Saeimā virzītie grozījumi Jūras kodeksā kuģu apdrošināšanas tēriņus varētu palielināt par 10–15%, norāda eksperti.
DB jau rakstīja, ka, pārņemot Eiropas direktīvu par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām, ar atbildības limita paaugstināšanu saistītais izmaksu pieaugums kuģu īpašniekiem varētu būt 10–15% apmērā. Tas gan Latvijas uzņēmēju konkurētspēju nemazinās.
Grozījumi tiek veikti, lai Jūras kodeksā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām. Kodeksā ietvertas prasības Latvijas kuģa īpašniekam (kā arī ārvalsts kuģa īpašniekam, kura kuģis ienāk Latvijas ostās vai atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos), kura kuģa bruto tilpība ir 300 tilpības vienības vai lielāka, apdrošināties pret jūras prasībām. Tāpat likums nosaka, ka uz katra kuģa jābūt dokumentam, ko izsniedzis apdrošinātājs kā apliecinājumu tam, ka apdrošinājums uz attiecīgo kuģi ir spēkā.
Tikmēr iepriekš veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā attiecīgo Jūras kodeksa prasību par apdrošināšanu, nosaka: «Ja uz kuģa nav dokumenta, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu pret jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai, Kuģošanas drošības inspekcija, izvērtējot faktiskos apstākļus (piemēram, draudus kuģošanas drošībai, videi), var pieņemt lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas.» DB jau rakstīja - kaut arī līdz šim esošā likumdošana to pieļāva citu iemeslu dēļ, Latvijā kuģu izraidīšana nekad nav piemērota, jo, kā skaidro Latvijas Jūras administrācija, izraidīšana vai neielaišana ostā ir ļoti smagi soda mēri, ko pielieto tikai patiešām ārkārtas gadījumā.