Jaunākais izdevums

Latvijā jaunu darbinieku ienākšana darba tirgū nākotnē turpinās samazināties, tomēr pirmspensijas vecuma bezdarbnieku rādītāji ir augsti. Veikts pētījums, kas atklāj būtiskākos stereotipus, kas saistīti ar vecuma diskrimināciju, kā arī rosina domāt par veiksmīgāku paaudžu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Personāla vadīšanas asociācija (LPVA) ar Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas atbalstu veic visaptverošu Latvijas pētījumu par tēmu «Paaudžu vērtības»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā jaunākās paaudzes raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar “PricewaterhouseCoopers” veikto pētījumu “Five trends transforming the Automotive Industry” nākamajos gados jaunākās paaudzes, proti, “Gen Z” un “Gen Alpha”, radikāli mainīs mobilitāti.

Šo paaudžu simbioze ar tehnoloģijām, atšķirīgā estētika un dzīvesstils jau tagad ir galvenie faktori, kuru ietekmē transformējas arī auto nozare, priekšplānā izvirzot elektrifikāciju, autonomās tehnoloģijas un auto koplietošanas konceptu. Kā jaunākās paaudzes šobrīd raugās uz mobilitāti un personīgo auto?

Lai arī mileniāļi un “Gen X” pārstāvji ir spēruši nozīmīgus soļus, integrējot tehnoloģijas savā ikdienā, mobilitāti viņi lielākoties saredz kā personīgo auto, kas patērē fosilo degvielu, ir aprīkots ar ērtām funkcijām un neprasa tik ļoti mainīt paradumus. Vienlaikus nevaru noliegt, ka arī šo cilvēku vidū paradumi mainās, soli pa solim pārņemot tās vērtības un tendences, kas vairāk raksturīgas gados jauniem patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkarībā no tā, cik paaudžu ir uzņēmumā, ir jādomā par vairākām personāla vadīšanas stratēģijām. Jaunie izceļas ar citādu informācijas uztveršanas veidu, ir gatavāki riskēt un pieprasa atgriezenisko saiti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Personāla vadība: No «kadru daļas» par «biznesa partneri»

Lelde Petrāne, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas personāla vadīšanas asociācijai (LPVA) šogad aprit 20 gadi kopš organizācijas dibināšanas.

LPVA ir izveidota 1996. gadā, lai veicinātu personāla vadīšanas popularitāti Latvijā, celtu personāla vadīšanas speciālistu kompetenci un šī amata prestižu darba tirgū, kā arī lai parādītu efektīva personāla vadīšanas darba pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu veiksmīgu darbību.

«Asociācija 20 gadu laikā ir izveidojusies par stabilu savas nozares profesionāļu biedrību,» uzsver Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

«Šo gadu laikā personāla vadība kā funkcija ir mainījusies no «kadru daļas» ar izteiktu atbildību par dokumentu formēšanu uz «biznesa partnera» lomu, kur atbildības fokuss ir vērsts uz efektivitāti, jēgpilnu darbu un darbinieku iesaisti,» piebilst asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baņķieris: Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidra nauda pasaulē varētu izzust vienas līdz divu paaudžu laikā, prognozē «OP Corporate Bank» Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

«Pasaulei kopumā tas, visdrīzāk, ir vienas līdz divu paaudžu jautājums. Lai gan mums skaidra nauda liekas kā kaut kas pats par sevi saprotams, jaunajai paaudzei, kas pieradusi socializēties, izmantojot internetu, tiešsaistes norēķini, visdrīzāk, šķitīs daudz dabiskāki par darbošanos ar monētām un banknotēm,» teica Prikšāns.

Vienlaikus «OP Corporate Bank» eksperti atzīmēja, ka, piemēram, Zviedrijā šobrīd 15% maksājumu tiek veikti skaidrā naudā. Līdz ar to jau nākamo 10-15 gadu laikā Skandināvijā ir iespējama pāreja uz tikai bezskaidras naudas izmantošanu.

Tāpat bankas eksperti norādīja, ka pasaulē aizvien pieaug virtuālās naudas «Bitcoin» popularitāte, un paplašinās tās izmantošanas iespējas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem. Taču būtisks izaicinājums ir straujās kriptovalūtas vērtības svārstības. Šis naudas piedāvājums veidojas ļoti atšķirīgi no naudas piedāvājuma pasaules tradicionālajā banku sistēmā, kur ASV, Eiropas un citu centrālo banku monetārajai politikai ir būtiska nozīme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Paaudžu atšķirīgās rūpes par auto drošību

Compensa Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobraucēju uzskati par automašīnas apdrošināšanu, attieksme pret drošību kopumā un arī notikušo negadījumu skaits mainās atkarībā no šoferu vecuma un pieredzes, liecina apdrošinātāja Compensa pieredze. Turklāt jānorāda, ka jauniešu vērtības būtiski atšķiras no tās paaudzes, kura dzimusi laikā, kad nebija mobilo sakaru, interneta un par drošību uz ceļiem tika domāts salīdzinoši mazāk.

Jauniešiem svarīgs ātrums, nevis drošība

Pētījums Latvijas paaudžu anatomija atklāj, ka jauniešiem jeb digitālajiem bērniem vecumā no 18 līdz 25 gadiem patīk izjūtas, ko sniedz ātrums. Arī Compensa pieredze liecina, ka, iegādājoties automašīnu, šī grupa izvēlas vecākus, bet salīdzinoši jaudīgākus transportlīdzekļus. Likumsakarīgi, ka automašīnas drošība t.s. «digitālajiem bērniem» ir otršķirīga un, kas ne mazāk būtiski, lielā mērā ir atkarīga no viņu finansiālajām iespējām. Kopējās tendences liecina, ka līdz 20 gadu vecumam jauniešu ienākumus pamatā nodrošina vecāki. Var novērot, ka šo digitālo bērnu vecāki mazāk domā par pretaizdzīšanas iespējām, jo eksistē pieņēmums, ka automobilis ir pārāk vecs, lai uztrauktos par tā nozagšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Notiek pieteikšanās personāla vadības «Gada Projekta» balvai

Dienas Bizness, 01.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 15. februārim notiek projektu iesniegšana Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) izsludinātajam Personāla vadības «Gada Projekta» balvas konkursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba tirgus analīze un tendences 2013

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment & Simplika vadītāja Latvijā, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot norises darba tirgū Latvijā un sekojot personālvadības aktualitātēm pasaulē, izkristalizējas vairākas pamata tendences, kuras darba devējiem būtu jāņem vērā, plānojot savas komandas un to attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts3.0 jeb publiskais sektors kā pakalpojums

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par publiskajam sektoram pieejamās naudas tēriņu jēdzīgumu zināšanu jeb inovācijas ekonomikā (DB 08.09.), es norādīju uz nepieciešamu ierēdniecības mentalitātes maiņu. Tam ir jānotiek gan valsts, gan pašvaldību līmenī, publiskajam sektoram no represīva iekasēšanas mehānisma un naudas un resursu apgūšanas mašīnas kļūstot par biznesa un sabiedrības uzņēmīgumu stimulējošu pakalpojumu.

Tam nav jānotiek tāpēc, ka tas ir labi, pareizi, ētiski vai kaut kā tā. Attiecīgi motivētajiem šādi komentāri nav vajadzīgi. Šo es rakstu, lai norādītu Latvijas elitēm uz valdošu tendenci, uz neizbēgamību un elites pozīciju vājināšanos un daudziem noteikti arī zaudēšanu, ja apziņas un rīcības transformācija nenotiks. Par Valsti1.0 es šeit saucu valsts varas izpausmes apmēram līdz 1800. gadam. Tajā varas nesēju kontrole pār ikdienā notiekošo bija visai vaļīga, un, nedaudz vienkāršojot, kad nu vajadzēja, tad valsts gāja un ņēma, ko nu varēja no privātā sektora paņemt. Militāro tehnoloģiju attīstība un masu mobilizācijas nepieciešamība noteica Valsts2.0 rašanos. Šai modelī valsts bija jau spiesta gan efektivizēt nodokļu iekasēšanu, gan raudzīties, lai valsts aparātam un armijai cilvēki būtu atbilstīgi skoloti. Valstī2.0 salīdzinoši daudz vairāk iesaistītā tauta ar dumpošanos un pašorganizēšanos panāca šim modelim nepieciešamās ilgtspējīgas sociālās politikas pārmaiņas. Kurām elitēm tas laikus nepieleca, tām dega muižas, ripoja galvas, un tās iekļuva nākamo paaudžu literatūra hrestomātijās kā ļauni, kariķēti tēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas Biznesa gada blavu saņem Livonia Print, Lattelecom, Ērenpreiss un Spodrība

Dienas Bizness, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Zviedrijas Biznesa gada balvas 2012» ieguvēji – kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» uzvaras laurus plūc Livonia Print, kategorijā «Korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva» atzinību saņem Lattelecom iniciatīva interneta prasmju mācīšanai gados vecākiem cilvēkiem «Pieslēdzies, Latvija!», par «Gada jauno uzņēmēju» atzīts Toms Ērenpreiss no Ērenpreiss Original, savukārt «Vides balvu» saņem uzņēmums Spodrība.

«Zviedrijas Biznesa gada balvu» jau ceturto gadu Latvijā pasniedz Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Eksporta padome Latvijā sadarbībā ar Swedbank, lai akcentētu abu valstu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus. Kopumā šogad balvai pieteikti 98 uzņēmumi, kas liecina par arvien lielāku uzņēmēju atsaucību.

Kategorijā «Stabili augošs un ilgtspējīgs uzņēmums» šogad bija iesniegts lielākais pieteikumu skaits - 30 uzņēmumi. Balvas ieguvējs ir poligrāfijas uzņēmums Livonia Print, kas specializējas dažāda veida grāmatu ražošanā un izceļas ne tikai ar augošiem pārdošanas apjomiem un ievērojamiem eksporta rādītājiem, bet arī atbalstu studentiem no Latvijas reģioniem, labdarības projektiem un rūpēm par vidi visā ražošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika nākamgad augs straujāk, bet arī nevienmērīgāk

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperte: Rīgas Satiksme nav atsevišķs gadījums, bet vispārpieņemta prakse

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē plašākai sabiedrībai kļuva zināms par liela apjoma korupciju pašvaldības uzņēmumā «Rīgas Satiksme», kad KNAB uzsāka kriminālprocesu saistībā ar «Rīgas Satiksmes» veiktajiem iepirkumiem. Minētais iepirkums un «Rīgas Satiksmes» stāsts nav viens atsevišķs gadījums, bet valstī pieņemta prakse.

Kopējais labums Latvijā nav populārs jēdziens, un īpaši spilgti tas izpaužas valsts un pašvaldību uzņēmumos.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā nepieciešami profesionāļi, nevis politiķi

Šis gadījums ir viens no daudziem, tomēr viens no retajiem, kas tika plaši izgaismots. Diemžēl procesi mūsu valstī notiek tā, kā notiek. Valsts un pašvaldību uzņēmumos lielā daļā gadījumu naudas plūsma joprojām tiek organizēta tā, kā kādam ir nepieciešams, nevis tā, lai sekmētu kopējo labumu. Situāciju vēl smagāku padara fakts, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi ir tie, kuri darbojas visai sabiedrībai būtiskās jomās – transports, veselības aprūpe, komunālo pakalpojumu nodrošināšana u.tml. Latvija gan nav vienīgā valsts, kurā ir šāda situācija, bet virkne citu valstu tomēr spēj nodalīt uzņēmuma vadīšanu no valsts pārvaldes. Spilgts piemērs ir Norvēģija, kurā šādu uzņēmumu vadībā tiek iecelti spēcīgi menedžeri un profesionāli vadītāji no privātā sektora, kuri rūpējas, lai uzņēmumi būtu rentabli un nestu peļņu. Šādā gadījumā tiek aiztaupītas nemitīgas dotācijas no valsts vai pašvaldību budžeta, kas bieži vien nav racionāli pamatotas. Valsts vai pašvaldības šādos gadījos ir iesaistītas uzņēmuma attīstības plānošanā, sekojot līdzi tam, lai tiktu ievērotas visu sabiedrības grupu intereses, bet neiesaistās ikdienas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības budžetā pilsētas svētku pasākumu rīkošanai šogad tika atvēlēti kopumā 500 000 eiro.

Kā pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Sarmīte Baltmane, 265 000 eiro no kopējā finansējuma tika novirzīti Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai un tās struktūrvienībām triju dienu svētku programmas nodrošinājumam.

Pašvaldībā tika izsludināts konkurss svētku pasākumu organizēšanai. Tam pieteicās uzņēmumi un biedrības, no kuriem 19 saņēma finansējumu. Piemēram, 65 538 eiro tika atvēlēti biedrībai I did it pasākuma Pasaku piestātnes Vērmanē. Rīgas dārgumi. organizēšanai. Šī pati biedrība par 5000 eiro organizēja retro koncertu Ostas lustes. Savukārt biedrība Kultūras perons par 22 000 eiro organizēja Līvu dziesmu svētkus, bet biedrība Komturia-Riga par 20 000 eiro organizēja Rīgas viduslaiku tirgu. Biedrība Rīgas spīķeri par 13 000 eiro organizēja Rīgas svētkus Spīķeros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akmens laikmets apdrošināšanā tuvojas beigām

Jānis Lucaus, "Balcia apdrošināšana" valdes priekšsēdētājs, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsta līmeņa speciālistu, vadītāju meklēšanā sludinājumus izmanto retāk, populārāks veids ir t.s. galvu medības. Attīstoties sociālajiem tīkliem, speciālistus un vadītājus no konkurējošās kompānijas cenšas pārvilināt ne tikai ar personāla atlases kompāniju palīdzību, bet arī paši uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru