Finanses

Pētījums: Latvijas uzņēmumus nevar vērtēt kā atklātus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Tikai neliela daļa no Latvijas Top 500 uzņēmumiem proaktīvi atklāj informāciju par sevi.

Lai gan lielākajai daļai (85%) Top 500 uzņēmumu ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi Latvijas lielākie uzņēmumi publisko tikai trešo daļu jeb 36% no informācijas, kuru svarīgi zināt klientiem, sadarbības partneriem un citām ietekmes pusēm. Pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju atbilstoši tikai 50% kritēriju.

Ceturtdien Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, Borenius partneris un Ilgtspējas indeksa eksperts Indriķis Liepa un McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks prezentēja jaunākā pētījuma rezultātus par lielāko Latvijas uzņēmumu atklātību.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane norāda: «Atklātība ir viens no atbildīga biznesa pamatprincipiem, tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka kopumā Latvijas uzņēmumus nevar vērtēt kā atklātus. Faktiski tikai katrs desmitais no lielajiem uzņēmumiem publisko visu būtiskāko informāciju par sevi.»

Ņemot vērā lielo uzņēmumu ietekmi uz valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, satraucoši, ka tikai katrs desmitais (10%) publiskojis savus komercdarbības principus un tikai 7% proaktīvi definējuši prasības saviem piegādātājiem un apakšuzņēmējiem, turklāt šo uzņēmumu vidū ir tikai 5 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.

2016. gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES noteiktiem lieliem uzņēmumiem un grupām būs obligāts pienākums atklāt nefinanšu un dažādības vadības informāciju. Lai gan Direktīvas prasību pārņemšana Latvijā vēl tikai norisinās, ir skaidrs, ka prasības attieksies uz kapitālsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kredītiestādēm, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kuru bilances datumā vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir 500 un bilances kopsumma pārsniedz 20 000 000 eiro vai neto apgrozījums pārsniedz 40 000 000 eiro.

«Latvijā šobrīd nefinanšu pārskati ir publiski pieejami 7% lielo uzņēmumu, tai skaitā tikai 3 valsts kapitālsabiedrībām. Pasaulē ilgtspējas ziņošanas prakse stabili pieaug, jo tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem atbildīgas un ilgtspējīgas biznesa prakses ieviešanai. Uzņēmumi izmanto šo instrumentu, lai mērītu un atskaitītos savām iekšējām un ārējām ietekmes pusēm par sniegumu vides, sociālajos ekonomiskajos un pārvaldības jautājumos. Nefinanšu informāciju arvien biežāk pieprasa arī potenciālie investori, pasūtītāji un īpašnieki,» norāda Arnis Vērzemnieks.

Latvijas uzņēmumu TOP 500 ir veidojis Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesaimnieciska rīcība Latvijas telekomunikāciju iepirkumos un nesodāmības sajūta

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: sarūk tradicionālo komercbanku nozīme cilvēku ikdienā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Accenture pētījums: digitālās prasmes ievērojami ietekmē sieviešu karjeras izaugsmi

Anda Asere, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - EM atbalsta rosinājumu samazināt slieksni maksātspējas vērtēšanai; uzņēmumi rosina to paaugstināt

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, paredzot, ka visām pašvaldībām būtu jāorganizē atklāti konkursi par atkritumu apsaimniekošanu.

Bieži vien tiek norādīts, ka pašvaldībām nebūtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā. Tiek pārmests, ka, veidojot savus atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus un darbojoties pēc in-house modeļa, iedzīvotājiem ir augstāks tarifs, jo neveidojas konkurence. Konkurences padome (KP) veica apjomīgu pētījumu par atkritumu apsaimniekošanas nozari.

«Starp nozarei satraucošākajiem secinājumiem bija tas, ka vairāk nekā puse pašvaldību ir lēmušas atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev vai blakus esošo pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot tā saucamo in-house principu,” uzsver KP loceklis Jānis Račko.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pašvaldības ir tiesīgas pakalpojumu sniegšanu uzticēt to piederošām kapitālsabiedrībām bez publiska konkursa. Salīdzinājumā ar pētījumā analizēto laiku, iespējams novērot, ka konkurences situācija ar pašvaldību in-house atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir pasliktinājusies – konkurencei noslēgtas šobrīd arī, piemēram, Daugavpils pašvaldības, kā arī Tukuma un Talsu novada teritorijas. Nozares spēlētāji norāda, ka, iespējams, neliels risinājums būtu grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas obligāti liktu sludināt pašvaldībām atklātus konkursus par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas komentāru par situāciju līdz raksta nodošanas brīdim saņemt neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Baltijas uzņēmumi - lēti, ar labiem finanšu rādītājiem un vāju likviditāti

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēti, ar labākiem finanšu rādītājiem, un lielākoties ar vāju tirgus likviditāti – šīs ir pamatpazīmes, kuras raksturo Baltijas biržas Oficiālā saraksta uzņēmumus, kas to atšķir no citiem Austrumeiropas un Rietumeiropas uzņēmumiem, liecina jaunākais finanšu pētniecības centra CE Services pētījums.

Tajā secināts, ka Baltijas kompānijas ir ar zemāk novērtētām (zemi P/E, P/B, P/CF koeficenti), tās turklāt sniedz saviem akcionāriem augstu dividenžu ienesīgumu (OMX Baltic Benchmark indeksam, kurā ietilpst 27 Baltijas biržas uzņēmumi, tas ir 5,63%, bet Baltijas Top 10 kompānijām - pat 6,52%), padarot ieguldījumus Baltijas biržas kompānijās kā ļoti saistošu iespēju pašeizējo zemo banku procentu likmju apstākļos. Šis salīdzinoši augstais dividenžu ienesīgums rada nenoteiktību par uzņēmuma spēju to saglabāt tālāk nākotnē, uzņēmuma spēju ieguldīt līdzekļus savā attīstība, kā arī par to vai dividenžu izmaksa ir labākā metode, lai atalgotu uzņēmuma akcionārus (akciju atpirkšana kā alternatīva dividenžu izmaksai, kuru neietekmē Kapitāla pieauguma nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītāji sagaida ekonomikas lejupslīdi

Db.lv, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 9 piedāvājumi

Dienas Bizness, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20. decembra darbu sāks SIA “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) jaunā valde. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēta bijusī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Agra Languša.

Savukārt valdes locekļa amatu ieņems Māris Skudra, kurš līdz šim pildīja RCT pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Kopš 4. jūnija, kad no amata atkāpās RCT valdes locekļi Artis Druvinieks un Kaspars Zauls, tirgu vadīja pagaidu valde. Rīgas dome organizēja publisku konkursu uz RCT valdes locekļu amatiem. Pieteikumi tika saņemti no 35 kandidātiem. Konkursa komisija, kurā vairākums ir neatkarīgie eksperti, kandidātu vērtēšanu veica trīs kārtās, tai skaitā piesaistot personāla atlases konsultantu. Atlases rezultātā locekļu amatos ievēlēti divi par labākajiem atzītie kandidāti.

Agra Languša ievēlēta valdes priekšsēdētājas amatā ar kompetenci nekustamā īpašuma attīstības, pārvaldīšanas, nomas un tirdzniecības organizēšanas jomā. Jaunā RCT valdes priekšsēdētāja Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi augstāko izglītību nekustamo īpašumu pārvaldībā un profesionālo pieredzi guvusi gandrīz desmit gadus strādājot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un nodrošinot valstij un sabiedrībai svarīgu nekustamo īpašumu attīstību, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, iznomāšanu un izīrēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saredz konkurences kropļošanu industriālo parku un teritoriju attīstībā

Db.lv, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kanceleja izsludina konkursu uz DVI direktora amatu

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19.novembrī, izsludināts atklāts konkurss uz Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatu. Valsts pārvalde meklē pārmaiņu līderi - personību, kura gatava jauniem izaicinājumiem, nebaidās uzņemties atbildību un īstenot valstiskas reformas, informē Ministru kabineta pārstāve Lita Juberte.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš uzsver, ka ar šo konkursu tiek uzsākta jaunā centralizētā valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlase.

Datu valsts inpekcijas direktora amats ir atbildīgs darbs Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību. Galvenās prasības pretendentiem: maģistra grāds tiesību zinātnē vai vadības zinību jomā, vismaz piecu gadu darba pieredze vadošā amatā un vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, zināšanas par fizisko personu datu aizsardzību un citiem inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, divu svešvalodu zināšanas, stratēģiskās plānošanas prasmes un nevainojama reputācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas Prezidijs uzskata, ka jāpārtrauc tehnikas iepirkumi parlamenta jaunajai ēkai

Dienas Bizness, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 22.oktobrī, vienojās, ka ir jāpārtrauc uzsāktās iepirkumu procedūras, kas paredz iegādāties konferenču, apskaņošanas un video tehniku Saeimas jaunās ēkas Jēkaba ielā 6/8 vajadzībām. Šādu viedokli atbalstīja visi Saeimas Prezidija locekļi, jo uzskata, ka iepirkumu komisijas izvēlētā norēķinu kārtība neatbilst labas pārvaldības principiem.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, ka «šo konkursu sakarā mums ir bažas par neskaidru un necaurspīdīgu Saeimas Administrācijas darbību, kas rada šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu un finanšu plūsmas caurspīdīgumu.»

Saeimas Prezidija locekļu neizpratni raisa, ka pretstatā citiem iepirkumiem, kas saistīti ar parlamenta jauno ēku Jēkaba ielā 6/8, atbildīgie darbinieki neinformēja Saeimas Prezidiju par plānotajiem iepirkumiem, kas saistīti ar ēkas tehnisko aprīkojumu. Ja Saeimas Prezidijs būtu informēts par minēto apjomīgo iepirkumu izsludināšanu, būtu piesaistīta neatkarīga ekspertīze projektu izvērtēšanai. Bažas rada arī atsevišķi līgumprojekta nosacījumi, piemēram, īsais tehnikai paredzētais garantijas laiks un tā noteikšanas kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsludināts iepirkums drošības rezervju pakalpojuma sniegšanai valsts naftas produktu rezervju izveidei

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena ir 14 miljoni eiro, un līgums tiks slēgts uz gadu.

Iepirkums tiks īstenots atklāta konkursa veidā, un tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 28.martam.

Kā zināms, Ekonomikas ministrija atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām no 2010. gada 1. augusta pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tostarp izsludina atklātus konkursus par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EY: Latvijā COVID-19 ietekmē cilvēki visvairāk sagaida gan tehnoloģiju lomas, gan nevienlīdzības pieaugumu

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā pieaug jaunuzņēmumu skaits, tālāku izaugsmi kavē divi izaicinājumi

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru