Pasaulē

Pētījums: Vācijā imigranti lielākoties neuzturas ilgāk par gadu

Gunta Kursiša, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Lai arī Vācija ir daudzu Eiropas Savienības (ES) valstu darba meklētāju iecienīts galamērķis, lielākā daļa viesstrādnieku, kas ierodas Vācijā no krīzes skartajām valstīm, neuzturas tur ilgāk par gadu, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Cooperation and Development, OECD) apkopotie dati.

Vācijā ilgāk par vienu gadu palikusi vien puse no Grieķijas viesstrādniekiem, savukārt no spāņu imigrantiem Vācijā ilgāk par 12 mēnešiem palikusi vien trešā daļa, citējot statistikas datus, raksta thelocal.de.

Laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam imigrantu skaits no Grieķijas Vācijā ir audzis par 73%, savukārt tādā pašā laika posmā imigrantu skaits no Spānijas pieaudzis par 50%. Portugāļu un itāļu imigrantu skaits Vācijā analoģiskā periodā palielinājes par 35%.

Vācijā novērots straujākais imigrantu pieplūdums no visām OECD valstīm. 2011. gadā vien uz Vāciju darba meklējumos ieradās 300 tūkst. cilvēku no citām valstīm, kas ir par 68 tūkst. cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD - Organisation for Economic Co-operation and Development) Ministru padomes sēdē Parīzē OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka sarunu uzsākšana par pievienošanos OECD ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ko izdevies īstenot kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO. Tas panākts saskaņoti darbojoties visam ārlietu dienestam un Latvijas valsts pārvaldes institūcijām. Ministrs uzsver, ka Latvija uzskata OECD par nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu.

«Latvijai šis uzaicinājums nozīmē pasaules attīstītāko valstu augstu novērtējumu mūsu īstenotajām reformām, kā arī valdības un sabiedrības kopīgi paveiktajam ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā,» norāda E.Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien, 28.novembrī, prezentēja savu Ekonomikas pārskatu (OECD Economic Outlook), Latvijai prognozējot ļoti spēcīgu ekonomisko izaugsmi, paredzot IKP gada pieaugumu par 5,2%, informē Finanšu ministrijā.

Jāatzīmē, ka šī prognoze ir par 1,7 procentpunktiem augstāka nekā iepriekšējā OECD prognoze, kas tika izstrādāta šā gada vidū. Arī turpmākajos gados pēc OECD vērtējuma ekonomiskā izaugsme Latvijā saglabāsies samērā strauja, IKP pieaugot par 4,2% un 3,7% attiecīgi 2018. un 2019.gadā.

OECD norāda, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi pašreiz stimulē vairāki faktori - eksporta pieaugums, spēcīgā investīciju plūsmas atjaunošanās un noturīgais privātais patēriņš. Un, lai arī ES fondu investīciju apjoms normalizēsies, turpmākajos gados izaugsme joprojām būs spēcīga, ko noteiks privātā patēriņa un eksporta pieaugums. Privātā patēriņa kāpumu veicinās augošā darba samaksa, tai skaitā minimālās darba samaksas pieauguma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā, sociālajā vietnē Twitter paziņojis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš norādīja, ka tā ir iespēja valsts labākai attīstībai, piebilstot, ka Latvijas pievienošanās OECD jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Latvijas prioritātēm. «Kopīgiem spēkiem esam veikuši maratona cienīgu distanci un nopelnījuši dalību tā dēvētajā labāko prakšu klubā. Kā OECD dalībvalstij kopīgi ar citām pasaules attīstītākajām ekonomikām mums būs iespēja risināt būtiskākos globālos izaicinājumus, kuru tiešās un netiešās sekas arvien vairāk ietekmē valsts iekšpolitiskos procesus,» sacīja Rinkēvičs.

Ministrs arī norādīja, ka Latvijai būs iespēja izmantot OECD dalībvalstu un ekspertu pieredzi, lai turpinātu uzlabot sniegumu teju visās tautsaimniecības nozarēs un kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. «Dalība pasaules attīstītāko valstu organizācijā pati par sevi nav labklājības garants. Tā būs mūsu pašu atbildība nodrošināt to, ka pilnvērtīgi izmantojam dalību OECD,» izteicās ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: Latvijai ir jāturpina cīnīties ar nevienlīdzību un nabadzību

Žanete Hāka, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās izaugsmes perspektīvas šogad ir kļuvušas vājākas, norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

OECD publicējusi jaunākās makroekonomisko rādītāju prognozes gan pasaulei kopumā, gan valstīm atsevišķi. Tā kā šobrīd Latvija piedalās pārrunās par iestāšanos OECD valstu blokā, otro reizi šajās prognozēs ir iekļauta arī Latvija.

OECD atzīmē, ka pasaules izaugsmi lielā mērā noteica attīstības valstu negaidītā ekonomikas palēnināšanās, īpaši situācija Ķīnā, kas negatīvi ietekmējusi globālo tirdzniecību un līdz ar to arī ekonomisko aktivitāti pasaulē. Toties ir sagaidāms, ka globālo izaugsmi nākamgad un 2017. gadā stiprinās zemās patēriņa cenas un makroekonomiskās stimulēšanas pasākumi. Tādējādi saskaņā ar aktualizētajām OECD prognozēm pasaules ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 2,9%, savukārt 2016. un 2017. gadā izaugsme kļūs spēcīgāka, pasaules IKP pieaugot par attiecīgi 3,3% un 3,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Latvijā par 40% zemāks dzīves līmenis nekā vidēji OECD valstīs

Žanete Hāka, 06.06.2016

Svarīgākais rīks dzīves līmeņa uzlabošanai ir produktivitātes celšana. Ekonomists un filozofs Ādams Smits jau 1776. gadā savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" argumentēja, ka viens no galvenajiem tautu bagātības vairotājiem ir darbaspēka produktivitāte. Arī nesenais OECD pētījums par produktivitātes indikatoriem liecina, ka ienākumu līmeņa atšķirības pa valstīm galvenokārt skaidrojamas ar darbaspēka produktivitātes atšķirībām. Viens no piemērotākajiem darbaspēka produktivitātes indikatoriem ir IKP uz nostrādāto stundu. Pētot OECD valstu 2014. gada produktivitātes datus redzams, ka Latvija ierindojas pat vēl zemāk, nekā mērot IKP uz iedzīvotāju. Latvijas produktivitātes līmenis ir audzis kopš 2000. gada, tomēr OECD valstu vidējam rezultātam tas tuvojas lēnākā tempā, nekā IKP uz iedzīvotāju. Līdz ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, spēcīgākas konkurences attīstīšanu utt. celt produktivitātes un ienākumu līmeni Latvijā var, veicinot eksporta izaugsmi un investējot infrastruktūrā.

Avots: OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija savā salīdzinoši īsajā neatkarības periodā ir daudz paveikusi, un pie lieliem sasniegumiem pieskaitāms arī nesenais uzaicinājums kļūt par daļu no pasaules attīstītāko valstu apvienības – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija), norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Taču nav arī noslēpums, ka Latvijai pārējās OECD dalībvalstis jāiedzen daudzās jomās. Viens no indikatoriem, ko ekonomisti salīdzina vispirms, ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju, jo tas liecina par dzīves līmeņa atšķirībām starp valstīm. Šobrīd vērojamais strukturālo reformu trūkums un iedzīvotāju novecošanās komplektā ar lēno eksporta izaugsmi un izteikti zemo investīciju līmeni neko labu par Latvijas izredzēm pārskatāmā nākotnē palielināt produktivitātes pieaugumu un noķert pārējās OECD valstis neliecina. Iestāšanās OECD var konverģences (tuvināšanās) procesu paātrināt, ja ieklausīsimies mums veltītajās rekomendācijās un ieviesīsim tās dzīvē, uzskata eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Globālās ekonomikas izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija noslēdz tehniskās sarunas par pievienošanos OECD

Žanete Hāka, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saņēmusi pēdējo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejas atzinumu par Latvijas gatavību pievienoties organizācijai, informē Ārlietu ministrija.

OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja ir novērtējusi Latvijas progresu korporatīvās pārvaldības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un atzinusi Latvijas gatavību ieviest OECD standartus šajā jomā. OECD Korporatīvās pārvaldības komiteja turpinās sekot, kā praksē tiek ieviesta valdības apņemšanās atjaunot profesionālas un neatkarīgas padomes valsts ekonomiski nozīmīgākajās kapitālsabiedrībās līdz šī gada beigām. Kā jau ziņots, 14. aprīlī pozitīvu atzinumu sniedza arī Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa.

Līdz ar to Latvija ir saņēmusi pozitīvus formālos atzinumus visās 21 komitejās, kurās tika vērtēta Latvijas atbilstība OECD standartiem un labajai praksei. Saskaņā ar iestāšanās sarunu Ceļa karti ir noslēgušās Latvijas pievienošanās OECD tehniskās sarunas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Latvijai ir dota avansā, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Organizācijā ir paši labākie eksperti ekonomikā un citās nozarēs, un mūsu uzdevums ir maksimāli izmantot to, ka esam tik tālu tikuši,» intervijā Latvijas Radio teica Kučinskis.

Viņaprāt, dalība organizācijā ir ļoti svarīga, jo tas ļaus piesaistīt arī starptautiskās investīcijas, kā arī cels valsts reitingus.

Kučinskis uzsvēra, ka Latvija ir izpildījusi visas prasības, lai tiktu uzaicināta OECD, un šīs prasības bija nopietnas. Vienlaikus tās ir arī ļoti pareizas, jo katrai sevi cienošai valstij ir jāpieturas pie šādiem noteikumiem.

Jau vēstīts, ka OECD Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu organizācijā. Nākamais solis pēc OECD Padomes lēmuma uzaicināt Latviju pievienoties OECD būs Latvijas Republikas pievienošanās līguma OECD parakstīšana, kas notiks Parīzē OECD ikgadējās ministru sanāksmes laikā 2.jūnijā. Pēc līguma parakstīšanas un ratifikācijas Saeimā Latvija kļūs par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Latvija saņēmusi pozitīvu atzinumu gatavībai efektīvi cīnīties pret kukuļošanu

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 14.aprīlī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17.marta plenārsēdē, uzklausot tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Latvijai jāuzlabo prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības apstākļi

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu ilgtspējīgu dzīves līmeņa pieaugumu, Latvijai ir jādomā par mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, vienlaikus uzlabojot prasmes, inovācijas un uzņēmējdarbības vidi, palielinot tautsaimniecības produktivitāti, veicinot eksportu pašreizējos sarežģītajos apstākļos, kā arī jāmazina sociālā nevienlīdzība, trešdien jaunākā ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Matiass Kormans.

Latvijas ekonomika labi atguvās no Covid-19 pandēmijas, taču turpmākai dzīves līmeņa paaugstināšanai būs nepieciešamas reformas, lai palielinātu produktivitāti, teikts jaunākajā OECD ziņojumā.

Kormans sacīja, ka Latvijai ir jārisina pastāvīgie Covid-19 pandēmijas riski, turpinot vakcinācijas pasākumus, jo vakcinācijas aptvere Latvijā ir nepietiekama, lai varētu atveseļot ekonomiku.

Jaunākais OECD Latvijas ekonomikas apsekojums liecina, ka Latvija turpina samazināt ienākumu atšķirību no OECD ekonomikām, jo 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 4,8%, un ekonomiskos rādītājus veicināja eksports un Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās publiskās investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

OECD kukuļdošanas apkarošanas eksperti novērtēs Latvijas gatavību iestāties organizācijā

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 5. līdz 8.maijam Latvijā vizītē ieradīsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, lai novērtētu Latvijas gatavību iestāties organizācijā, informē Tieslietu ministrija.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs: «Šobrīd Latvijai ir aktīvs laiks, lai pēc iespējas drīzāk mēs kļūtu par pilntiesīgu OECD dalībvalsti, kas ir viena no mūsu prioritātēm. Dalība šajā organizācijā būs apliecinājums, ka veiksmīgi esam iekļāvušies starp pasaules attīstītākajām valstīm. Esmu gandarīts, ka spēcīgi eksperti klātienē tiksies ar mūsu iestādēm un organizācijām, lai pārliecinātos par Latvijas gatavību iestāties OECD.»

Eksperti no Šveices, Čehijas un Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas sekretariāta vērtēs Latvijas paveikto OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un ar to saistīto rekomendāciju prasību ieviešanā jeb veiks 2.fāzes novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OECD: Latvija šogad izcēlusies kā «top reformators»

LETA, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad bijusi spējīgākā reformatore Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), piektdien 2017.gada OECD pārskata par Latviju prezentācijā sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Anhels Gurrija.

Viņš atzīmēja, ka šis ir pirmais OECD pārskats par Latvijas ekonomiku, kopš tā pievienojās organizācijai, un Latvijā 2017.gadā starp OECD dalībvalstīm izcēlusies kā "top reformators", kas ir apsveicami.

Tāpat Gurrija norādīja, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi attīstās - budžets ir sabalansēts, valsts parāds pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir aptuveni 40% apmērā, kamēr OECD vidēji tas ir 100% ampērā. Arī privātā sektora parāds nav liels, finanšu tirgu pārliecība ir augsta, bezdarbs sarūk.

Vienlaikus viņš atzinīgi novērtēja Latvijas centienus palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī pieņemto nodokļu politikas reformu.

Gurrija uzsvēra, ka reformas nav kaut kas, ko tikai sāk un pabeidz - tam ir jābūt domāšanas viedam, visu laiku prātā paturot tālākās izmaiņas un attīstību. Attiecīgi OECD ieskatā Latvijai joprojām ir spēcīgi izaicinājumi, piemēram, produktivitāte ir zema, darbaspēka prasmes neatbilst tirgus pieprasījumam, trūkst inovāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai ieviest progresīvā nodokļa sistēmu, savā pirmajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku norāda OECD eksperti.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas nodokļu sistēma ir regresīva, kas lielākoties raksturojama ar lielu nodokļu slogu cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni.

Neskatoties uz to, ka Latvijas valdība apņēmusies mazināt darbaspēka nodokļus, OECD tomēr atzīst, ka Latvijā tie joprojām saglabāsies stipri virs OECD vidējā līmeņa.

Organizācijā norāda, ka Latvijas nodokļu slogs ir galvenais iemesls valsts augstajam strukturālā bezdarba līmenim. Tāpēc valstij vairāk jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļus sevišķi to darbinieku kategorijā, kuru ienākumi ir viszemākie.

OECD eksperti iesaka pazemināt sociālās iemaksas zemo algu kategorijā, ko veiksmīgi jau ieviesušas 14 OECD dalībvalstis. Šādu nodokļu samazinājumu OECD iesaka attiecināt tieši uz mazkvalificēto darbaspēku, kā arī tiem, kas nesen sākuši strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.

OECD norāda, ka šobrīd ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas līmeni no pašreizējā līmeņa, kas veido 8% no vidējā atalgojuma, līdz OECD vidējam līmenim aptuveni 20% apmērā.

Organizācija ierosina Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksas periodu, kas nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

Tāpat OECD norāda, ka Latvijai nepieciešams pakāpeniski palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki, un izlīdzināt pašnodarbināto veiktās pensiju iemaksas ar tām, ko veic darba devēja algoti strādājošie.

Tāpat būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu. OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus

Žanete Hāka, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LKA: Banku sektors atbalsta drīzu Latvijas pievienošanos OECD

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācija, atbalstot Latvijas drīzu dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), pauž gandarījumu, ka Latvija ir pietuvojusies pievienošanās procesa noslēgumam.

Novērtējot pēdējā iestāšanās sarunu posma nozīmi, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) apliecina ieinteresētību sadarbībā ar valsts institūcijām turpināt aktīvu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, t.sk., ņemot vērā OECD rekomendācijas.

2016. gada 1. martā Ministru Kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu Par Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai procesa gaitu. Banku nozari un tās atbilstību OECD prasībām analizēja Finanšu tirgu komiteja. Šīs komitejas ziņojumā tika apskatīts Latvijas finanšu tirgus, tā struktūra, Latvijas banku sistēma un kapitāla tirgus, finanšu tirgus uzraudzība un normatīvie akti, Latvijas finanšu tirgus starptautiskā integrācija, vērtēta Latvijas finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu atbilstība OECD juridiskajiem instrumentiem un liberalizācijas kodeksiem, kā arī vērtēti jautājumi par piekļuvi Latvijas finanšu tirgum. Ziņojuma secinājumi ir, ka Latvija kopumā atbilst OECD juridiskajiem instrumentiem finanšu tirgu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru