Citas ziņas

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji iecienījuši Maximu, Aldari un Nivea

Gunta Kursiša, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji cenas un kvalitātes attiecības ziņā visaugstāk vērtē šādus – uzņēmumus un izstrādājumus: Maxima, Limbažu piens, Laima, Aldaris, Nivea, Samsung, Volkswagen un Latvijas Mobilais telefons (LMT), liecina Best Buy Award pētījums, ko veikusi Šveices organizācija ICERTIAS - International Certification AssociationGmbH.

Projekta un sertifikāta Best Buy Award mērķis ir vienkāršot par vislabāko cenu pieejamo preču un pakalpojumu meklējumus. Best Buy Award pētījums tiek veikts saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības kameras (ICC) un Eiropas Pētniecības ekspertu asociācijas (ESOMAR) pieņemtajiem «Starptautiskajiem noteikumiem par tirgus un sociālo pētījumu veikšanu». Pētījumā piedalījās 1,2 tūkstoši respondentu.

Best Buy Award pētījuma ietvaros uzdotie jautājumi bija bez respondentiem piedāvātiem atbilžu variantiem. Viņi varēja brīvi norādīt to ražotāju un pakalpojumu sniedzēju nosaukumus, kuru prasītā cena tirgū viņuprāt visvairāk atbilst piedāvātajai kvalitātei.

Piemēram, aptaujas ietvaros respondentiem uzdotais jautājums kategorijā «Šokolāde» bija: «Miniet šokolādes nosaukumu, kuras cena, ņemot vērā Jūsu pieredzi un viedokli, Latvijas tirgū vislabāk atbilst tās kvalitātei.»

Lielākā daļa respondentu uz šo jautājumu atbildēja, norādot Laima.

Ņemot vērā atbildes uz tādu pašu jautājumu kategorijā «sejas krēmi», pirmajā vietā (lielākais patērētāju balsu skaits Latvijā) ierindojās Nivea. Sporta apavu kategorijā pirmo vietu ieņēma Nike.

Starp pirmās vietas ieguvējiem citās kategorijās Latvijā bija Nokia (mobilie tālruņi), Volkswagen (ģimenes automašīnas), Samsung (portatīvie datori), Limbažu (piens), Aldaris (alus), Philips (virtuves ierīces), LMT (mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējs), Lattelecom

(interneta pakalpojumu sniedzējs) utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību

Žanete Hāka, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija sākusi darbu pie vadlīniju izstrādes pārtikas ziedošanai; puse pircēju nevēlas pirkt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ko darīt, lai samazinātu lielos atkritumu apjomus, diskutē gan Eiropā, gan nule kā diskusijas sākušās arī Latvijā. Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā aptauja parādīja to, ka attieksme pret pārtikas ar beigušos derīguma termiņu tirgošanu un realizēšanu ir neviennozīmīga, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

«ZM aptaujā konstatējām, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām, daļa būtu gatavi pirkt nedēļu pēc derīguma termiņa beigām, bet nedaudzi būtu gatavi to darīt pēc termiņa, kas ir vēl lielāks. Skatoties ministrijas mājaslapā ievietoto informāciju, konstatējām, ka ZM aptaujātiem ir augsts izglītības līmenis un lieli ienākumi, tad lūdzām palīdzību pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, kas mūsu jautājumiem pievienoja vēl pāris – par attieksmi pret ziedošanu un par kādu cenu iegādātos produktus pēc derīguma termiņa, sasniedzot arī cilvēkus, kam ir zemi ienākumi un varētu būt problēmas ar pārtikas iegādi,» stāsta D. Ugare. Arī šajā aptaujā puse no respondentiem nevēlējās iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts «ieteicams līdz». Šajā aptaujā aptuveni 30% aptaujāto vēl nedēļu pēc derīguma termiņa beigām gribētu pirkt produktus, ja vien būtu ļoti krasi samazināta produkta cena – pat līdz 90%. Un tikai daži procenti aptaujāto bija gatavi pirkt produktus ar lielāku laiku pēc derīguma termiņa beigām. ZM aptaujā piedalījās 691 respondents, bet Paēdušai Latvijai aptaujā – 774.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiek apmaksātas, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs strādājat virsstundas?» 30% respondentu apgalvojuši apstiprinoši, norādot, kas tās gan nav apmaksātas, 26% aptaujāto virsstundas nestrādā vispār, 25% aptaujas dalībnieku to dara un saņem papildus samaksu, savukārt 19% strādājošo virsstundu darbu izvēlas reti.

No visiem tiem, kuri apstiprinājuši, ka strādā virsstundas, 55% tās netiek apmaksātas, savukārt 45% saņem papildu samaksu.

«Nereti darba līgumos jau pienākumu aprakstā tiek paredzēts darba laiks ārpus vispārpieņemtajām darba stundām, līdz ar to liekot darbiniekam domāt, ka tas ietilps viņa pamatpienākumos, un papildu samaksa nepienākas. Taču tā tam nebūtu jābūt,» aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. Viņš skaidro, ka šādu tendenci bieži rada arī situācijas, kurās virsstundu darbu ir grūti precīzi definēt. Piemēram, darbiniekam tiek uzdots konkrēts pienākumu apjoms ar noteiktu gala termiņu, taču netiek prasīts, lai tas tiek darīts ārpus oficiālā darbalaika, lai gan ir skaidrs, ka šādu apjomu nav iespējams paveikt noteiktajās darba stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Lielākā daļa uzskata, ka labākais modelis budžeta pārvaldīšanai ir kopīgs maciņš

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk ģimenes uzskata, ka labākais modelis budžeta pārvaldīšanai ir kopīgs maciņš, atklāj DNB bankas veiktā vecāku aptauja par naudas līdzekļu pārvaldīšanas paradumiem ģimenēs.

33% respondentu atzina, ka vislabākais variants būtu kopīgs maciņš abiem – kartes un internetbankas pieejas ir zināmas abiem. Šādu izvēli visbiežāk atbalsta gados jauni respondenti vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem.

Nedaudz mazāk vai 28% aptaujāto uzskata, ka viņiem piemērotākais veids ģimenes izdevumu pārvaldīšanai ir trīs maciņu ieviešana jeb atsevišķa nauda katram saviem tēriņiem un kopīga nauda maksājumiem. Savukārt piektā daļa uzskata, ka katram pašam jābūt sava maciņa turētājam. 16% aptaujāto norādīja, ka maciņa turētājam ģimenē jābūt tikai vienam ģimenes loceklim, bet 1% gadījumu respondenti norādīja citus līdzekļu pārvaldīšanas veidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) šoruden veiktā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptauja par dzimumu līdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā apliecina, ka stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni. Lai arī vairāk kā puse (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst kā līdzvērtīgas, joprojām būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek sasaistīta nevienlīdzīga attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apjoma un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.

Vienlaikus interesanti – salīdzinot ar 2001. gada aptauju, gandrīz divkārt pieaudzis to respondentu skaits, kuri uzskata, ka ar lielākiem tiesību ierobežojumiem vairāk saskaras vīrieši – no 3,6% 2001. gadā līdz 6,5% šā gada aptaujā. Turklāt šādu uzskatu pauduši gan aptaujātie vīrieši, gan arī sievietes. Savā ziņā tas varētu būt labs signāls tam, ka dzimumu līdztiesības jomā Latvijā, lai arī ļoti lēni, tomēr sāk samazināties atšķirība starp vīriešu un sieviešu tiesībām. Vienlaikus – tas vairāk varētu liecināt par to, ka sabiedrība īsti negrib pieņemt situāciju, kad sieviešu loma darba tirgū un sadzīvē kopumā kļūst līdzvērtīga vīriešu lomai, jo pārējie aptaujas dati diezgan krasi iezīmē atšķirību starp vīriešu un sieviešu iespējām mūsu sabiedrībā – vēl joprojām par sliktu sievietēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražojošie uzņēmumi plāno vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu

Dienas Bizness, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Prezentēs Latvijas vēsturē lielāko aptauju par latviešu dzīvi ārzemēs

Lelde Petrāne, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26.janvārī Eiropas mājā tiks prezentēti Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, liecina medijiem sniegtā informācija.

Aptaujā kopumā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm. Ar aptaujas datiem iepazīstinās LU Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieces Inta Mieriņa, Inese Šūpule un pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kā arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi - par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u. c. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014.gada 4.augusta līdz 15.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji uzskata, ka Krievijas tirgus būs stratēģiski nozīmīgākais arī 2015. gadā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas banku kreditēšanas apsekojuma aprīļa rezultāti parāda skaidru Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu aizdevumu pieprasījumu, ko lielā mērā veicina ārkārtas likviditātes vajadzības, informē Eiropas Centrālā banka.

Tiesa gan, pandēmijas ietekme uz banku kredītu standartiem pirmajā ceturksnī bija salīdzinoši ierobežota, un to banku īpatsvars, kas ziņoja par stingrākiem kredītu nosacījumiem aizdevumiem vai kredītlīnijām uzņēmumiem, bija mazs, salīdzinot ar finanšu vai valstu parādu krīzēm. ECB skaidro, ka tas saistīts ar dažādu ieviesto politiku apmēru un savlaicīgumu, kā arī lielāku eirozonas banku noturību.

Bankas sagaida, ka otrajā ceturksnī kreditēšanas standarti uzņēmumiem būtiski uzlabosies, ko lielā mērā ietekmēs valdību ieviestie atbalsta pasākumi.

Tiesa gan, aptaujā atspoguļojas atšķirības banku viedoklī par aizdevumu nosacījumiem nākotnē.

Banku aptauja liecina, ka uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem vai kredītlīnijām pirmajā ceturksnī pieauga, un paredzams, ka otrajā ceturksnī pieprasījums turpinās palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

73% iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti, nevis darba vietā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs vēlētos strādāt attālināti?» 64% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 9% aptaujāto norādījuši, ka labprāt to gribētu, taču neļauj darba specifika, bet 5% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka viņu darba vietā šāda iespēja jau pastāv. 22% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos strādāt attālināti.

«Novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā iespēju strādāt attālināti. To neapšaubāmi veicina arī interneta un citu tehnoloģiju attīstība,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Protams, ne vienmēr strādāšana no mājām ir iespējama darba specifikas dēļ. Virkne pētījumu pierāda, ka, strādājot attālināti, ir ērtāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, tomēr jāatceras, ka šāds darbs var nebūt piemērots visiem.» Kolosovs skaidro, ka, pirms izvēlēties strādāt attālināti, šāda iespēja jāapskata no vairākām pusēm - vai konkrētais cilvēks spēs uzturēt veselīgu balansu starp darbu un atpūtu, vai jutīsies pietiekami komfortabli strādājot vienatnē, un kāda veidosies darba kvalitāte. Pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo nereti novērots, ka, strādājot izolēti no kolēģiem, darba kvalitāte ar laiku mēdz kristies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā ļoti pārliecinoši par 2020. gada Latvijas labāko sportistu atzīts pasaules čempions boksā Mairis Briedis. Šī mūsu valstī kļuvusi par prestižāko aptauju, kas nosaka valsts spēcīgāko atlētu.

Latvijas labākais sportists Sporta Avīzes versijā tika noteikts 25. reizi. Starp 50 ekspertiem, kuri aptaujā vienoti varēja balsot par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, jau tradicionāli bija valsts augstākās amatpersonas, sporta politikas veidotāji, kādreizējās sporta zvaigznes, treneri, sporta žurnālisti un pirmoreiz arī žurnāla uzticamākie lasītāji.

Cīņā par pirmo vietu šoreiz intrigas nebija – 27 no aptaujātajiem ekspertiem par labāko nosauca Mairi Briedi, kurš pērn pēc ilga gatavošanās posma aizvadīja cīņu ar Junieru Dortikosu, savu trofeju klāstu papildinot ar Muhameda Ali trofeju par uzvaru Supersērijas turnīrā, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu, kā arī žurnāla The Ring jostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki

LETA, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: 17% kredītņēmēju parāda dzēšanai ņemtu citu kredītu

Dienas Bizness, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rodoties sarežģījumiem ar kredīta atdošanu, viens no risinājumiem gandrīz piektajai daļai kredīta ņēmēju būtu jauna kredīta ņemšana, noskaidrots Rietumu bankas kreditēšanas uzņēmuma SIA InCREDIT GROUP veiktajā aptaujā.

Kopumā iedzīvotāju zināšanas par to, kā rīkoties situācijā, ja viņi nespētu apmaksāt paņemto kredītu un kredīta brīvdienas būtu beigušās, ir visai vājas, apliecina aptauja. Teju ceturtajai daļai jeb 24% vispār nav viedokļa, kā viņi šajā gadījumā rīkotos. Visbiežāk izmantotā stratēģija būtu aizņemšanās no draugiem, tuviniekiem un paziņām (42%). Nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 34% ir pārliecināti, ka atrastu citus ienākumu avotus, 24% pārdotu kādas sev piederošas lietas, bet 17% aizņemtos pie cita kredītdevēja.

«Tas, ka par aizņemšanos nav informēti iedzīvotāji, kas nav ņēmuši kredītu vai līzingu, ir pašsaprotami. Bet mūsu aptauja parāda, ka informētība ir vāja arī to cilvēku vidū, kas aizņēmumus izmanto. Tas nozīmē, ka viņiem saistībā ar aizņemšanos ir lielāks risks kļūdīties,» skaidro InCREDIT GROUP prokūrists Aleksandrs Jekimenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Prognozē mājokļu cenu kāpumu

Lelde Petrāne, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji kļūst optimistiskāki attiecībā uz mājokļu cenu palielināšanos tuvākā gada laikā, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja. To respondentu skaits, kas sagaida pieaugošas nekustamā īpašuma cenas, ceturkšņa laikā palielinājies par gandrīz astoņiem procentiem, sasniedzot 49%.

Tas ir līdz šim lielākais mājokļu cenu prognozētāju skaits pēdējo četru gada laikā. Visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļa cenu kāpumu ir Rīgas iedzīvotāji, vispesimistiskākie – Latgales iedzīvotāji. Savukārt, tepat kaimiņos, Lietuvā, tikai 34% respondentu atbildēja, ka mājokļu cenas šajā valstī tuvākā gada laikā varētu palielināties.

Nekustamā īpašuma cenu krituma prognozētāju skaits Latvijā sarucis līdz viencipara skaitlim – šajā aptaujā mājokļu cenu kritumu sagaida 8% iedzīvotāju. Līdz 26% samazinājies arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits jeb to, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā. Respondentu skaits, kuriem nebija konkrēta viedokļa attiecībā uz mājokļu cenu izmaiņām, samazinājies par vienu procentpunktu līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saraksta «Iekārojamākais Latvijas darba devējs 2013», laureātu galvgalī ierindojušās tādas kompānijas kā Latvenergo, Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Latvenergo arī pērn bija aptaujas līderis, un kā lielākās zīmola vērtības aptaujā tika minētas tā stabilitāte, darbinieku zemā mainība un uzņēmuma veiktās sociālās aktivitātes saviem darbiniekiem – pensiju uzkrājumu veidošana un mazāku elektrības tarifa plānu atbalsta sniegšana daudzbērnu ģimenēm.

Savukārt SIA Lattelecom, salīdzinot ar pagājušo gadu, iekārojamāko darba devēju sarakstā ir kāpusi par vienu vietu augstāk un šogad ieņem otro vietu. 15% pozitīvo atsauksmju saņemtas no uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem. Kā galvenās pozitīvās iezīmes uzņēmuma darbībā minētas izaugsmes iespējas, stabilitāte un ambīcijas, kā arī motivējoša darba vide. Aptaujas dalībnieki ļoti atzinīgi vērtējuši arī uzņēmuma vadītājus, motivējošo algu sistēmu, kā arī «obligātu individuālo izaugsmi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 10% Latvijas uzņēmumi ir pilnībā gatavi Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb GDPR ieviešanai 25. maijā ir palicis pavisam maz laika, tikai katrs desmitais Latvijas uzņēmums ir pilnībā gatavs izpildīt regulas prasības, atklāj pēc zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Squalio» pasūtījuma veiktā pētījumu kompānijas «Norstat Latvija» aptauja.

«Norstat Latvija» aptauja tika veikta no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Aptauja liecina, ka liela daļa uzņēmumu darbu pie sagatavošanās nav sākusi. Ne velti katrs piektais uzņēmums atzīst, ka pilnībā nav gatavs izpildīt GDPR prasības, kā arī nezina, kādas darbības veicamas, lai sagatavotos brīdim, kad regula stāsies spēkā.

Vismazāk regulas prasībām ir gatavi uzņēmēji Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 19 cilvēkiem, kā arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, transportlīdzekļu remontu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šī gada trešajā ceturksnī par 2 procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Šajā pašā laikā par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Līdzīgi par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas paliks nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie. Vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē pat 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jaunu darbavietu izveidē darba devēji kļūst piesardzīgāki

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā pieprasījums pēc darbaspēka joprojām būs augsts, bet ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas liks darba devējiem būt piesardzīgākiem jaunu darbinieku piesaistē, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Šajā gadā jaunus darbiniekus plāno pieņemt darbā trešā daļa jeb 33% darba devēju, kas ir par 15% mazāk nekā pirms gada veiktajā aptaujā. Savukārt nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas gan pieņems, gan atlaidīs darbiniekus - to atzina 31% aptaujāto darba devēju.

Turpretī 23% darba devēju šogad izmaiņas personāla sastāvā neplāno, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Gandrīz 40% no vakancēm iecerētas speciālistiem, 19% - vadītājiem, 15% - kvalificētiem strādniekiem, 10% - gan pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, gan mazkvalificētiem strādniekiem. Vairāk nekā puse no uzņēmumiem, kas iecerējuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, izmaiņas personāla sastāvā saista ar uzņēmuma darbības paplašināšanos, savukārt ceturtā daļa – ar gaidāmo darbinieku rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji labprātāk maksātu hipotekāro kredītu nekā mājokļa īri

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptaujā, ko veica DNB banka sadarbībā ar pētījumu aģentūru Compass, noskaidrojies, ka 63% Latvijas iedzīvotāju labprātāk maksātu hipotekāro kredītu par savu mājokli, nevis īri savas dzīvesvietas īpašniekam. Turklāt 5% iedzīvotāju apstiprina, ka plāno tuvākā gada laikā iegādāties kādu nekustamo īpašumu, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Vaicāti par to, ko saredz kā izdevīgāko situāciju tiem, kas nav paši sava mājokļa īpašnieki, pārliecinošs vairākums jeb 63% respondentu pauda viedokli, ka šādā gadījumā visizdevīgākais variants ir hipotekārais kredīts, kas ļauj katru mēnesi par mājokli maksāt tādu pašu vai pat mazāku summu nekā, īrējot mājokli. Turklāt šādu viedokli vienlīdz bieži izvēlējās gan pilsētu, gan piepilsētu un lauku teritoriju iedzīvotāji visos Latvijas novados. Savukārt mazāka daļa respondentu atzīmēja, ka gadījumos, ja cilvēks nav sava mājokļa īpašnieks, izdevīgākais variants ir mājokli īrēt, kā plusu minot mazāku atbildību, jo mājokļa apsaimniekošana un remontdarbi ir tā īpašnieka rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru