Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem SIA "Animo Forti" ir piemērota soda nauda 10 000 eiro apmērā un uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi.

Uzņēmums SIA "Animo Forti" pārstāv pašmāju apavu zīmolu "Inch2".

PTAC sākot no 2019.gada kopumā saņēma 118 patērētāju sūdzības, tostarp no citu ES dalībvalstu patērētājiem, saistībā ar SIA "Animo Forti" īstenoto komercpraksi, patērētājiem neatmaksātu naudas summu ~ 21 000 eiro apmērā par neizpildītiem preču pasūtījumiem un atdoto preci Sabiedrībai atteikuma tiesību gadījumā.

Sabiedrības komercprakse tiek īstenota tīmekļvietnēs www.inch2.com (turpmāk - Vietne1) un www.inch2.online (turpmāk - Vietne2), kurās patērētājiem tiek piedāvātas somas un apavi, par to iegādi ar patērētājiem slēdzot distances līgumus.

Pašmāju apavu zīmols Inch2 sadarbojas ar Monako karalisko ģimeni 

Karaliskās ģimenes pārstāve Paulīne Dikruē (Pauline Ducruet) apavu zīmolam Inch2 no Latvijas...

Atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai SIA "Animo Forti" www.inch2.com maldina patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nepiegādā patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus uzņēmums neievēro normatīvajos aktos noteiktos patērētāju samaksātās naudas summas atmaksas noteikumus gadījumos, kad patērētāji vienpusēji atkāpjas no noslēgtā līguma tādēļ, ka nav veikta preces piegāde, kā arī gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Papildus tam, patērētāju saziņa ar uzņēmumu ir apgrūtināta, SIA "Animo Forti" izteiktie solījumi par preces piegādi vai patērētāja samaksātās naudas atdošanu netiek pildīti. Uzņēmums arī izvairās no patērētāju sūdzību izskatīšanas (nav iespējams sazināties ar uzņēmumu) saistībā ar noslēgtajiem līgumiem.

Vienlaikus PTAC konstatēja, ka www.inch2.com un www.inch2.online darbojas un patērētājiem tiek sniegta iespēja izvēlēties un pasūtīt preces, kā arī uzņēmums labprātīgi nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tās īstenotās komercprakses www.inch2.com un www.inch2.online atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Izvērtēšanas laikā PTAC atklāja Sabiedrības darbībā virkni pārkāpumus:

- Sabiedrība Vietnē1 ir piedāvājusi un pārdevusi preces, kuru piegādi tā nevar nodrošināt;

- Gadījumā, kad patērētāji ir izmantojuši tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja prece nav piegādāta Sabiedrības apsolītajā termiņā, vai situācijā, kad patērētāji izmanto likumā noteiktās atteikuma tiesības, Sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu veikt pirkuma maksas atmaksāšanu patērētājiem bez nepamatotas kavēšanās;

- Sabiedrība patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nav nodrošinājusi efektīvas saziņas iespējas;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta iespēja saglabāt distances līguma noteikumus;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja prece neatbilst līguma noteikumiem;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta informācija par preces atpakaļ atdošanas izmaksām;

- Vietnē1 un Vietnē2 netiek nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas kārtību, kā arī nav norādīta elektroniskā saite uz strīdu risināšanu tiešsaistē (SIT) platformu;

- Vietnē1 un Vietnē2 speciālajiem cenu piedāvājumiem netiek norādīts to spēkā esamības termiņš (no - līdz).

Ņemot vērā, ka Vietnē1 un Vietnē2 un attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem negodīga komercprakse vēl turpinās un saglabājas būtisks patērētāju interešu aizskāruma risks, PTAC nolēma - aizliegt negodīgu komercpraksi: patērētājiem piedāvāt un pārdot preces, kuru piegādi Sabiedrība apsolītajā termiņā nevar nodrošināt, nodrošināt patērētājiem naudas atmaksu par nepiegādātajām precēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem nodrošināt efektīvas saziņas iespējas, kā arī uzlikt soda naudu 10 000 eiro apmērā.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane aktualizē drošas vistas gaļas pieejamību

Aptaujājot speciālistus un citus ražotājus, dietoloģe secina, ka PF Ķekava paziņojums, ka tās audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas», patērētājos var radīt maldīgu priekšstatu, ka citās saimniecībās putnu gaļa tiek ražota nelabvēlīgos un bionedrošos apstākļos. Šāds paziņojums ir pārspīlēts, jo augšanas stimulatoru – hormonu – izmantošana ES gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā – gan pašmāju ražotāju, gan importētajā – pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, varētu izmantot līdzīgu marķējumu kā izmanto PF Ķekava – Audzēts bez antibiotikām.

KFC Apvienotajā Karalistē slēdz restorānus, jo beigusies vistas gaļa

ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) Apvienotajā Karalistē pirmdien un otrdien bijis spiests slēgt lielu daļu savu restorānu, jo piegādes problēmu dēļ beigusies vistas gaļa, ziņo BBC.

Nesen restorānu ķēde noslēdza piegādes līgumu ar DHL. Līdz 13. februārim KFC vistas gaļu piegādāja specializētā pārtikas izplatīšanas grupa Bidvest.

Arī tie restorāni, kas joprojām ir atvērti, var piedāvāt tikai daļu no ēdienkartē iekļautajiem ēdieniem.

KFC izveidojis interneta mājaslapu, kur «fani» var atrast tuvāko atvērto restorānu.

#1/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#2/9

Foto: Sipa USA/Scanpix/LETA

#3/9

Foto: Sipa USA/Scanpix/LETA

#4/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#5/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#6/9

Foto: AFP/Scanpix/LETA

#7/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#8/9

Foto: PA Wire/Scanpix/LETA

#9/9

Foto: REUTERS/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Lai uzlabotu vakcinācijas procesa tempu Latvijā, lielākie tirdzniecības centri pauž gatavību savās telpās izvietot vakcinācijas punktus.

Tirdzniecības centri ir atbilstošas vietas vakcinācijas veikšanai ne vien to lielās platības dēļ, kas ļauj nodrošināt procesu bez drūzmēšanās, bet arī tādēļ, ka to telpas ir epidemioloģiski droša vieta – to jau apliecinājuši Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku mērījumi. Reizē ar vakcinācijas punktu izveidi nozare aicina lemt par tirdzniecības centru darbības atjaunošanu, tādējādi vienlaicīgi sekmējot vakcinācijas tempa pieaugumu un ekonomikas atveseļošanos epidemioloģiski drošā veidā.

“Lielākie Latvijas tirdzniecības centri ir skaidri pauduši savu gatavību sadarboties ar Veselības ministriju un uzsākt vakcinācijas punktu izveidi tirdzniecības telpās gan Rīgā, gan reģionos. Svarīgākais ir tas, ka tirdzniecības centros ir epidemioloģiski droša vide, tāpēc reizē ar vakcinācijas procesa ienākšanu tirdzniecības centru telpās būtu loģiski beidzot ļaut atsākt darbību arī visiem mazumtirgotājiem. Vakcinācijas procesā cilvēku plūsma ir stingri kontrolēta un tāpēc epidemioloģiski droša, un arī tirdzniecības vietas, darbojoties pēc ieviestajiem drošas tirdzniecības principiem, spēj nodrošināt cilvēku skaita kontroli un citas noteiktās prasības. Tādējādi ieguvēji būtu mēs visi, iegūstot plašākas vakcinēšanās iespējas un virzoties uz ekonomikas atveseļošanos no krīzes,“ norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

No šodienas, 11.oktobra personas bez Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, varēs apmeklēt tikai noteiktas kategorijas veikalus, paredz pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē iekštelpās varēs sniegt pārtikas veikalos, kur 70% no sortimenta veido pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barības un preses izdevumi, aptiekās, tajā skaitā veterinārās aptiekās, optikas veikalos, dzīvnieku barības veikalos, preses tirdzniecības vietās, higiēnas preču veikalos, kur 70% no sortimenta ir higiēnas preces, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās, kā arī degvielas uzpildes stacijās.

