs (Igaunija – 11%, Lietuva – 12%, Latvija – 19%). ES fondu finansējums pasaules ekonomikas krīzes periodā kopumā ir bijis nozīmīgs atbalsts CAE valstīm, pārvarot ekonomikas lejupslīdes radītās sekas. CAE valstīm kopējais pieejamais finansējums plānošanas periodā veidoja 11% - 24% no 2014. gada IKP. Saskaņā ar LR Finanšu ministrijas datiem, ES fondu investīcijas sekmējušas Latvijas IKP pieaugumu vidēji par 1,1%. Tostarp Latvijā šajos astoņos gados par ES fondu līdzekļiem rekonstruēti 784,7 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pārkvalificēti un tālākizglītoti vairāk nekā 148,6 tūkstoši darba meklētāju, savukārt 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai derīgos darbos. Finansējumu ieguvuši 153 pētniecības projekti, vairāk nekā tūkstotis jauno uzņēmumu saņēmuši atbalstu biznesa inkubatoros, un 2163 projekti atbalstīti dalībai starptautiskās nozares izstādēs,» norāda KPMG Baltics SIA Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere Anda Drožina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Pārkaršanas riski

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pēdējās ekonomiskās krīzes Latvijā ir pagājuši desmit gadi, un pašlaik eksperti arvien lielāku uzmanību pievērš ekonomikas pārkaršanas riskiem. Vai bažām ir pamats? Pirmajos divos gados pēc krīzes (2011.-2012.) Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga vidēji par 5%, tomēr turpmākajos gados izaugsmes tempi pakāpeniski samazinājās, bet kopš 2013.gada Latvijas vidējais IKP pieaugums ir tikai 2% gadā. Tas ievērojami atpaliek no Latvijas nacionālajā reformu programmā Eiropa 2020 noteiktā mērķa, kas ir 4-5% gadā.

Tāpat ne patēriņa, ne citu pieprasījuma rādītāju dinamika neliecina par ekonomikas pārkaršanu, jo īpaši investīcijas, kas joprojām ievērojami atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. 2016. gadā investīcijas bija 18,3% no IKP, kas ir zemākais līmenis kopš 2000. gada. Laikā no 2012. līdz 2016. gadam privātās investīcijas veidoja vidēji 17,7% no IKP, kas ir par 12 procentpunktiem zemāks līmenis nekā straujās izaugsmes gados. Arī kreditēšana, lai gan ir atsākusies, tomēr no jauna izsniegto kredītu apjoms nav liels, un privātā sektora kredītu plūsma attiecībā pret IKP veido tikai nepilnu 1%, tāpat ir ievērojami samazinājušās privātā sektora parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, salīdzinājumā ar plānu nav iesniegti 70 projekti par 196 milj. eiro, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas ziņojums par ES struktūrfondu investīciju ieviešanas gaitu.

Finanšu minstrija rosinās valdībai apstiprināt konkrētus veicamos uzdevumus un stingrākus projektu finanšu un ieviešanas disciplīnas pasākumus. Paredzēts, ka, papildus ikmēneša kopējam ieviešanas statusa novērtējumam, ES fondu atbildīgās iestādes izvērtēs situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz 2017. gada 1. novembrim iesniegs MK informatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu un priekšlikumus risku novēršanai noteikto mērķu izpildē. Statistikas dati liecina, ka līdz 2017. gada 11. septembrim CFLA jau apstiprināti projekti par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, kas ir gandrīz 49% no kopējā ES fondu finansējuma. Savukārt projektos izmaksāti 426 milj. eiro (9,7% no pieejamā ES fondu finansējuma). Šī gada augustā īpaši aktīva ir bijusi projektu iesniegšana ūdenssaimniecības, publiskās pārvaldes IKT platformu izveides, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas un izglītības iestāžu modernizēšanas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.pusgadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1,1%, jūnija beigās sasniedzot 213,7 miljonus eiro, turpretī alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 1.6%, jūnija beigās sasniedzot 138,1 milj. eiro.

2018. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.7% līdz 1.5%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.6% un jūnija beigās sasniedza 175.3 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -1.2% līdz 2.1%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 14 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.6%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas jūnija beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru