Par spīti pasaules tirgū valdošajām bažām par uzņēmumu likviditāti un konkurētspēju, uzņēmēji Latvijā un arī citās Eiropas valstīs kļūst optimistiskāki. Par to liecina kredītmenedžmenta uzņēmuma Intrum Justitia veiktā ikgadējā pētījuma «Eiropas maksājuma indekss 2011» (EPI) rezultāti.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājies kavēto maksājumu un arī kavējuma dienu skaits. Piemēram, Latvijā 30 dienu laikā šogad tiek apmaksāti 52% maksājumu, turpretī pērn 50%.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka uzņēmumi Latvijā pērn kā zaudētus maksājumus norakstījuši 3,8% no apgrozījuma. Šis rādītājs nemitīgi palielinās - pirms gada tie bija 3,5%, 2009. gadā – 3,3%. Eiropas uzņēmēji katru dienu zaudē aptuveni 850 miljonus eiro apmērā, ko nav saņēmuši kā samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm. Šī gada pētījuma veikšanas brīdī norakstīto parādu apjoms sasniedzis 312 miljardus eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā Eiropas uzņēmēji norakstījuši 1300 miljardus eiro.
«Maksājumu kavējumi un zaudējumi ļoti spēcīgi ietekmē ne tikai konkrēto uzņēmumu, tā darbiniekus un partnerus, bet rada negatīvas ilgtermiņa sekas arī biznesa vides attīstībā un valsts ekonomiskajā situācijā,» skaidro Agnese Priedīte, Intrum Justitia Latvijas valdes priekšsēdētāja. «Netiek veiktas investīcijas uzņēmuma attīstībā, jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanā, līdz ar to ilgtermiņā samazinās Latvijas uzņēmumu konkurētspēja Eiropā un pasaulē. Arī valsts cieš, jo pieaug bezdarbs un samazinās no nodokļiem iegūtie līdzekļi valsts budžetam. Norakstīto maksājumu pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn norakstīti daudzi parādi, kas radušies ekonomiskās krīzes karstākajā brīdī – 2009. gadā,» tā A. Priedīte.
Uz nākotni uzņēmēji raugās ar cerībām – viņi uzskata, ka situāciju maksājumu disciplīnas un parādu atgūšanas ziņā uzlabos Eiropas un nacionālā līmenī sakārtota likumdošana. Samazinājies to uzņēmēju skaits, kas prognozē situācijas pasliktināšanos – tikai 13% respondentu uzskata, ka maksājumu kavējumu apjoms pieaugs, pērn 31%. Savukārt 62% uzskata, ka nav arī sagaidāmi būtiski uzlabojumi un klientu maksājumu kavējumi saglabāsies līdzšinējā līmenī, pērn tā domāja 51% aptaujāto.
Latvijas riska indekss turpina palielināties – šogad tas ir 158. Lietuvā tas ir nedaudz samazinājies – 162, bet Igaunijā palicis nemainīgs – 154. Tādējādi Latvija aizvien atrodas novērtējuma segmentā, kurā pētījuma autori iesaka obligāti īstenot pasākumus riska samazināšanai. Augstā riska indeksa dēļ Latvijas uzņēmēji var saskarties ar problēmām jaunu tirdzniecības un sadarbības partneru piesaistē.
Riska indekss liecina par maksājumu veikšanas paradumiem attiecīgajā valstī, maksājumu kavējumiem un kavēto dienu ilgumu. Jo valstī ir augstāks riska indekss, jo vairāk potenciālo risku sagaida uzņēmēju, kas nolēmis ar attiecīgo valsti attīstīt eksporta sadarbību. Līdz ar to jau līguma slēgšanas brīdī uzņēmējs var prognozēt potenciālos riskus un atrunāt tos līgumā, tādejādi mazinot zaudējumus.
Tāpat kā līdz šim visgrūtāk ar maksājumu disciplīnu klājas Grieķijai (188), Portugālei (186) un Kiprai (175). Zemākais riska līmenis ir Skandināvijas valstīs – Somijā (125), Zviedrijā (130) un Norvēģijā (133)
Neskatoties uz augstajiem riska indeksiem, samazinās iesniegto parāda piedziņas lietu skaits. Tas ir izskaidrojams ar uzņēmēju tendenci aizvien rūpīgāk sekot līdzi potenciālo un esošo sadarbības partneru maksājumu disciplīnai un pieprasīt priekšapmaksu.
Eiropas maksājuma indeksu un valsts riska indeksu izstrādā reizi gadā. Pētījums tiek balstīts uz datiem, kas iegūti no vairāk nekā 6000 aptaujātiem uzņēmumu vadītājiem un finanšu direktoriem 25 Eiropas valstīs, un valstu ekonomiskajiem rādītājiem.