Šajās vietās pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē, kas nozīmē, ka tos varēs saņemt un sniegt personas bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, varēs sniegt, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tiek noteikts tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetrus no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Dziesmu un deju svētku ēdināšanas nodrošināšanā vislielākās raizes raisa loģistikas ceļu nodrošināšana, jo Rīgā notiek daudzi ceļu remonti.

Tā sacīja Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanas konkursā uzvarējušā SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Tāpat starp potenciālajiem sarežģījumiem ēdināšanas nodrošināšanā svētku dalībniekiem valdes priekšsēdētājs minēja produktu piegādes loģistikas iespējamos aizkavējumus un konkrētu pārtikas produktu nepieejamību. Trūkstot arī darba roku, kas vērojams visā Latvijas tirgū.

"Esam ar ilggadēju Dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanas pieredzi kā Latvijā, tā Igaunijā, tāpēc apzināmies iespējamos riskus," sacīja Kaugars.

Taujāts par to, kā plānots nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus, Kaugars pauda, ka uzņēmums sadarbosies ar pastāvīgiem un ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem un loģistikas partneriem. Ēdiens tiks gatavots vairākās virtuvēs, kuras arī ikdienā nodrošina ēdināšanu vairākiem tūkstošiem apmeklētāju.

Augošajai tendencei atteikties no sprostos dētu vistu olu izmantošanas šogad pievienojušies vairāki uzņēmumi - picēriju tīkls «Čili Pizza» ar 23 picērijām, restorāni «36.Line», «Ferma», «Kaļķu vārti», «Domini Canes», «Goldingen room», «ID Gourmet», «KOYA», «Martinelli», «OGLE», «Zilā Govs», «Colonel Brew Pub & Kitchen», kokteiļbārs «Mākonis Cocktails & Design», kafetērija «DOMA», viesnīcas «Wolmar» un «Dome Hotel & SPA», informē biedrība «Dzīvnieku brīvība».

Kokteiļbāra «Mākonis Cocktails & Design» pārstāvis Lauris Grass biznesa portālam db.lv stāstīja, ka olas tiek iepirktas no zemnieku saimniecības «Rītnieki». Viņš atzīst, ka tas sadārdzina ēdienu cenu. «Viss neapstājas pie tā, ka vistas tiek turētas brīvos apstākļos un skaidra pa pļavu. Svarīgi ir arī tas, ko šīs vistas ēd.» Par to, ka kokteiļbāra ēdienu sastāvā ir dabiskas vistu olas, bāra vadītāji informē klientus, to norādot gan ēdienkartē, gan sociālajos tīklos.

Restorāna «Ferma» menedžeris Raimonds Palms paskaidro, ka saistībā ar dabisko vistu olu izmantošanu cenas palielinātas netiek, jo izmaksu pieaugums nav tik būtisks. Ēdienkartē speciāli tas netiek norādīts, taču, ja kāds interesējas, tad par to tiek informēts.

Trešdienas rītā Iecavas novadā, uzņēmuma "Balticovo" angārā, sadegušas ap 4500 vistas, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aģentūru LETA informēja, ka ap plkst.4 saņemts izsaukums uz Iecavas novadu, kur ar atklātu liesmu pilnā platībā dega angārs, kurā atradās vistas.

Pirms VUGD ierašanās no objekta bija evakuējušies 18 cilvēki. Notikuma vietā ieradās 28 ugunsdzēsēji, dzēšanas darbos izmantojot septiņas autocisternas un divas autokāpnes. Īsi pirms plkst.7 ugunsgrēks tika lokalizēts.

Kopējā degšanas platība bija 2640 kvadrātmetri. Saskaņā ar VUGD rīcībā esošo informāciju, ugunsnelaimē sadega ap 4500 vistas. Ugunsdzēsējiem izdevās no liesmām nosargāt blakus esošo ražošanas ēku un kūti.

Patlaban dzēšanas darbi vēl turpinās.

"Balticovo" ir vadošais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā. Uzņēmuma galvenā ražotne atrodas Iecavā, bet filiāles - Madonā, Daugavpilī, Vilcē un Bēnē. Kā liecina "firmas.lv" dati, 2019.gadā uzņēmums strādājis ar aptuveni 51 miljona eiro apgrozījumu un 1,6 miljonu eiro peļņu, bet dati par pagājušo gadu vēl nav iesniegti.

Balticovo ir uzsācis vēl vienas ārpus sprosta jaunputnu novietnes būvniecību Iecavā. Jaunā novietnes ēka ļaus Balticovo palielināt uz vietas audzētu dējējvistu skaitu par 186 tūkstošiem, tādējādi veicinot pilna cikla ārpus sprosta dētu olu un olu produktu ražošanu.

Balticovo projekta kopējās investīcijas būvniecībā būs 4,5 miljoni eiro, un to ir plānots pabeigt 2024. gada pavasarī.

Jaunputna periods vistas mūžā ir no vienas dienas līdz aptuveni četriem mēnešiem. Tas ir laiks, kad putns aug un sasniedz olu dēšanas vecumu. Šajā laikā putnkopji saudzīgi sagatavo vistas olu dēšanai – rūpējas, lai tās tiek pieradinātas pie barības, dzirdināšanas, kustībām, dienas un nakts ritma. No apstākļiem, kādos jaunputni tiek turēti, ir atkarīga dējējvistu tālākā veselība un ražība, kas ietekmē arī olu un olu produktu kvalitāti.

“Palielinot uz vietas audzēto jaunputnu skaitu, mūsu speciālistiem ir iespēja pašiem sekot līdzi un analizēt, kā konkrēti audzēšanas apstākļi ietekmē vistu ražīgumu, olu kvalitāti, veselību un citus būtisks aspektus, un uz tiem nekavējoties reaģēt. Tā ir pilna cikla ražošana, kas dod lielāku iespēju sekot līdzi un uzņemties atbildību par mūsu vistām un ražoto pārtikas produktu kvalitāti. Mūsu mērķis ir nepārtraukti uzlabot Balticovo vistu labturības apstākļus, tādējādi arī celt olu kvalitātes standartus reģionā,” skaidro AS “Balticovo” vadītājs Vladimirs Mhitarjans.

Biznesa portāls Db.lv viesojas AS Balticovo, vērojot, kā Iecavā tiek ražotas olas un pārējā produkcija.

Ražošanas procesa fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Olu un olu produktu ražošanas uzņēmums AS Balticovo nesen nosvinēja savu 46. dzimšanas dienu. Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās tikai 1975. gadā, pastāstīja Toms Auškāps, AS Balticovo valdes loceklis. AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus.«Balticovo ir arī olas, kuras ir bagātinātas ar selēnu un omega-3 taukskābēm, pateicoties barībai ar paaugstinātu rapšu raušu daudzumu,» pastāstīja T. Auškāps.

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu par negodīgu komercpraksi SIA «Latvijas Hipotēka» darbībās, uzliekot pienākumu izbeigt reversās nomas pakalpojuma piedāvāšanu patērētājiem, kā arī piemērojis soda naudu 50 000 eiro apmērā.

Uzraudzības ietvaros PTAC izvērtēja sabiedrības praksi, piedāvājot patērētājiem reversās nomas pakalpojumu, kura ietvaros sākotnēji piedāvāts nopirkt no patērētāja tam piederošo nekustamo īpašumu, vienlaicīgi noslēdzot arī īslaicīgu (parasti daži mēneši) nomas līgumu (patērētājs var turpināt izmantot attiecīgo īpašumu) un atpakaļpirkuma līgumu, kas dod patērētājam iespēju atpirkt nekustamo īpašumu, bet patērētājam šādā gadījumā jāveic viss maksājums vienā reizē jau pēc dažiem mēnešiem.

PTAC ieskatā lielākoties šādam pakalpojumam patērētāji piekrita, lai iegūtu naudas līdzekļus parādu segšanai, kaut arī viņu maksātspēja nebija pietiekoša, lai veiktu nepieciešamos nomas maksājumu un jau pēc dažiem mēnešiem atmaksātu visu summu nekustamā īpašuma izpirkšanai.

Blokķēdes izmantošanas iespējas ir radījušas pamatīgu ažiotāžu daudzās industrijās. Šī tehnoloģija ļauj nodrošināt darījumus starp divām pusēm, izmantojot algoritmus bez trešo pušu apstiprinājuma. Tas palielina darījumu nodrošināšanas ātrumu un samazina izmaksas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā.

Tā ir patiesa revolūcija, jo jaunas un, iespējams, labākas sadarbības formas aizstās pašreizējos starpniekus. Blokķēde pārvērtīs enerģētikas nozari, atbalstot pāreju no centralizēta modeļa (no augšas uz leju) ar ražotāju un patērētāju, uz izkliedētu modeli ar jauniem tirgus dalībniekiem: ražotāj-patērētājiem.

Paradigmas maiņa: no patērētājiem uz ražotāj-patērētājiem Pašreizējais «no augšas uz leju» (top-down) modelis ir balstīts vienkāršā paradigmā: ražotāji ražo elektroenerģiju un pārdod to patērētājiem, kuri to lieto. Taču līdz ar būtisku saules paneļu un bateriju cenu kritumu patērētāji sāks paši ražot elektroenerģiju, tādējādi kļūstot par ražotāj-patērētājiem. Pašreiz to galvenokārt virza nepieciešamība pēc ražošanas savām vajadzībām, toties šo pārmaiņu rezultātā mēs redzēsim elektroenerģijas tirdzniecības sākumu ražotāj-patērētāju starpā (peer-to-peer). Tādējādi pašreizējo modeli «no augšas uz leju» aizstās izkliedētais modelis. Jaunā sistēma rosinās jauna informācijas tīkla parādīšanos paralēli fiziskajam elektrības tīklam (tā saucamie «Digitālie Dvīņi»). Šis informācijas tīkls radīs milzīgu datu apjomu, kuru būs nepieciešams apstrādāt. Šīs pārmaiņas modelī ir patiesa revolūcija, un, kā jebkura revolūcija, tā radīs gan jaunas problēmas un jautājumus, gan arī jaunas iespējas.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Iepretim līdz šim drošā patvēruma statusam pašlaik izskatās, ka zelta cena pie lielas inflācijas spēji sarūk.

Ja aplūko tekstus, kas jau gadu desmitiem, ja ne simtiem tiek veltīti ieguldījumiem zeltā, tad bieži tajos gandrīz uzreiz redzams, ka šim dārgmetālam tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss. Proti, doma ir, ka, visam šķoboties un varbūt arī jūkot un brūkot, zeltam saglabāsies vērtība. Tāpat lasāms, ka dzeltenajam dārgmetālam sevišķi populāri piedēvēt spēju apdrošināt tieši pret cenu nestabilitāti.

Šobrīd uz pasaules ģeopolitiskās skatuves izaicinājumu pietiek. Visās mūsu planētas malās jau kādu laiku arī ir aizsvīlusies inflācija. Neskaidrība par nākotni ir ļoti liela, un ļoti ticama ir tāda situācija, ka vadošās pasaules tautsaimniecības krīt iekšā recesijas, ja ne kādas jau lielākas krīzes stadijā. Tas varētu likt domāt, ka audzis pieprasījums pēc zelta. Tiesa gan, realitātē tā cena šogad ASV dolāros samazinājusies jau septiņus mēnešus pēc kārtas. Deutsche Bank rēķina, ka kaut kas tāds nav pieredzēts kopš tālā 1869. gada. Kopš šī gada marta virsotnēm zelta cena ASV preču biržā ir samazinājusies teju par 20%.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.