Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Alus darītava Piebalgas alus šogad plāno 5% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Oskars Liepiņš.

Viņš norādīja - lai arī uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā samazinājās, šogad kompānija plāno apgrozījuma pieaugumu. «Pēc prognozēm apgrozījuma pieaugums šogad būs 5% apmērā,» sacīja Liepinš.

Pēc viņa teiktā, pieaugums plānots pateicoties Jubilejas klases alus attīstībai, kā arī patēriņam vietējā tirgū un tam, ka klienti arvien vairāk dod priekšroku premium klases alum.

Tāpat Liepiņš pastāstīja, ka uzņēmuma galvenie mērķi šogad ir strādāt pie premium klases attīstības, tostarp laist apgrozībā jaunas alus šķirnes.

Viņš atzina, ka Piebalgas alus jau pērn apzināti attīstīja premium klases alus pārdošanu, tostarp kompānijai pagājušajā gadā par 20% izdevās palielināt Jubilejas klases alus pārdošanas apmērus. Pēc viņa teiktā, aizvadītais gads alus pārdošanas ziņā bija apmierinošs. Pērn maijā un jūnijā vēso laika apstākļu dēļ samazinājās pieprasījums pēc alus, savukārt turpmākie četri sezonas mēneši bija samērā veiksmīgi, norādīja Piebalgas alus tirdzniecības direktors.

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Alus darītava "Piebalgas alus" pagājušajā gadā strādāja ar 2,213 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta 121 245 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka apgrozījuma samazinājums un zaudējumi ir saistīti ar kompānijas īpašnieku maiņu un izmaiņām loģistikā. Neskatoties uz iepriekšminēto, kopumā "Piebalgas alus" pērn realizēja 3,14 miljonus litrus dzērienus, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn "Piebalgas alus" turpināja arī ieguldījumus ražošanas procesu uzlabošanā un energoefektivitātē. Tāpat tika pilnveidota ražošanas plānošana, lai spētu reaģēt uz pieprasījuma svārstībām.

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu 

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār...

2021.gadā sāka ilgtermiņa investīciju programma, "Piebalgas alū" ieguldot 183 000 eiro.

Vadības ziņojumā minēts, ka arī turpmāk plānots veikt ieguldījumus ražošanas attīstībā un energoefektivitātes uzlabojumos ražošanas procesos. Tāpat plānots palielināt ražošanas un pārdošanas apmērus ar māteskompānijas starpniecību.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūnijā AS "Cēsu alus" kļuva par vienīgo "Piebalgas alus" īpašnieci.

"Piebalgas alus" 2020.gadā strādāja ar 4,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija 2019.gada līmenī, taču kompānija guva peļņu 6957 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1998.gadā, un tās pamatkapitāls ir 502 771 eiro.

Latvijas Alus gada balvas 2012 pasniegtas desmit nominācijās.

Lielražotāju grupā par veiksmīgāko atzīts a/s Cido Grupa Lāčplēša alus par lielāko alus tirdzniecības kāpumu HoRECa grupā. HoReCa grupā mazo alusdarītavu vidū par labāko žūrija atzinusi SIA Valmiermuižas alus. Savukārt par labāko alusdarītavu nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā kļuvis SIA Alus nams ražotais alus Brālis.

Par labāko eksporta apjomu palielināšanā mazo alus darītavu grupā žūrija atzinusi SIA Bauskas alus ražoto Bauskas alu, bet lielražotāju grupā – a/s Cēsu alus ražoto Cēsu alu.

A/s Aldaris ražotais Aldara alus plūcis uzvaras laurus divās nominācijās – Lielākais alus nozares ieguldījums veselīga dzīves veida popularizēšanā un Videi draudzīgākais alus ražošanas uzņēmums. Par veiksmīgāko alus popularizēšanas pasākumu žūrija atzinusi Latvijas Alus darītāju savienības rīkotos alus svētkus Bauskā. SIA Piebalgas alus ražotā Piebalgas alus jaunā pudele kļuvusi par laureātu nominācijā Labākais gada alus iepakojuma dizains.

Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums pēc mazo alus darītāju alus ziemas sezonā aug straujāk nekā vasarā.

Salīdzinot ar 2010. gadu, pērn ziemas sezonā šo alus darītavu alus noiets auga pat divas reizes straujāk nekā vasarā. Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis ir pārliecināts, ka tendence turpināsies arī šī gada ziemā, jo Latvijā mainās alus patēriņa ieradumi ziemas sezonā.

«Oktobrī, kas ir pirmais šīs ziemas sezonas mēnesis, pieprasījums pēc Valmiermuižas alus ir audzis pat par 50%, salīdzinot ar oktobri pērn,» stāsta A. Ruņģis. Uzņēmējs šo ieradumu maiņu saistu ar vēlmi ziemas mēnešos baudīt izteiksmīgākas garšas buķetes pretstatā slāpju veldzēšanai vasarā. Latvijā alus baudīšana ir viena no jomām, kurā tuvojamies Eiropas alus tradīcijām. Tādēļ šobrīd mazajiem alus darītājiem Latvijā paplašinās iespēja attīstīt jaunas šķirnes ar bagātu garšas buķeti, kas veidotas īpaši ziemas mēnešiem.

Pašreizējās Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) samazinājis tiešo līdzdalību alus darītavas SIA "Piebalgas alus" kapitālā no 38% uz 8%, liecina informācija "Firmas.lv".

Izmaiņas paredz, ka turpmāk 30% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Dūklava ģimenei piederošajam dzērienu mazumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Tondo", kurā Dūklavam pieder 87,87% daļu, bet viņa meitai Dacei Dūklavai-Kokinai - 12,13%.

Vēl 13% uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece ir Dūklava sievai Inārai Dūklavai piederošā zemnieku saimniecība "Kalna Brici". Līdz ar to kopumā Dūklava ģimenei pieder 51% "Piebalgas alus" kapitāldaļu.

Vēl 49% "Piebalgas alus" pieder Krievijas uzņēmēja Igora Šeheļeva SIA "SD Invest".

Iepriekš alus darītavas kapitāldaļas piederēja trim īpašniekiem, taču patlaban "Piebalgas alus" pieder četriem kapitāldaļu turētājiem, tostarp "SD Invest", "Tondo", "Kalna Brici" un Dūklavam.

Pagājušajā gadā SIA Piebalgas alus saražojis 3 miljonus litru alus, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir kritums par 3%, liecina Lursoft dati.

No kopējā SIA Piebalgas alus ražošanas apjoma 93,5% aizvadītajā gadā aizņēmis alus, 4,6% - kvass, bet 1,9% - ūdens.

Kā skaidro uzņēmums, 2014.gadā turpināts darbs pie jaunu sadarbības partneru piesaistes, lai palielinātu Piebalgas oriģinālā kvasa pārdošanas apjomus. Tāpat arī turpinātas sarunas HoReCa tīklā ar lielākajām kafejnīcu ķēdēm par minētā produkta realizāciju Latvijā un iespējām ārvalstīs.

Atskatoties uz aizvadītajā gadā paveikto, SIA Piebalgas alus vadība norāda, ka pozitīvi vērtājama panāktā vienošanās ar AS Lido par kvasa realizācijas iespējām Lido ēdināšanas uzņēmumos, tādējādi būtiski palielinot šī produkta atpazīstamību un potenciālo pircēju loku.

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Izmaiņas reģistrētas SIA «Piebalgas alus» valdē, ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Uzņēmuma valdes locekļa amatu atstājis Oskars Liepiņš, kurš uzņēmuma valdē strādāja kopš 2009.gada aprīļa.

Viņa vietā par uzņēmuma valdes locekli iecelta Liene Dūklava-Dubriniece.

SIA «Piebalgas alus» pieder līdzšinējam zemkopības ministram Jānim Dūklavam, viņa sievas Ināras Dūklavas zemnieku saimniecībai «Kalna-Brici», kā arī «SIA SD INVEST», kura vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Igors Šeheļevs.

SIA «Piebalgas alus» reģistrēts 1998.gadā un pērn apgrozīja 3,62 milj.EUR, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 72,68 tūkst.EUR.

Pagājušajā pārskata gadā uzņēmums saražoja 3,06 milj.l alus. Gada pārskatā teikts, ka 2017.gadā uzņēmums saskārās arī ar vairākiem ārējiem riskiem, piemēram, biežām izmaiņām nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošā likumdošanā, konkurentu aktivitāti, izvejvielu un materiālu, kā arī energoresursu cenu svārstībām.

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pagājušajā gadā nodokļu maksājumos valsts budžets papildināts ar 5,29 miljardiem eiro, tostarp 0,935 miljardus devis iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 1,581 miljardu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati.

Lai noskaidrotu, kuras nozares aizvadītajā gadā valsts budžetā devušas lielāko pienesumu, Lursoft veicis pētījumu, kura laikā apkopotas TOP nozares, kuras nodokļos valsts budžetā pērn samaksājušas lielākās summas, kā arī analizēti reģionos strādājošie uzņēmumi.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielāko pienesumu valsts budžetam 2014.gadā nodrošinājuši uzņēmumi, kuri darbojas degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā vairumtirdzniecības, kā arī degvielas mazumtirdzniecības nozarēs, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ievērojamu daļu no katra nopelnītā eiro par pārdoto degvielu veido nodokļi, tostarp akcīzes, pievienotās vērtības nodoklis u.c. nodokļi.

Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.

Starptautiskā Ķīnas uzņēmējdarbības foruma (Global China Business Meeting) ietvaros kluba Rīgas Marka rīkotajā degustācijā Ķīnas uzņēmēji jau izrādījuši interesi sadarbības veidošanā ar SIA Rēzeknes gaļas kombināts, informē Rīgas dome.

Uzņēmums ir dibināts 2001.gadā un savu produkciju eksportē arī uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Angliju, Vāciju, Krieviju un citur, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts apgrozījums pagājušajā gadā bija par 16% lielāks nekā 2010.gadā , sasniedzot 21,64 milj. Ls. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 811,8 tūkst. Ls.

Savukārt Rīgas Markas degustācijā, kurā piedalījās 400 ārvalstu un vairāk nekā simts pašmāju uzņēmumu pārstāvji, notika iepazīšanās ar Latvijas ražotāju produkciju. Pasākumā piedalījās SIA Pure Chocolate, a/s Latfood, a/s Brīvais vilnis, SIA Piebalgas alus, a/s Rīgas piena kombināts, SIA Ricberry, SIA Rēzeknes gaļas kombināts un SIA Lāči.

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.