Katrs darba tirgum zudušais jaunietis ir robs ekonomikā.

Jaunieši dzīvo pie vecākiem, jaunieši pamet Latviju, un vispār ar jauniešiem mums viss ir gandrīz slikti, bet visu šo bēdu cēlonis meklējams izglītības sistēmā. 35–50% jauniešu nepabeidz augstskolas, paliekot bez profesijas, 44% nepabeidz vidējās profesionālās izglītības iestādes, paliekot bez profesijas, 30% pēc vidusskolas neturpina mācības, arī paliekot bez profesijas, liecina asociācijas Latvijas Koks prezidenta Paula Beķera pētījums Nākotnes darbaspēks, kas konkrētajā jautājumā balstīts uz Ekonomikas ministrijas apkopotajiem datiem.

Dodas pelņā uz citu valsti

Rubrikā Kuram tas rūp? jau esam pētījuši emigrācijas sadalījumu pa vecuma grupām. Salīdzinot 2024. gada datus ar 2014. gada datiem, ir redzams, ka lielākais kritums ir vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Neatkārtojot samērā dramatiskos skaitļus, kas tieši ietekmē dzimstības rādītājus, var vien piebilst, ka daļa iedzīvotāju skaita krituma ir saistīta ar dzimstību iepriekš, vēl pirms 20 gadiem, kad tā nebija visai spīdoša, turklāt arī izbraukšana nav jauna parādība.

Viena no galvenajām veiksmes atslēgām jebkurā organizācijā ir spēcīga un vienota vadības komanda, domā Renārs Griškevičs, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs.

Tā ir komanda, kurā apvienojas dažādas pieredzes, kompetences un zināšanu kopums - cilvēki, kuriem ir ne tikai skaidra vīzija, bet kuriem piemīt arī spēja operatīvi pieņemt lēmumus un nodrošināt to īstenošanu, spriež R.Griškevičs. Kritiska loma uzņēmuma veiksmes stāstā ir arī prasmei atrast līdzsvaru starp stratēģisko redzējumu un taktisko izpildi, jo idejas pašas par sevi vēl negarantē rezultātu, pārliecināts ir Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs.

Mācās divās augstskolās

Bērnībā es gribēju kļūt par kosmonautu vai pilotu, atminas R.Griškevičs. “Tolaik tie šķita ļoti tāli un nesasniedzami mērķi, taču šīs profesijas mani saistīja, jo es vēlējos iepazīt pasauli no cita skatu punkta un izpētīt nezināmo. Skolas laikos biju diezgan vispusīgs - neviens mācību priekšmets man nesagādāja milzīgas grūtības, tādēļ, pabeidzot vidusskolu, iestājos pat divās augstskolās. Latvijas Universitātē (LU) apguvu starptautiskās ekonomiskās attiecības, bet Rīgas Tehniskajā universitātē - būvinženiera profesiju. Pēc pirmā pusgada gan kļuva skaidrs, ka mācīties divās augstskolās nav pati labākā ideja, jo slodze bija pārāk liela, tādēļ nolēmu turpināt studijas tikai LU. Tieši šajā laikā sapratu, ka ekonomika un finanses ir lietas, kas mani patiešām interesē, kā rezultātā sāku arī mērķtiecīgi meklēt iespējas uzsākt profesionālo karjeru finanšu jomā,” stāsta R.Griškevičs, kurš pirmos soļus šajā nozarē spēra aviokompānijā airBaltic.

Kāpēc TSI varētu būt nepieciešama visa enerģija, ko Rīgas HES saražo vairāku mēnešu laikā? Kā aprēķināt, cik elektromobiļu un uzlādes staciju patiesībā vajadzīgs Rīgai, lai tā neatpaliktu no citām Eiropas galvaspilsētām? Un kā tas viss saistīts ar mākslīgo intelektu (MI)? Par to, kā augstskola “pieradina” MI, mēs runājām ar vienu no vadošajiem Latvijas speciālistiem šajā jomā - profesoru Dmitriju Pavļuku, maģistra programms “Datu analītika un mākslīgais intelekts” direktoru un TSI Datu analīzes un mākslīgā intelekta pētniecības klastera vadītāju.

Dmitrij, kas ļauj mums saukt TSI par līderi mākslīgā intelekta jomā?

- Pirmām kārtām, mēs bijām pirmā augstskola Latvijā, kas piedāvāja augstāko izglītību šajā jomā. Mums ir unikālas izglītības programmas, kas pilnībā fokusētas uz mākslīgo intelektu un izstrādātas sadarbībā ar britu universitāti UWE Bristol. Tā ir bakalaura programma “Datorzinātnes: Mākslīgais intelekts”, kuru īstenojam kopš 2020. gada, un maģistra programma “Datu analītika un mākslīgais intelekts”.

Pērn izsniegti vairāk nekā 3 000 kredīti, kopējai aizdevuma summai pārsniedzot 22 miljonus eiro. Savukārt vidējā studiju kredīta summa gada laikā pieaugusi par 12 % un sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni – 8 303 eiro, liecina Swedbank apkopotie dati.

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Swedbank apkopojusi datus par studentu aizņēmumiem, kas atspoguļo pieaugošu interesi par studiju un studējošā kredītiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem*.

Swedbank ir vienīgā kredītiestāde, kas kopš 2020. gada izsniedz aizdevumus studentiem ar Altum garantiju.

“Kopumā 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studēja 74,8 tūkstoši studentu, kas ir par gandrīz tūkstoti vairāk nekā gadu pirms tam.* Arī Swedbank dati liecina, ka jauniešiem ir svarīgi ieguldīt savā nākotnē – šī gada jūlijā un augustā esam saņēmuši jau aptuveni 2000 kredīta pieteikumu, un to skaits turpina pieaugt. Augstākā izglītība ir ilgtermiņa ieguvums arī sabiedrībai un valsts attīstībai, jo izglītoti speciālisti veido spēcīgāku ekonomiku un drošāku nākotni. Tāpēc būtiski, lai studēt gribētāji saņemtu divpusēju atbalstu – gan no valsts un finanšu institūcijām, gan no mums kā finanšu partnera, kas nodrošina ērtu un caurspīdīgu kredītu saņemšanas procesu,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

No šī gada 1. augusta komunikācijas aģentūra MM&A | Hill+Knowlton turpmāk strādās ar jaunu zīmolu – MMA&, kas atspoguļos vietējo Latvijas partneru ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un vērtības radīšanā tā klientiem.

MMA& ir viena no Latvijas komunikācijas aģentūrām ar 29 gadu pieredzi, no kuriem pēdējos 10 gadus pilnībā pieder tikai Latvijas partneriem. Nekādu izmaiņu uzņēmuma darbības modelī, īpašnieku vai pārvaldes struktūrā pēc zīmola maiņas nebūs.

“Latvijas un Baltijas klienti pazīst MMA& tieši mūsu vietējo partneru zināšanu un pieredzes dēļ, un starptautiska tīkla klātbūtne vairs nav stratēģiski nepieciešama. Mēs turpināsim sadarboties ar plašu loku neatkarīgu partneru gan Baltijā, gan citviet Eiropā, nodrošinot labāko konsultāciju kapacitāti mūsu klientiem. Tirgus tendences rāda, ka ne Latvijā, ne Eiropā vairs nav būtiska pieprasījuma pēc viena konsultantu tīkla daudzās valstīs. Tā vietā klienti izvēlas labāko piedāvājumu valstī vai efektīvāko aģentūru apvienību trīs Baltijas valstīs, meklējot partnerus, kas pārzina tirgu, piedāvā labāko kvalitāti un nodrošina atbilstošākos speciālistus,” saka Linda Mežgaile, MMA& Partnere un valdes locekle.

Sākoties jaunajam 2025./2026. gada akadēmiskajam mācību gadam, Signet Banka – vietējā kapitāla un vadošā investīciju banka Latvijā – uzsāk sadarbību ar Latvijas Universitātes fondu, izveidojot “Signet Bankas izcilības stipendiju”.

Stipendijas mērķis ir atbalstīt talantīgus un mērķtiecīgus ekonomikas un finanšu nozares jaunos profesionāļus, stiprinot jaunās paaudzes līderu izaugsmi Latvijā.

“Izglītība ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem, kas jāveic mūsu pašu izaugsmē un valsts nākotnes labklājībā. Atbalstot talantīgus un mērķtiecīgus studentus, mēs stiprinām topošos profesionāļus, kuri veidos Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Ar šo stipendiju vēlamies dot iespēju jaunajiem līderiem īstenot savas ambīcijas un sasniegt augstākos mērķus," uzsver Ineta Done, Signet Bankas valdes locekle.

Signet Bankas izcilības stipendija paredzēta LU un LU Banku augstskolas 1. un 2. kursa maģistrantūras studentiem, kuri izceļas ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem, aktīvu pilsonisko attieksmi un motivāciju veidot karjeru Latvijā. Šī iniciatīva ir vēl viens solis Signet Bankas apņēmībā veicināt finanšu pratību, vietējo talantu attīstību un ilgtermiņa ieguldījumu sabiedrības izaugsmē.

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu.

Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.

No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS “Latvijas Finieris” jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas idejā, kas risina reālu klienta vajadzību, vēlmi vai problēmu, pārliecināts ir Ivars Šmits, tekstila nomas uzņēmuma Lindström vadītājs Latvijā.

Ja tu spēji kādam atrisināt svarīgu problēmu vai piepildīt nozīmīgu vēlmi, cilvēks par to būs gatavs maksāt, spriež I.Šmits. Tāpat svarīga ir arī komandas degsme šo ideju īstenot dzīvē, bet Latvijas kontekstā - arī drosme un ambīcijas veikt stratēģiskas investīcijas. Uzņēmējiem jābūt gataviem ieguldīt darbinieku izglītošanā, tehnoloģijās, digitalizācijā, pētniecībā un inovācijās. Tikai tā mēs varam pacelt mūsu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību, kļūt konkurētspējīgi starptautiskos tirgos un veicināt labklājību, domā I.Šmits.

Sapņi mainās

Bērnībā mans sapnis bija kļūt par auto dizaineri, atminas I.Šmits. “Man ļoti patika automašīnas, labi padevās zīmēšana, un savā piezīmju kladē biju radījis virkni mašīnu skiču. Pamatskolā domas par nākotnes profesiju gan mainījās - gribēju kļūt par arhitektu, taču šis sapnis praktisku apsvērumu dēļ gan tā arī nepiepildījās. Manam brālēnam, kurš ir vecāks par mani, jau toreiz bija izdevies kļūt par labu arhitektu - un tikpat veiksmīgi sabojāt redzi, jo tajos laikos viss vēl tika rasēts ar roku, stundām sēžot pie rasējamā galda. Es toreiz diezgan pragmatiski nodomāju, ka laikam gan tomēr negribu savu redzi upurēt šādā veidā. Tā arhitektūra palika pie sapņa līmeņa, un dzīve mani aizveda citā virzienā,” atzīst I.Šmits.

Rīgā šonedēļ norisinājās Coca-Cola HBC Latvia un izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētā uzņēmējdarbības un satura veidošanas konference jauniešiem #YouthEmpowered, kurā dalībnieki ieguva vērtīgus padomus un jaunākās metodes savu uzņēmējspēju attīstīšanai.

Pasākums vienlaikus norisinājās visās Baltijas valstīs. Pasākums pulcēja 700 jauniešus un tajā ar savu pieredzi un padomiem dalījās uzņēmējdarbības pārstāvji. Konferencē uzstājās Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents, valdes loceklis, Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs, Māra Lieplapa, PLŪKT līdzdibinātāja, Andrejs Ivanovs, Accenture Produktu industrijas vadītājs Baltijā, “Junior Achievement Latvia” programmu absolventi un citi uzņēmēji.

“Mēs Coca-Cola HBC ticam, ka katram jaunietim ir spēks ietekmēt nākotni. Ar iniciatīvu #YouthEmpowered mēs palīdzam šo potenciālu pārvērst reālās iespējās, sniedzot jauniešiem praktiskas prasmes, kontaktus un pārliecību par sevi. Šis pasākums kopā ar mūsu partneriem ir lielisks piemērs tam, kā radām vidi, kurā jaunieši var attīstīties un īstenot savas idejas”, norāda Coca-Cola HBC Latvia Korporatīvo lietu un ilgtspējas vadītāja Paula Šimkuse.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Lai stiprinātu Baltijas lielākā arhitektūras biroja SEP korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma padomei pievienojies Toms Auškāps, kurš kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

SEP izaugsme pēdējos gados bijusi īpaši strauja – uzņēmums īsteno arvien apjomīgākus un sarežģītākus projektus, paplašina darbības virzienus un stiprina starptautisko klātbūtni. Šādu attīstību iespējams nodrošināt tikai ar pārdomātu un mērķtiecīgu uzņēmuma vadību, tāpēc arī padomes sastāvā bija nepieciešams jauns impulss un stratēģisks redzējums. Tāpēc par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Toms Auškāps, pieredzējis vadītājs ar ilggadēju un padziļinātu kompetenci korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un aprites ekonomikas jautājumos.

Toms Auškāps ir absolvējis Rīgas ekonomikas augstskolas executive MBA programmu, ir aktīvs Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un labas korporatīvās pārvaldības profesionālis ar ilggadēju pieredzi. Viņa teorētiskās zināšanas korporatīvās pārvaldības jautājumos, un redzējums būs būtisks ieguldījums SEP attīstības vīzijas stiprināšanā un labas korporatīvās pārvaldības realizācijā.

Novembris Latvijā ir patriotu mēnesis – īstais brīdis, lai aizdomātos, ko mūsdienās nozīmē būt patriotam un ko ikviens no mums var sniegt savai valstij – Latvijai.

Kamēr pavisam netālu - Ukrainā – tūkstošiem patriotu ik dienu cīnās ne tikai par savas, bet patiesībā arī par daudzu citu valstu brīvību, neatkarību un demokrātiju, mēs savu patriotismu varam demonstrēt bez smagiem upuriem. Mēs to varam darīt pavisam vienkārši – maksājot nodokļus un saprotot, ka valsts nav stāsts par valdību, bet par mūsu vērtībām un pateicību par to, kas mums ir sniegts. Katram no mums ir sava izpratne par to, kas ir patriotisms, ko nozīmē – būt patriotam.

Mana patriotisma definīcija ir vienkārša: jo vairāk (proporcionāli ienākumiem) tiek samaksāts nodokļos, jo lielāks ir patriotisms. Uzsvars uz to, ka nodokļi ir proporcionāli ienākumiem – labi apzinos, ka cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem ir jādomā, kā izdzīvot, taču grūti ir saprast, kā cilvēki ar augstiem ienākumiem, kuri lielā mērā gūti tāpēc, ka Latvijā ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi attīstībai, nevēlas pateikties savai valstij un deklarē savu nodokļu rezidenci ārpus Latvijas.

Aizvadītajā nedēļas nogalē tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisinājās “Cits Bazārs” ziemā, ko rīko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia”.

Pasākumā vienuviet pulcējās 270 skolēnu mācību uzņēmumu komandas no visas Latvijas, piedāvājot produktus - no izglītojošām galda spēlēm līdz dabīgai kosmētikai un oriģināliem interjera priekšmetiem. Pasākumam noslēdzoties, noskaidroti labākie jaunie uzņēmēji deviņās kategorijās.Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes.

