Tirdzniecība un pakalpojumi

Pētījums: Ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 uzņēmumi, kuros viens no dalībniekiem sasniedzis seniora gadus

Žanete Hāka, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Sevi realizēt biznesā vēlas ne tikai jaunieši, bet arī cilvēki, kuri sasnieguši jau cienījamu vecumu, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Piedevām, maldīgs ir uzskats, ka uzņēmējdarbībā pēc 62 gadu sasniegšanas turpina darboties tikai ļaudis, kuriem jau iepriekš piederējušas uzņēmumu daļas, jo, kā rāda Lursoft dati, seniora gadus sasniedzot, uzņēmīgākie turpina reģistrēt jaunus uzņēmumus, lai tādējādi realizētu savu dzīves laikā uzkrāto pieredzi. Lursoft izpētījis, ka patlaban no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem teju ceturtajā daļā vismaz viens no dalībniekiem ir sasniedzis 62 gadu vecumu.

Lursoft aprēķini rāda, ka ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 uzņēmumi, kuros viens no kapitāldaļu turētājiem ir sasniedzis seniora gadus. Aktīvāk seniori jaunus uzņēmumus sākuši reģistrēt līdz ar finanšu krīzes beigām, kad 2011.gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, ko dibinājušas personas vecumā no 62 gadiem, sasniedzis 583 komersantus. Nākamajos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gan nedaudz sarucis, saglabājoties robežās virs 500.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Latvijā aktīvi ir 26 393 uzņēmumi, kuros viens no dalībniekiem ir senioru gados, savukārt amatpersonas šādā vecumā reģistrētas 21 813 uzņēmumos. Pētījuma ietvaros apkopotā informācija rāda, ka uzņēmumu daļas patlaban pieder 33 808 senioriem.

Liela daļa senioru biznesā darbojas jau ilgstoši nevis uzņēmumu reģistrējuši tikai pēc pensijas vecuma sasniegšanas, par ko arī liecina fakts, ka vidējais vecums uzņēmumiem, kuros darbojas seniori, ir teju 18 gadi.

Pēc Lursoft aprēķiniem, no visiem Latvijas lielākajās pilsētās reģistrētajiem uzņēmumiem personas, kuras sasniegušas 62 gadus, ņem dalību vai arī ir amatpersonas nedaudz vairāk nekā 20% uzņēmumu, tiesa gan, analizējot datus redzams, ka senioru iesaiste biznesā dažādās pilsētās atšķiras ļoti būtiski.

Tā, piemēram, kamēr Rīgā un Daugavpilī no visiem uzņēmumiem seniori ieņem amatus vai arī ir kapitāldaļu turētāji mazāk nekā 14% uzņēmumu, Valmierā šis rādītājs jau pārsniedz 40%.

Pēdējos gados senioru uzņēmumu apgrozījums uzrādījis pieaugošu tendenci. Tiesa gan, pieaugums bijis samērā piesardzīgs, palielinoties no 22,322 tūkstošiem eiro uz vienu uzņēmumu 2011.gadā līdz 23,113 tūkstošiem eiro pērn, kas divu gadu laikā ir kāpums par 3,54%. Salīdzinot senioru uzņēmumu sniegumu ar valsts vidējo rādītāju, redzams, ka tas ik gadu bijis par aptuveni 10-11% zemāks nekā valstī vidēji.

Atšķirībā no apgozījuma rādītāja, kas senioru uzņēmumos pēdējo gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, vērtējot uzņēmumu peļņu/zaudējumus redzama pretēja tendence. Lursoft dati parāda, ka personu, kuras sasniegušas 62 gadus, uzņēmumi jau trīs gadus pēc kārtas strādājuši ar 0 EUR peļņu/zaudējumiem, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis ar mīnusa zīmi. Iemesli zemākam apgrozījumam un labākam peļņas/zaudējumu rādītājam ir dažādi, tostarp senioru izvēlēta piesardzīgāka biznesa stratēģija.

Lursoft dati rāda, ka līdzīgi kā valstī kopumā, arī cienījamos gados esošo uzņēmēju vidū populāri ir attīstīt biznesu tirdzniecības un nekustamo īpašumu jomā, savukārt trešā populārākā uzņēmējdarbības joma starp senioriem ir augkopība un lopkopība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"JoinMe" plāno piedāvāt mobilo lietotni senioriem, lai mudinātu viņus pareizi kustēties.

"Hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā mums radās ideja izveidot mobilo lietotni, kur treneris varētu tiešsaistē sazināties ar klientiem un veikt attālinātu fizisko apmācību. Ir daudzas mobilās lietotnes, kas piedāvā treniņus visiem, bet senioriem domātu aplikāciju ir daudz mazāk. Mēs vēlamies orientēties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 65 gadiem, kuri lielāko daļu laika pavada mājās un maz kustās. Tie varētu būt arī seniori, kuri nesen atgriezušies mājās no operācijas slimnīcā un kam jāveic dažādi fiziskie vingrinājumi, lai viņi kļūtu spēcīgāki, bet trūkst zināšanu par to, ko un kā tieši darīt," saka Andris Kaušelis, "JoinMe" komandas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība?

Anda Asere, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu

Daiga Laukšteina, 15.10.2019

«Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu, bet, kad tirgū jau esi ieguvis pozīciju, var justies stabili un problēmu nav,» teic Tree House Hostel īpašniece Gunta Rasa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus.

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryanair, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Asociācija: Pandēmijas laiks pierādīja mobilo tehnoloģiju nepieciešamību sabiedrībā

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Bite Latvija vadītāju Kasparu Bulu

Lelde Petrāne, 21.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz klientu pieprasījumu, "Mēness aptieka" samazinājusi cenas 200 aptiekas produktiem. Tagad "Mēness aptiekas" klientiem ir iespēja papildināt savus zāļu skapīšus ar veselībai vajadzīgiem produktiem, iegādājoties tos par draudzīgākām līdz 20 % samazinātām cenām. Tas ir tikai viens no soļiem, kurus "Mēness aptieka" realizē pakalpojuma pieejamības veicināšanai pandēmijas laikā.

Gadu pēc pandēmijas sākuma "Mēness aptieka" martā spērusi jaunu soli pakalpojuma pieejamības veicināšanai, uzklausot pacientu vajadzības un ar akciju "Zvaigžņu cenas" samazinot cenas 200 pieprasītākajiem aptiekas produktiem. "Mēness aptieka" turpina strādāt ar īpašām rūpēm par saviem klientiem, esot līdzās visā Latvijā un uzsākot realizēt jaunu aptiekas produktu cenu pieejamības politiku. Cenu samazinājums 200 no aptiekas produktiem ir vēl viens solis, kas papildina daudzveidīgos aptiekas piedāvājumus farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma un aptiekas produktu pieejamības veicināšanai pandēmijas apstākļos. Līdztekus sarežģītajos apstākļos nemainīgajai iespējai ikdienā aptiekā saņemt farmaceitisko aprūpi visā Latvijā, aptiekas produktu un arī zāļu piegādes iespējām uz māju, ērtam e-mēnessaptiekas pakalpojumam un farmaceita tiešsaistes konsultācijām, cenu samazinājums ir vēl viens solis, kas apliecina "Mēness aptiekas" rūpes par saviem klientiem, operatīvi reaģējot uz situāciju, iedzīvotāju vajadzībām un iespējām pandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādēļ uzņēmumi Ziemassvētku biznesa dāvanu vietā izvēlas šos līdzekļus ziedot?

Dace Vesterdāla - If Apdrošināšanas komunikācijas vadītāja, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” drošības pakalpojums “Interneta Drošība” aizvadītā gada decembrī novērsis 5,7 milj. potenciālo krāpniecības gadījumu digitālajā vidē, kas ir rekordskaits.

Salīdzinot ar novembri, novērsto krāpniecības mēģinājumu skaits palielinājies par 50%.

Lielākoties novērsti tādi gadījumi kā inficētu saišu un interneta mājas lapu atvēršana, kā arī ļaunatūras darbības jeb ļaunprātīgu programmatūru uzbrukumi.

“Drošības jautājumi digitālajā vidē šobrīd ir aktuālāki kā jebkad un nevienam nav ilūziju par to, ka krāpnieki savas aktivitātes varētu samazināt, ņemot vērā, ka cilvēki digitālajā vidē pavada arvien vairāk laika,” saka “Tele2” drošības nodaļas vadītājs Mārtiņš Melnis.

“Tieši tādēļ arī mēs esam ieviesuši vairākus risinājumus, lai klientus aizsargātu. Piemēram, ieviesuši pakalpojumu “Interneta Drošība”, kas tagad ir integrēts ar CERT.LV datu bāzēm, kas ļauj vēl precīzāk un straujāk reaģēt uz visjaunākajiem apdraudējumiem Latvijas teritorijā. Tāpat “Tele2” klienti, saņemot aizdomīga rakstura īsziņas, var tās pārsūtīt uz bezmaksas numuru 1677, lai tās bloķētu un citi klienti šīs īsziņas vairs nesaņemtu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas

Kristīne Stepiņa, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

FOTO: Latvijas Samariešu apvienība saņem ALTUM grantu 185 tūkstošu eiro apmērā

Monta Glumane, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ietvaros saņemto finansējumu Latvijas Samariešu apvienība investēs, lai palielinātu darbības mērogu – paplašinās savu specifisko autoparku un izveidos Vidusdaugavas pakalpojumu centru kā jaunu dienesta Samariešu atbalsts mājās reģionālo struktūrvienību Ogrē, informē ALTUM.

«Latvijas Samariešu apvienība» ir nevalstiskā organizācija, kuras darbības pamatprincips jau kopš 1992. gada ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot. ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas finansējums granta veidā tiks izmantots gan vieglo, gan specializētu automašīnu iegādei, kas ļaus organizācijas sociālos pakalpojumus un aprūpi mājās piedāvāt vēl vairāk cilvēkiem, kuriem tie nav pieejami.

«Biedrība «Latvijas Samariešu apvienība» ir viens no tiem uzņēmumiem, kas iemieso sociālās uzņēmējdarbības būtību, vienlaikus arī viens no sociālajiem uzņēmumiem, kas iedvesmo citus. Esam patiesi priecīgi, ka šodien ar ALTUM sociālās uzņēmējdarbības programmas atbalstu «Latvijas Samariešu apvienība» sper lielu soli tālākas attīstības virzienā, kas ļaus tās pakalpojumiem aptvert arī tos Latvijas novadus, kuros līdz šim tie nebija pieejami, bet bija ārkārtīgi nepieciešami. Latvijā ir ne mazums uzņēmēju, kuru ikdienas darbs palīdz uzlabot dzīvi cilvēkiem, kuriem ikdienā klājas grūtāk. To apliecina arī arvien pieaugošā interese par sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu – esam saņēmuši jau 67 pieteikumus,» stāsta ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi priekšlikumu ieviest pārtikas kuponu sistēmu, cerot tādējādi palielināt konkurenci pārtikas preču tirgū, sekmēt mazo uzņēmumu attīstību un veicināt to kooperāciju, radīt nosacījumus cenu pazemināšanai un vienlaikus veidot patērētājiem ieradumu pirkt vietējos ražojumus un lietot veselīgāku pārtiku.

Kā skaidrojis zemkopības ministrs Ģiedrjus Surplis, sākotnēji tā būs brīvprātīga sistēma ģimenēm, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni, bet nākotnē, ja projekts attaisnotos, kuponus varētu saņemt arī seniori.

«Valdība nevar kontrolēt cenas, bet mēs varam palīdzēt cilvēkiem veidot zināmus ieradumus. Ja gribam, lai pārtikas cenas Lietuvā lēcienveidīgi nepieaugtu, (..) varam veidot zemniekiem paradumu pārdot pārtiku pēc iespējas tuvāk vietai, kur tā ražota,» pēc valdības sēdes norādījis ministrs. «Vēl viens apstāklis, kas vajadzīgs mazo veikalu pastāvēšanas, dzīvotspējas un konkurences veicināšanai, ir patērētāju ieradums pirkt pārtiku tuvāk dzīvesvietai, iegādāties tādu pārtiku, kuru viņi redzējuši izaugam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veikals, līdz kuram pircējam ir jāizaug

Biznesa Plāns, 06.02.2019

Sociālās uzņēmējdarbības veikals ne tikai ir

iespēja nedaudz nopelnīt, tā vienlaikus ir iespēja

integrēties sabiedrībā, uzsver Gunta Dubulte.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais sociālais uzņēmums Valmierā Čaklās bites bode piedāvā preces ar citādu pievienoto vērtību.

Čaklās bites bode ir nodibinājuma Iespēju tilts struktūrvienība līdzās pirms trim gadiem izveidotajam Dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem. Centrs izveidots, lai uzlabotu šīs ikdienā mazāk redzamās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti, un tā apmeklētāji, lai gan visi tiek saukti par bērniem, ir 18 līdz pat 52 gadus veci. Daudzos no viņiem rosās radošais gars un vēlme realizēties šādā veidā.

Likums sekoja idejai

Palēnām dienas centra apmeklētāju veikums krājies kaudzītē, līdz Iespēju tilta cilvēki sākuši apsvērt domu, ko ar to iesākt tālāk, ņemot vērā, ka līdzīgā virzienā darbojas arī citi tā saucamo riska grupu pārstāvji – jaunās māmiņas, seniori. «Varbūt viņiem nav simts preču, bet viņi ar prieku saražo piecas. Veikals ir iespēja ne tikai piepelnīt klāt kādu kapeiku, bet tā ir arī iespēja integrēties sabiedrībā,» stāsta projekta vadītāja Sanda Kalniņa un viņas kolēģe Gunta Dubulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14 gadu laikā 4paws (IK Dod man ķepu!) īpašniece Kristīne Leja ir pieskatījusi aptuveni tūkstoš dzīvnieku, lielākoties suņus

«Katru mēnesi man vidēji ir trīs līdz četri jauni klienti. No vienas puses, tas ir daudz, no otras puses, – maz. Taču es nedzenos pēc liela skaita. Dzīvnieki nav bagāža, ko var ielikt mantu glabātavā un pēc saimnieka atgriešanās izņemt. Katrs dzīvnieks ir atšķirīgs – tāpat kā cilvēki. Katram ir jāatrod sava pieeja un laiks, īpaši pirmajā reizē,» saka Kristīne. Viņa cenšas suņus ņemt līdzi ikdienas gaitās, tos socializē – kopā dodas uz kafejnīcu, iepirkties, brauc sabiedriskajā transportā, skrien, peld. Viņa cenšas sarunāties ar tiem saimnieka dzimtajā valodā. Ja Kristīne nezina konkrētas valsts valodu, iemācās vismaz galveno komandu vārdus. Viņa novērojusi, ka pēc tam, kad ar suni kādu laiku sarunājas latviski, viņš iemācās atšķirt biežāk dzirdētos vārdus arī latviešu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru