Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Starp hipotekāro kredītu ņēmējiem Latvijā galvenokārt dominē ģimenes vai pāri - 72%, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības Ergo un Nordea bankas veiktajā pētījumā.

13% gadījumu kredītņēmēji ir iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai arī 14% ir šķīrušies.

«Trīs gadu laikā esam novērojuši, ka vidējais vecums klientiem, kuri noformē kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu ir 37 gadi, - tas ir brīdis, kad cilvēki jau ir izveidojuši vai sāk veidot ģimeni un jūtas droši par savu ienākumu stabilitāti. Turklāt raksturīgi, ka pēckrīzes periodā iedzīvotāji daudz atbildīgāk izturas pret ilgtermiņa kredītsaistībām un savas ģimenes labklājību, aktīvi izvērtējot visas iespējas samazināt riskus, kas var apgrūtināt iespēju atdot kredītu, » stāsta Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Akciju sabiedrība Reverta šā gada pirmajos sešos mēnešos no problemātiskajiem kredītiem ir atguvusi 20,6 miljonus eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Valsts kasei šā gada pirmajos sešos mēnešos ir atmaksāti 9,7 miljoni eiro un vēl 12,8 miljonu eiro lielu maksājumu Reverta veica pēc pārskata perioda beigām.

«Kopš 2010. gada 1. augusta, kad Reverta uzsāka Parex bankā ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis pārskata periods ir bijis smagākais un sarežģītākais gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krīze Krievijā un Ukrainā, nestabilais ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir ievērojami samazinājusi aktīvu vērtību un apgrūtinājusi to atgūšanas iespējas. Tomēr neatlaidīgi turpinām cīnīties par katru centu, lai pēc iespējas mazinātu valsts zaudējumus. Gūtie rezultāti liecina, ka spējam risināt arī šķietami bezcerīgas situācijas,» norāda Revertas valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Kredītņēmēji, kā arī naudas noguldītāji, ir bijuši un vienmēr būs banku galvenie sabiedrotie, tāpēc finanšu sektors allaž cenšas kopā ar saviem klientiem risināt problēmas, kas radušās saistību izpildē.

Tā tas ir arī šobrīd līdz ar Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju). Taču šajā palīdzībā nupat vēlas iesaistīties arī valsts, kas ir noprotams no atsevišķiem publiskiem izteikumiem. Šoreiz kā risinājums ir nevis “helikoptera nauda”, kā tas bija Covid krīzes laikā, kad noteiktām mājsaimniecībām tika piešķirti līdzekļi izdevumu segšanai, bet gan ierobežojumi banku izsniegtajām kredītu likmēm. Diemžēl šāda palīdzība ilgtermiņā kredītņēmējiem nevis palīdzētu, bet tieši pretēji – kaitētu.

Intervences sekas

Attiecībā uz politiķu ideju ierobežot hipotekāro kredītu likmes, publiskajā telpā izskanējuši divi iespējamie scenāriji. Pirmkārt, ar likumu noteikt Euribor likmes “griestus” pusotra vai divu procentu līmenī. Otrkārt, likt bankām atteikties no tās kredītlikmju daļas, ko bankas šobrīd nosaka pašas. Abos gadījumos valsts faktiski iejaucas finanšu tirgū, nosakot to, par kādu cenu drīkst izsniegt aizdevumus. Nav zināms tas, vai kāda no šīm “idejām” ir likta arī uz papīra, jeb pagaidām par tām tiek tikai mēļots, bieži lietojot aizplīvurotus eifēmismus. Tomēr ir skaidri jāpasaka, kādas sekas šāda iejaukšanās radītu ne tikai esošajiem kredītņēmējiem, bet arī visiem tiem, kuri aizņēmumus gribētu ņemt nākotnē.

Kredītņēmēji prasa vairāk izziņu, bet bez ienākumu apjoma tiek vērtēta arī izglītība un darba pieredze.

Līdz šim pamirušajā mājokļu kreditēšanas tirgū manāmas dzīvības pazīmes. Dažas uzrunātās bankas signalizē gan par pēdējos mēnešos pieaugošo cilvēku interesi dabūt kredītu mājokļa iegādei, gan arī augošo darījumu skaitu, raksta laikraksts Diena.

Tiesa, kopējā mājsaimniecību kreditēšanas tirgū, kur lauvas tiesu veidojot hipotekārie kredīti, pagaidām nav manāmas īpašas mājokļu kreditēšanas tirgus atdzīvošanās pazīmes. Taču labā ziņa esot, ka tirgus krituma temps ir stabilizējies, laikrakstam norādījusi Latvijas Banka.

«Viens no svarīgākajiem indikatoriem, kas uzrāda mājokļu tirgus atdzīvošanos, ir ne tikai faktiskie darījumi, bet arī klientu interese,» Dienai sacīja Nordea bankas Pārdošanas centra vadītāja Sandra Rasnača. Pēdējo mēnešu laikā esot dubultojies bankā saņemto zvanu skaits ar klientu jautājumiem par iespēju dabūt kredītu. Tas liecinot, ka cilvēki kļūst optimistiskāki un pārliecināti par nākotni.

Kad Latviju sasniedza ziņa, ka Eiropas Centrālā banka par 0,25 procentpunktiem samazinājusi bāzes procentu likmi un ka britu Barclays banka manipulējusi ar LIBOR par labu savam izdevīgumam, Latvijas kredītņēmēji pamatoti gaidīja kredītu procentu likmju samazinājumu. Sagaidīja. Izņemot ABVL bankas klientus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Viņi tā vietā saņēmuši paziņojumu no ABLV, kurā pavēstīts, ka viņiem palielinās kredītu mēneša maksājumi.

Klientiem izsūtītajās vēstulēs bankas hipotekārās kreditēšanas pārvaldes vadītājs Zigmārs Bērziņš, atvainodamies klientiem par sagādātajām neērtībām, to izskaidro ar tehnisku kļūdu bankas informācijas sistēmā. Noteiktajā termiņā mainoties kredītlikmēm, tā gan esot nodrošinājusi kredīta procentu maksājumu daļas pārkārtošanu, bet «aizmirsusi» pārkārtot kredīta pamatsummas maksājumus. Kā teikts izsūtītajās vēstulēs, tādējādi sešu vienādu kredīta ikmēneša maksājumu vietā turpmāk jārēķinās ar neregulāriem, lielākiem ikmēneša kredīta maksājumiem.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

«Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela. Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos, nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī,» klāstīja sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš atzīmēja, ka šos dzīvokļus varētu pārdot, saņemot 10% vai 20% no reālām izmaksām. «To var mēģināt darīt. Bet vēl viens jautājums šajā kontekstā ir - vai šodien būtu, kas tik daudz par šādām cenām tos dzīvokļus pērk?,» teica T. Tverijons.

Komercbanku asociācijas prezidents atzina, ka pašlaik bankas piedāvā ļoti izdevīgas procentu likmes gan latos, gan eiro un kreditēšanas nosacījumi būtībā ir pat izdevīgāki nekā pirms pieciem gadiem, taču daudzi potenciālie kredītņēmēji nav pārliecināti par savu nākotni.

«Tas, lai šī situācija mainītos, ir atkarīgs, pirmkārt, no valsts sektora - kas turpmāk notiks ar valsts budžetu izdevumiem, par cik un kādā veidā tie tiks samazināti. Ja šodien nav pārliecības par savu darbu vietu, ņemt kredītu būtu vienkārši neprāts. Otrkārt, kas attiecas uz privātsektoru - ir vērojama atkopšanās, bet pārliecības, ka tas ir uz ilgu laiku, arī nav,» teica Tverijons un piebilda, ka tāpēc arī pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem šobrīd ir ārkārtīgi zems.

MCB Finance Group PLC piederošā «ātro» aizdevumu zīmola Credit24 izniegto kredītu apjoms šā gada otrajā ceturksnī audzis visstraujāk Baltijas valstīs, palielinoties teju divkārši, turklāt uzņēmums uzsācis darbību Austrālijā.

Credit 24 izsniegto patēriņa kredītu apjoms šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, pieaudzis par 175%, sasniedzot 3,2 milj. Ls.

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā kredītņēmēji slēdz līgumus par lielākām kredīta summām nekā pirms gada, novērojuši Credit24 darbinieki. Viņi pauž, ka pēdējā gada laikā samazinājies arī aizkavēto kredīta maksājumu īpatsvars.

Kopumā MCB Finance Group PLC darbojas visās trīs Baltijas valstīs un Somijā, un lielākais izsniegto kredītu apjoma kāpums minētajā laika posmā uzņēmumam bijis Latvijā.

Visos tirgos MCB Finance Group PLC izsniegto kredītu apjoms otrajā ceturksnī sasniedzis 21,8 milj. eiro, kas ir par 54% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Savukārt grupas peļņa palielinājusies par 56%, sasniedzot 6,8 miljonus eiro.

Lielākajai daļai jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, liecina Swedbank veiktā aptauja.

28% ir diva veida kredītsaistības. Visvairāk jeb 43% iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības, 35% - hipotekārais kredīts un 29% auto līzings. 20% iedzīvotāju ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. 61% respondentu maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem.

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem – tā norāda 27% Swedbank aptaujāto.

24% segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem, 18% dotos peļņā uz ārvalstīm vai tikpat - paļautos uz dzīvības apdrošināšanā ieguldītajiem līdzekļiem. 17% kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums.

Pārceļot darbību uz Lielbritāniju, savstarpējo aizdevumu platforma Mintos vēlas būt finanšu tehnoloģiju kompāniju Mekā, taču vairākas uzņēmuma darbības funkcijas paliks Latvijā, intervijā stāsta Mintos Marketplace vadītājs Mārtiņš Šulte. No Lielbritānijas pieredzes viņš Latvijā rosina pārņemt valsts praksi ar šo platformu starpniecību ekonomikā iepludināt papildus finansējumu.

Mintos par darbības uzsākšanu paziņoja šā gada sākumā un sākotnēji nācās saskarties ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumiem. Kā kompānijai veicies kopš darbības sākuma?

Jāatgādina, ka Mintos ir savstarpējo aizdevumu platforma, kas saved investorus, kuriem ir brīvi naudas līdzekļi ar cilvēkiem, kuriem nepieciešams aizņēmums. Vienkāršākam salīdzinājumam – mēs esam kā centrāltirgus – tajā darbojas dažādi kredītu izsniedzēji, kuriem katram pieder savs paviljons, un kredītņēmējs dodas uz konkrēto paviljonu. Mintos ir tikai vieta, kur šīs divas puses satiekas.

Ar platformas starpniecību līdz šim investēti 6 miljoni eiro, kas nozīmē, ka investori šādā apmērā ar mūsu starpniecību ir aizdevuši līdzekļus aizņēmējiem. Kopumā platformā investējuši 2700 investori no 30 dažādām valstīm, no kurām lielākā daļa ir no Eiropas, taču patlaban sarunas notiek arī ar attālākiem investoriem, piemēram, no Japānas.

Pēc Covid-19 krīzes sākumā pieņemtā banku moratorija beigām septembrī uzņēmumu un iedzīvotāju parādu apmērs var būtiski pieaugt, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Jautāta, vai Covid-19 krīzē varētu rasties līdzīgs parādu pieaugums kā 2008.-2009.gada finanšu krīze, Valeika atzina, ka nav tik pesimistiska.

"Šādas prognozes nevaru izteikt, taču kopumā, ņemot vērā mūsu pašreizējo finanšu tirgu un banku situāciju, visa situācija ir krietni stabilāka un spēcīgāka, nekā bija pirms 10 gadiem. Prognozēju, ka kavētie maksājumi viennozīmīgi palielināsies, to mēs jau šobrīd redzam, taču, vai tas būs tādā pašā apmērā kā krīzē pirms 10 gadiem, es teiktu - nē," teica "Intrum" ģenerāldirektore.

Viņa gan atzina, ka satraucoša ir situācija ar banku iepriekš piemēroto moratoriju kredītu pamatsummas maksājumiem uz sešiem mēnešiem. "Šim moratorijam pieteicās gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, izmantojot kredītbrīvdienas. Moratorijs beidzās septembra beigās un atkarībā no piemērotā kredītbrīvdienu termiņa drīz visiem būs jāatgriežas iepriekšējos kredītu maksājuma grafikos," teica Valeika, piebilstot, ka tad arī parādīsies patiesā aina, kā kredītņēmēji spēs pildīt saistības pilnā apmērā.

«Maksāt vairākus gadus teju 300 latu mēnesī par lietu, kura nekad tev nav piederējusi un nekad arī nepiederēs? Tieši šādā situācijā nonākuši vairāki kredītņēmēji, kuri bija rezervējuši dzīvokļus Urban Art jaunajā projektā Pārdaugavā,» raksta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksts apraksta situāciju, kādā nonākusi viena no kredītņēmējām:

«2006.gada jūnijā Ieva ar nekustamā īpašuma kompāniju SIA Pilsētmāju institūts Urban Art noslēdza dzīvokļa cerības pirkuma līgumu par dzīvokļa iegādi vēl neuzceltajā Dienvidu pakavā 2, saskaņā ar kuru pircējam bija jāiemaksā pirmā iemaksa un kas paredzēja iespēju atteikties no šī dzīvokļa, atpakaļ saņemot 90% no iemaksātās summas.

Pirmajai iemaksai tika paņemts kredīts Swedbank uz 5.5 gadiem, ieķīlājot ģimenes esošo mitekli.

2008.gadā Ieva atbildīgi izvērtēja savas iespējas un nolēma atteikties no dzīvokļa iegādes, jo banka piedāvāja daudz neizdevīgākus kredīta nosacījumus nekā pirms gada. SIA Urban Art gan solīja atmaksāt pirmo iemaksu, kā to paredz līgums, taču to nedarīja, dažādos veidos izvairoties.

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Ātro kredītu procentu likmes dažādās kompānijās svārstās no 150-200% gadā, liecina kompānijas Gudriem.lv veiktais pētījums.

Piemēram, ja cilvēks noformē pirmo aizņēmumu 100 Ls uz 3 nedēļu termiņu, tad 19 ātro kredītu devēju vidū vislētākā kredīta procentu likme ir 195% gadā, bet visdārgākā – 347% gadā.

Turklāt ir 3-4 kompānijas, kas, lai piesaistītu klientus, pirmo reizi aizņemoties, piedāvā bezprocentu kredītu. Eksperti prognozē, ka nākamā gada laikā procentu likmes varētu samazināties vēl par 30-40%.

Pēdējā gada laikā ātro kredītu procentu likmes samazinājušās vairāk nekā divas reizes, bet vidējā aizņēmuma summa bija 70-100 Ls.

„Ja pirms gada kredīta ar 30 dienu termiņu un summu 100 Ls cena bija 20-30Ls, tad šobrīd kredītņēmēji procentos samaksā 10-20 Ls,” skaidro SMScredit.lv pārstāvis Alberts Pole.