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu SMU “Poliplay”, kuru izglītojošā spēle palīdz apgūt vairāk par Eiropas ģeogrāfiju, kultūru un politiku. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU “Royal ornaments” no Madonas pilsētas vidusskolas, kuru produkts ir ar samtu apvilkti oriģināli rotājumi.

Latvijas Universitātes (LU) fonds kopā ar LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti un LU Banku augstskolu iedibina jaunu ilgtermiņa pētniecības stipendiju programmu “Rietumu Bankas stipendija”.

Projekta ietvaros tiks atbalstīti izcilākie maģistra līmeņa pētnieciskie darbi Latvijas ekonomikai nozīmīgās, pielietojamās un sabiedrību uzrunājošās tēmās.

Projekts tiek īstenots sadarbība ar Rietumu Banku, kura ir piešķīrusi tam finansējumu 20 tūkstošus eiro apmērā. Šis finansējums nodrošinās atbalstu ne tikai maģistrantūras studentiem ekonomikas, finanšu un grāmatvedības jomās, bet arī viņu darbu vadītājiem.

Kā norāda LU fonda vadītāja Zaiga Pūce: „Šī sadarbība apliecina, ka Latvijas Universitātes akadēmiskais pienesums industrijai tiek novērtēts. Atbalsts talantīgākajiem studentiem vēl studiju laikā ir būtisks – tas ne tikai sekmē izpratni par industrijas vajadzībām, bet arī veicina zinātnes izcilību. Kad savas jomas nozīmīgākie spēlētāji apvieno spēkus, tiek stiprināta zinātne un celta Latvijas labklājība.”

Šogad "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025" pieteikti 48 darbi, informēja konkursa rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā iesniegts vairāk privātmāju un procesu, kas atklāj aktuālo pētniecībā, norāda LAS. Pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru. Finālisti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņoti preses konferencē septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas ārzemju ekspertu sastāvs.

Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus - objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu).

Šonedēļ Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuras laikā notikušas vairāk nekā 100 individuālas tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti jauni eksporta darījumi un parakstīts līgums par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija notika no 13. līdz 17. oktobrim un bija vērsta uz sadarbības stiprināšanu aizsardzības, enerģētikas un digitālo tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmēji piedalījās aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition” un biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas un ASV.

“Pēdējo sešu mēnešu laikā investīcijas no ASV ir augušas par 18%, un šī tirdzniecības misija apliecina, ka potenciāls ir vēl lielāks. Misijas laikā tikāmies ar investoriem, kuri apliecināja vēlmi ieguldīt Latvijā, un vairāki no viņiem jau šogad apmeklēs mūsu valsti, lai realizētu savus investīciju plānus. Ekonomisko attiecību stiprināšana ar ASV ir ne tikai investīciju, bet arī drošības jautājums – ar šo vizīti mēs sevi esam pierādījuši sevi kā drošu un uzticamu partneri,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir smags un neatlaidīgs darbs - arī brīžos, kad apstākļi nav labvēlīgi, un jo īpaši tad, pārliecināts ir Māris Griķis, metālizstrādājumu vairumtirdzniecības uzņēmuma JMJ Tirdzniecības grupa dibinātājs un vadītājs.

Tāpat nepieciešama arī laba komanda, uz kuru var paļauties, kā arī izprante, ka nopelnītie līdzekļi jāiegulda attīstībā, nevis jāiztērē personīgos labumos. Diemžēl liela daļa Latvijas uzņēmēju investē tēlā, nevis biznesa izaugsmē un ilgtermiņā tas nav pareizais lēmums, spriež JMJ Tirdzniecības grupa vadītājs, aicinot vietējos uzņēmējus domāt arī par eksporta tirgu apgūšanu. Vietējais tirgus ir pārāk mazs, lai nodrošinātu izaugsmei nepieciešamo mērogu, tādēļ uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties, agrāk vai vēlāk jāskatās ārpus valsts robežām, domā M.Griķis.

Vēlas būt uzņēmējs

Bērnībā sapņoju kļūt par maizes cepēju, klaunu vai ugunsdzēsēju, atminas M.Griķis. “Ja tā padomā, tad šobrīd zināmā mērā esmu piepildījis visus šos sapņus, jo manā ikdienās darbā ir pa druskai no katras no šīm profesijām. No bērnudārza laikiem man spilgi atmiņā palicis brīdis, kad visiem bērniem bija jāuzzīmē, kas mēs vēlamies kļūt, kad izaugsim lieli. Es ar lielu rūpību uzzīmēju korpulentu vīru, sēžam pie loga ar kājām uz galda, cigāru rokā un skaistu ar salmiem aptītu pudeli turpat līdzās. Audzinātājas gan šādu karjeras izvēli neatbalstīja un lika darbu pārzīmēt, tāpēc mans nākamais zīmējums diemžēl kļuva daudz tradicionālāks - kosmonauts raķetē,” stāsta M.Griķis, kurš pēc vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Pieaugot dzīves dārdzībai un valsts parādam, diskusijas par valsts budžetu ar katru gadu kļūst arvien sarežģītākas. Traucamies pa krāčainu upi ar laivu un tā vietā, lai satvertu airus un situāciju kontrolētu, vienkārši paļaujamies, ka straume mūs nesīs pareizajā virzienā un laiva neapgāzīsies.

Pārāk bieži dominē īstermiņa risinājumi, kamēr ilgtermiņa izaugsmes iespējas paliek novārtā. Vai tiešām ar pārtikas PVN likmes samazinājumu pietiks, lai mazinātu iedzīvotāju izmaksu nastu un vienlaikus veicinātu ekonomikas attīstību?

Vai beidzot būs lētāk?

Centrālās statistikas pārvaldes augusta patēriņa cenu dati liecina, ka atsevišķas pārtikas preces sadārdzinājušās īpaši strauji un inflāciju visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Ņemot vērā šos datus, šķiet apsveicami, ka koalīcija ir panākusi vienošanos par PVN samazinājumu pienam, maizei, olām un mājputnu gaļai – no nākamā gada šiem produktiem piemēros 12 % likmi. Tikmēr Saeima sola diskutēt arī par cūkgaļas iekļaušanu sarakstā, bet lauksaimnieku organizācijas jau aicinājušas valdību iet vēl tālāk – attiecināt samazināto PVN uz visu svaigās gaļas produkciju, lai neierobežotu nozares konkurētspēju un investīciju iespējas.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Jau trešo reizi notikusi “Centrālās laboratorijas”, “Veselības centru apvienības” un “Olphas” organizētā Dabaszinību skolotāju diena, kurā piedalījās teju 70 pedagogi no visas Latvijas.

Skolotājiem bija iespēja noklausīties vērtīgas lekcijas par veiksmīgas komunikācijas veidošanu ar skolēniem, mākslīgā intelekta integrāciju laboratoriju darbā, zinātnes un pētniecības darbu izstrādi, kā arī klātienē iepazīties ar Baltijā modernākās laboratorijas ikdienu.

“Dabaszinību skolotāji ir nākotnes zinātnes un medicīnas sasniegumu pamatlicēji, jo zinātkāre un vēlme izprast pasauli sākas jau skolā. Tieši pedagogi jauniešos rada interesi par atklājumiem, pētniecību un nākotnes profesiju. Kopā ar partneriem organizējot Dabaszinību skolotāju dienu, vēlamies pateikties skolotājiem par viņu darbu un sniegt arī praktiskas jaunas zināšanas un pieredzi, ko viņi var izmantot savā ikdienas darbā stundās. Šī ir arī unikāla iniciatīva, jo sniedzam iespēju arī pašiem skolotājiem iepazīties klātienē ar uzņēmumu darbu, kur zinātne un skolās, augstskolās apgūtais pārtop praktiskos risinājumos, kas palīdz uzlabot cilvēku dzīvi," norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.